Enerģētikas nozares attīstība šogad bijusi ļoti strauja, un ievērojamas izmaiņas notiek gan Latvijā, gan Baltijā, aģentūrai LETA norādīja "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.
"Ir jau pierasts, ka pēdējā laikā katra gada raksturojums sākas ar vārdiem "enerģētika attīstās straujāk nekā iepriekš". Arī šis gads nav izņēmums, jo nozares uzņemtais temps ir tiešām iespaidīgs, un enerģētikas nozarē gan Latvijā, gan Baltijā notiek ievērojamas izmaiņas," pauda Čakste.
"Latvenergo" vadītājs norādīja, ka šogad tiek atzīmēti 60 gadi, kopš darbu sāka Pļaviņu HES, un ir pagājuši 10 gadi, kopš tika izbūvēts TEC2 otrais energobloks. Savukārt 2025. gadā "Latvenergo" portfelim ir pievienojušās pirmās jaunās saules un vēja enerģijas ražotnes ar pirmajām saražotajām elektroenerģijas kilovatstundām (kWh).
"Līdz ar to varam apgalvot, ka "Latvenergo" ir ne tikai daudzveidīgākais elektroenerģijas ražošanas portfelis Baltijas valstīs, kas aptver ūdens, saules, vēja un dabasgāzes resursus, bet arī tāds, kāds citam ražotājam mūsu reģionā nemaz nav iespējams," pauda Čakste.
Viņš uzsvēra, ka ar šogad sāktajiem projektiem "Latvenergo" iet uz to, lai 2026. gadā koncernam būtu 1000 megavatu (MW) liels jaunu ražošanas jaudu portfelis. Tajā būs trīs strādājoši vēja parki - "Laflora Energy" Latvijā, Akmenes un Telšu Lietuvā, kā arī turpināsies būvdarbi "Pienava Wind", bet esošajām saules stacijām pievienosies "Aizpute Solar" projekts.
Čakste pauda, ka koncerna investīcijas pēdējo gadu laikā ir ievērojami augušas, un lielākā daļa ir tieši jaunajos projektos, ar diversificētu ražošanas portfeli izvirzoties līderos Baltijas mērogā.
Kā norādīja Čakste, var runāt par enerģētikas digitalizāciju, par to, kā enerģētika veicina jaunus produktus finanšu nozarē, piemēram, zaļās obligācijas, un otrādi - kā investoru pieprasījums veicina enerģētikas attīstību. Tāpat atjaunīgie resursi un mikroģenerācija ietekmē transporta nozari, paplašinās lauksaimniecības zemju izmantošana vienlaikus gan pārtikai, gan elektroenerģijas ražošanai.
"Latvenergo" vadītājs pauda, ka koncerns neapstājas tikai pie elektrības ražošanas un tirdzniecības, bet sper soli nozares nākamajā paaudzē, izvērtējot enerģētikas iespējas digitalizācijā. "Latvenergo" esošais datu tīkls, sakaru torņi, speciālisti un iespējamā ieiešana digitālajā biznesā ir priekšnoteikumi pilnīgi jaunam, mūsdienīgam enerģētikas uzņēmuma koncepta rašanās brīdim.
Jau ziņots, ka "Latvenergo" koncerna apgrozījums pērn deviņos mēnešos bija 1,305 miljardi eiro, bet koncerna peļņa bija 261,298 miljoni eiro. Koncerna māteskompānijas apgrozījums pērn deviņos mēnešos bija 825,655 miljoni eiro, bet peļņa - 257,8 miljoni eiro.
"Latvenergo" nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī ar dabasgāzes tirdzniecību un elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu. "Latvenergo" obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.
