Konkurences padome (KP) piemērojusi AS "Latvijas valsts meži" (LVM) 7,86 miljonu eiro naudas sodu, secinot, ka uzņēmums ilgstoši nodrošinājis nepamatotas konkurences priekšrocības ilgtermiņa mežizstrādes līgumu partneriem. Vienlaikus LVM uzdots mainīt kokmateriālu pārdošanas kārtību, lai visiem tirgus dalībniekiem būtu vienlīdzīgas iespējas iegādāties resursus.
KP secinājusi, ka vairāki LVM ilgtermiņa mežizstrādes līgumu partneri – AS "Pata Saldus", AS "Pata Strenči", SIA "Pata Jēkabpils", SIA "Berivs", SIA "Krebsar" un SIA "ACA Timber" – saņēma piekļuvi kokmateriāliem un mežizstrādes tiesībām, nepiedaloties publiskajās izsolēs.
Tikmēr citiem uzņēmumiem kokmateriālus bija iespējams iegādāties tikai izsoļu ceļā, konkurējot savā starpā par ierobežotu resursu apjomu.
Pēc KP vērtējuma šāda prakse radīja nepamatotas priekšrocības atsevišķiem uzņēmumiem, samazināja to uzņēmējdarbības riskus un vienlaikus diskriminēja pārējos tirgus dalībniekus.
Padome arī secinājusi, ka ilgstoši tika ierobežota konkurence skujkoku zāģbaļķu tirgū un negatīvā ietekme izplatījās arī citos ar kokrūpniecību saistītajos tirgos.
Papildus naudas sodam KP uzdevusi LVM pārtraukt ilgtermiņa līgumu radīto priekšrocību nodrošināšanu un turpmāk organizēt kokmateriālu pārdošanu tā, lai visiem interesentiem būtu vienlīdzīgas iespējas iegādāties resursus.
Izmeklēšanā konstatēts, ka 2023. gadā spēkā bija 11 šādi ilgtermiņa mežizstrādes līgumi, un viens no tiem paredzēts līdz pat 2096. gadam.
KP norāda, ka problēma uzņēmumam bija zināma jau vairākus gadus. Kopš 2024. gada beigām padome vairākkārt aicinājusi LVM un Zemkopības ministriju rast risinājumus, taču konkrēti priekšlikumi noteiktajos termiņos netika iesniegti.
Tikai pēc tam, kad LVM nebija novērsusi konstatētās neatbilstības, 2026. gada februārī tika ierosināta oficiāla pārbaudes lieta.
Savukārt LVM uzsver, ka pati nav noslēgusi nevienu no strīdīgajiem ilgtermiņa līgumiem. Uzņēmums skaidro, ka tie radušies vēl pirms LVM dibināšanas un 1999. gadā tam ar likumu tika uzdots pārņemt un administrēt šīs saistības.
Uzņēmums norāda, ka jau ilgstoši centies panākt līgumu izbeigšanu, uzskatot to termiņus un pagarināšanas kārtību par nesamērīgiem. Šā gada sākumā LVM vērsās tiesā, lūdzot atzīt ilgtermiņa mežizstrādes līgumus par spēkā neesošiem un apturēt to darbību līdz galīgajam tiesas spriedumam.
Tas nozīmē, ka vienlaikus notiek gan tiesvedība par vēsturisko līgumu spēkā esamību, gan Konkurences padomes lēmuma īstenošana.
LVM ir valsts kapitālsabiedrība, kuras vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja – Zemkopības ministrija. Uzņēmums apsaimnieko valstij piederošās meža zemes, un 2025. gadā tā peļņa sasniedza 206,7 miljonus eiro, bet apgrozījums pārsniedza 604 miljonus eiro.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru