Iedzīvotāji mākslīgā intelekta (MI) rīkus visbiežāk izmanto veselības jautājumos, darba vajadzībām, recepšu meklēšanai, kā arī mācībās, aģentūru LETA informēja "SEB bankas" pārstāvji, atsaucoties uz veikto aptauju.
Aptaujas dati rāda, ka 40% iedzīvotāju MI rīkus izmanto veselības un labbūtības jautājumos, 38% - darba vajadzībām, 34% - ēdiena un recepšu meklēšanā, bet 33% - izglītībā un mācībās. Vēl 28% MI rīkus izmanto ceļošanas plānošanai, bet 27% - brīvā laika aktivitāšu plānošanai.
Tikmēr finanšu jomā MI popularitāte ir būtiski zemāka - to izmanto vien 15% respondentu, bet pensiju jautājumos tikai 4%. Jaunākā paaudze šajā jomā ir daudz atvērtāka eksperimentiem un biežāk izmanto tehnoloģiju iespējas informācijas iegūšanai un lēmumu izvērtēšanai.
"SEB Life and Pension Baltic" Privātpersonu apkalpošanas pārvaldes vadītāja Zane Martina norāda, ka MI var būt vērtīgs palīgs finanšu informācijas meklēšanā un izpratnes veidošanā, taču ir situācijas, kad tam nevajadzētu būt vienīgajam padomdevējam.
Martina pauž, ka arvien vairāk cilvēku, īpaši jaunākās paaudzes pārstāvji, izmanto mākslīgo intelektu kā pirmo palīgu dažādos dzīves jautājumos, tostarp arī finansēs.
Viņa norāda, ka MI spēj ātri apkopot informāciju, izskaidrot sarežģītus jēdzienus un palīdzēt orientēties tādās tēmās kā ieguldījumi, akcijas, uzkrājumi vai pensija, taču finanšu jomā svarīgi apzināties arī tā pielietošanas nianses. Lai saņemtu kvalitatīvus ieteikumus, lietotājam jāspēj sniegt pilnvērtīgu informāciju par savu finanšu situāciju, mērķiem, riska toleranci un nākotnes plāniem, kā arī kritiski izvērtēt saņemtās atbildes.
"Ja šādas izpratnes trūkst, MI ieteikumus var būt grūtāk objektīvi novērtēt. Tāpēc šādos gadījumos MI labāk uztvert kā vērtīgu palīgu, savukārt būtiskos finanšu lēmumos noderīga var būt arī konsultācija ar speciālistu," uzskata Martina.
Aptauja atklāj būtiskas atšķirības starp dažādām sabiedrības grupām. Sievietes biežāk nekā vīrieši izmanto MI praktiskos un labbūtības jautājumos, piemēram, veselībā (49% pret 30%), ēdiena gatavošanā (42% pret 26%) un izglītībā (37% pret 29%).
Savukārt, salīdzinot dažādas vecuma grupas, iezīmējas skaidra tendence - jo jaunāks respondents, jo aktīvāka MI izmantošana. Īpaši izceļas 30-39 gadu vecuma grupa, kur MI biežāk tiek izmantots darbā, kā arī tādās jomās kā finanses, iepirkšanās un ceļošana.
Lai gan MI izmantošana pieaug, uzticēšanās tam joprojām ir mērena. Vairāk nekā puse jeb 54% respondentu savu uzticēšanos MI pensiju jautājumos vērtē ar piecām līdz septiņām ballēm 10 punktu skalā. Turklāt gandrīz piektā daļa jeb 18% aptaujāto vispār nav izmantojuši MI padomu saņemšanai. Tas liecina, ka, lai gan iedzīvotāji arvien biežāk izmanto MI informācijas iegūšanai, daudzi joprojām nav gatavi pilnībā paļauties uz tā sniegtajiem ieteikumiem finanšu jautājumos.
Arī Baltijā MI izmantošanas paradumi ir līdzīgi - tas galvenokārt tiek izmantots ikdienas jautājumu risināšanai, savukārt finanšu un pensiju tēmās ievērojami retāk. Naudas un finanšu jautājumos MI izmanto 15% Latvijā, 16% Igaunijā un 20% Lietuvā, savukārt pensiju jautājumos - 4% Latvijā un Igaunijā un 8% Lietuvā.
Lielāka interese Lietuvā, iespējams, saistīta ar aktuālajām pensiju sistēmas izmaiņām, kas veicinājušas sabiedrības interesi par šo tēmu.
Iedzīvotāju aptauju pēc "SEB bankas" pasūtījuma šī gada maijā veica uzņēmums "Norstat". Tajā piedalījās 1004 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru