Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 42 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 44 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 45 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 47 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 50 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 42 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 44 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 45 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 47 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 50 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 42 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 44 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 45 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 47 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 50 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 42 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 44 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 45 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 47 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 50 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 42 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 44 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 45 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 47 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 50 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 42 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 44 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 45 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 47 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 50 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 42 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 44 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 45 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 47 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 50 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 42 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 44 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 45 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 47 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 50 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 42 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 44 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 45 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 47 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 50 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 42 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 44 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 45 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 47 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 50 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 42 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 44 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 45 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 47 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 50 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 42 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 44 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 45 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 47 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 50 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 42 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 44 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 45 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 47 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 50 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 42 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 44 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 45 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 47 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 50 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 42 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 44 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 45 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 47 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 50 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 42 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 44 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 45 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 47 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 50 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 42 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 44 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 45 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 47 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 50 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 42 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 44 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 45 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 47 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 50 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 42 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 44 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 45 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 47 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 50 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 42 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 44 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 45 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 47 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 50 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 42 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 44 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 45 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 47 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 50 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 42 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 44 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 45 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 47 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 50 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 42 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 44 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 45 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 47 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 50 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 42 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 44 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 45 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 47 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 50 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 42 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 44 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 45 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 47 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 50 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 42 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 44 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 45 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 47 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 50 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 42 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 44 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 45 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 47 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 50 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 42 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 44 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 45 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 47 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 50 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 42 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 44 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 45 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 47 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 50 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 42 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 44 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 45 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 47 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 50 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 42 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 44 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 45 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 47 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 50 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 42 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 44 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 45 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 47 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 50 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 42 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 44 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 45 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 47 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 50 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 42 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 44 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 45 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 47 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 50 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 42 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 44 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 45 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 47 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 50 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 42 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 44 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 45 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 47 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 50 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 42 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 44 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 45 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 47 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 50 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 42 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 44 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 45 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 47 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 50 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 42 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 44 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 45 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 47 Warning: Cannot use a scalar value as an array in /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php on line 50 Warning: Cannot modify header information - headers already sent by (output started at /hosting/latbb/_v1.3/engine/server/functions/db/modules/editors.functions.php:50) in /hosting/latbb/_v1.3/script/export/rss.general.php on line 140 Rubrikas ziņas EkonomikaRubrikas ziņas Ekonomikahttps://lat.bb.lv/kategorija/ekonomikaWed, 26 Jun 2019 23:35:04 +0300Augstākais nodokļu parādnieku īpatsvars ir&nbsp;mēbeļu ražo&scaron;anā un&nbsp;restorānoshttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/26/augstakais-nodoklu-paradnieku-ipatsvars-ir-mebelu-razosana-un-restoranos<p>Augstākais nodokļu parādnieku īpatsvars Latvijā ir&nbsp;mēbeļu ražo&scaron;anā un&nbsp;sabiedriskajā ēdinā&scaron;anā, liecina &laquo;Lursoft&raquo; pētījums.</p><p>&nbsp;</p><p>&laquo;Lursoft&raquo; pētījums atklāj, ka&nbsp;uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedz 611,74 miljonus eiro un&nbsp;parādnieku rindās atrodami vairāk nekā 39&nbsp;000&nbsp;uzņēmumi, kas nozīmē, ka&nbsp;nodokļu maksā&scaron;anas disciplīnas problēmas ir&nbsp;piektdaļai Latvijas uzņēmumu.</p> <p>Vissliktāk ar&nbsp;nodokļu nomaksu sokas mēbeļu ražotājiem, starp kuriem nodokļu parāds pēdējā pusgada laikā reģistrēts 46,96% uzņēmumu. &laquo;Lursoft&raquo;, balstoties uz&nbsp;Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegtajiem datiem, aprēķinājis, ka&nbsp;ceturtā daļa no&nbsp;mēbeļu ražotājiem nodokļu parādnieku sarakstos atrodami jau se&scaron;us mēne&scaron;us pēc kārtas, savukārt nozares nodokļu parāda summa kopumā ir&nbsp;aptuveni 3,7 miljoni eiro. Teju tikpat liels nodokļu parādnieku īpatsvars ir&nbsp;ēdinā&scaron;anas pakalpojumu nozarē, kur pēdējo se&scaron;u mēne&scaron;u periodā nodokļu parāds, kas sasniedz vismaz 150&nbsp;eiro, bijis 46,39% nozarē strādājo&scaron;o.</p> <p>&laquo;Lursoft&raquo; secinājis, ka&nbsp;ēdinā&scaron;anas nozarē ir&nbsp;viena no&nbsp;sliktākajām nodokļu nomaksas disciplīnām, raugoties uz&nbsp;nodokļu parādnieku īpatsvaru pret nozarē reģistrēto uzņēmumu skaitu.</p> <p>Raugoties uz&nbsp;parādnieku skaita dinamiku, novērojams, ka&nbsp;pavasara mēne&scaron;os to&nbsp;skaits nedaudz pieaudzis. Maijā salīdzinājumā ar&nbsp;aizvadītā gada decembri ēdinā&scaron;anas nozarē bijis par 6,88% nodokļu parādnieku vairāk, savukārt kopējā parāda summa &scaron;ajā periodā augusi par 8,13%, maijā sasniedzot 28,85 miljonus eiro.</p> <p>&laquo;Lursoft&raquo; pētījums atklāj, ka&nbsp;nodokļu parādnieku īpatsvars pārsniedzis&nbsp;40% arī neklasificētu iekārtu, mehānismu un&nbsp;darba ma&scaron;īnu ražo&scaron;anas, kā&nbsp;arī ēku būvniecības un&nbsp;nespecializēto būvdarbu veik&scaron;anas nozarēs. &laquo;Lursoft&raquo; aprēķinājis, ka&nbsp;neklasificētu iekārtu, mehānismu un&nbsp;darba ma&scaron;īnu ražo&scaron;anas nozares parāds pēdējo se&scaron;u mēne&scaron;u laikā palielinājies par 18,35%, sasniedzot 1,82 miljonus eiro. Kopumā nozarē reģistrēti 296&nbsp;uzņēmumi.</p> <p>Vienlaikus dati parāda, ka&nbsp;neklasificēto iekārtu, mehānismu un&nbsp;darba ma&scaron;īnu ražo&scaron;ana nebūt neierindojas pirmajā vietā pēc nodokļu parāda summas pieauguma pēdējā pusgada laikā. &laquo;Lursoft&raquo; aprēķinājis, ka&nbsp;straujākais nodokļu parāda pieaugums bijis nozarei, kas apvieno darbaspēka meklē&scaron;anu un&nbsp;nodro&scaron;inā&scaron;anu ar&nbsp;personālu. Nozarē reģistrēts 561&nbsp;uzņēmums, no&nbsp;tiem 176 uzņēmumiem pēdējā pusgada laikā bijis nodokļu parāds, kas pārsniedz 150&nbsp;eiro. &Scaron;ajā periodā parāda apmērs audzis par 42,19%, aizvadītajā mēnesī nodokļu parāda kopsummai sasniedzot jau 2,97 miljonus eiro.</p> <p>Tikmēr radio un&nbsp;televīzijas programmu izstrādes un&nbsp;apraides sfērā nodokļu parāda apmērs bijis daudzkārt mazāks nekā uzņēmumiem, kas nodarbojas ar&nbsp;darbaspēka meklē&scaron;anu, taču tā&nbsp;kopējais pieaugums pēdējā pusgada periodā tik un&nbsp;tā&nbsp;uzrādījis ievērojamu pieaugumu. Patlaban &scaron;ajā nozarē strādājo&scaron;ie komersanti VID administrētajos nodokļos parādā ir&nbsp;154&nbsp;000&nbsp;eiro. Teju tikpat augsts nodokļu parāda pieaugums vērojams uzņēmumiem, kas nodarbojas ar&nbsp;cita veida ražo&scaron;anu, tostarp juvelierizstrādājumu, bižutērijas, mūzikas instrumentu, sporta preču, rotaļlietu un&nbsp;spēļu ražotājiem. Se&scaron;u mēne&scaron;u periodā minētā nozare, kas apvieno 685&nbsp;uzņēmumus, nodokļu parādu audzējusi līdz 719&nbsp;980&nbsp;eiro.</p> <p>Vienlaikus pētījumā secināts, ka&nbsp;ir&nbsp;arī vairākas nozares, kuru kopējais nodokļu apjoms pēdējā pusgada laikā sarucis. Piemēram, datoru, elektronisko un&nbsp;optisko iekārtu ražo&scaron;anas sfēras. Se&scaron;u mēne&scaron;u laikā nozares nodokļu parāds sarucis no&nbsp;501&nbsp;360 eiro līdz 382&nbsp;350&nbsp;eiro, kas ir&nbsp;samazinājums par 23,74%. Līdzīgs rezultāts ir&nbsp;arī dzērienu ražotājiem, kuri nodokļos parādā pirms se&scaron;iem mēne&scaron;iem bija 1,14 miljonus eiro, bet tagad to&nbsp;parāda apjoms sarucis līdz 886&nbsp;050&nbsp;eiro.</p> <p>Lielākais nodokļu parāds patlaban reģistrēts vairumtirdzniecības nozarē, kurā no&nbsp;teju 12&nbsp;600 reģistrēto uzņēmumu nodokļu parāds pēdējā mēnesī reģistrēts 3333&nbsp;komersantiem. To&nbsp;kopējais parāds sasniedzis 125,80&nbsp;miljonus. Pēdējā pusgada laikā nozares nodokļu parāda apjoms audzis par 12,78%. Otro vietu pēc kopējā nodokļu parāda apjoma ieņem uzglabā&scaron;anas un&nbsp;transporta palīgdarbību nozare, kurā strādājo&scaron;o uzņēmumu nodokļu parāds sasniedzis 47,58 miljonus eiro, savukārt no&nbsp;19&nbsp;270 mazumtirdzniecībā reģistrēto uzņēmumu nodokļu parāds, kas pārsniedz 150&nbsp;eiro, reģistrēts ceturtajai daļai un&nbsp;to&nbsp;kopējā parāda summa veido 40,86 miljonus eiro.</p> <p>Tajā pat laikā lielākais nodokļu parāds uz&nbsp;vienu parādnieku fiksēts uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar&nbsp;atkritumu savāk&scaron;anu, apstrādi, izvieto&scaron;anu un&nbsp;materiālu pārstrādi&nbsp;&mdash; 183&nbsp;890&nbsp;eiro. Vairāk nekā 100&nbsp;000 eiro liels nodokļu parāds uz&nbsp;vienu parādnieku ir&nbsp;arī ķīmisko vielu un&nbsp;ķīmisko produktu ražo&scaron;anas nozarē&nbsp;&mdash; 108&nbsp;470 eiro uz&nbsp;vienu uzņēmumu. &Scaron;ajā nozarē reģistrēti 333&nbsp;uzņēmumi, no&nbsp;kuriem 114 uzņēmumiem pēdējā pusgada laikā reģistrēts nodokļu parāds.</p> <p>&laquo;Lursoft&raquo; pētījumā izmantoti dati par laika periodu no&nbsp;2018.gada 7.decembra līdz 2019.gada 7.maijam un&nbsp;tajā analizēti uzņēmumi, kuru nodokļu parāds, balstoties uz&nbsp;VID sniegto informāciju, pārsniedz 150&nbsp;eiro, analizējot nozares ar&nbsp;vismaz 100 strādājo&scaron;iem uzņēmumiem.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/26/augstakais-nodoklu-paradnieku-ipatsvars-ir-mebelu-razosana-un-restoranosWed, 26 Jun 2019 17:25:00 +0300Wed, 26 Jun 2019 17:25:00 +0300TELEGRAFГригорий АнтоновГригорий АнтоновNo<p>Augstākais nodokļu parādnieku īpatsvars Latvijā ir&nbsp;mēbeļu ražo&scaron;anā un&nbsp;sabiedriskajā ēdinā&scaron;anā, liecina &laquo;Lursoft&raquo; pētījums.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/26/augstakais-nodoklu-paradnieku-ipatsvars-ir-mebelu-razosana-un-restoranosAugstākais nodokļu parādnieku īpatsvars ir&nbsp;mēbeļu ražo&scaron;anā un&nbsp;restorānosEkonomikaLietuva paudusi savu viedokli par alkohola &laquo;kariem&raquo; starp Latviju un&nbsp;Igaunijuhttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/26/lietuva-paudusi-savu-viedokli-par-alkohola-kariem-starp-latviju-un-igauniju<p>Lietuva nedomā sekot Igaunijas un&nbsp;Latvijas paraugam un&nbsp;samazināt akcīzes nodokļa likmes visiem vai daļai alkoholisko dzērienu, intervijā ziņu aģentūrai BNS norādījis finan&scaron;u ministrs Viļus &Scaron;apoka.</p><p>&nbsp;</p><p>Viņ&scaron; paudis pārliecību, ka&nbsp;akcīžu politikā, īpa&scaron;i runājot par tādām precēm, kuras iespaido sabiedrības veselību, ilglaicīgi mērķi ir&nbsp;svarīgāki par īslaicīgiem ieguvumiem.</p> <p>&laquo;&Scaron;obrīd nekādas būtiskākas pārmaiņas akcīžu politikā neapsveram. Mēs noteikti neiesaistīsimies Latvijas un&nbsp;Igaunijas vārdu pārmaiņā par akcīzēm. Man nav nācies vērot, ka&nbsp;akcīžu kari kādam būtu nesu&scaron;i ilglaicīgu labumu,&raquo; uzsvēris ministrs. &laquo;Ilgākā perspektīvā lielāka alkohola pieejamība un&nbsp;lieto&scaron;ana nodokļu maksātājiem izmaksā daudz dārgāk.&raquo;</p> <p>Kā&nbsp;ziņots, Latvijas Ministru prezidents Kri&scaron;jānis Kariņ&scaron; (JV) tre&scaron;dien intervijā LNT raidījumam &laquo;900&nbsp;sekundes&raquo; izteicās, ka&nbsp;visās trīs Baltijas valstīs alkoholam vajadzētu piemērot vienādu akcīzes nodokli, jo&nbsp;tādā gadījumā Latvija, Igaunija un&nbsp;Lietuva savā starpā &laquo;nevajadzīgi nekarotu&raquo;, bet gan varētu kopīgiem spēkiem akcīzes nodokli izmantot kā&nbsp;vienu no&nbsp;ieročiem cīņā par sabiedrības veselību.</p> <p>Jautāts, vai viņam pa&scaron;am liekas, ka&nbsp;iecere panākt vienāda akcīzes nodokļa piemēro&scaron;anu alkoholam visās trīs Baltijas valstīs ir&nbsp;reāli īstenojama, Kariņ&scaron; pauda cerību, ka&nbsp;&laquo;laika gaitā mēs pie tā&nbsp;nonāksim&raquo;.</p> <p>Kā&nbsp;ziņots, Igaunijā no&nbsp;1.jūlija par&nbsp;25% tiks samazināts akcīzes nodoklis daļai alkoholisko dzērienu&nbsp;&mdash; alum, sidram un&nbsp;stiprajiem dzērieniem, lai tādējādi iegrožotu intensīvo pārrobežu tirdzniecību ar&nbsp;Latviju, kuras dēļ jūtami kritu&scaron;ies alkohola pārdo&scaron;anas apjomi Igaunijā, un&nbsp;vienlaikus atkal piesaistītu valstij Skandināvijas tūristus.</p> <p>Reaģējot uz&nbsp;&scaron;o&nbsp;nodokļa pazeminājumu kaimiņvalstī, Latvijas Saeima&nbsp;21.jūnijā pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā par akcīzes nodokli, stiprajam alkoholam akcīzes likmi samazinot par 15%.</p> <p>Kā&nbsp;ziņots, Lietuvā no&nbsp;2017.gada marta tika paaugstināts alkohola akcīzes nodoklis un&nbsp;saīsināts alkohola tirdzniecības laiks, lai ierobežotu pārliecīgu alkohola patēriņu, kas nereti kļūst par smagu nelaimes gadījumu un&nbsp;noziegumu iemeslu, bet no&nbsp;&scaron;ā&nbsp;gada marta akcīzes nodoklis vēlreiz paaugstināts stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.</p> <p>Alkohola patēriņ&scaron; Lietuvā sarūk sesto gadu pēc kārtas. Statistikas departamenta dati liecina, ka&nbsp;pērn viens Lietuvas iedzīvotājs, kas sasniedzis vismaz 15&nbsp;gadu vecumu, pērn izdzēris vidēji 11,2 litrus legālā alkohola jeb par 1,1 litru mazāk nekā 2017.gadā.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/26/lietuva-paudusi-savu-viedokli-par-alkohola-kariem-starp-latviju-un-igaunijuWed, 26 Jun 2019 15:04:00 +0300Wed, 26 Jun 2019 15:04:00 +0300TELEGRAFMaris AvotsMaris AvotsNo<p>Lietuva nedomā sekot Igaunijas un&nbsp;Latvijas paraugam un&nbsp;samazināt akcīzes nodokļa likmes visiem vai daļai alkoholisko dzērienu, intervijā ziņu aģentūrai BNS norādījis finan&scaron;u ministrs Viļus &Scaron;apoka.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/26/lietuva-paudusi-savu-viedokli-par-alkohola-kariem-starp-latviju-un-igaunijuLietuva paudusi savu viedokli par alkohola &laquo;kariem&raquo; starp Latviju un&nbsp;IgaunijuEkonomikaJaunā kārtība būtiski paātrinās naudas piedziņu no&nbsp;iedzīvotājiemhttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/26/jauna-kartiba-butiski-paatrinas-naudas-piedzinu-no-iedzivotajiem<p>No&nbsp;&scaron;ā&nbsp;gada 1.jūlija naudas līdzekļus kredītiestādēs sāks piedzīt elektroniski, aģentūru LETA informēja Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomē.</p><p>&nbsp;</p><div> <p>No&nbsp;&scaron;ā&nbsp;gada 1.jūlija piedziņas vēr&scaron;ana uz&nbsp;naudas līdzekļiem kredītiestādēs vai pie citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs veicama Civilprocesa likuma 599.1 pantā noteiktajā kārtībā. Jaunā kārtība paredz, ka&nbsp;turpmāk piedziņas vēr&scaron;ana uz&nbsp;naudas līdzekļiem kredītiestādēs vai pie citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem notiks tikai elektroniskā veidā.</p> <p>Tādējādi dati par parādnieka kontiem kredītiestādēs, kā&nbsp;arī rīkojumi par naudas līdzekļu apķīlā&scaron;anu tiks pieprasīti un&nbsp;nosūtīti tikai elektroniskā veidā, izmantojot Valsts informācijas sistēmu.</p> <p>&laquo;Jaunā kārtība būtiski paātrinās informācijas apmaiņu starp zvērinātiem tiesu izpildītājiem un&nbsp;kredītiestādēm. Vairs nebūs nepiecie&scaron;ams gatavot dokumentus un&nbsp;sūtīt tos pa&nbsp;pastu vai e-pastu. Tādējādi tiks ietaupīts ne&nbsp;vien laiks un&nbsp;līdzekļi, bet samazināsies arī iespējamo manuālo kļūdu skaits un&nbsp;palielināsies datu dro&scaron;ība, jo&nbsp;datu apstrādē būs iesaistīts mazāks cilvēku loks,&raquo; norādīja Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priek&scaron;sēdētāja Iveta Kruka.</p> <p>Uzsākot piedziņu uz&nbsp;parādnieka naudas līdzekļiem, zvērināts tiesu izpildītājs vispirms iegūst ziņas no&nbsp;Kontu reģistra par parādnieka kontiem kredītiestādēs. Pēc tam tiesu izpildītājs Izpildu lietu reģistrā sagatavos un&nbsp;elektroniski nosūtīs attiecīgajām kredītiestādēm rīkojumu par naudas līdzekļu apķīlā&scaron;anu rīkojumā norādītajā apmērā.</p> <p>Vienai no&nbsp;kredītiestādēm tiesu izpildītājs rīkojumā uzdos saglabāt parādnieka&nbsp;&mdash; fiziskas personas&nbsp;&mdash; rīcībā naudas summu vienas minimālās mēne&scaron;a darba algas jeb 430 eiro apmērā. Uzturlīdzekļu piedziņas gadījumā tiek saglabāta puse no&nbsp;vienas minimālās mēne&scaron;a darba algas&nbsp;&mdash; 215&nbsp;eiro. Ja&nbsp;parādniekam&nbsp;&mdash; fiziskajai personai&nbsp;&mdash; ir&nbsp;atvērti vairāki konti, tad ir&nbsp;svarīgi sadarboties ar&nbsp;zvērinātu tiesu izpildītāju un&nbsp;savlaicīgi informēt viņu par kontu, kurā saglabājama neapķīlājamā naudas summa.</p> <p>Kredītiestādēm trīs darba dienu laikā jānosūta zvērinātajam tiesu izpildītājam uz&nbsp;Izpildu lietu reģistru atbilde par apķīlātās summas apmēru. Pēc tam tiesu izpildītājs dod rīkojumu pārskaitīt apķīlātos līdzekļus viņa depozīta kontā Valsts kasē, vienlaikus parūpējoties par&nbsp;to, lai apķīlātie līdzekļi, kas pārsniedz piedzenamo summu, nekavējoties tiktu atbrīvoti no&nbsp;apķīlājuma.</p> <p>Tiesu izpildītāji ir&nbsp;valsts amatpersonas, kuru pienākums ir&nbsp;panākt tiesu spriedumu izpildi aizskartās puses, valsts un&nbsp;sabiedrības interesēs. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pienākums ir&nbsp;rūpēties par nozares pārstāvju profesionalitāti un&nbsp;publiski pārstāvēt viņu viedokli.</p> </div> <div class="entry_foot"> </div>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/26/jauna-kartiba-butiski-paatrinas-naudas-piedzinu-no-iedzivotajiemWed, 26 Jun 2019 11:56:00 +0300Wed, 26 Jun 2019 11:56:00 +0300TELEGRAFГригорий АнтоновГригорий АнтоновNo<p>No&nbsp;&scaron;ā&nbsp;gada 1.jūlija naudas līdzekļus kredītiestādēs sāks piedzīt elektroniski, aģentūru LETA informēja Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomē.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/26/jauna-kartiba-butiski-paatrinas-naudas-piedzinu-no-iedzivotajiemJaunā kārtība būtiski paātrinās naudas piedziņu no&nbsp;iedzīvotājiemEkonomika&laquo;Lux Express&raquo; gatavs izspiest no&nbsp;tirgus Latvijas pārvadātājushttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/25/lux-express-gatavs-izspiest-no-tirgus-latvijas-parvadatajus<p>Igaunijas starppilsētu un&nbsp;starptautisko autobusu operators &laquo;Lux Express&raquo; pēc pusotra gada plāno ienākt Latvijas iek&scaron;zemes pasažieru pārvadājumu tirgū, otrdien paziņoja kompānijas valdes loceklis Janno Ritsbergs.</p><p>&nbsp;</p><p>&laquo;Lux Express&raquo; jau piedāvā autobusu satiksmi starp Rīgu un&nbsp;Daugavpili, kas kursē caur Biržiem Lietuvas ziemeļos.</p> <p>Ritsbergs žurnālistiem otrdien sacīja, ka&nbsp;Igaunijas iek&scaron;zemes autobusu tirgus ir&nbsp;liberāls, bet Latvijas tirgus darbojas atbilsto&scaron;i iepirkumiem gan reģionālā, gan starppilsētu autobusu satiksmē.</p> <p>&laquo;Tiks organizēts iepirkums uz&nbsp;desmit gadiem un&nbsp;uzvarētājs ar&nbsp;zemākās cenas piedāvājumu desmit gadus varēs apkalpot mar&scaron;rutus ar&nbsp;nosacījumu, ja&nbsp;kompānija strādā ar&nbsp;zaudējumiem, Latvijas valsts kompensē operatora zaudējumus. Tas principā nozīmē, ka&nbsp;neviens operators Latvijā nav ieinteresēts pakalpojuma vai produkta attīstībā,&raquo; klāstīja Igaunijas kompānijas pārstāvis.</p> <p>Viņ&scaron; norādīja, ka&nbsp;Latvijas jaunā valdība ir&nbsp;sākusi virzīties uz&nbsp;autobusu pārvadājumu tirgus liberalizāciju. No&nbsp;2021.gada 1.janvāra mar&scaron;ruti, kuros ir&nbsp;spēcīga dzelzceļa satiksme, tiks atvērti komerciālai autobusu satiksmei. Tas visvairāk attiecas uz&nbsp;Rīgas apkārtnes reģioniem.</p> <p>&laquo;&bdquo;Lux Express&ldquo; ir&nbsp;reāla iespēja pēc apmēram pusotra gada ieiet Latvijas tirgū. Mēs jau esam apstiprināju&scaron;i savu interesi Latvijas satiksmes ministram un&nbsp;Latvijas Autotransporta direkcijas vadītājam,&raquo; sacīja Ritsbergs.</p> <p>Jau ziņots, ka&nbsp;&laquo;Lux Express&raquo; no&nbsp;19.jūnija sācis regulārus pasažieru pārvadājumus ar&nbsp;autobusiem mar&scaron;rutā Rīga-Birži-Daugavpils, kura izveidē uzņēmums investējis vienu miljonu eiro. Pārvadājumus uzņēmums plāno nodro&scaron;ināt ar&nbsp;pilnīgi jauniem autobusiem.</p> <p>Ekspresreisa Rīga-Birži-Daugavpils kopējais brauciena laiks būs apmēram trīs stundas un&nbsp;25&nbsp;minūtes. Autobusam plānota pietura Lietuvas pilsētā Biržos, kur tas pavadīs 15&nbsp;minūtes. Katru dienu ir&nbsp;trīs reisi gan no&nbsp;Rīgas, gan no&nbsp;Daugavpils ar&nbsp;atie&scaron;anas laiku plkst.7, plkst.12.30&nbsp;un plkst.17.30.</p> <p>&laquo;Mēs atradām iespēju savienot Rīgu un&nbsp;Daugavpili ar&nbsp;divu starpvalstu reisu palīdzību,&raquo; sacīja Ritsbergs, norādot, ka&nbsp;pasažieru interese par braucienu starp abām pilsētām ir&nbsp;liela.</p> <p>Reisam tiek izmantoti divi &scaron;omēnes atklāti autobusu mar&scaron;ruti&nbsp;&mdash; Tallina-Rīga-Birži un&nbsp;Birži-Daugavpils.</p> <p>Savukārt Autotransporta direkcija uzskata, ka&nbsp;&scaron;is mar&scaron;ruts ir&nbsp;nelegāls, jo&nbsp;&laquo;Lux Express&raquo; nav izsniegta atļauja pārvadājumiem mar&scaron;rutā Rīga-Daugavpils.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/25/lux-express-gatavs-izspiest-no-tirgus-latvijas-parvadatajusTue, 25 Jun 2019 17:44:00 +0300Tue, 25 Jun 2019 17:44:00 +0300TELEGRAFГригорий АнтоновГригорий АнтоновNo<p>Igaunijas starppilsētu un&nbsp;starptautisko autobusu operators &laquo;Lux Express&raquo; pēc pusotra gada plāno ienākt Latvijas iek&scaron;zemes pasažieru pārvadājumu tirgū, otrdien paziņoja kompānijas valdes loceklis Janno Ritsbergs.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/25/lux-express-gatavs-izspiest-no-tirgus-latvijas-parvadatajus&laquo;Lux Express&raquo; gatavs izspiest no&nbsp;tirgus Latvijas pārvadātājusEkonomikaLatvijas inovāciju vērtējums ir&nbsp;viens no&nbsp;zemākajiem Eiropāhttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/25/latvijas-inovaciju-vertejums-ir-viens-no-zemakajiem-eiropa<p>Latvijai nemainīgi saglabā vienu no&nbsp;zemākajiem inovāciju vērtējumiem Eiropas Savienībā (ES), liecina Eiropas Komisijas publicētā &laquo;Eiropas inovācijas rezultātu pārskats 2019&raquo;.</p><p>&nbsp;</p><p>Ziņojumā ietvertas 28&nbsp;ES dalībvalstis, no&nbsp;tām Latvija, salīdzinot ar&nbsp;iepriek&scaron;ējo gadu, nemainīgi saglabājusi 24.vietu. Tajā pa&scaron;ā laikā ziņojumā norādīts, ka&nbsp;salīdzinājumā ar&nbsp;iepriek&scaron;ējo gadu Latvija uzlabojusi savu inovācijas veiktspēju par 4,57&nbsp;indekspunktiem. Kopumā Latvija novērtēta ar&nbsp;65,66&nbsp;indekspunktiem, savukārt pērn Latvija novērtēta ar&nbsp;61,09&nbsp;indekspunktiem.</p> <p>Inovatīvākā ES&nbsp;valsts ir&nbsp;Zviedrija, kura novērtēta ar&nbsp;147,74&nbsp;indekspunktiem. Tai seko Somija, Dānija, Nīderlande, Luksemburga, Beļģija, Apvienotā Karaliste, Vācija, Austrija un&nbsp;Īrija. Viszemākā inovācijas veiktspēja ir&nbsp;Rumānijā, kura novērtēta ar&nbsp;34,13&nbsp;indekspunktiem.</p> <p>Savukārt kaimiņi, Igaunija un&nbsp;Lietuva, ierindojas attiecīgi&nbsp;12. un&nbsp;21.vietā. Igaunijas inovāciju veiktspēja novērtēta ar&nbsp;103,75&nbsp;indekspunktiem, bet Lietuvas&nbsp;&mdash; 81,08&nbsp;indekspunktiem.</p> <p>Kopumā ES&nbsp;reitings inovācijas jomā ir&nbsp;uzlabojies četrus gadus pēc kārtas, un&nbsp;pirmo reizi vēsturē Eiropas inovācijas rādītāji ir&nbsp;labāki par Amerikas Savienoto Valstu rezultātiem. Tomēr ES&nbsp;joprojām atpaliek no&nbsp;Dienvidkorejas, Kanādas, Austrālijas un&nbsp;Japānas nemainīgi augstajiem rādītājiem.</p> <p>Ekonomikas ministrijā informēja, ka&nbsp;pēc &laquo;Eiropas inovācijas rezultātu pārskata 2019&raquo; rezultātiem, īpa&scaron;i augsts ir&nbsp;Latvijas sniegums riska kapitāla investīciju piesaistē, kas veido 148,2% no&nbsp;ES vidējā rādītāja. Salīdzino&scaron;i augsts ir&nbsp;arī augstāko izglītību ieguvu&scaron;o iedzīvotāju skaita rādītājs un&nbsp;nodarbinātības līmenis strauji augo&scaron;ajos uzņēmumos inovatīvās nozarēs.</p> <p>Tāpat pārskatā norādīts, ka&nbsp;Latvijai ir&nbsp;jāturpina darbs pie privātā sektora investīciju pieauguma pētniecības un&nbsp;attīstības aktivitātēm, kā&nbsp;arī jaunu doktorantūras studiju beidzēju skaita palielinā&scaron;anā, kas patlaban ir&nbsp;salīdzino&scaron;i zemā līmenī.</p> <p>Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV&nbsp;LV) sacīja, ka&nbsp;Latvijas izaugsmes temps Eiropas inovāciju reitingā ir&nbsp;novērtējums Latvijas veiktajām iniciatīvām inovāciju vides attīstībā, jo&nbsp;īpa&scaron;i atbalstot uzņēmumus inovatīvu produktu un&nbsp;pakalpojumu ievie&scaron;anā, kā&nbsp;arī jaunas ražo&scaron;anas infrastruktūras iegādē.</p> <p>&laquo;Latvijai ir&nbsp;jāturpina mērķtiecīgs darbs pie inovācijas vides attīstības ilgtermiņā, vienlaikus &scaron;odien attīstot ambiciozus inovāciju pilotprojektus. Tāpēc Ekonomikas ministrija patlaban attīsta stratēģiskās ekosistēmas projektus viedo pilsētu, biomedicīnas un&nbsp;viedo materiālu jomā. Tie&scaron;i inovācijas attīstība ir&nbsp;viena no&nbsp;valsts ekonomikas prioritātēm, kas gan vidējā, gan ilgākā termiņā nodro&scaron;inās straujāku Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un&nbsp;būs par pamatu produktivitātes un&nbsp;pievienotās vērtības produktu pieaugumam,&raquo; atzīmēja Nemiro.</p> <p>Eiropas Komisijas veidotais &laquo;Eiropas Inovāciju reitings&raquo; ietver 10&nbsp;dimensijas, ņemot vērā 27&nbsp;inovāciju ietekmējo&scaron;us indikatorus tādās jomās kā&nbsp;cilvēkresursi, pievilcīga pētniecības sistēma, inovācijai labvēlīga vide, finanses un&nbsp;atbalsts, uzņēmumu investīcijas, uzņēmumu inovētspēja, sadarbība starp zinātni un&nbsp;uzņēmējdarbību, intelektuālie aktīvi, inovācijas ietekme uz&nbsp;nodarbinātību un&nbsp;inovācijas ietekme uz&nbsp;pārdo&scaron;anu.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/25/latvijas-inovaciju-vertejums-ir-viens-no-zemakajiem-eiropaTue, 25 Jun 2019 13:08:00 +0300Tue, 25 Jun 2019 13:08:00 +0300TELEGRAFГригорий АнтоновГригорий АнтоновNo<p>Latvijai nemainīgi saglabā vienu no&nbsp;zemākajiem inovāciju vērtējumiem Eiropas Savienībā (ES), liecina Eiropas Komisijas publicētā &laquo;Eiropas inovācijas rezultātu pārskats 2019&raquo;.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/25/latvijas-inovaciju-vertejums-ir-viens-no-zemakajiem-eiropaLatvijas inovāciju vērtējums ir&nbsp;viens no&nbsp;zemākajiem EiropāEkonomikaKrievija pagarina embargo pārtikas produktiem no&nbsp;LR un&nbsp;citām&nbsp;ES valstīmhttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/24/krievija-pagarina-embargo-partikas-produktiem-no-lr-un-citam-es-valstim<p>Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien pagarinājis embargo pārtikas produktu importam no&nbsp;Eiropas Savienības (ES) un&nbsp;citām valstīm līdz nākamā gada beigām, informē portāls <a href="https://www.rbc.ru/" target="_blank" rel="noopener">RBС</a>.</p><p>&nbsp;</p><p>Putina parakstītais dekrēts noteic, ka&nbsp;embargo paliks spēkā līdz 2020.gada 31.decembrim.</p> <p>Krievija 2014.gada 7.augustā noteica embargo lauksaimniecības produkcijai no&nbsp;ES, ASV, Austrālijas, Kanādas un&nbsp;Norvēģijas. Tā&nbsp;bija Maskavas reakciju uz&nbsp;sankcijām, kas pret to&nbsp;tika noteiktas pēc Krimas aneksijas.</p> <p>2015.gada augustā embargo tika noteikts arī pret Albāniju, Melnkalni, Islandi un&nbsp;Lihten&scaron;teinu, bet 2016.gadā pret Ukrainu, kas arī pievienojās starptautiskajām sankcijām pret Krieviju, kuras noteiktas saistībā ar&nbsp;tās agresiju Ukrainā.</p> <p>Jau ziņots, ka&nbsp;ES pagāju&scaron;ajā nedēļā nolēma pagarināt sankcijas, ko&nbsp;tā&nbsp;noteikusi pret Krieviju par agresiju Ukrainā.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/24/krievija-pagarina-embargo-partikas-produktiem-no-lr-un-citam-es-valstimMon, 24 Jun 2019 16:57:00 +0300Mon, 24 Jun 2019 16:57:00 +0300TELEGRAFПетр ТелеграфовПетр ТелеграфовNo<p>Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien pagarinājis embargo pārtikas produktu importam no&nbsp;Eiropas Savienības (ES) un&nbsp;citām valstīm līdz nākamā gada beigām, informē portāls <a href="https://www.rbc.ru/" target="_blank" rel="noopener">RBС</a>.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/24/krievija-pagarina-embargo-partikas-produktiem-no-lr-un-citam-es-valstimKrievija pagarina embargo pārtikas produktiem no&nbsp;LR un&nbsp;citām&nbsp;ES valstīmEkonomikaLVM vadītāja Strīpnieka alga pērn sarukusi: vairs tikai 143 tūksto&scaron;i eirohttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/23/lvm-vaditaja-stripnieka-alga-pern-sarukusi-vairs-tikai-143-tukstosi-eiro<p>AS&nbsp;&laquo;Latvijas Valsts meži&raquo; (LVM) valdes priek&scaron;sēdētāja un&nbsp;prezidenta Roberta Strīpnieka darba alga pagāju&scaron;ajā gadā sarukusi par 5,6% salīdzinājumā ar&nbsp;gadu iepriek&scaron;, liecina viņa Valsts ieņēmumu dienesta datubāzē pieejamā amatpersonas deklarācija.</p><p>&nbsp;</p><div> <p>LVM vadītājs pagāju&scaron;ajā gadā amatā ir&nbsp;nopelnījis 143&nbsp;193 eiro salīdzinājumā ar&nbsp;151&nbsp;722 eiro gadu iepriek&scaron;. Strīpnieka algu LVM pērn papildināja arī citi ienākumi no&nbsp;uzņēmuma kopumā 12&nbsp;939 eiro apmērā.</p> <p>Savukārt Strīpnieka parādsaistības gada laikā saruku&scaron;as par 3,7%&nbsp;&mdash; no&nbsp;203&nbsp;942 eiro 2017.gadā līdz 196&nbsp;680 eiro pagāju&scaron;ajā gadā.</p> <p>Strīpniekam pērn bija bezskaidras naudas uzkrājumi divās bankās un&nbsp;vienā apdro&scaron;inā&scaron;anas kompānijā un&nbsp;AS&nbsp;&laquo;SEB atklātajā pensiju fondā&raquo; kopumā 321&nbsp;876&nbsp;eiro, kas ir&nbsp;par 18,2% vairāk nekā 2017.gadā, kad tie bija 272&nbsp;312&nbsp;eiro, bet viņa skaidras naudas uzkrājumi saglabājās iepriek&scaron;ējā gada apmērā&nbsp;&mdash; 5500 eiro apmērā.</p> <p>Tāpat deklarācijā norādīts, ka&nbsp;LVM vadītājam pieder zemes un&nbsp;ēkas nekustamais īpa&scaron;ums Babītes novadā, kā&nbsp;arī 2003.gada izlaiduma motocikls &laquo;Yamaha VMax 1200&raquo;.</p> <p>LVM valdes priek&scaron;sēdētāja amatu Strīpnieks ieņem kop&scaron; akciju sabiedrības izveides 1999.gadā, kad attiecīgo rīkojumu parakstīja toreizējais zemkopības ministrs Aigars Kalvītis (TP). Pirms iecel&scaron;anas amatā Strīpnieks bija Latvijas meža nozares valsts pārvaldes institucionālās uzbūves optimizācijas projekta direktors.</p> <p>LVM&nbsp;izveidoti, lai apsaimniekotu valsts mežus. Kompānijas īpa&scaron;nieks ir&nbsp;valsts, bet akciju turētāja&nbsp;&mdash; Zemkopības ministrija.</p> </div> <div class="entry_foot"> </div>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/23/lvm-vaditaja-stripnieka-alga-pern-sarukusi-vairs-tikai-143-tukstosi-eiroSun, 23 Jun 2019 18:27:00 +0300Sun, 23 Jun 2019 18:27:00 +0300TELEGRAFMaris AvotsMaris AvotsNo<p>AS&nbsp;&laquo;Latvijas Valsts meži&raquo; (LVM) valdes priek&scaron;sēdētāja un&nbsp;prezidenta Roberta Strīpnieka darba alga pagāju&scaron;ajā gadā sarukusi par 5,6% salīdzinājumā ar&nbsp;gadu iepriek&scaron;, liecina viņa Valsts ieņēmumu dienesta datubāzē pieejamā amatpersonas deklarācija.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/23/lvm-vaditaja-stripnieka-alga-pern-sarukusi-vairs-tikai-143-tukstosi-eiroLVM vadītāja Strīpnieka alga pērn sarukusi: vairs tikai 143 tūksto&scaron;i eiroEkonomikaAlkotūrisma svarīgums: 4&nbsp;mēne&scaron;os no&nbsp;Latvijas izvests par 14,1% vairāk alkoholahttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/23/alkoturisma-svarigums-4-menesos-no-latvijas-izvests-par-141-vairak-alkohola<p>&Scaron;ogad četros mēne&scaron;os no&nbsp;Latvijas izvesti 54,428 miljoni litru alkoholisko dzērienu, kas ir&nbsp;par 14,1% vairāk nekā 2018.gada četros mēne&scaron;os, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.</p><p>&nbsp;</p><p>No&nbsp;kopējā izvesto dzērienu apmēra 88,9% ir&nbsp;eksportēti, galvenokārt uz&nbsp;Krieviju, bet 11,1% nosūtīti uz&nbsp;citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.</p> <p>Alkoholisko dzērienu eksports no&nbsp;Latvijas četros mēne&scaron;os palielinājies par 14,3%. &Scaron;ogad četros mēne&scaron;os kopumā eksportēti 48,377 miljoni litru alkoholisko dzērienu, bet 2018.gada četros mēne&scaron;os&nbsp;&mdash; 42,34 miljoni litru.</p> <p>Uz&nbsp;citām&nbsp;ES dalībvalstīm &scaron;ogad četros mēne&scaron;os nosūtīts 6,051 miljons litru alkoholisko dzērienu, kas ir&nbsp;par 13,1% vairāk nekā 2018.gada četros mēne&scaron;os, kad tika nosūtīti 5,349 miljoni litru.</p> <p>Aģentūra LETA jau ziņoja, ka&nbsp;pagāju&scaron;ajā gadā Latvijā saražoti 53,5 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar&nbsp;2017.gadu, pērn saražots par 3,2% mazāk alkoholisko dzērienu.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/23/alkoturisma-svarigums-4-menesos-no-latvijas-izvests-par-141-vairak-alkoholaSun, 23 Jun 2019 17:45:00 +0300Sun, 23 Jun 2019 17:45:00 +0300TELEGRAFMaris AvotsMaris AvotsNo<p>&Scaron;ogad četros mēne&scaron;os no&nbsp;Latvijas izvesti 54,428 miljoni litru alkoholisko dzērienu, kas ir&nbsp;par 14,1% vairāk nekā 2018.gada četros mēne&scaron;os, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/23/alkoturisma-svarigums-4-menesos-no-latvijas-izvests-par-141-vairak-alkoholaAlkotūrisma svarīgums: 4&nbsp;mēne&scaron;os no&nbsp;Latvijas izvests par 14,1% vairāk alkoholaEkonomikaVāc parakstus par iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājuma atcel&scaron;anuhttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/23/vac-parakstus-par-iedzivotaju-ienakuma-nodokla-avansa-maksajuma-atcelsanu<p>Sabiedrības iniciatīvu portālā &laquo;Manabalss.lv&raquo; sākta parakstu vāk&scaron;ana par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājuma atcel&scaron;anu komersantiem un&nbsp;pa&scaron;nodarbinātajiem.</p><p>&nbsp;</p><p>Kā&nbsp;iniciatīvas pārstāvis norādīts Aleksands Butikovs. Viņ&scaron; uzsvēra, ka&nbsp;pa&scaron;laik, sākot no&nbsp;otrā komercdarbības gada, komersantiem un&nbsp;pa&scaron;nodarbinātām personām ir&nbsp;jāmaksā dubults IIN&nbsp;&mdash; pats IIN par pagāju&scaron;o gadu un&nbsp;papildu arī IIN avansa maksājumi par teko&scaron;o gadu.</p> <p>IIN avansa maksājuma summa tiek aprēķināta Valsts ieņēmumu dienestā (VID), balstoties uz&nbsp;pagāju&scaron;ā gada naudas plūsmu, nevis ienākumu, bet attaisnotie izdevumi netiek ņemti vērā, un&nbsp;vairākumā gadījumu IIN avansa summa ir&nbsp;lielāka par pa&scaron;u IIN, skaidroja iniciatīvas autors.</p> <p>Viņ&scaron; pastāstīja, ka&nbsp;pa&scaron;am IIN avanss par 2019.gadu tika aprēķināts divas reizes lielāks nekā viss IIN par 2018.gadu. &laquo;Tā&nbsp;rodas situācija, kurā komersantam, sākot no&nbsp;otrā darbības gada, tiek piemērota ļoti liela un&nbsp;nepamatota nodokļu slodze,&raquo; pauda Butikovs, uzsverot, ka&nbsp;&scaron;āda pieeja ļoti negatīvi ietekmē uzņēmējdarbības klimatu, atbaida iesācējus un&nbsp;liek reģistrēt savu saimniecisko darbību citās valstīs.</p> <p>Idejas autors tāpat uzskata, ka&nbsp;nav godīgi prasīt no&nbsp;komersanta vai pa&scaron;nodarbinātā maksāt nodokli par vēl nepabeigtu periodu, īpa&scaron;i gadījumā, kad nomaksātā summa gandrīz garantēti būs lielāka par galā aprēķināto nodokli.</p> <p>Butikova ieskatā &scaron;ī&nbsp;iniciatīva ļaus samazināt nodokļu slodzi mazajiem komersantiem un&nbsp;pa&scaron;nodarbinātajiem, veicinās mazo biznesu saimnieciskās darbības reģistrāciju Latvijā, kā&nbsp;arī samazinās birokrātijas slodzi pa&scaron;am VID.</p> <p>Tāpēc viņ&scaron; rosina atcelt IIN avansa maksājumu vai arī padarīt tā&nbsp;maksā&scaron;anu par pilnīgi brīvprātīgu. IIN tiks samaksāts pilnā apmērā pēc perioda beigām, un&nbsp;nav nekāda iemesla piespiest uzņēmēju to&nbsp;maksāt avansā, pārliecināts Butikovs, piebilstot, ka, ja&nbsp;&scaron;āds iemesls arī&nbsp;ir, tad tas ir&nbsp;saistīts ar&nbsp;VID neoptimizētu darbību.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/23/vac-parakstus-par-iedzivotaju-ienakuma-nodokla-avansa-maksajuma-atcelsanuSun, 23 Jun 2019 16:30:00 +0300Sun, 23 Jun 2019 16:30:00 +0300TELEGRAFMaris AvotsMaris AvotsNo<p>Sabiedrības iniciatīvu portālā &laquo;Manabalss.lv&raquo; sākta parakstu vāk&scaron;ana par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājuma atcel&scaron;anu komersantiem un&nbsp;pa&scaron;nodarbinātajiem.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/23/vac-parakstus-par-iedzivotaju-ienakuma-nodokla-avansa-maksajuma-atcelsanuVāc parakstus par iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājuma atcel&scaron;anuEkonomika&laquo;SEB banka&raquo; izplatījusi nopietnu brīdinājumu visiem klientiem (+FOTO)https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/22/seb-banka-izplatijusi-nopietnu-bridinajumu-visiem-klientiem-foto<p>&Scaron;obrīd tiek veikts jauns personīgo datu pik&scaron;ķerē&scaron;anas mēģinājums, krāpniekiem kā&nbsp;e-pasta izsūtītāju norādot &laquo;SEB banku&raquo;, sociālajā tīklā &laquo;Twitter&raquo; informē bankas pārstāvji.</p><p>&nbsp;</p><p>Iepriek&scaron; izsūtītos e-pastos krāpnieki norādīja kādu aizdomīgu sūtītāju un&nbsp;tā&nbsp;adresi, kā&nbsp;arī bankas informatīvo e-pastu &laquo;info@seb.lv&raquo;.</p> <blockquote> <p>&laquo;SEB bankas&raquo; pārstāvji uzsver, ka&nbsp;banka nekad &scaron;ādā veidā nelūdz atjaunot datus.</p> </blockquote> <p>Bankas klienti tiek aicināti nevērt vaļā saites un&nbsp;nekādā gadījumā nevadīt savus internetbankas autorizācijas datus ne&nbsp;no&nbsp;kodu kartes, kodu kalkulatora, ne&nbsp;&laquo;Smart&nbsp;ID&raquo; &scaron;ajās saitēs.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/22/seb-banka-izplatijusi-nopietnu-bridinajumu-visiem-klientiem-fotoSat, 22 Jun 2019 18:27:00 +0300Sat, 22 Jun 2019 18:27:00 +0300TELEGRAFMaris AvotsMaris AvotsNo<p>&Scaron;obrīd tiek veikts jauns personīgo datu pik&scaron;ķerē&scaron;anas mēģinājums, krāpniekiem kā&nbsp;e-pasta izsūtītāju norādot &laquo;SEB banku&raquo;, sociālajā tīklā &laquo;Twitter&raquo; informē bankas pārstāvji.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/22/seb-banka-izplatijusi-nopietnu-bridinajumu-visiem-klientiem-foto&laquo;SEB banka&raquo; izplatījusi nopietnu brīdinājumu visiem klientiem (+FOTO)EkonomikaVāc parakstus par EDS vienkār&scaron;o&scaron;anu mazajam biznesam, pa&scaron;nodarbinātajiem un&nbsp;IKhttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/22/vac-parakstus-par-eds-vienkarsosanu-mazajam-biznesam-pasnodarbinatajiem-un-ik<p>Sabiedrības iniciatīvu portālā &laquo;Manabalss.lv&raquo; sākta parakstu vāk&scaron;ana par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarē&scaron;anas sistēmas (EDS) vienkār&scaron;o&scaron;anu mazajam biznesam, pa&scaron;nodarbinātajiem un&nbsp;individuālajiem komersantiem.</p><p>&nbsp;</p><p>Kā&nbsp;iniciatīvas pārstāvis norādīts Aleksandrs Butikovs. Viņ&scaron; uzskata, ka&nbsp;eso&scaron;ā VID&nbsp;EDS ir&nbsp;pārāk sarežģīta iesācējiem un&nbsp;cilvēkiem bez grāmatvedības zinā&scaron;anām.</p> <p>Butokova ieskatā, individuāliem komersantiem, pa&scaron;nodarbinātām personām un&nbsp;mazā biznesa pārstāvjiem ir&nbsp;jākoncentrējas uz&nbsp;savu pakalpojumu attīstību un&nbsp;izpildī&scaron;anu, nevis jātērē tik daudz laika, lai pārzinātu visus VID izstrādātus formulārus un&nbsp;veidlapas, kā&nbsp;arī vāktu un&nbsp;glabātu visus saimnieciskās darbības rēķinus un&nbsp;čekus, kuri ir&nbsp;vajadzīgi, lai mēne&scaron;a vai kvartāla beigās tos ierakstītu VID&nbsp;veidlapā,&quot; situāciju raksturoja iniciatīvas autors.</p> <p>Viņ&scaron; domā, ka&nbsp;pastāvo&scaron;ā sistēma ir&nbsp;novecojusi, atbaida iesācējus no&nbsp;komercdarbības sāk&scaron;anas un&nbsp;uzliek komersantiem papildu izmaksas, kas saistītas ar&nbsp;grāmatvedību. Tāpēc iniciatīvas autors aicina VID izveidot atvieglotu grāmatvedības uzskaites sistēmu, kurā mazie komersanti varētu ļoti vienkār&scaron;i ievadīt savas saimnieciskās darbības iemaksu/izmaksu operācijas (čekus un&nbsp;rēķinus) atvieglotā formā (maksātājs, summa, pakalpojums), un&nbsp;perioda beigās sistēma vienkār&scaron;i informētu lietotāju, cik lieli nodokļu maksājumi jāveic budžetā.</p> <p>Butikova ieskatā, &scaron;o&nbsp;sistēmu varētu izmantot arī elektronisko čeku izsnieg&scaron;anai. Tādējādi čeks tiktu uzreiz piereģistrēts VID datu bāzē. &Scaron;ī&nbsp;iniciatīva stimulētu mazā biznesa attīstību Latvijā un&nbsp;veicinātu pa&scaron;nodarbinātās personas, individuālos komersantus un&nbsp;mazo biznesu īpa&scaron;niekus oficiāli reģistrēt savu saimniecisko darbību Latvijā.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/22/vac-parakstus-par-eds-vienkarsosanu-mazajam-biznesam-pasnodarbinatajiem-un-ikSat, 22 Jun 2019 17:02:00 +0300Sat, 22 Jun 2019 17:02:00 +0300TELEGRAFMaris AvotsMaris AvotsNo<p>Sabiedrības iniciatīvu portālā &laquo;Manabalss.lv&raquo; sākta parakstu vāk&scaron;ana par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarē&scaron;anas sistēmas (EDS) vienkār&scaron;o&scaron;anu mazajam biznesam, pa&scaron;nodarbinātajiem un&nbsp;individuālajiem komersantiem.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/22/vac-parakstus-par-eds-vienkarsosanu-mazajam-biznesam-pasnodarbinatajiem-un-ikVāc parakstus par EDS vienkār&scaron;o&scaron;anu mazajam biznesam, pa&scaron;nodarbinātajiem un&nbsp;IKEkonomikaTiks pētīts &laquo;lietuvie&scaron;u projekta&raquo; ēku tehniskais stāvoklis un&nbsp;dro&scaron;ībahttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/22/tiks-petits-lietuviesu-projekta-eku-tehniskais-stavoklis-un-drosiba<p>Uzņēmums SIA &laquo;CMB&raquo; uzvarējis Ekonomikas ministrijas (EM) izsludinātajā iepirkumā par 464.sērijas daudzdzīvokļu ēku jeb tā&nbsp;dēvētā &laquo;lietuvie&scaron;u projekta&raquo; padziļinātu izpēti, aģentūru LETA informēja ministrijā.</p><p>&nbsp;</p><p>&laquo;CMB&raquo; minēto izpēti veiks par 74&nbsp;550&nbsp;eiro.</p> <p>EM&nbsp;vēlas apzināt tipveida daudzdzīvokļu dzīvojamo māju neso&scaron;o konstrukciju un&nbsp;to&nbsp;savienojumu mezglu tehnisko stāvokli un&nbsp;piedāvāt tipveida tehniskos risinājumus, lai palīdzētu iedzīvotājiem un&nbsp;pārvaldniekiem rūpēties par ēku dro&scaron;ību un&nbsp;ilgmūžību, tostarp, nepiecie&scaron;amības gadījumā veicot ēku atjauno&scaron;anu vai konstrukciju pastiprinā&scaron;anu.</p> <p>Gada nogalē&nbsp;EM mājaslapā tiks publicēti 464.sērijas ēku padziļinātas tehniskās izpētes rezultāti, lai informētu sabiedrību par būtiskākajiem secinājumiem un&nbsp;tipveida konstrukciju mezglu pastiprinā&scaron;anas risinājumiem, vienlaikus iezīmējot &scaron;o&nbsp;darbu aptuvenās būvizmaksas.</p> <p>Tāpat informācija tiks izplatīta namu apsaimniekotājiem, lai uzlabotu ēku apsaimnieko&scaron;anu. Izvērtē&scaron;anas rezultāti tiks ņemti vērā veicot normatīvu pilnveidi.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/22/tiks-petits-lietuviesu-projekta-eku-tehniskais-stavoklis-un-drosibaSat, 22 Jun 2019 16:54:00 +0300Sat, 22 Jun 2019 16:54:00 +0300TELEGRAFMaris AvotsMaris AvotsNo<p>Uzņēmums SIA &laquo;CMB&raquo; uzvarējis Ekonomikas ministrijas (EM) izsludinātajā iepirkumā par 464.sērijas daudzdzīvokļu ēku jeb tā&nbsp;dēvētā &laquo;lietuvie&scaron;u projekta&raquo; padziļinātu izpēti, aģentūru LETA informēja ministrijā.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/22/tiks-petits-lietuviesu-projekta-eku-tehniskais-stavoklis-un-drosibaTiks pētīts &laquo;lietuvie&scaron;u projekta&raquo; ēku tehniskais stāvoklis un&nbsp;dro&scaron;ībaEkonomikaRebenoks deklarējis uzkrājumus gandrīz 200&nbsp;000 eiro apmērāhttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/22/rebenoks-deklarejis-uzkrajumus-gandriz-200-000-eiro-apmera<p>AS&nbsp;&laquo;Latvenergo&raquo; pagaidu padomes priek&scaron;sēdētājs Pāvels Rebenoks savā ienākumu deklarācijā &scaron;ogad norādījis uzkrājumus 182&nbsp;347 eiro un&nbsp;7000 dolāru (6186&nbsp;eiro) apmērā, vēstīts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publicētajā amatpersonas ienākumu deklarācijā, kas tika iesniegta 28.februārī, jo&nbsp;Rebenoks stājās amatā Rīgas Brīvostas valdē.</p><p>&nbsp;</p><p>Rebenokam arī pieder akcijas 49&nbsp;700 eiro vērtībā AS&nbsp;&laquo;Olainfarm&raquo;, kapitāla daļas 475 eiro vērtībā SIA &laquo;Frančeska VET&raquo; un&nbsp;akcijas 80&nbsp;eiro vērtībā AS&nbsp;&laquo;Grindeks&raquo;.</p> <p>Tāpat deklarācijā norādīts, ka&nbsp;Rebenokam īpa&scaron;umā deklarēta 2016.gada vieglā automa&scaron;īna &laquo;BMW&raquo; &laquo;730D&raquo;. Viņam arī pieder dzīvoklis Rīgā.</p> <p>Savā deklarācijā Rebenoks nav norādījis nekādas parādsaistības.</p> <p>Aģentūra LETA jau vēstīja, ka&nbsp;tre&scaron;dien, 19.jūnijā, tika atlaista &laquo;Latvenergo&raquo; padome.</p> <p>Atlaistajā padomē kop&scaron; 2016.gada darbojās biju&scaron;ais &rsquo;&rsquo;DNB bankas&rsquo;&rsquo; vadītājs Latvijā Andris Ozoliņ&scaron;, Latvijas nacionālās aviokompānijas &rsquo;&rsquo;airBaltic&rsquo;&rsquo; valdes loceklis, Slovākijas pilsonis Martins Sedlackis, Ekonomikas ministrijas biju&scaron;ais valsts sekretāra vietnieks un&nbsp;lidostas &rsquo;&rsquo;Rīga&rsquo;&rsquo; biju&scaron;ais valdes priek&scaron;sēdētājs Andris Liepiņ&scaron;, Finan&scaron;u nozares asociācijas (iepriek&scaron; Latvijas Komercbanku asociācija) biju&scaron;ais prezidents un&nbsp;AS &rsquo;&rsquo;Valsts nekustamie īpa&scaron;umi&rsquo;&rsquo; padomes loceklis Mārtiņ&scaron; Bičevskis, kā&nbsp;arī bijusī &rsquo;&rsquo;RB Rail&rsquo;&rsquo; valdes priek&scaron;sēdētāja Baiba Rubesa.</p> <p>Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) Latvijas Radio skaidroja, ka&nbsp;lēmums atlaist &laquo;Latvenergo&raquo; padomi pieņemts, ņemot vērā saņemto dienesta ziņojumu, kas ietver padomes darba izvērtējumu. Vienlaikus viņ&scaron; atzīmēja, ka&nbsp;attiecīgā dienesta ziņojuma saturu nevar atklāt, jo&nbsp;tas ietver sensitīvus koncerna datus.</p> <p>Nemiro gan norādīja, ka&nbsp;padome nepietiekami strauji risināja jautājumu par &laquo;Sadales tīkla&raquo; tarifu samazinā&scaron;anu.</p> <p>Premjers Kri&scaron;jānis Kariņ&scaron; (JV) paudis, ka&nbsp;Nemiro lēmumi par &laquo;Latvenergo&raquo; padomes maiņu ir&nbsp;nepārdomāti un&nbsp;sasteigti, kā&nbsp;arī neatbilst labas pārvaldības principiem. Viņaprāt, &scaron;iem lēmumiem trūkst pamatojuma. &laquo;Pieprasu ministra paskaidrojumus,&raquo; uzsvēris Kariņ&scaron;.</p> <p>Atlaistās padomes vietā iecelta pagaidu padome, kuras priek&scaron;sēdētājs ir&nbsp;Rebenoks, bet padomes priek&scaron;sēdētāja vietnieks ir&nbsp;&laquo;Rigensis Bank&raquo; valdes loceklis Renārs Degro. Tāpat &laquo;Latvenergo&raquo; padomē iecelta Inese Kublicka, Artūrs &Scaron;noriņ&scaron; un&nbsp;Kristaps Stepanovs.</p> <p>&laquo;Latvenergo&raquo; ir&nbsp;valsts kapitālsabiedrība, kuras akciju turētāja ir&nbsp;Ekonomikas ministrija. Akcionāra intereses pārstāv Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis.</p> <p>&laquo;Latvenergo&raquo; koncerna mātesuzņēmuma auditētais apgrozījums pagāju&scaron;ā gadā bija 435,199 miljoni eiro, kas ir&nbsp;par 12,7% mazāk nekā 2017.gadā, bet kompānijas peļņa pieauga par&nbsp;41% un&nbsp;bija 212,733 miljoni eiro. Savukārt &laquo;Latvenergo&raquo; koncerns pērn strādāja ar&nbsp;878,008 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir&nbsp;par 5,1% mazāk nekā 2017.gadā, bet koncerna peļņa saruka 4,2 reizes un&nbsp;bija 75,955 miljoni eiro.</p> <p>&laquo;Latvenergo&raquo; nodarbojas ar&nbsp;elektroenerģijas un&nbsp;siltumenerģijas ražo&scaron;anu un&nbsp;tirdzniecību, dabasgāzes tirdzniecību, elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodro&scaron;inā&scaron;anu un&nbsp;pārvades aktīvu nomu. &laquo;Latvenergo&raquo; obligācijas kotē biržas &laquo;Nasdaq Riga&raquo; parāda vērtspapīru sarakstā.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/22/rebenoks-deklarejis-uzkrajumus-gandriz-200-000-eiro-apmeraSat, 22 Jun 2019 14:32:00 +0300Sat, 22 Jun 2019 14:32:00 +0300TELEGRAFMaris AvotsMaris AvotsNo<p>AS&nbsp;&laquo;Latvenergo&raquo; pagaidu padomes priek&scaron;sēdētājs Pāvels Rebenoks savā ienākumu deklarācijā &scaron;ogad norādījis uzkrājumus 182&nbsp;347 eiro un&nbsp;7000 dolāru (6186&nbsp;eiro) apmērā, vēstīts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publicētajā amatpersonas ienākumu deklarācijā, kas tika iesniegta 28.februārī, jo&nbsp;Rebenoks stājās amatā Rīgas Brīvostas valdē.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/22/rebenoks-deklarejis-uzkrajumus-gandriz-200-000-eiro-apmeraRebenoks deklarējis uzkrājumus gandrīz 200&nbsp;000 eiro apmērāEkonomikaDegvielas cenas: Nu&nbsp;Rīgā benzīns dargāks arī nekā Tallinā!https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/22/degvielas-cenas-nu-riga-benzins-dargaks-ari-neka-tallina<p>Visās trijās Baltijas valstu galvaspilsētās arī pagāju&scaron;ajā darba nedēļā samazināju&scaron;ās degvielas cenas. Vienīgi Rīgā benzīna cena nav mainījusies salīdzinājumā ar&nbsp;iepriek&scaron;ējo nedēļu, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.</p><p>&nbsp;</p><p>Dārgākais benzīns &scaron;onedēļ bija nopērkams Rīgā, seko Tallina, bet zemākā benzīna cena joprojām bija Viļņā. Taču augstākā dīzeļdegvielas cena bija Tallinā, bet zemākā&nbsp;&mdash; Viļņā.</p> <p>Rīgā &laquo;Circle&nbsp;K&raquo; degvielas uzpildes stacijās 95.markas benzīna cena &scaron;onedēļ nav piedzīvojusi svārstības un&nbsp;arī &scaron;ajā piektdienā bija 1,294 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena kritās par 0,8% un&nbsp;bija 1,204 eiro par litru.</p> <p>Savukārt Viļņā&nbsp;95.markas benzīna cena saruka par 0,9%&nbsp;&mdash; līdz 1,165 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena nemainījās un&nbsp;arī &scaron;o&nbsp;darba nedēļu noslēdza pie 1,085 eiro par litru atzīmes.</p> <p>Tallinā &laquo;Circle&nbsp;K&raquo; degvielas uzpildes stacijās 95.markas benzīna cena &scaron;onedēļ samazinājusies par 5,8%&nbsp;&mdash; līdz 1,289 eiro par litru. Savukārt dīzeļdegvielas cena kritās par&nbsp;6% un&nbsp;darba nedēļu noslēdza pie 1,249 eiro par litru atzīmes.</p> <p>Autogāzes cena Rīgā un&nbsp;Tallinā nav mainījusies arī &scaron;ajā nedēļā un&nbsp;attiecīgi maksāja 0,575 eiro un&nbsp;0,629 eiro par litru. Vienlaikus Viļņā tā&nbsp;saruka par 1,2%&nbsp;&mdash; līdz 0,513 eiro par litru.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/22/degvielas-cenas-nu-riga-benzins-dargaks-ari-neka-tallinaSat, 22 Jun 2019 10:09:00 +0300Sat, 22 Jun 2019 10:09:00 +0300TELEGRAFMaris AvotsMaris AvotsNo<p>Visās trijās Baltijas valstu galvaspilsētās arī pagāju&scaron;ajā darba nedēļā samazināju&scaron;ās degvielas cenas. Vienīgi Rīgā benzīna cena nav mainījusies salīdzinājumā ar&nbsp;iepriek&scaron;ējo nedēļu, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/22/degvielas-cenas-nu-riga-benzins-dargaks-ari-neka-tallinaDegvielas cenas: Nu&nbsp;Rīgā benzīns dargāks arī nekā Tallinā!Ekonomika&laquo;Recipe Plus&raquo; visu noliedz: viņi nekādā veidā neesot iegādāju&scaron;ies &laquo;Olainfarm&raquo;https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/21/recipe-plus-visu-noliedz-vini-nekada-veida-neesot-iegadajusies-olainfarm<p>Medikamentu lieltirgotava AS&nbsp;&laquo;Recipe Plus&raquo; nav nedz iegādājusies, nedz izteikusi piedāvājumu iegādāties zāļu ražotāja AS&nbsp;&laquo;Olainfarm&raquo; akcijas vai uzņēmuma lielākās īpa&scaron;nieces SIA &laquo;Olmafarm&raquo; kapitāldaļas, aģentūrai LETA norādīja farmācijas uzņēmuma &laquo;Repharm&raquo;, kurā grupā ietilpst &laquo;Recipe Plus&raquo;, pārstāve Līga Ribkinska.</p><p>&nbsp;</p><p>&laquo;Recipe Plus&raquo; padomes loceklis, &laquo;Repharm&raquo; ģenerāldirektors Dins &Scaron;mits paziņojumā medijiem norādīja, ka&nbsp;uzņēmums vēlas norobežoties no&nbsp;nelaiķa Valērija Maligina jaunākās meitas Annas Emīlijas Maliginas aizbildnes Signes Balderes-Sildedzes akcionāru sapulcē publiski paustajiem apgalvojumiem, ka&nbsp;&laquo;Recipe Plus&raquo; būtu iegādājusies vai izteikusi piedāvājumu iegādāties &laquo;Olainfarm&raquo; akcijas.</p> <p>&Scaron;mits pauda, ka&nbsp;izplatītā informācija nav patiesa. &laquo;Uzņēmuma padomes vārdā varu apliecināt, ka&nbsp;&scaron;āda iecere nav izskanējusi, kā&nbsp;arī nav tikusi apspriesta uzņēmuma vadības līmenī. Ņemot vērā, ka&nbsp;&scaron;ādi apgalvojumu ietekmē arī mūsu darbību, aicinām tre&scaron;ās puses neizplatīt nekorektu informāciju,&raquo; norādīja &Scaron;mits.</p> <p>Ņemot vērā, ka&nbsp;&laquo;Olainfarm&raquo; akcijas atrodas publiskā apgrozībā, &laquo;Recipe Plus&raquo; atgādināja, ka&nbsp;uzraugo&scaron;ajām valsts iestādēm ir&nbsp;pieeja &laquo;Olainfarm&raquo; akcionāru sarakstam un&nbsp;līdz ar&nbsp;to&nbsp;visas iespējas nekavējoties pārliecināties par&nbsp;to, ka&nbsp;&laquo;Recipe Plus&raquo; nav nevienas zāļu ražotāja akcijas īpa&scaron;nieks.</p> <p>Baldere-Sildedze iepriek&scaron; aģentūrai LETA minēja, ka&nbsp;&laquo;Recipe Plus&raquo; ir&nbsp;izteikusi viņai piedāvājumu atpirkt &laquo;Olainfarm&raquo; akcijas. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka&nbsp;attiecīgo piedāvājumu ir&nbsp;noraidījusi.</p> <p>Aģentūras LETA rīcībā nonākusi informācija, ka&nbsp;&scaron;āds piedāvājums izteikts arī Maligina vecākajām meitām Irinai Maliginai un&nbsp;Nikai Saveļjevai, kuras, iespējams, varētu būt pārdevu&scaron;as akcijas &laquo;Recipe Plus&raquo;. &laquo;&Scaron;o&nbsp;informāciju nevaru ne&nbsp;apstiprināt, ne&nbsp;noliegt,&raquo; sacīja Baldere-Sildedze.</p> <p>Tikmēr aģentūras LETA rīcībā eso&scaron;ais &laquo;Olmafarm&raquo; divu līdzmantinieču lēmums, kas pieņemts 13.jūnijā, liecina, ka&nbsp;no&nbsp;&laquo;Olmafarm&raquo; valdes vēlas atcelt Milanu Beļeviču, bet viņas vietā iecelt Pēteri Rubeni.</p> <p>Paziņojumā &laquo;Olainfarm&raquo; valdes un&nbsp;padomes locekļiem norādīts, ka&nbsp;Beļeviča ir&nbsp;zaudējusi līdzmantinieku vairākuma uzticību, tāpēc atcelta no&nbsp;valdes locekles amata.</p> <p>Vienlaikus komercreģistrā izmaiņas &laquo;Olmafarm&raquo; valdē līdz &scaron;im vēl nav iegrāmatotas, liecina &laquo;Firmas.lv&raquo; informācija. Turklāt Uzņēmumu reģistrs līdz 14.jūlijam pagarinājis termiņu, līdz kuram jāpieņem lēmumu par&nbsp;to, vai reģistrēt izmaiņas &laquo;Olmafarm&raquo; valdē, atceļot Beļeviču un&nbsp;viņas vietā ieceļot Rubeni. Iestādē gan pla&scaron;ākus komentārus par&nbsp;to, kāpēc lēmuma pieņem&scaron;anas periods pagarināts par gandrīz mēnesi, nesniedza.</p> <p>&laquo;Olainfarm&raquo; lielākais akcionārs ir&nbsp;&laquo;Olmafarm&raquo; (42,56%), kas vienādās daļās pieder Maligina mantiniecēm&nbsp;&mdash; Irinai Maliginai, Annai Emīlijai Maliginai un&nbsp;Saveļjevai. &laquo;Olainfarm&raquo; nodarbojas ar&nbsp;gatavo zāļu formu, farmaceitisko preparātu un&nbsp;uztura bagātinātāju, kā&nbsp;arī ar&nbsp;ķīmisko vielu un&nbsp;aktīvo farmaceitisko ingredientu ražo&scaron;anu. &laquo;Olainfarm&raquo; akcijas kotē &laquo;Nasdaq Riga&raquo; oficiālajā sarakstā.</p> <p>Savukārt &laquo;Recipe Plus&raquo; pamatdarbība ir&nbsp;zāļu, medicīnas un&nbsp;veselības preču vairumtirdzniecība un&nbsp;izplatī&scaron;ana. Uzņēmums ietilpst &laquo;Repharm&raquo; grupā, kurā ir&nbsp;arī ar&nbsp;zīmolu &laquo;Mēness aptieka&raquo; strādājo&scaron;ā &laquo;Sentor Farm aptiekas&raquo;, farmaceitisko preparātu ražo&scaron;anas uzņēmums &laquo;Rīgas farmaceitisks fabrika&raquo;, &laquo;Veselības centru apvienība&raquo;, kas aptver 12&nbsp;medicīnas iestādes, kā&nbsp;arī laboratorijas un&nbsp;medicīnisko izmeklējumu veicēja &laquo;Centrālā laboratorija&raquo;.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/21/recipe-plus-visu-noliedz-vini-nekada-veida-neesot-iegadajusies-olainfarmFri, 21 Jun 2019 16:09:00 +0300Fri, 21 Jun 2019 16:09:00 +0300TELEGRAFMaris AvotsMaris AvotsNo<p>Medikamentu lieltirgotava AS&nbsp;&laquo;Recipe Plus&raquo; nav nedz iegādājusies, nedz izteikusi piedāvājumu iegādāties zāļu ražotāja AS&nbsp;&laquo;Olainfarm&raquo; akcijas vai uzņēmuma lielākās īpa&scaron;nieces SIA &laquo;Olmafarm&raquo; kapitāldaļas, aģentūrai LETA norādīja farmācijas uzņēmuma &laquo;Repharm&raquo;, kurā grupā ietilpst &laquo;Recipe Plus&raquo;, pārstāve Līga Ribkinska.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/21/recipe-plus-visu-noliedz-vini-nekada-veida-neesot-iegadajusies-olainfarm&laquo;Recipe Plus&raquo; visu noliedz: viņi nekādā veidā neesot iegādāju&scaron;ies &laquo;Olainfarm&raquo;EkonomikaPieci Saeimas deputāti rosina samazināt akcīzes nodokli arī alumhttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/21/pieci-saeimas-deputati-rosina-samazinat-akcizes-nodokli-ari-alum<p>Saistībā ar&nbsp;gaidāmo akcīzes likmes samazinā&scaron;anu stiprajam alkoholam pie Saeimas frakcijām nepiedero&scaron;ie opozīcijas deputāti rosina samazināt akcīzes nodokli arī alum.</p><p>&nbsp;</p><p>Attiecīgo priek&scaron;likumu iesniegu&scaron;i Saeimas deputāti Aldis Gobzems, Didzis &Scaron;mits, Jūlija Stepaņenko, Linda Liepiņa un&nbsp;Karina Sprūde.</p> <p>Parlamentārie&scaron;i rosina pa&scaron;reizējo minimālo likmi par 100 litriem alus 14,9 eiro samazināt līdz 12,5&nbsp;eiro. Savukārt&nbsp;8,1 eiro likmi par spirta tilpumprocentu rosināts samazināt līdz 6,8&nbsp;eiro. Jaunās likmes rosināts piemērot no&nbsp;1.jūlija.</p> <p>Opozīcijas deputāti norāda, ka&nbsp;Igaunija akcīzes nodokli samazina par&nbsp;25% ne&nbsp;tikai stiprajam alkoholam, bet arī alum. Tāpēc arī politiķi rosina samazināt akcīzi alum par&nbsp;8%, lai atgrieztos 2018.gada līmenī. Parlamentārie&scaron;i pauž, ka, ja&nbsp;valdība uzskata, ka&nbsp;ir&nbsp;ārkārtas situācija, tad nav pieļaujama nevienlīdzīgas attieksmes demonstrē&scaron;ana pret Latvijas alus ražotājiem.</p> <p>Kā&nbsp;ziņots, Saeima&nbsp;21.jūnijā pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā par akcīzes nodokli, stiprajam alkoholam akcīzes likmi samazinot par 15%.</p> <p>Izmaiņas saistītas ar&nbsp;Igaunijas pieņemto likumu, kas paredz no&nbsp;1.jūlija par&nbsp;25% samazināt akcīzes nodokli daļai alkoholisko dzērienu&nbsp;&mdash; alum, sidram un&nbsp;stiprajiem dzērieniem.</p> <p>Akcīzes nodokli stiprajam alkoholam varētu samazināt uz&nbsp;ierobežotu termiņu, aģentūrai LETA pastāstīja Saeimas Budžeta un&nbsp;finan&scaron;u (nodokļu) komisijas priek&scaron;sēdētājs Mārtiņ&scaron; Bondars (AP).</p> <p>Jau iepriek&scaron; tika prognozēts, ka&nbsp;atsevi&scaron;ķi deputāti varētu iesniegt priek&scaron;likumu par to&nbsp;alkoholisko dzērienu klāsta papla&scaron;inā&scaron;anu, kam būtu samazināms akcīzes nodoklis.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/21/pieci-saeimas-deputati-rosina-samazinat-akcizes-nodokli-ari-alumFri, 21 Jun 2019 12:48:00 +0300Fri, 21 Jun 2019 12:48:00 +0300TELEGRAFMaris AvotsMaris AvotsNo<p>Saistībā ar&nbsp;gaidāmo akcīzes likmes samazinā&scaron;anu stiprajam alkoholam pie Saeimas frakcijām nepiedero&scaron;ie opozīcijas deputāti rosina samazināt akcīzes nodokli arī alum.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/21/pieci-saeimas-deputati-rosina-samazinat-akcizes-nodokli-ari-alumPieci Saeimas deputāti rosina samazināt akcīzes nodokli arī alumEkonomikaVID: Sezonas laukstrādniekiem jāpiemēro īpa&scaron;s nodokļu režīmshttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/21/vid-sezonas-laukstradniekiem-japiemero-ipass-nodoklu-rezims<p>Tie lauksaimnieki, kuri no&nbsp;1.aprīļa līdz 30.novembrim nodarbina laukstrādniekus sezonas rakstura darbos, no&nbsp;&scaron;o&nbsp;darbinieku algām var maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli&nbsp;15% apmērā, bet ne&nbsp;mazāka kā&nbsp;0,7 eiro katrā nodarbinā&scaron;anas dienā, informēja Valsts ieņēmumu dienests (VID).</p><p>&nbsp;</p><p>Sezonas laukstrādnieku reģistrācijai darba devējiem jāizmanto Lauku atbalsta dienesta Elektroniskā pieteik&scaron;anās sistēma (EPS) (papildus VID minētie darbinieki nav jāreģistrē), tajā reģistrējot ienākumu gū&scaron;anas dienu, noslēgto līgumu formu un&nbsp;sezonas laukstrādniekiem aprēķināto atlīdzību par darbu.</p> <p>EPS ir&nbsp;nodro&scaron;ināta iespēja lauksaimniekiem (darba devējiem) iegūt apkopotā veidā visus mēne&scaron;a laikā ievadītos datus un&nbsp;aprēķināto nodokļa apmēru, lai tos iesniegtu VID standartizētā formā vienu reizi mēnesī.</p> <p>Lai lauksaimnieks varētu piemērot saviem sezonas darbiniekiem atviegloto nodokļu režīmu, tam ir&nbsp;jāatbilst &scaron;ādiem nosacījumiem: lauksaimniekam īpa&scaron;umā, pastāvīgā lieto&scaron;anā vai nomā ir&nbsp;lauksaimniecībā izmantojama zeme, ko&nbsp;tas izmanto augļkoku, ogulāju vai dārzeņu audzē&scaron;anai; lauksaimnieks 2019.gadā ir&nbsp;pieteicis zemi vienotajam platības maksājumam, ievērojot kārtību, kādā tiek pie&scaron;ķirts valsts un&nbsp;Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tie&scaron;ā atbalsta shēmu ietvaros; lauksaimnieks nav mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs.</p> <p>Savukārt, lai sezonas laukstrādnieka ienākumiem varētu piemērot&nbsp;15% iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, tam ir&nbsp;jāatbilst &scaron;ādiem trim nosacījumiem: persona ir&nbsp;nodarbināta lauksaimniecības sezonas darbos ne&nbsp;vairāk kā&nbsp;65&nbsp;kalendāra dienas pie viena vai vairākiem lauksaimniekiem kopā; personas ienākums, kas gūts pie viena vai vairākiem lauksaimniekiem kopā, nepārsniedz 3000&nbsp;eiro; personai četru mēne&scaron;u periodā pirms lauksaimniecības sezonas darbu uzsāk&scaron;anas lauksaimnieka labā ar&nbsp;&scaron;o&nbsp;pa&scaron;u lauksaimnieku nav biju&scaron;as darba tiesiskās attiecības vai nav bijis noslēgts uzņēmuma līgums.</p> <p>Gadījumā, ja&nbsp;sezonas laukstrādnieks vienā un&nbsp;tajā pa&scaron;ā zemnieku saimniecībā ir&nbsp;nodarbināts 65&nbsp;kalendārās dienas pēc kārtas un&nbsp;viņa ienākumi mēnesī pārsniedz 3000&nbsp;eiro, &scaron;ādas darbinieks ir&nbsp;jāreģistrē VID&nbsp;kā darbinieks un&nbsp;turpmāk no&nbsp;viņa ienākumiem pilnā apmērā jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis un&nbsp;valsts obligātās sociālās apdro&scaron;inā&scaron;anas iemaksas.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/21/vid-sezonas-laukstradniekiem-japiemero-ipass-nodoklu-rezimsFri, 21 Jun 2019 12:27:00 +0300Fri, 21 Jun 2019 12:27:00 +0300TELEGRAFMaris AvotsMaris AvotsNo<p>Tie lauksaimnieki, kuri no&nbsp;1.aprīļa līdz 30.novembrim nodarbina laukstrādniekus sezonas rakstura darbos, no&nbsp;&scaron;o&nbsp;darbinieku algām var maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli&nbsp;15% apmērā, bet ne&nbsp;mazāka kā&nbsp;0,7 eiro katrā nodarbinā&scaron;anas dienā, informēja Valsts ieņēmumu dienests (VID).</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/21/vid-sezonas-laukstradniekiem-japiemero-ipass-nodoklu-rezimsVID: Sezonas laukstrādniekiem jāpiemēro īpa&scaron;s nodokļu režīmsEkonomikaSāk darbu jaunās čeku loterijas vietne internetā; varēs laimēt pat 10&nbsp;tūksto&scaron;ushttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/21/sak-darbu-jaunas-ceku-loterijas-vietne-interneta<p>Piektdien sākusi darboties jaunās čeku loterijas vietne www.cekuloterija.lv, kurā čekus varēs reģistrēt no&nbsp;1.jūlija, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts ieņēmumu dienestā (VID).</p><p>&nbsp;</p><p>Vienlaikus VID aicina jau tagad ikvienu interesantu izpētīt tīmekļvietni un&nbsp;iepazīties ar&nbsp;tajā pieejamo informāciju, lai 1.jūlijā varētu veiksmīgi reģistrēt loterijai pirmo čeku, kvīti vai biļeti.</p> <p>Čeku loterija sāksies 2019.gada 1.jūlijā. Lai piedalītos loterijā un&nbsp;pretendētu uz&nbsp;naudas laimestiem, kā&nbsp;arī uz&nbsp;padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku sarūpētajām papildu balvām, tīmekļa vietnē ir&nbsp;jāreģistrē čeks, kvīts vai biļete par kopējo summu vismaz pieci eiro. Darījumu apliecino&scaron;ajam dokumentam ir&nbsp;jābūt izsniegtam par preci vai pakalpojumu, kas saņemts no&nbsp;Latvijā reģistrēta nodokļu maksātāja.</p> <p>Čeku loterijā var piedalīties ikviens bez vecuma ierobežojuma, izņemot VID&nbsp;un čeku loterijas tīmekļvietnes izstrādātāja SIA &laquo;Mobilly&raquo; pārstāvjus. Čeku loterijā var piedalīties arī bērni, tikai tādā gadījumā reģistrētajā čekā nedrīkst būt tādi pirkumi kā&nbsp;alkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi un&nbsp;enerģijas dzērieni.</p> <p>Pēc reģistrācijas čeks, kvīts vai biļete būs obligāti jāsaglabā, jo&nbsp;laimesta gadījumā tas būs jāuzrāda VID klātienē vai jāiesniedz VID Elektroniskās deklarē&scaron;anas sistēmā skenētā veidā.</p> <p>No&nbsp;1.jūlija čeku loterijas dalībnieki ikmēne&scaron;a izlozē varēs laimēt vienu naudas balvu 10&nbsp;000 eiro vērtībā, trīs naudas balvas 5000 eiro vērtībā un&nbsp;50&nbsp;naudas balvas 100 eiro vērtībā. Gada izlozē varēs laimēt vienu naudas balvu 20&nbsp;000 eiro vērtībā, četras naudas balvas 10&nbsp;000 eiro vērtībā un&nbsp;piecas naudas balvas 2000 eiro vērtībā. Tāpat katru mēnesi būs iespējams piedalīties padziļinātas sadarbības programmas dalībnieku sarūpēto papildu balvu izlozē. &Scaron;obrīd jūlijam papildu balvas ir&nbsp;pieteiku&scaron;i 11&nbsp;padziļinātas sadarbības programmas dalībnieki.</p> <p>Loterijas uzvarētāji tiks paziņoti TV3 raidījuma &laquo;Superbingo&raquo; laikā, kā&nbsp;arī loterijas rezultāti tiks publicēti tīmekļvietnē www.cekuloterija.lv un&nbsp;www.latloto.lv. Tāpat mēne&scaron;a balvu ieguvējiem un&nbsp;gada izlozei izvirzītajiem loterijas dalībniekiem tiks izsūtītas īsziņas uz&nbsp;reģistrācijas brīdī norādīto mobilā tālruņa numuru.</p> <p>Čeku loterijas mērķis ir&nbsp;veicināt godīgu konkurenci un&nbsp;labprātīgu nodokļu saistību izpildi, mudinot pircējus pieprasīt čekus un&nbsp;kvītis par iegādātajām precēm un&nbsp;saņemtajiem pakalpojumiem, tādējādi veicinot kultūras maiņu sabiedrībā.</p> <p>Čeku loteriju organizē VID, bet informatīvi atbalsta &laquo;Latvijas loto&raquo;.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/21/sak-darbu-jaunas-ceku-loterijas-vietne-internetaFri, 21 Jun 2019 11:16:00 +0300Fri, 21 Jun 2019 11:16:00 +0300TELEGRAFMaris AvotsMaris AvotsNo<p>Piektdien sākusi darboties jaunās čeku loterijas vietne www.cekuloterija.lv, kurā čekus varēs reģistrēt no&nbsp;1.jūlija, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts ieņēmumu dienestā (VID).</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/21/sak-darbu-jaunas-ceku-loterijas-vietne-internetaSāk darbu jaunās čeku loterijas vietne internetā; varēs laimēt pat 10&nbsp;tūksto&scaron;usEkonomikaPrecizēta ziņa: Jau no&nbsp;augusta Rīgā par siltumu būs jāmaksā būtiski dārgākhttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/21/precizeta-zina-jau-no-augusta-riga-par-siltumu-bus-jamaksa-butiski-dargak<p>No&nbsp;&scaron;ā&nbsp;gada 1.augusta līdz 2021.gada 31.jūlijam Rīgā par siltumenerģiju būs jāmaksā 51,9 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir&nbsp;par 16,9% vairāk nekā &scaron;obrīd, savukārt pēc tam tarifs samazināsies līdz 49,99 eiro par MWh, aģentūru LETA informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulē&scaron;anas komisijā (SPRK).</p><p>&nbsp;</p><div> <p>Komisijā norādīja, ka&nbsp;tarifu vērtē&scaron;anas procesā &laquo;Rīgas siltums&raquo; samazināja kopējās plānotās izmaksas par 5,1 miljonu eiro, salīdzinot ar&nbsp;sākotnēji iesniegto tarifu projektu, taču vienlaikus &laquo;Rīgas siltums&raquo; tarifu projektā iekļāva citas izmaksas, kas ietekmē gala tarifu&nbsp;&mdash; &laquo;Rīgas siltums&raquo; būtiski palielināja tarifa projektā iekļauto peļņu, to&nbsp;palielinot līdz atļautajam līmenim.</p> <p>SPRK atzīmēja, ka&nbsp;&laquo;Rīgas siltums&raquo; tarifu projekta izskatī&scaron;anas laikā iesniedza regulatoram papildu neparedzētās izmaksas 15,4 miljonu eiro apmērā par iepirkto siltumenerģiju un&nbsp;kurināmo. &Scaron;ādas izmaksas sākotnējā tarifu projektā komersants nebija iekļāvis. Pēc regulatora norādījumiem, minētās izmaksas tika samazinātas līdz 11,7 miljoniem eiro. &Scaron;īs izmaksas radu&scaron;ās saistībā ar&nbsp;kurināmā un&nbsp;iepirktās siltumenerģijas cenu pieaugumu pēdējo divu gadu laikā. Atbilsto&scaron;i metodikai neparedzētās izmaksas ir&nbsp;iekļaujamas tarifā, kuras komersants var atgūt divu gadu laikā. Tas nozīmē, ka&nbsp;turpmāk&nbsp;&mdash; no&nbsp;1.augusta līdz 2021.gada 31.jūlijam gala lietotāji par siltumu maksās 51,9 eiro par MWh (tarifs, kur iekļautas neparedzētās izmaksas). Savukārt no&nbsp;2021.gada 1.augusta tarifs būs 49,99 eiro par MWh.</p> <p>Tāpat regulatorā atzīmēja, ka&nbsp;vidējais siltumenerģijas tarifs starp 30&nbsp;Latvijas pilsētām ir&nbsp;53,48 eiro par MWh, tādējādi &laquo;Rīgas siltuma&raquo; tarifs ir&nbsp;zemāks par vidējo tarifu.</p> <p>SPRK skaidroja, ka&nbsp;&scaron;āda situācija ir&nbsp;izveidojusies, jo&nbsp;&laquo;Rīgas siltums&raquo; vērsās pie regulatora gandrīz divus gadus pēc dabasgāzes tirgus atvēr&scaron;anas, un&nbsp;&scaron;ajā periodā tika uzkrātas neparedzētās izmaksas, kas saistītas ar&nbsp;augstākām dabasgāzes un&nbsp;iepirktās siltumenerģijas cenām. Ja&nbsp;tarifu projekts tiktu iesniegts savlaicīgāk, &scaron;āda korekcija nebūtu nepiecie&scaron;ama, vai arī būtu būtiski mazāka.</p> <p>Siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu aprēķinā&scaron;anas metodika paredz ne&nbsp;tikai kompensēt komersantam radu&scaron;ās negūtās izmaksas, bet arī samazināt siltumenerģijas tarifu, ja&nbsp;komersants ir&nbsp;guvis neparedzētus ieņēmumus saistībā ar&nbsp;zemāku kurināmā un&nbsp;iepirktās siltumenerģijas cenu. Ja&nbsp;tuvākā gada laikā dabasgāzes un/vai iepirktās siltumenerģijas cena būs zemāka, nekā tā&nbsp;ir&nbsp;&scaron;obrīd tarifā, komersantam gūtais papildu ieguvums no&nbsp;cenas starpības būs jāatgriež patērētājiem. Visbiežāk SPRK apstiprinātie tarifi tiek samazināti &scaron;o&nbsp;iemeslu dēļ, retāk ir&nbsp;gadījumi, kad komersants izvēlas palielināt tarifu.</p> <p>Regulators &scaron;obrīd izsludinājis publisko konsultāciju par kapitāla atdeves jeb atļautās peļņas normas ievie&scaron;anu siltumenerģijas komersantiem, kas nozīmē būtiskas izmaiņas attiecībā uz&nbsp;atļautās peļņas līmeni. Ja&nbsp;SPRK drīzumā apstiprinās izmaiņas regulējumā, tas nozīmēs &laquo;Rīgas siltuma&raquo; atļautās peļņas samazinājumu tuvākā nākotnē. Tādējādi regulators jau &scaron;ā&nbsp;gada laikā var pieprasīt &laquo;Rīgas siltumam&raquo; iesniegt tarifu projekta pārrēķinu ar&nbsp;samazinātu peļņas lielumu, kas var samazināt tarifu galalietotājiem, uzsvēra SRPK.</p> <p>Jau vēstīts, ka&nbsp;&scaron;obrīd spēkā eso&scaron;ais &laquo;Rīgas siltuma&raquo; siltumenerģijas tarifs apstiprināts 2013.gada jūnija un&nbsp;ir&nbsp;44,39 eiro par MWh.</p> <p>&laquo;Rīgas siltums&raquo; apgrozījums iepriek&scaron;ēja finan&scaron;u gadā, kur&scaron; ilga no&nbsp;2017.gada 1.oktobra līdz 2018.gada 30.septembrim, bija 151,632 miljoni eiro, bet kompānijas peļņa bija 3,297 miljoni eiro.</p> <p>&laquo;Rīgas siltums&raquo; ir&nbsp;viens no&nbsp;galvenajiem siltumenerģijas piegādātājiem Rīgā&nbsp;&mdash; kompānija pārvada un&nbsp;sadala&nbsp;76% no&nbsp;visas siltumenerģijas, kas nepiecie&scaron;ama Rīgai. Uzņēmuma akcionāri ir&nbsp;Rīgas dome&nbsp;&mdash; 49%, Latvijas valsts&nbsp;&mdash; 48,995%, &laquo;Enerģijas risinājumi. RIX&raquo;&nbsp;&mdash; 2%&nbsp;un&nbsp;&laquo;Latvenergo&raquo;&nbsp;&mdash; 0,005%.</p> </div> <div class="entry_foot"> </div>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/21/precizeta-zina-jau-no-augusta-riga-par-siltumu-bus-jamaksa-butiski-dargakFri, 21 Jun 2019 10:08:00 +0300Fri, 21 Jun 2019 10:08:00 +0300TELEGRAFMaris AvotsMaris AvotsNo<p>No&nbsp;&scaron;ā&nbsp;gada 1.augusta līdz 2021.gada 31.jūlijam Rīgā par siltumenerģiju būs jāmaksā 51,9 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir&nbsp;par 16,9% vairāk nekā &scaron;obrīd, savukārt pēc tam tarifs samazināsies līdz 49,99 eiro par MWh, aģentūru LETA informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulē&scaron;anas komisijā (SPRK).</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/21/precizeta-zina-jau-no-augusta-riga-par-siltumu-bus-jamaksa-butiski-dargakPrecizēta ziņa: Jau no&nbsp;augusta Rīgā par siltumu būs jāmaksā būtiski dārgākEkonomikaBTA: Pēc lielās krusas strauji audzis pieprasījums pēc sējumu apdro&scaron;inā&scaron;anashttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/20/bta-pec-lielas-krusas-strauji-audzis-pieprasijums-pec-sejumu-apdrosinasanas<p>Pēc &scaron;omēnes piedzīvotās krusas strauji audzis lauksaimnieku pieprasījums pēc sējumu apdro&scaron;inā&scaron;anas, informē apdro&scaron;inā&scaron;anas kompānijas &laquo;BTA Baltic Insurance Company&raquo; (BTA) pārstāvji.</p><p>&nbsp;</p><p>Kompānijā norādīja, ka&nbsp;jūnijā piedzīvotais spēcīgais vēj&scaron;, lietus un&nbsp;krusa izpostīja ne&nbsp;tikai sējumus, bet arī bojāja ēkas, automa&scaron;īnas un&nbsp;radīja cita veida zaudējumus. Par &scaron;iem zaudējumiem BTA saņēmis vairāk nekā 130 apdro&scaron;inā&scaron;anas atlīdzību pieteikumu, kuru kopējais apmērs pārsniedz 500&nbsp;000&nbsp;eiro.</p> <p>Tostarp atlīdzību pieteikumi par vairāk nekā 300&nbsp;000 eiro saņemti no&nbsp;lauksaimniekiem par krusas nodarītajiem postījumiem sējumiem, un&nbsp;100&nbsp;000 eiro no&nbsp;&scaron;īs summas ir&nbsp;izmaksāti.</p> <blockquote> <p>&laquo;Maija izskaņā un&nbsp;jūnija sākumā daļa lauksaimnieku, saņemot sējumu apdro&scaron;inā&scaron;anas piedāvājumu, lēmumu par apdro&scaron;inā&scaron;anas poli&scaron;u iegādi atlika uz&nbsp;vēlāku laiku. Taču nākamajā darbdienā pēc 11.jūnija negaisa interese par &scaron;o&nbsp;apdro&scaron;inā&scaron;anas veidu pieauga par 40%. Sējumu īpa&scaron;niekiem vairs nebija vajadzīgs laiks pārdomām, bet uzreiz pēc piedāvājuma saņem&scaron;anas tika pieņemts lēmums par polises iegādi,&raquo; sacīja BTA Baltijas risku parakstī&scaron;anas departamenta direktors Ivo Danče.</p> </blockquote> <p>Kompānijā arī norādīja, ka&nbsp;2018.gadā lauksaimniekiem bija liela interese par ziemāju apdro&scaron;inā&scaron;anu. Kopumā tika apdro&scaron;inātas vairāk nekā 170 saimniecības ar&nbsp;kopējo platību 53&nbsp;000&nbsp;hektāru. No&nbsp;reģioniem lielākā interese par ziemāju apdro&scaron;inā&scaron;anu bija Zemgalē, kur tika apdro&scaron;ināti 66&nbsp;klienti un&nbsp;27&nbsp;000 hektāru sējumu, seko Vidzeme, kur tika apdro&scaron;ināti 50&nbsp;klienti un&nbsp;aptuveni 10&nbsp;000&nbsp;hektāru, Latgale, kur 34&nbsp;klienti apdro&scaron;ināja aptuveni 7000&nbsp;hektāru, un&nbsp;Kurzeme, kur 22&nbsp;klienti apdro&scaron;ināja apmēram 9000&nbsp;hektāru.</p> <p>2018.gada nogalē zemnieki visvairāk apdro&scaron;ināja ziemas kvie&scaron;us&nbsp;&mdash; apmēram 30&nbsp;000&nbsp;hektāru, un&nbsp;ziemas rap&scaron;us&nbsp;&mdash; apmēram 17&nbsp;000&nbsp;hektāru, taču apdro&scaron;ināti tika arī 6&nbsp;000 hektāru rudzu un&nbsp;miežu sējumu.</p> <p>BTA lielākais akcionārs ir&nbsp;&laquo;Vienna Insurance Group&raquo; (90%).</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/20/bta-pec-lielas-krusas-strauji-audzis-pieprasijums-pec-sejumu-apdrosinasanasThu, 20 Jun 2019 17:31:00 +0300Thu, 20 Jun 2019 17:31:00 +0300TELEGRAFMaris AvotsMaris AvotsNo<p>Pēc &scaron;omēnes piedzīvotās krusas strauji audzis lauksaimnieku pieprasījums pēc sējumu apdro&scaron;inā&scaron;anas, informē apdro&scaron;inā&scaron;anas kompānijas &laquo;BTA Baltic Insurance Company&raquo; (BTA) pārstāvji.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/20/bta-pec-lielas-krusas-strauji-audzis-pieprasijums-pec-sejumu-apdrosinasanasBTA: Pēc lielās krusas strauji audzis pieprasījums pēc sējumu apdro&scaron;inā&scaron;anasEkonomikaSaeima ceturtdien VID noteikusi vēl pla&scaron;ākas tiesībashttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/20/saeima-ceturtdien-vid-noteikusi-vel-plasakas-tiesibas<p>Saeima &scaron;odien galīgajā lasījumā grozīja Pievienotās vērtības nodokļa likumu, tajā paredzot pla&scaron;ākas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tiesības vērsties pret pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāp&scaron;anas shēmām.</p><p>&nbsp;</p><p>Likums papildināts ar&nbsp;pla&scaron;ākām tiesībām nodokļu administrācijai no&nbsp;VID&nbsp;PVN maksātāju reģistra izslēgt reģistrētu nodokļa maksātāju, kā&nbsp;arī noteikti stingrāki kritēriji īpa&scaron;ā PVN režīma atļaujas iegū&scaron;anai preču importa darījumos.</p> <p>Likumā noteikts, ka&nbsp;VID&nbsp;no PVN maksātāju reģistra līdz &scaron;ī&nbsp;gada 20.septembrim būs jāizslēdz tādi reģistrētie nodokļa maksātāji, kuri deklarācijā par pēdējiem 12&nbsp;kalendāra mēne&scaron;iem nebūs norādīju&scaron;i nevienu darījumu. Savukārt, ja&nbsp;PVN deklarācijā darījumi nebūs uzrādīti par iepriek&scaron;ējiem se&scaron;iem mēne&scaron;iem, VID paredzētas tiesības komersantu izslēgt no&nbsp;PVN maksātāju reģistra, ja, vērtējot komersanta sniegto informāciju par viņa saimniecisko darbību, pastāv risks attiecībā uz&nbsp;nodokļa nomaksu, kura dēļ var tikt nodarīti zaudējumi valsts budžetam.</p> <p>VID informācija liecina, ka&nbsp;2017.gadā konstatēti 553&nbsp;komersanti, kuri trīs mēne&scaron;us bija iesniegu&scaron;i tuk&scaron;as PVN deklarācijas un&nbsp;pēc tam deklarāciju, kurā kopējā darījuma vērtība norādīta virs 70&nbsp;000&nbsp;eiro. &Scaron;ādu komersantu radītie PVN zaudējumi budžetam 2017. un&nbsp;2018.gada pirmajā pusē veidoja 40,8 miljonus eiro, teikts grozījumu anotācijā.</p> <p>Tāpat tiesības izslēgt no&nbsp;PVN maksātāju reģistra VID&nbsp;paredzētas, ja&nbsp;komersants nomaina visas uzņēmuma amatpersonas un&nbsp;nodokļu administrācijai ir&nbsp;pamats saskatīt riskus nodokļu nenomaksai. Grozījums rosināts, jo&nbsp;konstatēts, ka&nbsp;&scaron;āda rīcība ir&nbsp;saistīta ar&nbsp;PVN izkrāp&scaron;anu vai izvairī&scaron;anos no&nbsp;nodokļa nomaksas, iepriek&scaron; Budžeta komisijas sēdē pauda grozījumu autori. PVN krāp&scaron;anas shēmās pēdējā laikā tiekot iesaistītas personas no&nbsp;Lietuvas, Polijas un&nbsp;Čehijas.</p> <p>Ar&nbsp;likuma grozījumiem arī noteikti stingrāki kritēriji, lai komersants varētu saņemt atļauju piemērot īpa&scaron;o PVN režīmu, kas dod iespēju, ievedot preces Latvijā, PVN nemaksāt uzreiz, bet pēc darījuma uzrādī&scaron;anas deklarācijā. VID veikto pārbaužu rezultāti liecina, ka&nbsp;īpa&scaron;ais PVN režīms importa darījumos ir&nbsp;kļuvis par instrumentu reģistrētu maksātāju negodprātīgai un&nbsp;krāpnieciskai darbībai. No&nbsp;visiem veiktajiem importa darījumiem Latvijā apmēram&nbsp;87% gadījumu piemēro īpa&scaron;o PVN režīmu.</p> <p>Izmaiņas likumā stāsies spēkā &scaron;ī&nbsp;gada 12.jūlijā.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/20/saeima-ceturtdien-vid-noteikusi-vel-plasakas-tiesibasThu, 20 Jun 2019 15:27:00 +0300Thu, 20 Jun 2019 15:27:00 +0300TELEGRAFMaris AvotsMaris AvotsNo<p>Saeima &scaron;odien galīgajā lasījumā grozīja Pievienotās vērtības nodokļa likumu, tajā paredzot pla&scaron;ākas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tiesības vērsties pret pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāp&scaron;anas shēmām.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/20/saeima-ceturtdien-vid-noteikusi-vel-plasakas-tiesibasSaeima ceturtdien VID noteikusi vēl pla&scaron;ākas tiesībasEkonomikaSaeima konceptuāli vienojas: stiprais alkohols jau no&nbsp;jūlija atkal kļūs lētākshttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/20/saeima-konceptuali-vienojas-par-15-mazinat-akcizes-nodokli-stiprajam-alkoholam<p>Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā par akcīzes nodokli, stiprajam alkoholam akcīzes likmi samazinot par&nbsp;15%.</p><p>&nbsp;</p><p>&Scaron;āds lēmums pieņemts, ņemot vērā Igaunijā samazināto akcīzes nodokli alkoholam, kas radījis risku alkoholisko dzērienu tirdzniecības apjomu un&nbsp;attiecīgi budžeta ieņēmumu samazinā&scaron;anai.</p> <p>Par likumprojektu nobalsoja 61&nbsp;deputāts, savukārt pret balsoja astoņi parlamentārie&scaron;i.</p> <p>Termiņ&scaron; priek&scaron;likumu iesnieg&scaron;anai ir&nbsp;21.jūnijs plkst.12. Tāpat noteikts, ka&nbsp;likumprojekts otrajā lasījumā tiks skatīts tuvākajā ārkārtas sēdē, kuru izsludinās Saeimas prezidijs.</p> <p>Likumprojektam noteikts steidzamības statuss, kas nozīmē, ka&nbsp;lēmums tiks pieņemts divos nevis trīs lasījumos. Lai arī sākotnēji ticis paredzēts, ka&nbsp;likumprojektu Saeima abos lasījumos varētu izskatīt jau &scaron;odien, koalīcijas nostāja, kā&nbsp;aģentūrai LETA atklāja Saeimas Budžeta un&nbsp;finan&scaron;u (nodokļu) komisijas vadītājs Mārtiņ&scaron; Bondars (AP), esot mainījusies, tāpēc tiks noteikts ilgāks priek&scaron;likumu iesnieg&scaron;anas termiņ&scaron; un&nbsp;jautājums tiks lemts citā Saeimas sēdē.</p> <p>Sadarbībā ar&nbsp;Finan&scaron;u ministriju izstrādātais priek&scaron;likums uz&nbsp;Saeimas Budžeta un&nbsp;finan&scaron;u (nodokļu) komisijas deputātu galda nonāca tikai vakar, kad arī tika pieņemts lēmums steidzamības kārtā virzīt likumprojektu par akcīzes nodokļa samazinā&scaron;anu.</p> <p>Komisijas priek&scaron;sēdētājs Mārtiņ&scaron; Bondars (AP) iepriek&scaron; uzsvēra, ka&nbsp;Igaunija ļoti strauji pieņēmusi grozījumus akcīzes likumā un&nbsp;tas ietekmē Latvijas pierobežas nodarbinātību un&nbsp;ieņēmumus valsts budžetā. &laquo;Normāli jau &scaron;ādas darbības notiek, valstīm aizkulisēs sazinoties un&nbsp;nedarot straujas kustības. Bet, ņemot vērā, ka&nbsp;tas tomēr noticis strauji, mums par nožēlu jāpieņem &scaron;ādi īstermiņa risinājumi,&raquo; teica Bondars.</p> <p>Viņ&scaron; pauda, ka&nbsp;grozījumi nepiecie&scaron;ami, lai īstermiņā kompensētu radu&scaron;os situāciju, kas radusies pēc Igaunijas rīcības attiecībā uz&nbsp;tās akcīzes nodokli alkoholam.</p> <p>Grozījumi paredz no&nbsp;1.jūlija par aptuveni&nbsp;15% samazināt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam. Patlaban likumā noteikts, ka&nbsp;stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem par 100 litriem absolūtā spirta nodokli aprēķina pēc 1840 eiro likmes, savukārt ar&nbsp;likuma grozījumiem tas samazināts līdz 1564&nbsp;eiro. Likuma grozījumi stāties spēkā nākamajā dienā pēc to&nbsp;izsludinā&scaron;anas.</p> <p>Likuma grozījumi neattiecas uz&nbsp;alu, vīnu un&nbsp;citiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuru absolūtā spirta saturs nepārsniedz 22&nbsp;tilpumprocentus.</p> <p>Kā&nbsp;ziņots, Igaunijas parlaments pieņēma likumu, kas paredz no&nbsp;1.jūlija par&nbsp;25% samazināt akcīzes nodokli daļai alkoholisko dzērienu&nbsp;&mdash; alum, sidram un&nbsp;stiprajiem dzērieniem, vēsta parlamenta preses dienests.</p> <p>Likumprojekta pavadvēstulē bija teikts, ka&nbsp;&scaron;īs pazeminā&scaron;anas nolūks ir&nbsp;dot iespēju uzņēmējiem samazināt cenas, un&nbsp;tādējādi samazinātos alkohola daudzums, ko&nbsp;privātpersonas Igaunijā ieved no&nbsp;Latvijas.</p> <p>Akcīzes nodokļa samazinā&scaron;ana daļai alkoholisko dzērienu Igaunijā varētu samazināt alkoholisko dzērienu pārdo&scaron;anas apmēru Latvijā un&nbsp;palielināt to&nbsp;Igaunijā, bija norādīts pavadvēstulē.</p> <p>Par &scaron;ādu akcīzes nodokļa samazinā&scaron;anu daļai alkoholisko dzērienu&nbsp;&mdash; alum, sidram un&nbsp;stiprajiem dzērieniem&nbsp;&mdash; 27.maijā principiāli vienojās Igaunijas valdība. Vīnam akcīzes nodokli nav paredzēts samazināt.</p> <p>Lai likums stātos spēkā, tas jāparaksta prezidentei Kersti Kaljulaidai.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/20/saeima-konceptuali-vienojas-par-15-mazinat-akcizes-nodokli-stiprajam-alkoholamThu, 20 Jun 2019 14:10:00 +0300Thu, 20 Jun 2019 14:10:00 +0300TELEGRAFMaris AvotsMaris AvotsNo<p>Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā par akcīzes nodokli, stiprajam alkoholam akcīzes likmi samazinot par&nbsp;15%.