AST pārvades tīklam līdz gada beigām pieslēgs jaunas AER elektrostacijas ar 1650 MW jaudu 0 166

Līdz gada beigām plānots izveidot pieslēgumus vēl astoņām elektrostacijām ar 913 MW kopējo jaudu, turpinoties straujai saules, vēja un elektroenerģijas uzkrāšanas jaudu attīstībai Latvijā.

Šogad pārvades tīklam pieslēgti pieci jauni saules elektrostaciju (SES) parki ar kopējo pieslēguma jaudu 519 MW un divi vēja elektrostaciju (VES) parki ar 150 MW jaudu. Pārvades tīklam pieslēgtas arī divas BESS ar 68 MW jaudu. Līdz gada beigām plānots izveidot pievienojumus tīklam vēl četriem VES parkiem un četriem hibrīdajiem SES un BESS parkiem ar kopējo jaudu 913 MW.

AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis norāda, ka Latvijas pārvades tīklam pieslēgto ražošanas jaudu struktūra strauji mainās. 2020. gadā fosilās elektrostacijas veidoja vairāk nekā 40% no pārvades tīklam pieslēgto elektroenerģijas ražošanas objektu kopējās jaudas, savukārt 2025. gadā to īpatsvars bija sarucis līdz 29%. Pēdējo divu gadu laikā atjaunīgo elektrostaciju jauda ir pieaugusi par 67%, un šo pāreju turpinās veicināt jauni VES un SES, kā arī BESS pieslēgumi.

"Vienlaikus, palielinoties no laikapstākļiem atkarīgas elektroenerģijas ražošanas īpatsvaram, kontrolējamu ražošanas jaudu nozīme elektroapgādes jaudu pietiekamības un energosistēmas drošas darbības nodrošināšanā saglabāsies," norāda Irklis.

Straujā atjaunīgo resursu un bateriju staciju attīstība būtiski iespaidojusi arī Latvijas energobilanci - ja iepriekšējos gados Latvijā saražotās elektroenerģijas apjoms vidēji sedza aptuveni divas trešdaļas no valsts gada patēriņa, tad 2026. gada pirmajā pusgadā ražošana par 7% pārsniedza patēriņu. Atjaunīgo energoresursu elektrostaciju jauda pašlaik veido 71% no pārvades tīklam pieslēgto elektrostaciju kopējās jaudas.

2026. gada vidū pārvades sistēmai pieslēgtās SES un VES ģenerācijas jauda pārsniedza 1100 MW, savukārt BESS jauda tuvojās 200 MW. Balstoties uz AST noslēgtajiem jauno pieslēgumu izbūves līgumiem, minētās ģenerācijas un bateriju jaudas tuvāko trīs gadu laikā varētu dubultoties.

Patlaban kopējā rezervētā jauda jaunu energoobjektu pieslēgšanai pie pārvades tīkla, ieskaitot šogad plānotos pieslēgumus, ir 4283 MW. Attīstītāji ir papildus izrādījuši interesi par elektrostaciju ar 1914 MW jaudu pieslēgšanu, kam, atbilstoši grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, jauda tiks rezervēta līdz ar pieslēguma līguma noslēgšanu. Tādējādi kopumā noslēgto un plānoto pieslēguma līgumu jaudas kopsumma sasniedz 6197 MW.

Lielākā jauno ražošanas un elektroenerģijas uzkrāšanas jaudu koncentrācija šogad vērojama Kurzemē, kur Liepājā tīklam pieslēgts jauns VES parks kopā ar BESS (60+60 MW), kā arī divi SES parki - Ventspilī (110 MW) un Dienvidkurzemes novadā, netālu no Cīravas (199 MW). Zemgalē, Jelgavas novadā, elektroenerģijas ražošanu sācis jauns VES parks (90 MW), kā arī tīklam pieslēgta BESS (8 MW) Jelgavas pilsētā. Vidzemē darbu sākuši divi SES parki - Valmieras novada Matīšu apkārtnē (40 MW), kā arī netālu no Barkavas Madonas novadā (60 MW). Savukārt Latgalē šogad tīklam pieslēgts SES parks Krāslavas novadā (66,6 MW, parka jauda plānota 110 MW apmērā).

Jau ziņots, ka AST koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 355,824 miljoni eiro, kas ir par 37,6% vairāk nekā 2024. gadā, savukārt koncerna peļņa pieauga par 29% - līdz 29,252 miljoniem eiro. AST mātesuzņēmuma apgrozījums pērn pieauga par 72,7% un bija 266,008 miljoni eiro, bet kompānijas peļņa palielinājās par 32,1% un bija 19,496 miljoni eiro.

AST ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators. AST pieder valstij. Kompānijas obligācijas kotē "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā. AST ir "Conexus" lielākais akcionārs - kompānijai pieder 68,46% "Conexus" akciju.