"Bez šaubām, tas viss izraisīs cenu pieaugumu, inflācijas paātrinājumu".
Uz ceturto kara gadu ar Ukrainu Krievijas ekonomika sākusi pakāpeniski palēnināties. Eksperti to saista ar resursu pārdali frontes vajadzībām uz ražošanas civilo nozaru rēķina, kā arī ar naftas un gāzes ieņēmumu samazināšanos.
Tas atspoguļojas parastajos pilsoņos. Saskaņā ar "Levada centra" aptauju krievi uzskata, ka 2024. gadā viņi dzīvo sliktāk, un iespēju labi nopelnīt ir kļuvis mazāk. Katrs ceturtais bija spiests atteikties no pārtikas produktu iegādes naudas trūkuma dēļ.
Prognozētais PVN pieaugums 2026. gadā tikai pasliktinās situāciju. Tā kā dažiem produktiem saglabāsies samazinātā likme, tas visvairāk ietekmēs vidusšķiru.
Ksenijai (vārds mainīts) šobrīd ir 24 gadi. Viņa ir no nelielas pilsētas, bet pirms dažiem gadiem pārcēlās uz Pēterburgu. Formāli viņas ienākumi ir pieauguši, taču augsto īres un mājsaimniecības izdevumu dēļ brīvo naudas līdzekļu galu galā paliek ļoti maz.
Pēc profesijas Ksenija ir mārketinga speciāliste. Viņai ir galvenais darbs un vairāki papildus darbi, taču pat tas, pēc Ksenijas teiktā, nav pietiekami, lai ērti dzīvotu Pēterburgā.
Viņa cenšas ietaupīt ceļojumos, mājsaimniecības tehnikas iegādē, kā arī pagaidām atsakās no ieguldījumiem nekustamajā īpašumā un automašīnas iegādes. No regulārajiem izdevumiem viņa samazinājusi izdevumus uz skaistumkopšanas saloniem, restorāniem un piegādēm – tagad atļaujas to ne biežāk kā reizi mēnesī. Ksenija netaupa tikai uz veselību un apģērbu: uzskata, ka viņas profesijai ir svarīgi izskatīties koptiem.
Ceļojumi viņai joprojām ir ļoti svarīgi. Ksenija nevēlas no tiem pilnībā atteikties:
"Gribas pasauli apskatīt tā vai citādi – kāda situācija ģeopolitiskā valstī, kāds krīze nebūtu. Es zinu, ka visu es dzīvē neskatīšos, bet vismaz kaut ko pašu populārāko, pieejamo obligāti jāapskata. Gribas iegūt jaunas emocijas, redzēt, kā cilvēki dzīvo, izmēģināt kaut ko jaunu, kādus jaunus hobijus, ēdienu, apskatīt skaistas ainavas".
Ksenija atzīst, ka domā par to, lai ceļojumus apmaksātu kredītā.
"Agrāk atvaļinājumu apmaksāja mani vecāki, bet tagad esmu izaugusi, un jau sešus gadus neesmu bijusi ārzemēs. Jo vispirms pabeidzu skolu, tad mācījos universitātē – nestrādāju. Un tad sāku strādāt, bet šo naudu nepietika, lai aizbrauktu uz ārzemēm, pat tad. Tagad algas vispār nepietiek. Ar algu 100 tūkstoši rubļu (vairāk par $1200), dzīvojot svešā pilsētā, apmaksājot īri, krāt ceļojumam, kas maksā 300 tūkstoši rubļu (gandrīz $3700), kļūst vienkārši nereāli," – dalās Ksenija.
Neiespējamību krāt naudu Ksenija saista gan ar cenu pieaugumu, gan ar finanšu disciplīnas trūkumu.
"Katru gadu viss dārdz, – viņa saka. – Papildus tam, ka biļetes tagad ir dārgas, vēl jānoformē vīza – tas ir ilgs process. Un katru gadu nodevas kļūst arvien dārgākas. Pat ārvalstu pasi izgatavot – tas jau ir 6 tūkstoši rubļu (gandrīz $74). Tas ir papildu izdevumi. Un es domāju, ka tie katru gadu tikai pieaugs, jo mums valstī ir tāda situācija, ka grib ņemt naudu no nabadzīgā tautas. Ne no saviem bezgalīgajiem maciņiem, bet no tautas, un tas ir slikti".
Ekonomija un apdomīgāka izdevumu sadale palīdz Ksenijai veidot finansiālo drošību. Šobrīd tā ir viņas galvenā mērķis:
"Bez tā nav runas par nekādu ārzemēm, pat atpūtu Krievijas kūrortos. Kamēr manā dzīvē viss ir ļoti nestabils – ar darbu vēl nav skaidrs, kas būs. Darba devēji principā šobrīd neuztur mārketinga speciālistus".
Lai sevi uzmundrinātu, Ksenija meklē lētus vai bezmaksas veidus, kā atpūsties Pēterburgā. Dažreiz var "pabalināt" sevi ar lētu pasūtījumu Wildberries vai kafiju līdzņemšanai.
Antons (vārds mainīts) dzīvo Voronežā. Viņam ir 34 gadi, viņš strādā interfeisa dizaineris.
Pirms pilna mēroga kara sākuma ar Ukrainu viņš mēnesī pelnīja ap 200 tūkstošiem rubļu (vairāk par $2400). Bet pēdējo trīs gadu laikā pasūtījumu ir kļuvis mazāk, un samazinājuši maksājumus par projektiem. Tagad viņa ienākumi samazinājušies par ceturtdaļu.
Par šiem naudas līdzekļiem viņi dzīvo ar sievu, divgadīgo dēlu, divām kaķēm un divām suņiem. Sieva šobrīd nestrādā – raksta disertāciju.
Papildus ienākumu samazinājumam Antons stāsta, ka ir pieaugušas cenas pārtikai. Viņa teiktā, visvairāk sadārdzinājušies dārzeņi, makaroni, graudi un piena produkti.
Lai iekļautos budžetā, ģimene sākusi ēst vienkāršāk, iepērkoties hipermārketā "Lenta". Turklāt viņi cenšas pirkt lietas vairumā: piemēram, uzreiz iegādājas daudz autiņu un maisījumu bērnam.
No ēdiena piegādes un restorāniem viņi arī atteikušies. Reizi divos mēnešos tikai var atļauties pasūtīt suši.
Sievai nācies samazināt izdevumus uz kosmetoloģiju. Ja agrāk viņa tērēja ap 25 tūkstošiem rubļu mēnesī (vairāk par $300) dažādām procedūrām, tad tagad šī izdevumu pozīcija gandrīz izzudusi.
"No visādām skropstām, uzacīm, pacelšanām palikušas tikai nagi. Un tie, pēc sievas vārdiem, – ir šķībi, – stāsta Antons. – Redzams, ka sievai tas viss ir grūti, jo viņa pieradusi sevi neierobežot. Ja kaut ko gribējusi, pat ja ne uzreiz, tad atliec kādu naudas summu, un pēc tam to iegādājas. Ar to tagad ir grūtāk. Es nezinu, kā, bet viņa pat tagad izdodas kaut ko krāt. Viņa veic reidus pa second hand veikaliem – zina, kad, kur, kādas atlaides un piegādes. Špiko "Avito".
Tomēr ģimenē strīdi par naudu nenotiek. Antons saka, ka viņi kopā ar sievu apspriež izdevumus un cenšas atrast veidus, kā ietaupīt: "Pakāpeniski, ne bez spriedzes, bet turamies. Kā saka, peldam, peldam".
Uz sevis Antons arī taupa. Agrāk viņš nodarbojās ar taizemiešu boksu, bet cenas ievērojami pieaugušas, un viņš pārgājis uz treniņiem mājās.
"Agrāk vēl centos katru algu sev nopirkt kaut ko lētu, piemēram, videospēli, kādu ierīci. Tas viss ir pagātnē," – piebilst viņš.
Tagad Antons dod priekšroku bezmaksas hobijiem: māca valodas, spēlē šahu un klavieres. Viņa sieva ir mūziķe vienā no profesijām, viņa arī iemācīja viņam spēlēt klavieres un notu gramatu.
