No 1. jūlija 2026. gada ES tiek ieviesta 3 eiro maksa par katru lētu sūtījumu no trešajām valstīm, kas skars miljoniem pircēju. Latvijas Pasts un Venipak brīdina: šis pasākums neatrisinās paziņotās problēmas, bet vienkārši palielinās gala patērētāju izdevumus un skars mazo uzņēmējdarbību, raksta LSM+.
Pašlaik ES darbojas muitas atbrīvojums sūtījumiem līdz 150 eiro vērtībā, kas tiek nosūtīti tieši privātpersonām. Pēc EK datiem tikai pagājušajā gadā uz ES valstīm tika ievesti 4,6 miljardi šādu sūtījumu, proti, vairāk nekā 12 miljoni dienā. Turklāt 91 % mazo sūtījumu nāk no Ķīnas. No 1. jūlija 2026. gada par katru zemas vērtības sūtījumu plānots iekasēt maksu 3 eiro apmērā.
Šis pasākums būs pagaidu rakstura un darbosies līdz 2028. gadam, pēc tam ES plāno ieviest muitas nodevu visām precēm no trešajām valstīm — neatkarīgi no to vērtības.
Pēc loģistikas uzņēmuma izpilddirektores Sanitas Berziņas domām jaunievedums neizbēgami ietekmēs tiešsaistes pasūtījumu apjomus, ziņo LSM+. «Pēdējos gados mēs novērojam ļoti lielu mazu sūtījumu pieplūdumu, īpaši no Ķīnas. Mūsu iedzīvotāji aktīvi pasūta preces ķīniešu interneta veikalos, jo tās ir ievērojami lētākas un vienlaikus pienāk salīdzinoši īsā laikā — vidēji divu nedēļu laikā,» norādīja viņa.
Latvijas Pastā uzsver: jauno maksu pirmkārt sajutīs parastais pircējs. «Praktiski tas nozīmēs, ka gala patērētājam par sūtījumu būs papildu maksa, tātad pasūtījumi kļūs dārgāki,» norādīja Latvijas Pasta pārstāvis Kristiāns Godiņš.
Sanita Berziņa piebilda, ka gala patērētājiem nodoklis, visticamāk, tiks piemērots pasūtījuma noformēšanas pēdējā posmā. «Šo maksu nāksies maksāt pircējiem. Visticamāk, tā tiks automātiski pieskaitīta preces apmaksas brīdī. Kādam trīs eiro ir nenozīmīga summa un ieradumi nemainīsies, taču kāds varbūt aizdomāsies, vai šī prece viņam patiešām ir nepieciešama,» viņa skaidroja.
Pēc Kristiāna Godiņa teiktā EK iniciatīvai bija divi galvenie mērķi: mazināt slodzi muitas dienestiem un aizsargāt Eiropas tirgu. Tomēr, Latvijas Pasta pārstāvja vērtējumā, neviens no šiem mērķiem netiks sasniegts.
«Pirmais mērķis — mazināt slodzi muitas dienestiem, nodrošinot tiem papildu resursus un finansējumu stingrākai kontrolei. Taču tas nestrādās, jo pašlaik vairāk nekā 80 % no visiem sūtījumiem, kas nonāk Eiropā, muitas formalitātes iziet tikai dažās valstīs — galvenokārt Centrālajā un Rietumeiropā,» norādīja viņš.
Otrs mērķis — aizsargāt Eiropas tirgotājus un tiešsaistes tirdzniecības platformas — arī izraisa šaubas. «Papildu muitas maksa nerezultēsies tajā, ka pircēji masveidā pāries, piemēram, no Temu vai Shein uz Eiropas platformām. Mēs to ļoti apšaubām. Drīzāk cilvēki vienkārši pasūtīs retāk,» uzskata viņš.
Latvijas Pastā arī pievērš uzmanību, ka jaunā norma skars ne tikai privātos pircējus, bet arī mazos uzņēmumus. «Tas noteikti ietekmēs mikro un mazos uzņēmumus. Daudzi uzņēmēji izmanto komponentes, rezerves daļas un izejvielas, kas tiek iegādātas platformās ārpus ES. Arī viņiem tas būs papildu slogs,» norādīja Latvijas Pasta pārstāvis.
Svarīgu niansi izcēla Kristiāns Godiņš: visticamāk, 3 eiro maksa tiks iekasēta nevis par katru atsevišķu preces vienību, bet par katru preču grupu. «Ja jūs pērkat trīs zeķu pārus — tā ir viena preču grupa, un jūs maksājat 3 eiro. Ja sūtījumā ir zeķes, dvieļi un karotes, maksa tiks iekasēta par katru preču grupu atsevišķi — pa 3 eiro par katru.»
Rezultātā papildu maksājumu summa var pārsniegt paša pasūtījuma vērtību, it īpaši, ja pirkums sastāv no dažādām preču kategorijām.
Sanita Berziņa atzīmē, ka var rasties tehniskas grūtības, iekasējot maksu par katru atsevišķu preces vienību sūtījumā. «Sūtījumi, kas nonāk Latvijā un citās ES valstīs, netiek atvērti un to saturs netiek pārbaudīts. Tāpēc piemērot maksu par katru atsevišķu preci šķiet tehniski sarežģīti,» viņa uzsvēra.
Pēc Berziņas vārdiem muitas formalitātes, visticamāk, netiks veiktas Latvijā. «Latvija parasti nav šādus sūtījumus pirmā ievešanas vieta Eiropā. Visbiežāk tie vispirms nonāk Beniluksa valstīs, kur arī notiek muitas noformēšana. Iespējams, nodoklis tiks samaksāts tieši tur, vēl interneta veikalu pusē,» viņa paskaidroja.
Latvijas Pasta pārstāvis arī uzsvēra, ka viena no galvenajām problēmām ir muitas noformēšanas koncentrēšana dažās ES valstīs. «Pašlaik bieži gadās, ka prece tiek noformēta, piemēram, Amsterdamā, un tikai pēc tam tiek nosūtīta uz Baltijas valstīm vai Somiju. Tas nozīmē papildu loģistikas izmaksas, emisiju pieaugumu, lielāku klientu gaidīšanas laiku.» Saistībā ar to Latvijas Pasts vēl diskusiju sākumā vērsās pie Satiksmes ministrijas ar alternatīviem priekšlikumiem. «Mēs piedāvājām pārdalīt muitas slogu tā, lai noformēšana notiktu ne tikai atsevišķās Rietumeiropas valstīs, bet saskaņā ar loģistiku. Ja preces ir paredzētas Baltijai vai Skandināvijai, muitas noformēšana loģiski būtu jāveic šajā reģionā.» Uzņēmuma ieskatā šāda pieeja ļautu paātrināt piegādi, uzlabot kontroles kvalitāti un daļu nodokļu ieņēmumu paturēt Latvijā.
Tajā pašā laikā loģistikas uzņēmums kā piegādes «pēdējās jūdzes» operators sagaida, ka jaunā reglamentācija var novest pie sūtījumu apjoma samazināšanās no lieliem interneta veikaliem. Tomēr pēc uzņēmuma vērtējuma efekts, visticamāk, būs pagaidu rakstura: pēc pielāgošanās perioda patērētāji pieradīs pie jaunajiem nosacījumiem un atgriezīsies pie ieraduma pasūtīt preces no Ķīnas, kā tas jau notika pēc iepriekšējo muitas nodevu ieviešanas.
