Jo ilgāk Zemkopības ministrija (ZM) strādā bez ministra un politiskās vadības, jo lielāks ir risks zaudēt Eiropas Savienības (ES) finansējumu, pauda biedrībā "Zemnieku saeima".
Biedrībā norāda, ka ZM palikusi bez politiskās vadības brīdī, kad Eiropas līmenī tiek pieņemti lauksaimniecības nozarei izšķiroši lēmumi.
"Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš uzsver, ka ZM nav nedz ministra, nedz ministra biroja, nedz arī valsts sekretāra, līdz ar ko faktiski ministrija ir strādāt nespējīga, jo nav neviena, kas var pieņemt lēmumus.
Biedrībā skaidro, ka ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē, kur sanāk kopā visu ES dalībvalstu lauksaimniecības ministri, aktuāls jautājums ir regulējuma definēšana nākamajam Kopējās lauksaimniecības politikas periodam no 2028. gada līdz 2034. gadam. Tiek definēti noteikumi, ar kuriem Latvijas lauksaimniekiem būs jādzīvo turpmākos septiņus gadus.
Lazdiņš pauž, ka bez ministra un bez politiskās vadības ZM Latvijas lauksaimnieku intereses šajās sarunās var palikt neaizstāvētas, kas var rezultēties ar nepieciešamību nākotnē pielāgoties citu valstu lēmumiem.
Lazdiņš arī norāda uz minerālmēslu pieejamības problēmām, kurām patlaban trūkst efektīvu risinājumu gan nacionālā, gan Eiropas līmenī, jo nav politiskās vadības, kas spētu iestāties par nozari un veicināt alternatīvu risinājumu ieviešanu.
Tāpat būtisks jautājums ir Latvijas lauksaimnieku pozīcijas aizstāvēšana sarunās par nākamo ES daudzgadu budžetu. Tas skar ne tikai lauksaimniecību, bet arī tiešmaksājumus, kohēzijas finansējumu un virkni citu Latvijai stratēģiski nozīmīgu finansējuma virzienu, informē "Zemnieku saeima".
Lazdiņš atzīmē, ka Latvijas zemniekiem patlaban ir nepieciešama skaidra pozīcija valstiskā līmenī un aktīva interešu aizstāvība Eiropas līmenī, kas palīdz nozarei saglabāt konkurētspēju.
Lazdiņš uzsver, ka patlaban pastāv bažas, vai Latvija būs pie sarunu galda brīdī, kad tiks pieņemti stratēģiski lēmumi par Latvijas lauksaimniecības nākotni.
Jau ziņots, ka Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), kura ceturtdien, 14. maijā, paziņoja par demisiju, vēl pirms tam atbrīvoja zemkopības ministru Armandu Krauzi (ZZS) no amata, jo nevarot "tolerēt nekādu aizdomu ēnu pār ministriem".
Ģenerālprokuratūras lietvedībā atrodas kriminālprocess, kas sākts par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un pieļautu bezdarbību prettiesiska atbalsta sniegšanā kokrūpniekiem.
Desmit personas, pret kurām sākts kriminālprocess un pie kurām 14. maijā veiktas procesuālās darbības, ir Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, kurš šobrīd ir atstādināts no amata, Krauze, Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš, ZM Meža nozares stratēģijas un atbalsta nodaļas vadītāja vietniece Ilze Silamiķele, AS "Latvijas valsts meži" (LVM) bijušais valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš, LVM padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe, LVM padomes priekšsēdētāja padomnieks Valdis Lūks, Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss, kokrūpniecības uzņēmuma "Pata Strenči" amatpersona, Valmieras novada domes deputāts no partijas "Valmierai un Vidzemei" Reinis Muižnieks un "Pata" īpašnieks un vadītājs Uldis Mierkalns.
Pērn 20. novembrī Ģenerālprokuratūrā sākās pārbaude par to, vai, lemjot par atbalsta sniegšanu kokrūpniekiem, valsts amatpersonas ir rīkojušās atbilstoši likuma prasībām. Pārbaudē konstatēta iespēja, ka notikuši noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā saistībā ar prettiesisku atbalsta sniegšanu kokrūpniekiem, veicot cenu korekciju LVM ilgtermiņa līgumos. Līdz ar to Ģenerālprokuratūra sāka kriminālprocesu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas paredzēti Krimināllikuma nodaļā "Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā".
Vienlaikus ar kriminālprocesa sākšanu prokurora pārbaude nav pabeigta, un tā Ģenerālprokuratūrā tiek turpināta, tostarp sadarbībā ar Valsts kontroli.
Tāpat ziņots, ka Valsts kontrole trešdien, 13. maijā, bija plānojusi iepazīstināt ar LVM pārraudzības efektivitātes lietderības revīzijas rezultātiem, taču ZM iesniegtās sūdzības dēļ to neizdarīja. Bija plānots, ka Valsts kontroles rīkotajā preses konferencē piedalītos arī ģenerālprokurors Armīns Meisters.
Revīzijā vērtēti valsts mežu pārvaldības procesi, atbildības sadalījums un publisko resursu izmantošanas lietderība, un tā ir saistīta ar tā dēvēto kokrūpnieku atbalsta lietu.
Iepriekš Dienesta pārbaudes komisija secināja, ka 2023. gada nogalē valdības palīdzību saņēmušo kokrūpniecības uzņēmumu finanšu stāvoklis 2023. gadā nebija sistemātiski vai strukturāli nestabils. Ziņojumā tika minēti vairāki fakti, kas lika šaubīties par piešķirtā atbalsta pamatotību.
Savukārt Krauze apgalvoja, ka ZM veiktajā dienesta pārbaudē nav konstatēts, ka valstij būtu nodarīti zaudējumi, sniedzot atbalstu kokrūpniekiem 2023. gadā.
Biedrība "Zemnieku saeima" ir lauksaimnieku organizācija, kas dibināta 1999. gadā. Biedrība apvieno vairāk nekā 800 mazas un lielas saimniecības no visas Latvijas. Biedri kopā apsaimnieko vairāk nekā 500 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes un saimniecībās nodrošina darbu vairāk nekā 5000 darbinieku.
