Latvijā apdrošinātāju izmaksāto un rezervēto atlīdzību apmērs mājokļu apdrošināšanā šajā apkures sezonā ir pārsniedzis 13 miljonus eiro, kamēr 2024./ 2025. gada apkures sezonā izmaksāto atlīdzību apmērs veidoja deviņus miljonus eiro, pavēstīja Latvijas Apdrošinātāju asociācijā (LAA).
Asociācijā informē, ka šajā apkures sezonā reģistrēti 8745 apdrošināšanas gadījumi, kas ir par 24% vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika fiksēti 7040 gadījumi.
"Faktiskie zaudējumi noteikti ir daudz lielāki, jo Latvijā apdrošināta ir tikai aptuveni puse apdzīvoto mājokļu. Ja negadījums notiek neapdrošinātā īpašumā, īpašniekiem visi remonta un atjaunošanas izdevumi jāsedz no saviem līdzekļiem, un tie nereti var būt ļoti ievērojami," pauž LAA vadītājs Jānis Abāšins.
Viņš norāda, ka atbilstoši LAA datiem iedzīvotāji biežāk apdrošina privātmājas, retāk dzīvokļus, lai gan tieši dzīvokļos riski nereti var būt pat lielāki, jo kaimiņu rīcību nevar kontrolēt.
Visbiežākie negadījumi šajā ziemā bijuši cauruļvadu plīsumi un šķidruma noplūdes, kas veidojuši aptuveni 60-70% no visiem ziemas sezonas negadījumiem. Tos parasti izraisīja stiprais sals, nolietotas komunikācijas vai nepietiekami siltinātas ūdens caurules. Apdrošinātāji novērojuši arī sala radītus bojājumus ēku konstrukcijām, laikus nenodrošinot ēku jumtu attīrīšanu no sniega un ledus, cirkulācijas sūkņu bojājumus, logu stiklu plīsumus lielā aukstuma dēļ. Tāpat novēroti gadījumi, kad iedzīvotāji bija devušies projām no mājām uz ilgāku laiku, atstājot telpās pārāk zemu temperatūru, tādējādi sasala ēkā esošās inženierkomunikācijas.
Lai gan ugunsgrēki notikuši retāk nekā ūdens noplūdes, tie radījuši vislielākos zaudējumus. Visbiežāk ugunsnelaimes izraisījušas pārkurinātas cietā kurināmā apkures iekārtas, retāk tehnikas problēmas pašās apkures iekārtās. Ugunsnelaimes izraisījuši arī netīrīti vai nepareizi izbūvēti dūmvadi, kā arī elektroinstalācijas sistēmas pārslodze. Šajā sezonā dubultojies arī īssavienojumu radīto bojājumu skaits.
Asociācijā informē, ka daudzdzīvokļu namos visbiežāk bojāti radiatori, cauruļvadi un radušās noplūdes no augšējiem stāviem. Savukārt privātmājās biežāk novēroti ugunsgrēki, sniega svara radīti bojājumi un dūmvadu avārijas.
Atsevišķos gadījumos zaudējumus radījusi arī pašu iedzīvotāju neuzmanība - nepieskatīti sildītāji, ēdiena gatavošana, bez uzraudzības atstāti adventes vainagi ar iedegtām svecēm, neatbilstoši pagarinātāji vai ilgstoši neapkurinātas telpas.
"Daudzi negadījumi rodas nevis ekstremālu laika apstākļu dēļ, bet gan nolietotu komunikāciju, nepārbaudītu apkures iekārtu un ikdienas neuzmanības dēļ," piebilst Abāšins.
