Zelta iepirkumu līderi kopš gada sākuma starp valstīm ir Polija un Kazahstāna.
Kopš gada sākuma zelta iepirkumu līderi starp valstīm ir Polija un Kazahstāna, kuras attiecīgi iegādājušās 67,1 tonnu un 32,4 tonnas dārgmetāla. Par to ziņoja pētniecības uzņēmums BestBrokers, atsaucoties uz Pasaules zelta padomes datiem.
Trešo vietu ar rezultātu 22,7 tonnas ieņem Ķīna. Tāpat desmit labāko pircēju sarakstā iekļuvušas Turcija, Čehija, Kambodža, Gana, Katara, Indija un Serbija.
Starptautisko rezervju samazināšanā piecu līderu vidū ir Uzbekistāna (16,8 tonnas), Singapūra (15,8 tonnas), Indonēzija (12,9 tonnas), Krievija (6,2 tonnas) un Vācija (1,3 tonnas). Tajā pašā laikā Krievijai tas ir pirmais gadījums rezervju samazināšanā pēdējo 19 gadu laikā, no kuriem 17 gadus līdz 2023. gadam runa bija par zelta iegādi.
Valstu sarakstā ar lielākajiem zelta krājumiem ir ASV (8,1 tūkstoši tonnu), Vācija (3,35 tūkstoši), Itālija (2,45 tūkstoši), Francija (2,44 tūkstoši) un Krievija (2,32 tūkstoši).
Iepriekš bankas Societe Generale analītiķi pieļāva, ka rekordaugstais zelta cenu pieaugums šogad ir saistīts ar Ķīnu, kas slepeni iegādājās dārgmetālu. Pēc viņu aplēsēm līdz 2025. gada beigām kopējais iepirkumu apjoms varētu sasniegt 250 tonnas, bet reālie krājumi — vairāk nekā piecus tūkstošus tonnu, kas ir divreiz vairāk, nekā tiek uzskatīts oficiāli.
