Laika posmā no 2020. līdz 2025. gadam "Swedbank" ar AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") garantiju studentiem izsniegusi studiju un studējošā kredītus kopumā 121 miljona eiro apmērā, informēja "Swedbank".
"Swedbank" dati liecina, ka studiju izmaksas Latvijā pēdējos gados turpina pieaugt - ja 2020. gadā studiju kredīta vidējā summa bija 6869 eiro, 2025. gadā tā sasniedza 8696 eiro.
Lielākie studiju kredīti visam studiju periodam tiek piešķirti zobārstniecības studentiem - līdz 86 500 eiro, kā arī medicīnas studentiem - līdz 81 000 eiro. Salīdzinoši lielus aizdevumus izvēlas arī uzņēmējdarbības un vadības studenti (līdz 39 000 eiro), ārstniecības studenti (līdz 35 175 eiro) un farmācijas studenti (līdz 32 170 eiro). Šādas summas pieejamas, jo studiju kredītiem ar "Altum" garantiju vairs netiek noteikti studiju maksas griesti, ļaujot jauniešiem brīvāk izvēlēties sev vēlamo studiju programmu un augstskolu.
Visvairāk aizdevumu 2025. gadā izsniegts Latvijas Universitātes (LU) studentiem - 957. Tam seko Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), kuras studentiem izsniegti 452 kredīti, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), kuras studentiem izsniegti 274 kredīti, un Biznesa augstskola "Turība", kuras studentiem izsniegti 254 aizdevumi. Populārākās studiju programmas, kuru studenti saņēmuši visvairāk studiju kredītu, ir tiesību zinātne, psiholoģija, veterinārmedicīna, ārstniecība, kā arī māksla un datorzinātnes.
Pieaug arī pieprasījums pēc studējošā kredīta ikdienas izdevumu segšanai - 2025. gadā studentu izvēlētā studējošā kredīta vidējā summa sasniedza 300 eiro mēnesī.
Bankas veiktās aptaujas dati liecina, ka lielākā daļa Latvijas jauniešu par savu nākotnes studiju virzienu sāk domāt salīdzinoši agri - vairāk nekā puse jeb 56% lēmumu pieņem vidusskolas laikā, bet 20% par studiju izvēli sāk domāt jau 7.-9. klasē. Savukārt 14% jauniešu lēmumu par studiju virzienu atliek līdz laikam pēc vidusskolas absolvēšanas.
Pētījuma dati liecina, ka aktīvākais periods pārdomām par studiju izvēli ir pavasaris - 27% jauniešu norāda, ka visaktīvāk par nākotnes studijām domā laikā no aprīļa līdz jūnijam, savukārt 19% to dara gada sākumā - no janvāra līdz martam.
Vairāk nekā puse aptaujāto jauniešu (53%) plāno studēt Latvijā - 28% ir pilnīgi pārliecināti par studijām Latvijā, bet 25% norāda, ka drīzāk izvēlēsies studijas Latvijā. Tikmēr 13% apsver studijas ārzemēs, savukārt 14% vēl nav pieņēmuši galīgo lēmumu.
Pētījums rāda, ka jaunieši aktīvi meklē informāciju par studijām digitālajā vidē. Gandrīz visi respondenti (93%) informāciju par studiju iespējām meklē augstskolu mājaslapās, bet 23% paļaujas arī uz ģimenes un draugu ieteikumiem. Informācijas meklēšanā arvien biežāk tiek izmantoti mākslīgā intelekta rīki, piemēram, "ChatGPT" vai "Gemini", ko izmanto 12% jauniešu.
Lai gan studiju maksa un tās finansēšana ir nozīmīgs jautājums, tikai 45% jauniešu zina precīzu vai aptuvenu studiju izmaksu apmēru. Tikpat daudzi norāda, ka izmaksas vēl nezina vai ka tās būs atkarīgas no izvēlētās studiju programmas.
Runājot par studiju finansēšanu, puse aptaujāto jauniešu (51%) uzsver, ka lēmumu par studiju apmaksu pieņem paši, bet 28% šo lēmumu pieņem kopīgi ar vecākiem. Pētījuma dati liecina, ka studiju kredīta iespēju šobrīd apsver 18% jauniešu, savukārt gandrīz puse (49%) šādu iespēju neapsver. Vēl 29% jauniešu atzīst, ka par studiju kredītu iespēju vēl nav domājuši.
"Swedbank" norāda, ka studiju kredīts ir paredzēts mācību maksas segšanai akreditētajās Latvijas augstskolās, un par šo kredītu pamatsumma un procenti studiju laikā, kā arī 11 mēnešus pēc studiju pabeigšanas ar diplomu nav jāmaksā. Savukārt studējošā kredīts domāts studenta ikdienas vajadzību segšanai, un par šo aizņēmumu studiju laikā ir jāmaksā kredīta procenti, bet pamatsumma jāsāk atmaksāt pēc studiju beigšanas.
Bankas pētījumu 2026. gada janvārī un februārī veica pētījumu aģentūra "KOG Institute for Marketing and Communications Sciences", aptaujājot 333 Latvijas jauniešus vecumā no 16 līdz 25 gadiem.
Pēc aktīvu apmēra "Swedbank" ir lielākā banka Latvijā.
