Kāpēc degviela sadārdzinās ātrāk nekā kļūst lētāka? Latvijas Banka publisko pētījuma secinājumus 0 304

Ekonomistu analīze rāda, ka dīzeļdegvielas cenas Latvijā kopumā ļoti cieši seko degvielas iepirkuma cenām Eiropā. Ja iepirkuma cena pieaug par desmit centiem litrā, aptuveni mēneša laikā par līdzīgu summu pieaug arī cena degvielas uzpildes stacijās.

Apmēram puse no šīs cenu pārmaiņas notiek jau pirmajā nedēļā, tādēļ autovadītāji cenu kāpumu izjūt salīdzinoši ātri.

Tomēr pētnieki konstatējuši nelielu īstermiņa atšķirību – cenas pieauguma laikā degviela sadārdzinās nedaudz ātrāk nekā situācijās, kad iepirkuma cenas krītas. Ekonomikā šo parādību dēvē par "raķetes un spalvas" efektu – cenas aug kā raķete, bet samazinās lēnāk, it kā krītotu kā spalva.

Svarīgi gan, ka šī atšķirība nav ilgstoša. Latvijas Banka secina, ka aptuveni pēc 25–30 darbdienām cenu reakcija izlīdzinās un iepriekšējā asimetrija faktiski izzūd.

Pētījumā analizēts arī degvielas uzcenojums. Salīdzinājumā ar periodu pirms Covid-19 pandēmijas tas ir pieaudzis – no aptuveni 9–13 centiem litrā līdz 15–20 centiem litrā.

Tas gan nenozīmē, ka degvielas tirgotāji automātiski pelna vairāk. Uzcenojumu ietekmē virkne faktoru, tostarp augstākas darba algas, biodegvielas izmaksas, atteikšanās no Krievijas naftas produktu importa, lielākas klientu atlaižu programmas un citas izmaksas.

Ekonomisti arī norāda, ka līdzīga tendence vērojama ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Vācijā, Francijā, Beļģijā un Nīderlandē. Latvija šajā ziņā nav starp valstīm ar augstāko degvielas uzcenojumu.

Pētījuma autori secina, ka degvielas cenu veidošanos nosaka daudzi faktori, tādēļ cenu izmaiņas nevar skaidrot tikai ar pasaules naftas cenu svārstībām vai degvielas tirgotāju cenošanas politiku.