Galvenie ģimenes izdevumi šobrīd ir saistīti ar dzīvniekiem un bērniem. Antonam vēl ir meita no pirmās laulības. Viņš katru mēnesi maksā ap 15 tūkstošiem rubļu (vairāk par $180) alimentus, bet ar papildu izdevumiem summa iznāk divreiz lielāka.
Dažreiz viņi ar sievu rīko randiņus, bet arī tie kļuvuši pieticīgāki: "Nekur nesēžam, nekādu restorānu. Vienkārši iznākam pastaigāt, parunāt. Cenšamies veltīt laiku viens otram, atbalstīt viens otru".
Ienākumu kritums, atzīst Antons, stipri ietekmē emocionālo stāvokli. "Es esmu mileniālis, kurš audzis ar infantiliem vecākiem. Tas ir atstājis nospiedumu. Es pastāvīgi uztraucos par to, ka mēs pēkšņi kļūsim nabadzīgi, ka nebūs naudas, lai nopirktu ēdienu, apmaksātu rēķinus. Un tāpēc mana mērķis ir pastāvīgi strādāt. Es pastāvīgi domāju par to, ka jāstrādā vairāk, jāpelna. Pastāvīgi sevi motivēju. Mani kaut kādā mērā pat motivē šis nestabilitātes bailes," – saka viņš.
Lai saglabātu mentālo veselību, Antons cenšas mazāk lasīt ziņas, ierobežo saziņu ar tiem, kuri nesniedz viņa uzskatus, pilnībā atteicies no alkohola un smēķēšanas. Ģimenē, viņš saka, viņi ar sievu cenšas izturēties viens pret otru saudzīgi, neizmanto lamāšanos, cenšas vairāk ieklausīties viens otrā.
"Ļoti uztraucos par bērniem, – piebilst Antons. – Baidos par to, kur viņiem nāksies augt. Un, protams, mums ar sievu mērķis ir mēģināt no šejienes izkļūt. Bet mums šeit viss ir sakārtots – mēs taču dzīvojam privātajā mājā. Pie sienām esam pieķērušies. Vēl sievai jābeidz maģistratūra. Bet mēs tomēr meklējam iespējas, pakāpeniski plānojam aizbraukt".
Antons saka, ka uztraucas par gaidāmo PVN pieaugumu: cenas atkal pieaugs, un viņi ar sievu varēs atļauties vēl mazāk nekā tagad.
Kamēr krievi mācās ekonomēt un pārskata savus izdevumus, varas iestādes gatavo jaunus nodokļu grozījumus.
Finanšu ministrija paziņojusi par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) paaugstināšanu no 20 līdz 22%. Jaunā likme stāsies spēkā no 1. janvāra nākamajā gadā.
Samazinātā PVN likme 10% saglabāsies visiem sociāli nozīmīgiem produktiem: pārtikai, zālēm un medicīnas produktiem, precēm bērniem. Uz tām attiecas gandrīz trešdaļa patēriņa groza. Pārējais, ja vadāmies pēc tīri matemātiska pieejas, sadārdzināsies aptuveni par 1,67%, raksta ekonomists un investīciju bankieris Jevgeņijs Kogans.
Bet paplašinās arī PVN maksātāju loks: tagad nodoklis tiks piemērots visiem uzņēmumiem ar gada ienākumiem virs 10 miljoniem rubļu (vairāk par $1,2 miljoniem). Agrāk šis slieksnis, kas ļāva strādāt vienkāršotajā nodokļu sistēmā, bija 60 miljoni rubļu (vairāk par $7,5 miljoniem).
PVN paaugstināšana var novest pie inflācijas pieauguma, saka neatkarīgais ekonomists Vladislavs Žukovskis:
"Bez šaubām, tas viss izraisīs cenu pieaugumu, inflācijas paātrinājumu – papildu cenu pieaugums var būt no 10 līdz 20% atkarībā no preču grupas. Jo PVN ir nodoklis, kas tiek pārlikts pievienotās vērtības ražošanas ķēdē. Jo vairāk posmu, jo dziļāka izejvielu pārstrādes pakāpe, jo attiecīgi vairāk būs šo cenu paaugstināšanas posmu."
