Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs pārtiku mēdz iegādāties internetā, tomēr lielākoties šie pirkumi veido mazāk nekā 10% no kopējiem pārtikas tēriņiem, informēja banka "Citadele", atsaucoties uz veiktās aptaujas datiem.
Vienlaikus bankas "Citadele" dati liecina, ka tiešsaistē iedzīvotāji par pārtiku ir gatavi maksāt vairāk un veic apjomīgākus pirkumus nekā klātienes veikalos.
Aptaujas dati liecina, ka Latvijas patērētājs dod priekšroku veikaliem klātienē. Attiecībā uz pārtikas iegādi tiešsaistē situācija ir līdzīga visā Eiropas Savienībā (ES) - "Eurostat" dati rāda, ka šo iespēju izmanto vien 18% patērētāju. Vienlaikus gatavā ēdiena piegāde no kafejnīcām un restorāniem Eiropā ir populārāka un sasniedz 33%, kamēr Latvijā šo pakalpojumu izmanto 27% iedzīvotāju.
Bankas "Citadele" dati liecina, ka šī gada maijā, iepērkoties pārtikas lielveikalu ķēžu internetveikalos, vairāk nekā 70% pircēju vienā reizē tērēja aptuveni piecus līdz 100 eiro. Nelielus pirkumus līdz pieciem eiro veica 17% klientu, bet apjomīgākus tēriņus virs 100 eiro atļāvās katrs desmitais jeb 11% pircēju.
Iepērkoties internetā, pircēji pārtikas veikalos vidēji tērē vairāk nekā klātienē. Kamēr internetā pārtikas veikalos vismaz 100 eiro vienā reizē iztērē katrs desmitais pircējs, fiziskajos veikalos šādu pirkumu īpatsvars ir būtiski mazāks - nepilns 1%. Tas norāda, ka tiešsaistes iepirkšanās biežāk tiek izmantota lielākiem un iepriekš plānotiem pirkumiem, skaidro banka "Citadele".
Aptaujas dati liecina, ka iespēju iepirkties internetā izmanto 83% iedzīvotāju, taču vairums ikdienai nepieciešamo lietu tomēr tiek pirktas klātienē.
Tāpat kā citviet ES, arī Latvijā iedzīvotāji internetā visbiežāk pērk apģērbu, apavus un aksesuārus, tomēr "Eurostat" dati liecina, ka iedzīvotāji to dara vismazāk. Pēdējo trīs mēnešu laikā ES vidēji apģērbu tiešsaistē iegādājās 70% iedzīvotāju, kamēr Latvijā un Igaunijā tie bija vien 58%. Lietuvā šis rādītājs ir nedaudz augstāks un sasniedz 63%.
Tikmēr medikamentus tiešsaistē iegādājas katrs piektais Eiropas iedzīvotājs, savukārt mēbeles - katrs trešais.
Citu tiešsaistes pirkumu kategorijās redzams, ka Latvijas iedzīvotāji internetā salīdzinoši daudz iegādājas biļetes uz pasākumiem - 42%. Savukārt Lietuvas iedzīvotāji ievērojami biežāk pērk kosmētikas, skaistumkopšanas un labsajūtas preces - 34%. Latvijā šis rādītājs ir zemāks un nesasniedz pat ceturto daļu jeb 24%.
Transporta pakalpojumu iegādē tiešsaistē izteikti Baltijas valstu līderi ir Igaunijas iedzīvotāji - to izmanto vairāk nekā puse jeb 58% patērētāju, apsteidzot Latvijas salīdzinoši augstos 46%.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2025. gadā internetā regulāri iepirkās vairāk nekā puse iedzīvotāju, un pēdējo trīs mēnešu laikā 38% aptaujāto veikuši trīs līdz piecus pirkumus.
Vīrieši internetā iepirkušies retāk, proti, 37% pēdējo trīs mēnešu laikā veikuši tikai vienu vai divus pirkumus, kamēr 39% sieviešu iepirkušās trīs līdz piecas reizes.
Arī vecums, izglītības līmenis un dzīvesvieta ietekmē iepirkšanās paradumus internetā. Visaktīvāk tiešsaistē iepirkušies iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem, kā arī cilvēki ar augstāko izglītību, kuru vidū internetā iepirkušies 70%, savukārt reģionu dalījumā visvairāk tiešsaistes pirkumu veikuši Rīgas iedzīvotāji.
Iedzīvotāju aptauju pētījumu aģentūra "Norstat" veica 2026. gada martā, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru