Likumos ir nepieciešams mehānisms, kas nodrošina stingru migrācijas kontroli un veicina investīciju piesaisti Latvijas tautsaimniecībai, trešdien preses konferencē Rīgas pilī izteicās Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, komentējot situāciju ap neizsludinātajiem Imigrācijas likuma grozījumiem.
Politiķis domā, ka kopš 2010. gada pastāvējusī prakse piesaistīt investīcijas, izsniedzot termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) apmaiņā pret ieguldījumiem nekustamajā īpašumā un citās programmās, sevi ir izsmēlusi, un vajadzīga jauna politika un mehānisms.
Rinkēvičs klāstīja, ka Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) viņu informējis par darbu pie Imigrācijas likuma saistībā ar Valsts prezidenta otrreizējās caurlūkošanas lūgumu. Pēc viņa paustā, gan Ministru prezidenta birojs, gan atbildīgās ministrijas strādā pie tā, kā īstenot lūgumā izteikto prasību vērtēt samērīgumu un līdzsvaru.
Valsts prezidents atzīmēja, ka Saeima ceturtdien, 23. jūlijā, noteiks otrreizējās caurlūkošanas termiņu un kārtību, kā pie tā strādās. Viņaprāt, pastāv iespēja rast līdzsvarotu pieeju, kurā ņemtas vērā gan tautsaimniecības, gan investīciju piesaistes, gan drošības intereses. Rinkēvičs piebilda, ka darbu pie šī jautājuma turpinās arī prezidenta padomnieki un citas amatpersonas, piedaloties komisijas sēdēs. Rinkēvičs sacīja, ka pilnībā paļaujas uz iespēju panākt samērīgu risinājumu.
Kulbergs uzsvēra, ka viņa valdības rīcības plānā redzamas idejas, kā sadalīt un pārdalīt valsts budžeta naudu, taču praktiski trūkstot ideju, kā naudu nopelnīt. Viņaprāt, jautājums ir, vai negribam "no viena grāvja aiziet otrā grāvī".
Ministru prezidents rosina izvēlēties "moderno ceļu, ko izmanto arī citas Eiropas valstis". Viņš domā, ka pietiekami izpētītie mehānismi paverot veidus, kā piesaistīt ārvalstu investīcijas Latvijā, ļaujot valstij ik gadu no tā nopelnīt.
Pēc viņa paustā, ja no investīciju piesaistes tomēr izlemj atteikties, tam esot sekas - nepieciešamo naudu vajadzēs ņemt no citām jomām. Kulbergs uzsvēra, ka tas ir politisks lēmums, un likums ir jāpieņem šī Saeimas sasaukuma laikā un jārod līdzsvarota pieeja, kas aizstāv gan valsts, gan investīciju intereses.
Kā vēstīts, Saeima 11. jūnijā pieņēma Imigrācijas likumu, savukārt 18. jūnijā parlaments pieņēma grozījumus likumā, lai liegtu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem iegūt TUA, izmantojot investīciju programmu alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekos.
Valsts prezidents 19. jūnijā nosūtīja Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Imigrācijas likumu. Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai (ZZS) Valsts prezidents atzīmēja, ka izskatīšanai Saeimas sēdē trešajā lasījumā tika iesniegti 158 priekšlikumi.
Rinkēvičs uzsvēra, ka priekšlikumi bija gan tādi, kas likumprojektu precizēja tehniski, gan tādi, kas veidoja principiāli jaunu tiesisko regulējumu, tostarp par ārzemnieka tiesībām pieprasīt TUA, ja ārzemnieks ir veicis likumā paredzētos ieguldījumus Latvijas ekonomikā. Valsts prezidenta ieskatā šajā jomā iezīmējas vairāki aspekti, kurus Saeimai būtu vēlreiz jāapsver.
Valsts prezidents atzīmēja, Latvijas drošības interešu nozīmīgumu apstiprina arī tas, ka pats likumdevējs ir uzsācis vēl spēkā neesošā likuma grozīšanu, proti, likums sākotnējā redakcijā tiešā veidā neierobežoja Baltkrievijas un Krievijas pilsoņu tiesības pieprasīt TUA.
Rinkēvičs akcentēja, ka likumdevējam jāgūst pārliecība, ka regulējums ir pilnīgs un pietiekams un nav vajadzīgs deleģējums Ministru kabinetam (MK), piemēram, lai risinātu jautājumu par investīcijām izmantoto finanšu līdzekļu izcelsmes pārbaudi un noteiktu veikto investīciju izmantošanas mērķus.
Valsts prezidents saredz iespēju Saeimai atkārtoti izvērtēt, vai nebūtu lietderīgi noteikt pietiekami stingri likumā regulētus gadījumus, kad NATO, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un, iespējams, MK izveidotā sarakstā iekļautu citu Latvijai draudzīgu valstu pilsoņi varētu prasīt TUA, ja ir iegādāts nekustamais īpašums.
Valsts prezidents uzsvēra, ka līdzīgu aicinājumu viņš ir saņēmis arī no lielākajiem nekustamo īpašumu darījumu nozares pārstāvjiem. Viņaprāt, likumdevējam ir iespēja gan noteikt Latvijas administratīvās teritorijas, kurās pieļaujama šāda īpašuma iegāde, gan īpašuma vērtību un citus kritērijus, vai arī šo uzdevumu deleģēt MK.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru