Kopš decembra, kad Bērnu klīniskā universitātes slimnīca sabiedrībā aktualizēja gadījumus, kuros bērni norijuši magnētus, tādējādi nopietni apdraudot savu veselību un pat dzīvību, šādu situāciju skaits ir jūtami krities, pavēstīja slimnīcas pārstāve Dace Zaldāte-Rozentāle.

Covid-19 ierobežojumi ne tikai rada neērtības sadzīvē, bet arī veicina noslēgtību un vientulību, katram uzturoties savās mājās bez iespējas satikties ar citiem. Sevišķi sarežģīta situācija ir jauniešiem, kuriem ne tikai jāatrod motivācija patstāvīgi mācīties attālinātā režīmā, bet arī jāizdara būtiskas nākotnes izvēles – kur studēt un kādā nozarē veidot karjeru. Padomus, kur rast optimismu un motivāciju un kā izvirzīt mērķus laikā, kad viss šķietami apstājies un trūkst skaidrības par nākotni, apkopojusi ilggadējā mentore jauniešu biznesa, līderības un pārdošanas programmā Southwestern Advantage Latvia, personiskās izaugsmes koučs Laine Kalēja.

No dažiem simtiem līdz pat 20 000 eiro – tik dārgi var izmaksāt sadzīviskā ceļā, sportojot vai citādi iegūta trauma, liecina AAS Balta statistika. Apdrošināšanas sabiedrībā novērots, ka Covid-19 pandēmijas laikā, kad brīvā laika pavadīšanas iespējas ir ierobežotas, cilvēki vairāk nodarbojas ar sporta aktivitātēm svaigā gaisā, dodas garās pastaigās mežos un gar jūru, apceļo Latviju un cenšas būt pēc iespējas fiziski aktīvāki. Lai gan šāda tendence ir slavējama, līdz ar aktivitātes pieaugumu audzis arī par nelaimes gadījumiem izmaksāto atlīdzību apjoms. Pēdējos gados ir pieaudzis arī vidējās par traumu izmaksātās atlīdzības apjoms, un eksperti norāda: Latvijas iedzīvotāji ne vienmēr pietiekami novērtē, cik finansiāli un laikietilpīgi smagas var būt pat vienkārša kājas lūzuma sekas.

Saskaroties ar būtiskiem resursu ierobežojumiem palīdzības sniegšanā un prioritizējot pacientus, veselības aprūpes nozare jau vairākus mēnešus strādā katastrofu medicīnas režīmā, uzskata Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule.