Latvija, Lietuva un Igaunija tuvākajā laikā plāno sākt sarunas par kopīgu energoapgādes sistēmas rezervju uzturēšanu un iegādi. Klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs uzsver, ka reģionam jābūt gatavam iespējamām krīzēm un uzbrukumiem kritiskajai infrastruktūrai.
Intervijā aģentūrai LETA ministrs norādīja, ka Baltijas valstis ir cieši savienotas vienotā energosistēmā, tāpēc drošības jautājumos nepieciešama kopīga pieeja.
Pēc viņa teiktā, sadarbība attiektos ne tikai uz katras valsts iekšējiem elektroapgādes tīkliem, bet arī uz starpsavienojumiem. Vienlaikus kopīgi projekti varētu palielināt iespējas piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu.
Šādas rezerves paredzētas gadījumiem, ja tiktu bojāta kritiskā energoinfrastruktūra un elektroapgāde būtu jāatjauno pēc iespējas ātrāk.
Vitenbergs norādīja, ka Krievijas karš Ukrainā skaidri parādījis, cik nozīmīgi mūsdienu konfliktos ir uzbrukumi enerģētikas objektiem. Tāpēc arī Latvijai jāstiprina gatavība līdzīgām situācijām.
Ministrs atgādināja, ka viens no nozīmīgākajiem pēdējo gadu sasniegumiem bijusi Baltijas valstu atslēgšanās no BRELL elektrotīkla un sinhronizācija ar Eiropas elektroapgādes sistēmu. Viņaprāt, nākamais būtiskais uzdevums ir energoinfrastruktūras drošības stiprināšana.
Šim mērķim jau notikušas tikšanās ar lielākajiem enerģētikas uzņēmumiem, siltumapgādes uzņēmumiem un pašvaldībām. Ministrija plāno turpināt individuālas sarunas, lai izvērtētu gatavību iespējamām krīzes situācijām.
Pēc Vitenberga teiktā, vairāki uzņēmumi jau ir veikuši būtiskus sagatavošanās darbus. Kā piemēru viņš minēja AS "Sadales tīkls" un AS "Augstsprieguma tīkls", kuros izveidotas darbinieku Zemessardzes vienības infrastruktūras aizsardzībai.
Vienlaikus ministrs uzsver, ka pilnībā novērst visus iespējamos apdraudējumus nav iespējams. Tāpēc īpaši svarīgi ir nodrošināt spēju pēc iespējas ātrāk novērst bojājumus un atjaunot elektroapgādi.
Uzņēmumi jau izveidojuši dažādas rezerves, tostarp mobilos elektrolīniju balstus un pārvietojamās apakšstacijas, kas ļauj operatīvāk atjaunot elektroenerģijas piegādi pēc iespējamiem bojājumiem.
Vitenbergs arī norādīja, ka pašlaik nepietiek savstarpējās sadarbības starp energouzņēmumiem. Tāpēc tuvākajā laikā plānots izstrādāt kopīgu sadarbības modeli jeb konsorcija pieeju, kas palīdzētu koordinēt informācijas apmaiņu, iepirkumus un sadarbību ar Iekšlietu un Aizsardzības ministriju. Pēc ministra teiktā, konkrēts piedāvājums varētu būt gatavs jau mēneša laikā.
Viņš rezumēja, ka enerģētikas drošība balstās uz trim līmeņiem – uzņēmumu gatavību, savstarpējo sadarbību Latvijā un koordinētu rīcību Baltijas valstu līmenī.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru