«Bite Latvija» brīdina par jaunām kriptovalūtu krāpšanas shēmām 0 304

Uzņēmuma drošības risinājums "Antivīruss Plus" fiksējis krāpnieciskas kriptovalūtu atlīdzību mājaslapas, kurās cilvēki no Latvijas nonāk, klikšķinot uz maldinošām reklāmām sociālajos medijos, aģentūrai LETA pavēstīja kompānijā. Reklāmās tiek solīta atlīdzība digitālajā valūtā par vienkāršu uzdevumu veikšanu, taču, aizejot uz norādīto vietni un pieslēdzot digitālo maku atlīdzības saņemšanai, tas acumirklī tiek iztukšots un tiek iegūta piekļuve sensitīvai informācijai.

Vienlaikus "Bite Latvija" norāda, ka digitālā investīciju krāpšana kļūst arvien rafinētāka, solot vieglu peļņu un ievilinot krāpnieku nagos arvien lielāku daļu Eiropas iedzīvotāju. "Bite Latvija", atsaucoties uz Interpola 2026. gada apskatu "Global Financial Fraud Threat Assessment", atzīmē, ka no 2024. gada līdz 2025. gadam Eiropas valstis par 69% biežāk izsludinājušas starptautiskos meklēšanas paziņojumus saistībā ar finanšu krāpšanu, kas norāda uz pieaugošu organizētās finanšu noziedzības mērogu.

"Bite Latvija", atsaucoties uz Valsts policijas datiem, norāda, ka 2025. gadā telefonkrāpšanas un investīciju krāpnieki no iedzīvotājiem izkrāpuši gandrīz 19,9 miljonus eiro, kas ir par 69% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt 2026. gada pirmajos piecos mēnešos šo krāpšanas veidu radītie zaudējumi sasnieguši vairāk nekā 6,7 miljonus eiro. Turklāt Lietuvas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas kompetenču centra analīzē secināts, lai gan kopējais krāpšanas gadījumu skaits būtiski nepieaug, katrā veiksmīgā krāpšanas gadījumā iedzīvotāji zaudē arvien vairāk naudas.

Patlaban arvien populārākas kļūst tā dēvētās "pig butchering" shēmas, kurās krāpnieki nedēļām vai pat mēnešiem veido uzticību sociālajos medijos un iepazīšanās platformās, soli pa solim pārliecinot cilvēkus investēt it kā drošos kriptovalūtu projektos, min uzņēmumā.

"Bite Latvija" iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš norāda, ka mūsdienās investīciju krāpšana sen vairs nav primitīvas reklāmas vai nejauši e-pasti. Krāpnieki veido profesionāli izstrādātas mājaslapas, izmanto mākslīgā intelekta radītus attēlus un video, kā arī aktīvi reklamējas sociālajos medijos, radot "bailes palaist garām lielo iespēju" jeb FOMO efektu un iespaidu, ka cilvēks sazinās ar licencētu investīciju konsultantu. Patiesībā aiz šīm platformām bieži slēpjas organizētās noziedzības grupas, kuru vienīgais mērķis ir iegūt piekļuvi digitālajiem makiem un izkrāpt naudu.

Eriņš uzsver, ka viens no jaunākajiem piemēriem ir "Bite Latvija" drošības risinājuma "Antivīruss Plus" jūnijā identificētā krāpnieciskā vietne "BitcoClaim", kas imitē kriptovalūtu platformu. Tajā cilvēkiem tiek solīta bezmaksas valūta "Bitcoin" un "Satoshi" par vienkāršu uzdevumu izpildi un digitālā maka pieslēgšanu, taču, izveidojot lietotāja kontu un pieslēdzot kriptovalūtu makus, tie acumirklī tiek iztukšoti.

Līdzīgi šai shēmai krāpnieki sociālajos medijos reklamē un piedāvā investēt akcijās, zeltā, enerģētikā vai citos finanšu instrumentos, solot augstu peļņu ar minimālu risku. Turklāt, iesaistoties šajās shēmās, sākotnēji bieži vien cilvēkam tiek arī demonstrēta šķietama peļņa, tā mudinot ieguldīt arvien lielākas summas.

Eriņš informē, ka gadījumos, kad investīciju piedāvājums sola ātru un garantētu peļņu bez riska, tas pats par sevi ir nopietns brīdinājuma signāls. Līdzās tam šāda veida platformas ir īpaši bīstamas, jo tās neizskatās pēc klasiskas krāpniecības. Dizains, funkcionalitāte un komunikācija rada iespaidu, ka cilvēks atrodas profesionālā finanšu pakalpojumu vietnē. Dažkārt cilvēki vairākas dienas vai nedēļas seko līdzi šķietamai peļņai, līdz tiek aicināti pieslēgt digitālo maku vai pārskaitīt pirmos līdzekļus. Tieši tajā brīdī krāpnieki iegūst piekļuvi naudai.

Vienlaikus Eriņš norāda, ka pirms jebkādu līdzekļu ieguldīšanas vienmēr jāpārbauda, vai platformai ir licence, vai uzņēmums ir reģistrēts un vai par to pieejama uzticama informācija. Tāpat nekad nevajadzētu pievienot digitālo maku vietnēs, uz kurām aizved reklāmas sociālajos medijos, dažādās "WhatsApp" un citu saziņas lietotņu grupās izplatītas vai svešu cilvēku atsūtītas saites.

Jau ziņots, ka "Bite Latvija" apgrozījums pagājušajā gadā bija 209,825 miljoni eiro, kas ir par 14,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa bija 24,703 miljoni eiro, kas ir par 26,7% mazāk nekā 2024. gadā.

Kompānija reģistrēta 2005. gadā, un tās pamatkapitāls ir 44 miljoni eiro. "Bite Latvija" vienīgais īpašnieks ir Lietuvas "Bite group", kas pieder globālam aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumam "Providence Equity Partners".