Komercīpašumu tirgus Latvijā un Baltijā turpina darboties aktīvi, taču jauni starptautiskie investori kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā reģionu vērtē daudz piesardzīgāk. To intervijā aģentūrai LETA atzina "Provendi Real Estate Fund" valdes priekšsēdētājs Kristaps Bērziņš.
Pēc Bērziņa teiktā, runas par komercīpašumu tirgus apstāšanos neatbilst patiesībai.
"Tirgus joprojām ir pietiekami aktīvs. Tas nav tik aktīvs kā iepriekšējos gados, bet noteikti nav apstājies," viņš uzsvēra, piebilstot, ka darījumi turpinās visos nekustamo īpašumu segmentos.
Vienlaikus situācija Baltijas valstīs nav vienāda. Piemēram, Viļņas biroju tirgus joprojām ir ļoti aktīvs, kamēr citviet darījumu skaitu ierobežo atšķirīgās pircēju un pārdevēju gaidas par īpašumu vērtību.
Pēc Bērziņa domām, viens no galvenajiem iemesliem ir augstās finansēšanas izmaksas. Viņš prognozē, ka tuvākajā laikā nav pamata gaidīt būtisku EURIBOR samazinājumu, turklāt Eiropas Centrālā banka šogad varētu vēl vismaz vienu reizi paaugstināt procentu likmes.
"Tā ir elementāra matemātika. Lielākā daļa investīciju fondu izmanto kredītus, un finansēšanas izmaksas mūsu biznesā ir ļoti svarīga komponente," skaidroja Bērziņš.
Viņš norādīja, ka pēc 2022. gada būtiski mainījusies ārvalstu investoru attieksme pret Baltijas reģionu. Jauni investori no Vācijas, Zviedrijas un Francijas ģeopolitiskās situācijas dēļ kļuvuši daudz piesardzīgāki un biežāk izvēlas nogaidīt pirms lēmumu pieņemšanas.
Savukārt vietējie privātie investori pēdējos gados savu lomu tirgū ir palielinājuši, ko apliecina pieaugošais vietējā kapitāla darījumu skaits.
Bērziņš uzsver, ka ekonomiskie pamatrādītāji Baltijā kopš kara sākuma nav būtiski pasliktinājušies. Turpinājusies ekonomikas izaugsme, palielinājušās algas un saglabājusies aktivitāte gan tirdzniecībā, gan ražošanā, gan pakalpojumu nozarē.
Kā vienu no ilgtermiņa izaicinājumiem viņš min demogrāfiju. Pēc Bērziņa teiktā, visās Baltijas valstīs iedzīvotāju skaits turpina samazināties, un tas ilgākā termiņā ietekmēs arī nekustamā īpašuma tirgu.
Viņš arī norādīja, ka daļa investoru, tostarp tādi uzņēmumi kā "Eastnine" un "Summus Capital", pēdējos gados aktīvāk pievērsušies Polijas tirgum. Tomēr, pēc viņa domām, galvenais iemesls nav ģeopolitika.
Drīzāk izšķiroša ir Polijas tirgus lieluma priekšrocība. Lielāks tirgus nozīmē augstāku likviditāti un lielākas iespējas nākotnē pārdot īpašumus, jo potenciālo pircēju loks ir ievērojami plašāks.
Tas nozīmē, ka Baltijas komercīpašumu tirgus joprojām saglabā aktivitāti, taču jaunu ārvalstu investoru piesaiste kļuvusi sarežģītāka. Vienlaikus vietējais kapitāls ieņem arvien nozīmīgāku lomu, bet investoru izvēli arvien vairāk nosaka ne tikai ģeopolitiskie riski, bet arī tirgus izmērs un finansēšanas izmaksas.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru