Analītiķi arī brīdina, ka valsts finanses «tuvojas drošas elastības robežām».
Esošā Polijas ekonomiskās izaugsmes modeļa resurss izsīkst, un temps, ar kādu notiek izlīdzināšanās ar spēcīgākajām Eiropas ekonomikām, būtiski palēninās. To norādīja Warsaw Enterprise Institute analītiķi.
Institūta eksperti norādīja, ka pēc trim straujas attīstības desmitgadēm Polija sasniegusi līmeni, kas vēl nesen šķita tāla sapņa.
Pēc viņu domām, IKP pieauguma dinamikas saglabāšanai nepieciešamas būtiskas izmaiņas ekonomiskās attīstības modelī.
Norādīts, ka galvenais izaugsmi ierobežojošais faktors ir privāto investīciju samazināšanās no 23–24 % IKP līdz 17 % IKP.
Vēl sliktāk ir ar korporatīvajām investīcijām: to īpatsvars samazinājies no 12 % IKP (2000.–2004. gados) līdz tikai 9,3 % IKP 2020.–2024. gados. Tajā pašā laikā kaimiņvalstīs ES situācija izskatās daudz labāka.
Eksperti uzskata, ka inovācijas un nemateriālais kapitāls joprojām ir «vājais posms Polijas attīstības modelī».
Analītiķi arī brīdina, ka valsts finanses «tuvojas drošas elastības robežām».
Valsts un pašvaldību institūciju parāda attiecība pret IKP palielinājusies no aptuveni 36 % IKP 2000. gadā līdz apmēram 55 % IKP 2024. gadā, bet izdevumi par parāda apkalpošanu 2024. gadā bija divas reizes lielāki nekā valsts izdevumi augstākajai izglītībai un zinātnei.
Institūts iesaka koncentrēties uz korporatīvo investīciju palielināšanu un līdzekļu novirzīšanu no īstermiņa izdevumiem uz produktivitāti paaugstinošiem projektiem, piemēram, automatizāciju, enerģētikas pāreju un digitalizāciju.
Viņi arī aicina stiprināt ilgtermiņa uzkrājumus, izmantojot «nodokļu stimulu sistēmu (tai skaitā kapitāla pieauguma nodokļa pārvērtēšanu ilgtermiņa investīcijām) un pensiju sistēmas kapitāla elementu attīstību».
WEI arī iestājas par «valsts finanšu līdzsvara atjaunošanu un izdevumu kvalitātes paaugstināšanu».
«Ziņojums iesaka pārorientēt uzsvaru no pētījumu finansēšanas pētījumu dēļ uz atbalstu inovāciju ieviešanai, mērogošanai un testēšanas vidēm (regulatīvās smilšu kastes, kvalitatīvas tiesiskās vides zonas), īpaši digitalizācijas, mākslīgā intelekta, zināšanu intensīvo pakalpojumu un mūsdienīgas ražošanas jomās», — piebilda autori.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/WAZgw2Lx5MI?si=2w3hf3h-ykK3Tc0y" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
