Metāls plaši tiek izmantots militārajā industrijā.
Astana un Vašingtona sestajā oktobrī paziņoja par jaunu kopīgu partnerību, lai attīstītu vienu no lielākajiem pasaulē neskartajiem volframa atradnēm Kazahstānā.
Saskaņā ar vienošanos amerikāņu kompānija Cove Kaz Capital Group iegūs 70 procentu daļu kopuzņēmumā ar Kazahstānas valsts ieguves holdingu. Darījuma vērtība tiek lēsta 1,1 miljardu dolāru apmērā. ASV Eksporta-importa banka (Export-Import Bank) nosūtījusi vēstuli par interesi finansēt 900 miljonu dolāru apmērā.
Centrālajā Āzijā ir zināmas gandrīz 170 retzemju elementu izpausmes — no 28 izpētītām atradnēm līdz perspektīvām teritorijām pašos agrīnajos izpētes posmos. Reģiona neizmantotie resursi varētu kļūt par potenciālu alternatīvu gandrīz monopola kontrolei, ko Ķīna īsteno pār pasaules retzemju elementu piegādes ķēdi.
Bens Godvins, analītiskā departamenta vadītājs Londonā bāzētajā centrā PRISM, saka Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība, ka samita fokusēšanās uz Centrālās Āzijas minerālu bagātībām ir daļa no ilgas stratēģijas reģiona līderu, lai pievērstu Vašingtonas uzmanību.
"Centrālās Āzijas valstis noteikti izmanto šo kritiski svarīgo minerālu aspektu kā spiediena līdzekli, lai panāktu aktīvāku sadarbību ar Amerikas Savienotajām Valstīm citos jautājumos, kas ir svarīgāki reģionam un vietējai ekonomikai," viņš uzsver.
"2000. gados tā bija cīņa ar terorismu, nafta un gāze. Pēc tam sākās dekarbonizācijas laikmets, kad daudzi jauni projekti Centrālajā Āzijā bija vērsti uz atjaunojamiem energoresursiem," saka Godvins. "Tagad runa ir par kritiski svarīgo minerālu lomu nacionālajā drošībā."
Darījumi tika noslēgti pēc pamiera tirdzniecības karā starp Pekinu un Vašingtonu, ņemot vērā konkurences saasināšanos starp ASV un Ķīnu par retzemju elementu eksportu — galveno strīdu punktu viņu tirdzniecības sarunās.
Pēc Trampa un Sji Dziņpina tikšanās oktobra beigās Ķīna paziņoja, ka uz gadu apturēs dažus ierobežojumus retzemju elementu eksportam.
Tagad Vašingtona meklē jaunas iespējas, kā iegūt šos metālus. Ķīnai pieder gandrīz 70 procenti pasaules retzemju elementu ieguves un apmēram 90 procenti to pārstrādes. Centrālā Āzija ilgtermiņā var kļūt par izejmateriālu avotu, un reģions cer, ka nepieciešamās jaunas investīcijas palīdzēs atradņu apguvē.
Jaunajā Centrālās stratēģiskās un starptautiskās pētījumu centra (CSIS) ziņojumā, Vašingtonas analītiskajā centrā, teikts, ka "ķīniešu un krievu kapitāls dominē reģiona ieguves, pārstrādes un loģistikas tīklos". Turpat norādīts, ka "strukturālie šķēršļi, sākot no transporta ceļu attīstības uz rietumiem līdz hroniskajam enerģijas trūkumam, turpina kavēt rietumu investīcijas."
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/JsQJgqv16KI?si=xdW09jrKNnuBulbV" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
