Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) misija "Artemis II" iezīmē jaunu posmu cilvēku lidojumos kosmosā, pēc vairāk nekā 50 gadu pārtraukuma atgriežoties pie Mēness izpētes, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Astronomijas institūta vadošais pētnieks Ilmārs Eglītis.
Šī ir pirmā pilotētā misija šādā trajektorijā kopš "Apollo" programmas laikiem. Līdz tam Mēness izpēte pārsvarā aprobežojās ar bezpilota lidojumiem vai aktivitātēm Zemes orbītas tuvumā.
Eksperts norādīja, ka šī misija galvenokārt ir pārbaudes un sagatavošanās posms, lai nākamajos lidojumos varētu droši nosēsties uz Mēness, īpaši tā dienvidpola reģionā. Ilgtermiņā tas saistīts arī ar iespējamiem lidojumiem uz Marsu.
Tāpat viņš atzīmēja, ka šī misija noslēdz ilgāku pārtraukumu pilotētos lidojumos uz tālākiem kosmiskajiem objektiem. Ilgāku laiku šādas misijas netika veiktas, taču tagad ir izveidots jauns kosmiskais kuģis, kas to atkal padara iespējamu.
Vienlaikus viņš atgādināja, ka cilvēka uzturēšanās kosmosā joprojām ir sarežģīta. Pilotētos lidojumos jānodrošina cilvēka dzīvībai nepieciešamie apstākļi, tostarp elpošana, temperatūra un aizsardzība pret kosmosa vidi.
Pēc viņa sacītā, šī misija ir īpaša arī ar sasniegto attālumu - astronauti attālinājās no Zemes vairāk nekā 500 000 kilometru, kas ir viens no lielākajiem attālumiem, kādā cilvēks jebkad bijis. Tas ļāvis pārbaudīt gan tehnoloģijas, gan cilvēka organisma spēju izturēt šādus apstākļus.
Īpaši sarežģīts posms ir atgriešanās uz Zemes. Kapsulai ieejot Zemes atmosfērā, tā sasniedz lielu ātrumu un saskaras ar ekstremālu karstumu un pārslodzi. Pētnieks skaidroja, ka tehnika šādus apstākļus spēj izturēt salīdzinoši vieglāk, taču cilvēka organisms ir jutīgāks, tāpēc nepieciešami sarežģīti tehniskie risinājumi astronautu drošībai.
Tāpat atgriešanās laikā uz īsu brīdi pārtrūkst sakari ar Zemi, jo ap kapsulu veidojas sakarsēts gāzu slānis, kas bloķē radiosignālus. Nākotnē šai parādībai jāmeklē risinājumi, norādīja Eglītis.
Lai gan misija kopumā noritējusi veiksmīgi, pilnībā bez tehniskām problēmām tā nav iztikusi, un nākotnē īpaši jādomā par apkalpes spēju rīkoties patstāvīgi, piebilda pētnieks, uzsverot, ka kosmosā var rasties problēmas, kuras nav iespējams iepriekš paredzēt.
Eglītis arī norādīja, ka kosmosa izpēte arvien vairāk saistīta arī ar ģeopolitiku - notiek sacensība par ietekmi un tehnoloģisko līderību kosmosā. "Var teikt, ir atjaunojusies cīņa par līderību kosmosā," viņš atzina, salīdzinot situāciju ar Aukstā kara laika sacensību starp lielvarām.
Kā vēstīts, NASA misijas "Artemis II" astronauti, kas veikuši pirmo lidojumu apkārt Mēnesim kopš 1972. gada, veiksmīgi atgriezušies uz Zemes.
Četri "Artemis II" astronauti "Orion" kapsulā - NASA astronauti Viktors Glovers, Rīds Vaizmens, Kristīna Koka un kanādiešu astronauts Džeremijs Hansens - piektdien plkst. 17.07 pēc vietējā laika (sestdien plkst. 3.07 pēc Latvijas laika), kā plānots, nolaidās Klusajā okeānā netālu no Sandjego, paziņoja NASA.
Pēc nolaišanās NASA un ASV Aizsardzības ministrijas speciālistu komandas palīdzēja astronautiem izkāpt no kapsulas un pēc tam ar helikopteru nogādāja viņus uz kuģi.
NASA vadītājs Džareds Aizekmens personīgi sveica apkalpi un apsveica viņus ar "patiesi vēsturisku sasniegumu". Astronauti pamāja un pasmaidīja kamerām, kā arī pacēla īkšķus uz augšu.
NASA paziņoja, ka apkalpe ir "vesela un laimīga". Tagad viņiem tiks veiktas medicīniskās pārbaudes pirms nogādāšanas atpakaļ uz Hjūstonu.
ASV prezidents Donalds Tramps savā platformā "Truth Social" raksturoja Mēness misiju kā "iespaidīgu" un nolaišanos kā "perfektu".
Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs apsveica apkalpi ar atgriešanos apsveica viņus ar "vēsturisko varoņdarbu".
Nosēšanās bija sarežģīts manevrs, kurā kapsula brīžiem sasniedza ātrumu līdz aptuveni 38 400 kilometriem stundā, pakļaujot astronautus ārkārtējai fiziskai slodzei.
Īpašs vairogs pasargāja astronautus no ārkārtējā karstuma, kam kapsula tika pakļauta atgriešanās laikā Zemes atmosfērā.
Bija plānots, ka saziņa ar misijas kontroli pārtrūks aptuveni sešas minūtes. Pēc tam kapsula ar izpletņu palīdzību samazināja ātrumu, pirms nokrita Klusajā okeānā.
"Artemis II" misija startēja pagājušajā trešdienā, un komanda uzstādījusi jaunu rekordu cilvēka tālākajam lidojumam kosmosā.
