Latvijā darba drošības jomā nelaimes gadījumu skaits turpina pieaugt, bet būtisku uzlabojumu joprojām nav, aģentūru LETA informēja Valsts darba inspekcijas (VDI) Metodiskās vadības un kompetenču pilnveides nodaļas vadītāja Sandra Zariņa.
Zariņas vērtējumā, lai gan letālo negadījumu skaits nedaudz samazinās, kopumā situācija atgādina "sastingušu stāvokli", kad kustība ir, bet virzības uz nelaimes gadījumu samazināšanos nav.
Visbiežāk letālie darba nelaimes gadījumi notiek apstrādes rūpniecības, būvniecības, transporta un tirdzniecības nozarēs. Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijā joprojām ir augsts nelaimes gadījumu skaits uz 100 000 nodarbināto.
"Tas ir brīdinājuma signāls ne tikai par darba aizsardzības trūkumu darba vietās, bet arī par sabiedrības attieksmi pret cilvēka veselību un dzīvību", uzsver Zariņa.
Lielu daļu no letālajiem negadījumiem katru gadu veido ceļu satiksmes negadījumi. VDI dati liecina, ka katru gadu ar letālu iznākumu ir arī kritieni no augstuma. Pērn bijis gadījums, kad diviem darbiniekiem uz jumta bija jāizvieto antenas. Viens no viņiem ievēroja visus darba drošības noteikumus, otrs - aptina virvi ap skursteni, kā rezultātā skurstenis sabruka, un cilvēks kritiena rezultātā aizgāja bojā.
Tāpat katru gadu ir vairāki nelaimes gadījumi, kad cilvēki tikuši aprakti tranšejās. Dažkārt cilvēkiem mēdz uzkrist smagi priekšmeti vai viņi tiek iespiesti iekārtās.
Šie gadījumi ir brīdinājumi, cik būtiska ir darbinieku apmācība darba aizsardzības jomā un noteikumu ievērošana, uzsver VDI.
"Paradoksāli, bet visbiežāk negadījumos cieš tieši pieredzējuši darbinieki vecumā no 45 līdz 64 gadiem," norāda Zariņa. Jo ilgāk cilvēks strādā, jo vairāk viņš jūtas pārliecināts par sevi, un reizēm arī pārdrošāks, skaidro VDI pārstāve. Līdzīgi ir arī tiem nodarbinātajiem, kuri bieži maina darba vietas - jaunie noteikumi šķiet lieki, jo "viņi taču visu zina". Tomēr abos gadījumos sekas var būt traģiskas.
Zariņa skaidro, ka drošība darbā sākas ar uzņēmuma vadību. Tur, kur vadība apzinās riskus un iegulda darbinieku drošībā, nelaimes gadījumu skaits ir daudz mazāks. Piemēram, daudzi uzņēmumi tiecas pēc mērķa "nulle nelaimes gadījumu" un pierāda, ka tas ir iespējams. Turpretī mazajos uzņēmumos bieži valdot uzskats, ka "ar mums tas nenotiks".
Vienlaikus daudzi darba devēji un arī paši cietušie baidās ziņot par nelaimes gadījumiem darba devējam. VDI pieredze rāda, ka daļa negadījumu netiek reģistrēta, jo tiek slēpti gan no darba devēja, gan no cietušā puses. Visvieglāk noslēpt ir tos negadījumus, kuros nodarbinātais guvis nesmagas traumas.
Tāpēc VDI sākusi sadarbību ar Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu, kur visbiežāk nonāk traumas guvušie nodarbinātie. Slimnīcas uzņemšanas nodaļā jau kādu laiku ir izvietota informācija, lai paskaidrotu, ko darīt, ja trauma gūta darba vietā, un cik svarīgi ir nelaimes gadījumus darbā izmeklēt.
VDI norāda, ka svarīgi nelaimes gadījumu izmeklēt, noteikt objektīvus un patiesus notikušā cēloņus, lai izslēgtu iespēju tiem atkārtoties. Arī sociālās garantijas cietušais var saņemt tikai tad, ja nelaimes gadījums tiek izmeklēts un reģistrēts VDI.
VDI ik gadu veic vidēji ap 10 000 pārbaužu un rīko informatīvās kampaņas, piemēram, "Esi drošs, ka darbs ir drošs!", šogad uzmanība tiek pievērsta paklupšanas un pakrišanas riskam. VDI apmeklē dažādu nozaru uzņēmumus, kuros tiek pārbaudīts, vai darba vietā tiek vērtēts paklupšanas, pakrišanas risks.
Viņa min, ka sabiedrībā ir izplatīts priekšstats, ka valsts iestādes "grib darīt pāri". Lai to kliedētu, VDI nereti sarunās ar uzņēmējiem izmantojot teicienu: "Nevajag baidīties no VDI pārbaudēm, bet gan no tā, ka darbinieks guļ asins peļķē". Kā norāda Zariņa, diemžēl atskārsme par to, cik nozīmīga ir drošība darbā, mēdz rasties tikai tad, kad šī asins peļķe jau ir piedzīvota.
Zariņa arī pauž, ka sabiedrība mēdz būt likumu nepaklausīga, tiecas tos apiet, un arī cilvēka dzīvība kopumā neesot augstā vērtē. Nereti darba devējs uzskata, ka viņa darbiniekiem jāstrādā vienalga kādos apstākļos un jābūt pateicīgiem par šo iespēju, stāsta VDI pārstāve. Tomēr viņa arī norāda uz pozitīvu tendenci darba vidē - darbinieki kļūst izglītotāki, apzinās savas tiesības un vairs nav gatavi riskēt ar veselību vai dzīvību.
Kā vēstīts, šī gada pirmajā pusgadā reģistrēti un izmeklēti 1080 nelaimes gadījumi darbā, no tiem 82 bijuši smagi un astoņi - letāli, liecina VDI dati.
Salīdzinoši pagājušajā gadā kopumā reģistrēti un izmeklēti 2312 nelaimes gadījumi darbā. 250 no tiem bijuši smagi, bet 25 - letāli.
