Vidējā kvadrātmetra cena galvaspilsētas dzīvokļos pieauga līdz 5961 eiro.
Nekustamā īpašuma tirgus Vācijā 2026. gadā ir atkopies no šoka. Hipotēku likmes nostabilizējušās ap 3,5–4%, jauna būvniecība praktiski apstājusies. Pieprasījums lielajās pilsētās paliek augsts. Pirmajā acu uzmetienā — ideāli nosacījumi cenu kāpumam. Saskaņā ar Federālās statistikas biroja datiem 2025. gada trešajā ceturksnī mājokļu cenas vidēji pieauga par 3,3% salīdzinājumā ar attiecīgo iepriekšējā gada periodu. Tas jau ir ceturtais ceturksnis pēc kārtas ar pozitīvu dinamiku — pēc ilgstoša krituma perioda.
Tomēr aiz vidējiem rādītājiem slēpjas nevienmērīga aina. Žurnāla aptaujātie nekustamā īpašuma tirgus speciālisti norāda: uzrāviens neaptver visu valsti. Dažas reģionālās zonas un objektu veidi gūs labumu no pašreizējās situācijas. Citi — turpinās zaudēt vērtību.
Reālā riska zonas
Galvenais kritērijs, pēc kura eksperti iedala tirgu, ir tā sauktā «laga» (vācu: Lage) — objekta atrašanās vietas kategorija. C kategorijas pilsētas ir reģionālas nozīmes un praktiski neietekmē nacionālo ekonomiku. D kategorijas pilsētas un apdzīvotās vietas ir orientētas primāri uz savu tuvāko apkārtni.
Hendriks Rihters no platformas Ohne-Makler brīdina:
«Es būtu piesardzīgs attiecībā uz C un D kategoriju lokācijām.»
Tieši šīm lokācijām investīciju potenciāls rada šaubas. Ja reģionā ir vāja ekonomiskā aktivitāte, nav pienācīgas transporta pieejamības un cilvēki drīzāk izbrauc nekā iebrauc, — cenu samazināšanās kļūst par ticamu scenāriju, norāda Rihters.
Maksāt par remontu vai zaudēt vērtību
Atsevišķs riska faktors paliek objekta energoefektivitāte. Martins Englers, LBS Immobilien Nordwest ģenerāldirektors, runā par cenu kritumu «tikai vecām ēkām, kurām nepieciešama modernizācija — jo gaidāmās investīcijas tajās jau tiek iekļautas cenā».
Rihters precizē: pārdevēji ar vecām apkures sistēmām pircējus atrod ievērojami grūtāk un ir spiesti pieņemt atlaides. Energoefektivitāte kļūst par vienu no galvenajiem cenu veidošanas faktoriem — un šī tendence 2026. gadā tikai pastiprināsies.
Komercnekustamais īpašums perifērijā zem spiediena
Vēl viena objektu kategorija, ko eksperti sauc par potenciālu zaudētāju, ir komercnekustamais īpašums ārpus galvenajām lokācijām. Pēc Rihtera teiktā, biroji Hamburgas, Berlīnes vai Frankfurtes centros joprojām ir pieprasīti.
Tomēr lielo pilsētu nomalēs situācija ir būtiski atšķirīga. Iemesls — uzņēmumu pastāvīgs biroju platību pieprasījuma samazinājums, kas saistīts ar pāreju uz attālinātu darba režīmu. Ekspertu vērtējumā šis process ir ilgtermiņa rakstura.
Cenu pieaugums Berlīnē ir, bet ne visiem
Pat galvaspilsētā, kur pieprasījums tradicionāli ir augsts, aina nav vienmērīga. Rihters runā par «nevienmērīgu cenu dinamiku» 2024. un 2025. gados.
Saskaņā ar platformas Ohne-Makler datiem:
vidējā kvadrātmetra cena dzīvokļiem pieauga no 5936 līdz 5961 eiro;
dzīvokļi līdz 40 kvadrātmetru platībā kļuvuši aptuveni par 100 eiro lētāki — līdz 5952 eiro par kvadrātmetru;
māju cenas Berlīnē samazinājušās no 5012 līdz 4904 eiro par kvadrātmetru.
Pēc Rihtera domām, pirmām kārtām zaudē vērtību objekti ar lielu dzīvojamo platību.
Kopumā viņš sagaida cenu turpmāku pieaugumu 2026. gadā. Tomēr, pēc viņa vērtējuma, pieaugums Berlīnē būs mazāks nekā citās lielajās Vācijas pilsētās.
Florians Bauers no Bauer Immobilien-Unternehmensgruppe piebilst: ēkas labais tehniskais stāvoklis ļauj «ievērojamākam cenu kāpumam». Tajā pašā laikā mikrolokācija — rajons un konkrēta iela — spēlē teju izšķirošu lomu.
Prognoze uz desmit gadiem
Ilgtermiņā, pēc ekspertu domām, plaisa starp sekmīgajiem un problemātiskajiem reģioniem turpinās dziļoties. Vācija būvē par maz un vienlaikus pastiprina prasības jaunajai būvniecībai.
Fabians Raušs no Freundeskreis-Gruppe brīdina:
«Nākamie desmit gadi joprojām tiks iezīmēti ar mājokļu deficītu. Spēcīgās pilsētas un pieprasītās piepilsētas turpinās augt, kamēr strukturāli vājie reģioni stagnēs vai zaudēs pozīcijas».
Rihters piekrīt līdzīgai nostājai: mājokļi labā enerģētiskā stāvoklī A un B kategoriju lokācijās, visticamāk, ilgtermiņā pieaugs cenā. Darbojas arī pretējā likumsakarība: slikts tehniskais stāvoklis kombinācijā ar neveiksmīgu atrašanās vietu — teju garantēts spiediens uz cenu kritumu.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/fO409YYnhuk?si=tGrVnrN7d4i9lkyT" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
