Aptuveni piektdaļa jeb 18% Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse jeb 50% sagaida līdzīgu ražu kā iepriekš, bet 9% - sliktāku, liecina SIA "Linas Agro" un pētījumu centra "Norstat" veiktā aptauja.
Savukārt kaimiņvalstīs lauksaimnieki ir optimistiskāki - Lietuvā 48% lauksaimnieku sagaida līdzīgu ražu kā pērn, bet vairāk nekā ceturtdaļa (26%) prognozē labākus rezultātus. Igaunijā 66% lauksaimnieku sagaida labāku ražu nekā iepriekšējā gadā, bet 25% prognozē līdzīgu rezultātu.
Aptaujas rezultātos atzīmēts, ka ražas prognozes atšķiras atkarībā no saimniecības lieluma, proti, mazākās saimniecībās, kuru platība ir līdz 70 hektāriem, 17% lauksaimnieku sagaida labāku ražu nekā iepriekšējos gados, 3% - sliktāku, bet 46% prognozē līdzīgu ražu.
Vidējās saimniecībās, kuru platība ir no 71 līdz 300 hektāriem, optimisms ir nedaudz lielāks - 22% sagaida labāku ražu, 9% - sliktāku, bet gandrīz puse (49%) prognozē līdzīgu rezultātu kā pērn.
Savukārt lielākajās saimniecībās, kuru platība ir no 301 līdz 700 hektāriem, vērojams lielāks piesardzīgums - tikai 13% prognozē labāku ražu, 16% sagaida sliktāku, bet puse (50%) paredz līdzīgu rezultātu.
Saimniecībās ar platību virs 701 hektāra dominē stabilas prognozes - 60% sagaida līdzīgu ražu kā iepriekš, 14% prognozē labāku rezultātu, bet 11% - sliktāku. Tas var liecināt par to, ka lielākas saimniecības, kurās ieguldījumi un riski ir būtiski augstāki, biežāk izvēlas konservatīvāku pieeju prognozēšanā, informē aptaujas veicēji.
Aptaujā arī minēts, ka Pierīgas un Latgales lauksaimnieki ir noskaņoti visoptimistiskāk - attiecīgi 33% un 28% sagaida labāku ražu nekā iepriekšējos gados, kamēr Vidzemē šādu prognozi izsaka 28%, Zemgalē - 15%, bet Kurzemē - 9%.
Savukārt lielāka stabilitāte vērojama Zemgalē, kur 58% lauksaimnieku prognozē līdzīgu ražu kā pērn, kam seko Kurzeme ar 52% un Vidzeme ar 47%, savukārt Latgalē šis rādītājs ir 41%, bet Pierīgā - 11%. Negatīvākas prognozes visbiežāk izsaka Kurzemē (16%), kamēr citos reģionos tās ir zemākas - Rīgā 11%, Zemgalē 9%, Vidzemē 6% un Latgalē 2%.
Aptaujas veicēji skaidro, ka reģionālās atšķirības lielā mērā atspoguļo gan augsnes kvalitāti, gan klimatiskos riskus, kas dažādos Latvijas reģionos būtiski atšķiras.
Latvijas lauksaimnieku piesardzība var liecināt gan par iepriekšējās sezonas ietekmi, gan par lielāku nenoteiktību attiecībā uz laikapstākļu svārstībām un ekonomisko situāciju. Neraugoties uz iepriekšējās sezonas izaicinājumiem, reģionos saglabājas pozitīvas, bet piesardzīgas ražas prognozes, skaidro aptaujas veicēji.
Tāpat aptaujas veicēji norāda, ka iegūtie dati izgaismo būtiskas atšķirības ne tikai klimatiskajos apstākļos, bet arī lauksaimniecības praksēs un investīciju līmenī starp Baltijas valstīm.
Kopumā aptaujas rezultāti liecina, ka Baltijas reģionā saglabājas piesardzīgs optimisms, norāda aptaujas veicēji, piebilstot, ka lauksaimniecības nozare arvien vairāk saskaras ar neprognozējamiem izaicinājumiem un ka turpmāk izšķiroša nozīme būs spējai pielāgoties mainīgajiem laikapstākļiem, izmantot modernās tehnoloģijas un pieņemt datos balstītus lēmumus.
"Linas Agro" graudu iepirkumu vadītājs Raivis Maksis skaidro, ka pagājušais gads nevienā no Baltijas valstīm lauksaimniekiem nebija labvēlīgs - bija gan pārmērīgi nokrišņi, gan izsaluši sējumi, kā arī slimību un kaitēkļu izplatība.
Turpretī šogad ziema kultūraugiem bijusi labvēlīga - ar nelielu salu un pietiekamu sniega segu, tāpēc graudaugu audzētāju noskaņojums ir pozitīvāks, un arī ražas prognozes ir gana optimistiskas, norāda Maksis.
Viņš piebilst, ka ražu vairs nenosaka tikai barības vielu pieejamība vai izvēlētā šķirne, jo aizvien lielāku nozīmi iegūst arī ūdens pieejamība konkrētajā brīdī, straujas mitruma svārstības, karstuma periodi un augu spēja pārciest stresu. Ja agrāk galvenais uzsvars tika likts uz mēslojumu, augu aizsardzību un tehnoloģijām, patlaban arvien lielāku nozīmi iegūst sēklas materiāla kvalitāte un šķirnes izvēle.
Maksis atzīmē, ka klimata svārstības un ģeopolitiskie apstākļi padara iespēju prognozēt ražas reālo potenciālu arvien sarežģītāku, un tas nozīmē, ka lauksaimniekiem jābūt elastīgākiem un stratēģiskākiem savos lēmumos gan attiecībā uz kultūraugu izvēli, gan risku pārvaldību.
Pētījuma, kas veikts 2026. gada janvārī un februārī, mērķis bija noskaidrot lauksaimnieku viedokli par gaidāmo ražu, investīciju plāniem un faktoriem, kas ietekmē ražas apjomu un kvalitāti. Pētījumā piedalījās 1000 respondentu, tostarp 500 Lietuvā, 300 Latvijā un 200 Igaunijā.
"Firmas.lv" informācija liecina, ka "Linas Agro" iepriekšējā finanšu gadā, kas ilga no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam, strādāja ar 142,013 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 15,1% vairāk nekā gadu iepriekš, un guva peļņu 2,061 miljona eiro apmērā pretēji zaudējumiem gadu iepriekš.
"Linas Agro" reģistrēta 2003. gadā, un tās pamatkapitāls ir 5,747 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmuma pamatkapitālā 93,62% pieder Lietuvas "Linas Agro", bet 6,38% pieder "KG Latvija", kas savukārt pieder Lietuvas "Kauno Grūdai". Kompānijas patiesais labuma guvējs ir Lietuvas pilsonis Darjus Zubs.
