Pašlaik partijas, kuras paudušas gatavību iesaistīties Ministru prezidenta amata kandidāta Andra Kulberga (AS) topošajā valdībā, aicinātas iesniegt variantus jaunās valdības deklarācijai, kuru kopā varētu izrunāt piektdien, 22. maijā.
Ceturtdien, lai arī formālas sarunas nenotiek, kuluāros tiek runāts arī par iespējamo atbildības jomu pārdali, noskaidroja aģentūra LETA. Piemēram, Finanšu ministrijas vadība varētu tikt "Apvienotajam sarakstam" (AS), jo ierasts, ka premjera partija vada arī Finanšu ministriju.
Aģentūrai LETA zināms, ka pagaidām neformālajās sarunās par atbildības jomu sadali Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) uzstāj saglabāt tās pārraudzībā esošās ministrijas, proti, Zemkopības ministriju, Ekonomikas ministriju, Labklājības ministriju un Klimata un enerģētikas ministriju. Vienlaikus ZZS esot arī gatava sarunu laikā atteikties no Klimata un enerģētikas ministrijas vadīšanas.
Ņemot vērā, ka "Progresīvie" jaunās valdības izveidē nepiedalās, vakantās palikušas satiksmes, aizsardzības un kultūras ministra vietas.
Tāpat aģentūrai LETA zināms, ka Nacionālā apvienība (NA) varētu uzņemties vadīt kādu no spēka ministrijām, piemēram, Aizsardzības vai Iekšlietu ministriju. Parasti gan šīs ministrijas vienlaikus nevada viens politiskais spēks. NA varētu izrādīt vēlmi uzņemties atbildību par Izglītības un zinātnes ministriju un Kultūras ministriju.
Savukārt "Jaunā vienotība" (JV) vēl vērtē, kuras atbildības jomas varētu saglabāt vai uzņemties.
Kā ziņots, pēc Evikas Siliņas (JV) valdības krišanas Valsts prezidents uzticējis jaunas valdības veidošanu AS politiķim Kulbergam, partiju sarunām atvēlot nedaudz vairāk nekā nedēļu.
Trešdienas vakarā parakstīta potenciālās jaunās valdības pamata vienošanās, kas kalpos kā pamats turpmākajām sarunām par darbiem. Vienlaikus tapis zināms, ka amatus varētu dalīt pēc vienlīdzības principa, katram politiskajam spēkam piedāvājot vienādu amatu skaitu.
Trešdien JV pieņēmusi lēmumu piedalīties topošajā valdībā, ja tiks panākta vienošanās par veicamajiem darbiem. Līdz ar to jaunajā valdībā varētu būt pārstāvēti AS, JV, NA un ZZS, tādējādi iegūstot vajadzīgo balsu pārsvaru Saeimā.
Trešdienas vakarā parakstītā vienošanās paredz koncentrēties uz īstenojamiem darbiem 14. Saeimas laikā, īpašu uzsvaru liekot uz drošību, finanšu stabilizāciju un fiskālo disciplīnu.
Ministru prezidenta amata kandidāts Kulbergs trešdienas vakarā norādīja, ka visi četri potenciālie valdības partneri ir vienojušies turpināt valdības veidošanas sarunas un devuši tam politisku atbalstu.
Tālāk notikšot detalizētāks darbs pie konkrētu uzdevumu izpildes un atbildības jomu sadales starp partijām. Vienlaikus mērķis ir ievērot Valsts prezidenta noteikto termiņu un līdz 25. maijam panākt vienotu redzējumu par koalīcijas izveidi, tostarp par ministriju sadalījumu un galvenajiem politikas virzieniem.
Parakstītajā vienošanās dokumentā noteikts, ka koalīcijas partneri turpmāk nevirzīs izskatīšanai jautājumus, par kuriem nav panākta visu iesaistīto pušu vienprātība, kā arī apņemsies neatbalstīt ar valsts budžetu saistītus priekšlikumus bez kopīga politiska atbalsta.
Drošības stiprināšana definēta kā viena no galvenajām prioritātēm. Partijas apņēmušās nodrošināt pilnu atbalstu aizsardzības un iekšlietu dienestiem, tostarp robežas nostiprināšanai, pretgaisa aizsardzības attīstībai un valsts iekšējās un ārējās drošības uzlabošanai. Plānots attīstīt bezpilota tehnoloģiju izmantošanu, pilnveidot civilās aizsardzības sistēmu un uzlabot kritiskās infrastruktūras aizsardzību krīzes situācijās. Tāpat paredzēti pasākumi imigrācijas kontroles pastiprināšanai un stingrākai uzturēšanās atļauju izsniegšanas uzraudzībai.
Vienošanās dokumentā noteikts, ka valdība turpinās konsekventu atbalstu Ukrainai un iestāsies par sankciju politikas saglabāšanu un stiprināšanu. Vienlaikus partneri apņēmušies nepieļaut atkāpšanos no jau sasniegtajiem standartiem cilvēktiesību jomā, tostarp vardarbības apkarošanā un dzimumu līdztiesībā.
Cīņa pret korupciju, karteļiem un ekonomiskajiem noziegumiem paredzēta kā vēl viens prioritārs virziens, tostarp pilnveidojot publisko iepirkumu uzraudzību un paredzot plašāku digitālo risinājumu izmantošanu, kā arī stiprinot vēlēšanu procesa drošību ar tiešāku valdības vadītāja iesaisti.
Ekonomikas jomā paredzēts īstenot budžeta stabilizācijas pasākumus, tostarp pārskatīt valsts iepirkumus, ierobežot nepamatotas prēmiju izmaksas un uzlabot publisko finanšu caurspīdīgumu. Vienlaikus garantēts finansējums aizsardzībai un paredzēta prioritāra veselības aprūpes finansējuma palielināšana, izvērtējot budžeta iespējas.
Dokumentā ietverta arī lielo valsts projektu pārvaldība - attiecībā uz "Rail Baltica" paredzēta ciešāka virzības koordinācija premjera līmenī, savukārt par "airBaltic" līdz vasaras beigām plānots izvērtēt uzņēmuma attīstības scenārijus.
Sociālajā jomā uzsvars likts uz demogrāfiju un ģimeņu atbalstu, paredzot attīstīt ģimenēm draudzīgu vidi un uzlabot bērnu vienlīdzīgu veselības aprūpes pieejamību. Vienlaikus plānota pakāpeniska bāzes pensijas ieviešana un turpmāka veselības aprūpes sistēmas pilnveide.
Turklāt valdība iecerējusi aktīvi aizstāvēt Latvijas intereses sarunās par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, īpašu uzmanību pievēršot finansējumam drošībai, lauksaimniecībai, kohēzijai un stratēģiski nozīmīgu infrastruktūras projektu īstenošanai.
