Ekonomisti brīdina: straujš pārtikas cenu pieaugums Latvijā atspoguļo satraucošu nelīdzsvarotību — vislielākās peļņas gūst tirdzniecības tīkli, nevis rūpniecības vai enerģētikas uzņēmumi, kas samazina iedzīvotāju labklājību.
Latvijā strauji pieaug pārtikas cenas, un to jau izjūt visi valsts iedzīvotāji. Tomēr, kā programmā «Preses klubs» televīzijas kanālā TV24 apgalvo Latvijas Universitātes docents Malvīne Strazdiņa, aiz tā slēpjas daudz dziļāka un satraucošāka problēma: pārtikas tīkli kļūst par visizdevīgākajām uzņēmumiem valstī, kas ir pilnīgi netipiski attīstītām ekonomikām.
Saskaņā ar Lursoft datiem, vislielāko peļņu Latvijā gūst tieši mazumtirdzniecības giganti. Tikai pēc tiem seko tādi lieli nacionālie uzņēmumi kā Latvenergo un airBaltic. Strazdiņa norāda, ka šāda situācija būtiski atšķiras no kaimiņvalstīm Igaunijai, Lietuvai un Polijai, kur peļņas līderi parasti ir rūpniecības, enerģētikas vai tehnoloģiju uzņēmumi, nevis mazumtirdzniecības tīkli.
Ekonomiste uzsver: ja pārtikas veikali kļūst par galveno peļņas uzkrāšanas centru, tas nozīmē, ka iedzīvotājiem ir jātērē proporcionāli liela daļa ienākumu pārtikai. Un tas ir tiešs rādītājs samazinošam labklājības līmenim un nelīdzsvarotībai ekonomikā.
Straujš pārtikas cenu pieaugums, ko iedzīvotāji novērojuši pēdējos gados, viņa uzskata par loģisku sekas šai anomālajai peļņas struktūrai. Un, lai gan algas valstī formāli pieaug, to palielināšanās neseko pārtikas un pirmās nepieciešamības preču cenu kāpumam: «Algas arī pieaug, palielinās arī vidējā mēneša alga. Otrajā 2025. gada ceturksnī tās arī pieauga, bet, spriežot pēc visa, izdevumi pārtikai un patēriņa precēm neseko pieaugumam.»