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/20/saeima-konceptuali-vienojas-par-15-mazinat-akcizes-nodokli-stiprajam-alkoholamSaeima konceptuāli vienojas: stiprais alkohols jau no&nbsp;jūlija atkal kļūs lētāksEkonomikaLatvijā pārtikas un&nbsp;bezalkoholisko dzērienu cenas septītās zemākās&nbsp;EShttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/20/latvija-partikas-un-bezalkoholisko-dzerienu-cenas-septitas-zemakas-es<p>Latvijā pērn bija septītais zemākais pārtikas un&nbsp;bezalkoholisko dzērienu cenu līmenis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, liecina ceturtdien publiskotie&nbsp;ES statistikas pārvaldes &laquo;Eurostat&raquo; dati.</p><p>&nbsp;</p><p>Saskaņā ar&nbsp;tiem mūsu valstī pārtikas un&nbsp;bezalkoholisko cenas vidēji bija&nbsp;93% no&nbsp;ES vidējā līmeņa, kam statistikas apkopojumā pie&scaron;ķirta vērtība 100%.</p> <p>Zemākas pārtikas un&nbsp;bezalkoholisko dzērienu cenas nekā Latvijā bija Rumānijā (66%), Polijā (69%), Bulgārijā (76%), Lietuvā (82%), Čehijā (84%) un&nbsp;Ungārijā (85%).</p> <p>Savukārt augstākais pārtikas un&nbsp;bezalkoholisko dzērienu cenu līmenis reģistrēts Dānijā (130%), Luksemburgā un&nbsp;Austrijā (abās valstīs 125%), Somijā un&nbsp;Īrijā (abās valstīs 120%), kā&nbsp;arī Zviedrijā (117%).</p> <p>Maizes un&nbsp;labības produkcijas cenu līmenis Latvijā pērn arī bija septītais zemākais ES. Latvijā, tāpat kā&nbsp;Lielbritānijā, tas bija&nbsp;86% no&nbsp;ES vidējā. Lētāks maizes un&nbsp;labības produkcijas cenu līmenis&nbsp;ES bija Rumānijā (54%), Bulgārijā (62%), Polijā (68%), Ungārijā (77%), Čehijā (80%) un&nbsp;Lietuvā (81%). Igaunijā maize un&nbsp;labības produkcija pērn bija nedaudz dārgāka&nbsp;&mdash; 95% no&nbsp;ES vidējā.</p> <p>Latvijā, tāpat kā&nbsp;Čehijā, gaļas cenu līmenis pērn bija&nbsp;76% no&nbsp;ES vidējā, kas bija piektais zemākais ES. Lietuvā un&nbsp;Igaunijā gaļas cenu līmenis veidoja attiecīgi&nbsp;71% un&nbsp;84% no&nbsp;ES vidējā.</p> <p>Piena, siera un&nbsp;olu cenu līmenis Latvijā pārsniedzis&nbsp;ES vidējo&nbsp;&mdash; 107%. Vien desmit bloka valstīs piena, siera un&nbsp;olu cenas pērn bija zem vidējā&nbsp;ES līmeņa. Lietuvā tās bija&nbsp;90%, bet Igaunijā 103%.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/20/latvija-partikas-un-bezalkoholisko-dzerienu-cenas-septitas-zemakas-esThu, 20 Jun 2019 12:39:00 +0300Thu, 20 Jun 2019 12:39:00 +0300TELEGRAFГригорий АнтоновГригорий АнтоновNo<p>Latvijā pērn bija septītais zemākais pārtikas un&nbsp;bezalkoholisko dzērienu cenu līmenis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, liecina ceturtdien publiskotie&nbsp;ES statistikas pārvaldes &laquo;Eurostat&raquo; dati.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/20/latvija-partikas-un-bezalkoholisko-dzerienu-cenas-septitas-zemakas-esLatvijā pārtikas un&nbsp;bezalkoholisko dzērienu cenas septītās zemākās&nbsp;ESEkonomika&laquo;Latvenergo&raquo; padomes priek&scaron;sēdētāja amatā iecelts Pāvels Rebenokshttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/20/latvenergo-padomes-priekssedetaja-amata-iecelts-pavels-rebenoks<p>&laquo;Latvenergo&raquo; padomes priek&scaron;sēdētāja amatā iecelts Pāvels Rebenoks, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai &laquo;Nasdaq Riga&raquo;.</p><p>&nbsp;</p><div> <p>Vienlaikus padomes priek&scaron;sēdētāja vietnieka amatā iecelts Renārs Degro.</p> <p>Savukārt &laquo;Latvenergo&raquo; pagaidu padomes revīzijas komitejā strādās Degro un&nbsp;Kristaps Stepanovs.</p> <p>Kompānijas pārstāvji arī atzīmē, ka&nbsp;pamatojoties uz&nbsp;Publiskas personas kapitāla daļu un&nbsp;kapitālsabiedrību pārvaldības likumu jaunā padome ievēlēta uz&nbsp;pagaidu termiņu līdz Ekonomikas ministrija konkursa kārtībā izvēlēsies jaunus padomes locekļus.</p> <p>&laquo;Atbilsto&scaron;i akcionāra uzdevumam jaunajai padomei jāpaātrina sāktā efektivizācijas programma, lai sasniegtu konkurētspējīgu elektroenerģijas tarifu nodro&scaron;inā&scaron;anu Latvijas ekonomikā, un&nbsp;nodro&scaron;inātu atjaunotu skatu uz&nbsp;koncerna attīstību,&raquo; sacīts paziņojumā.</p> <p>Kompānijas pārstāvji arī atzīmē, ka&nbsp;Rebenoka līdz&scaron;inējā darba pieredze iekļauj darbu Rīgas brīvostas pārvaldē valdes locekļa amatā, darbu Ekonomikas ministra birojā ministra padomnieka amatā, darbu &laquo;Rebenoks&amp;Vilders&raquo; zvērinātu advokātu birojā zvērināta advokāta un&nbsp;zvērinātu advokātu biroja vadītāja amatā, darbu &laquo;Olainfarm&raquo; padomes priek&scaron;sēdētāja amatā, darbu &laquo;PricewaterhouseCoopers&raquo; Juridiskās nodaļas vadītāja amatā, kā&nbsp;arī darbu AS&nbsp;&laquo;Rīgas jūras līnija&raquo; padomes priek&scaron;sēdētāja vietnieka amatā.</p> <p>Degro darba pieredze iekļauj darbu SIA &laquo;KPMG Baltics&raquo; un&nbsp;SIA &laquo;Ernst &amp;&nbsp;Young Baltic&raquo;, kā&nbsp;arī darba pieredzi kredītiestādēs iek&scaron;ējā auditora amatā kop&scaron; 2009.gada. Dergo 2011.gadā sāka darbu &laquo;Rigensis Bank&raquo; Iek&scaron;ējā audita daļas vadītāja amatā, bet kop&scaron; 2013.gada viņ&scaron; ir&nbsp;bankas risku direktors un&nbsp;no&nbsp;2017.gada&nbsp;&mdash; bankas valdes loceklis.</p> <p>Stepanovs kop&scaron; 2012.gada ir&nbsp;Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes loceklis, kā&nbsp;arī Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis.</p> <p>Tāpat &laquo;Latvenergo&raquo; padomē iecelta Inese Kublicka, kuras iepriek&scaron; bijusi Ekonomikas ministra biroja vadītāja, strādājusi Latvijas Televīzijā, ieņemot Raidījumu redakcijas vadītājas un&nbsp;Raidījumu daļas projektu vadītājas amatus, kā&nbsp;arī bijusi &laquo;Cēsu alus&raquo; Mārketinga nodaļas vadītāja.</p> <p>&laquo;Latvenergo&raquo; padomē iecelts arī Artūrs &Scaron;noriņ&scaron;, kura darba pieredze iekļauj darbu SIA &laquo;Baltic Blues&nbsp;LV&raquo; direktora vietnieka amatā un&nbsp;darbu SIA &laquo;Via Hansa Tours&raquo;.</p> <p>Aģentūra LETA jau vēstīja, ka&nbsp;tre&scaron;dien, 19.jūnijā, tika atlaista &laquo;Latvenergo&raquo; padome.</p> <p>Atlaistajā padomē kop&scaron; 2016.gada darbojās biju&scaron;ais &rsquo;&rsquo;DNB bankas&rsquo;&rsquo; vadītājs Latvijā Andris Ozoliņ&scaron;, Latvijas nacionālās aviokompānijas &rsquo;&rsquo;airBaltic&rsquo;&rsquo; valdes loceklis, Slovākijas pilsonis Martins Sedlackis, Ekonomikas ministrijas biju&scaron;ais valsts sekretāra vietnieks un&nbsp;lidostas &rsquo;&rsquo;Rīga&rsquo;&rsquo; biju&scaron;ais valdes priek&scaron;sēdētājs Andris Liepiņ&scaron;, Finan&scaron;u nozares asociācijas (iepriek&scaron; Latvijas Komercbanku asociācija) biju&scaron;ais prezidents un&nbsp;AS &rsquo;&rsquo;Valsts nekustamie īpa&scaron;umi&rsquo;&rsquo; padomes loceklis Mārtiņ&scaron; Bičevskis, kā&nbsp;arī bijusī &rsquo;&rsquo;RB Rail&rsquo;&rsquo; valdes priek&scaron;sēdētāja Baiba Rubesa.</p> <p>&laquo;Latvenergo&raquo; ir&nbsp;valsts kapitālsabiedrība, kuras akciju turētāja ir&nbsp;Ekonomikas ministrija. Akcionāra intereses pārstāv Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis.</p> <p>&laquo;Latvenergo&raquo; koncerna mātesuzņēmuma auditētais apgrozījums pagāju&scaron;ā gadā bija 435,199 miljoni eiro, kas ir&nbsp;par 12,7% mazāk nekā 2017.gadā, bet kompānijas peļņa pieauga par&nbsp;41% un&nbsp;bija 212,733 miljoni eiro. Savukārt &laquo;Latvenergo&raquo; koncerns pērn strādāja ar&nbsp;878,008 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir&nbsp;par 5,1% mazāk nekā 2017.gadā, bet koncerna peļņa saruka 4,2 reizes un&nbsp;bija 75,955 miljoni eiro.</p> <p>&laquo;Latvenergo&raquo; nodarbojas ar&nbsp;elektroenerģijas un&nbsp;siltumenerģijas ražo&scaron;anu un&nbsp;tirdzniecību, dabasgāzes tirdzniecību, elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodro&scaron;inā&scaron;anu un&nbsp;pārvades aktīvu nomu. &laquo;Latvenergo&raquo; obligācijas kotē biržas &laquo;Nasdaq Riga&raquo; parāda vērtspapīru sarakstā.</p> </div> <div class="entry_foot"> </div>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/20/latvenergo-padomes-priekssedetaja-amata-iecelts-pavels-rebenoksThu, 20 Jun 2019 10:55:00 +0300Thu, 20 Jun 2019 10:55:00 +0300TELEGRAFMaris AvotsMaris AvotsNo<p>&laquo;Latvenergo&raquo; padomes priek&scaron;sēdētāja amatā iecelts Pāvels Rebenoks, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai &laquo;Nasdaq Riga&raquo;.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/20/latvenergo-padomes-priekssedetaja-amata-iecelts-pavels-rebenoks&laquo;Latvenergo&raquo; padomes priek&scaron;sēdētāja amatā iecelts Pāvels RebenoksEkonomikaNemiro &laquo;Latvenergo&raquo; padomi atlaidis pēc dienesta ziņojuma saņem&scaron;anashttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/20/nemiro-latvenergo-padomi-atlaidis-pec-dienesta-zinojuma-sanemsanas<p>AS&nbsp;&laquo;Latvenergo&raquo; atceltā padome nepietiekami strauji risināja jautājumu par &laquo;Sadales tīkla&raquo; tarifu samazinā&scaron;anu, ceturtdien intervijā Latvijas Radio pauda ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV&nbsp;LV).</p><p>&nbsp;</p><p>Viņ&scaron; skaidroja, ka&nbsp;lēmums atlaist &laquo;Latvenergo&raquo; padomi pieņemts, ņemot vērā tre&scaron;dien, 19.jūnijā, saņemto dienesta ziņojumu, kas ietver padomes darba izvērtējumu. &laquo;Pieņēmu iz&scaron;ķirīgu lēmumu, izejot no&nbsp;dienesta ziņojuma, kuru saņēmu vakar,&raquo; sacīja ministrs, piebilstot, ka&nbsp;ceturtdien sniegs arī skaidrojumu Ministru prezidentam par attiecīgo lēmumu.</p> <p>Vienlaikus viņ&scaron; atzīmēja, ka&nbsp;attiecīgā dienesta ziņojuma saturu nevar atklāt, jo&nbsp;tas ietver sensitīvus koncerna datus.</p> <p>&laquo;Nav nekāda krīze,&raquo; piebilda Nemiro.</p> <p>Tajā pa&scaron;ā laikā, pēc Nemiro teiktā, ka&nbsp;atlaistā &laquo;Latvenergo&raquo; padome nepietiekami strauji risināja jautājumu par &laquo;Sadales tīkla&raquo; tarifu samazinā&scaron;anu, kā&nbsp;arī vairāki uzņēmuma rādītāji varētu būt uzlabojami. &laquo;Sabiedrībai sadales tarifi ir&nbsp;ļoti būtiski. Sadales tarifu jautājumi varētu būt aktīvāk risināti. Līdz ar&nbsp;to&nbsp;jaunā padome varētu ar&nbsp;to&nbsp;nodarboties aktīvi,&raquo; viņ&scaron; teica.</p> <p>Ministrs arī norādīja, ka&nbsp;atlaistās padomes locekļiem būs iespēja pieteikties konkursā uz&nbsp;padomes locekļu amatu un&nbsp;nav arī izslēgta iespēja, ka&nbsp;viņi atkārtoti tiks iecelti. &laquo;Iepriek&scaron;ējai padomei es&nbsp;noteikti saku paldies par darbu. Nav&nbsp;tā, ka&nbsp;kāds tiktu novērtēts ļoti slikti,&raquo; minēja Nemiro.</p> <p>Aģentūra LETA jau vēstīja, ka&nbsp;tre&scaron;dien, 19.jūnijā, tika atlaista &laquo;Latvenergo&raquo; padome.</p> <p>Atlaistajā padomē kop&scaron; 2016.gada darbojās biju&scaron;ais &rsquo;&rsquo;DNB bankas&rsquo;&rsquo; vadītājs Latvijā Andris Ozoliņ&scaron;, Latvijas nacionālās aviokompānijas &rsquo;&rsquo;airBaltic&rsquo;&rsquo; valdes loceklis, Slovākijas pilsonis Martins Sedlackis, Ekonomikas ministrijas biju&scaron;ais valsts sekretāra vietnieks un&nbsp;lidostas &rsquo;&rsquo;Rīga&rsquo;&rsquo; biju&scaron;ais valdes priek&scaron;sēdētājs Andris Liepiņ&scaron;, Finan&scaron;u nozares asociācijas (iepriek&scaron; Latvijas Komercbanku asociācija) biju&scaron;ais prezidents un&nbsp;AS &rsquo;&rsquo;Valsts nekustamie īpa&scaron;umi&rsquo;&rsquo; padomes loceklis Mārtiņ&scaron; Bičevskis, kā&nbsp;arī bijusī &rsquo;&rsquo;RB Rail&rsquo;&rsquo; valdes priek&scaron;sēdētāja Baiba Rubesa.</p> <p>Atlaistās padomes vietā iecelta pagaidu padome, kuras sastāvā ir&nbsp;ekonomikas ministra padomnieks Pāvels Rebenoks, ministra biroja vadītāja Inese Kublicka, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis Kristaps Stepanovs, AS&nbsp;&laquo;Rigensis Bank&raquo; valdes loceklis Renārs Degro un&nbsp;Artūrs &Scaron;noriņ&scaron;.</p> <p>&laquo;Latvenergo&raquo; ir&nbsp;valsts kapitālsabiedrība, kuras akciju turētāja ir&nbsp;Ekonomikas ministrija. Akcionāra intereses pārstāv Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis.</p> <p>&laquo;Latvenergo&raquo; koncerna mātesuzņēmuma auditētais apgrozījums pagāju&scaron;ā gadā bija 435,199 miljoni eiro, kas ir&nbsp;par 12,7% mazāk nekā 2017.gadā, bet kompānijas peļņa pieauga par&nbsp;41% un&nbsp;bija 212,733 miljoni eiro. Savukārt &laquo;Latvenergo&raquo; koncerns pērn strādāja ar&nbsp;878,008 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir&nbsp;par 5,1% mazāk nekā 2017.gadā, bet koncerna peļņa saruka 4,2 reizes un&nbsp;bija 75,955 miljoni eiro.</p> <p>&laquo;Latvenergo&raquo; nodarbojas ar&nbsp;elektroenerģijas un&nbsp;siltumenerģijas ražo&scaron;anu un&nbsp;tirdzniecību, dabasgāzes tirdzniecību, elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodro&scaron;inā&scaron;anu un&nbsp;pārvades aktīvu nomu. &laquo;Latvenergo&raquo; obligācijas kotē biržas &laquo;Nasdaq Riga&raquo; parāda vērtspapīru sarakstā.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/20/nemiro-latvenergo-padomi-atlaidis-pec-dienesta-zinojuma-sanemsanasThu, 20 Jun 2019 08:40:00 +0300Thu, 20 Jun 2019 08:40:00 +0300TELEGRAFMaris AvotsMaris AvotsNo<p>AS&nbsp;&laquo;Latvenergo&raquo; atceltā padome nepietiekami strauji risināja jautājumu par &laquo;Sadales tīkla&raquo; tarifu samazinā&scaron;anu, ceturtdien intervijā Latvijas Radio pauda ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV&nbsp;LV).</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/20/nemiro-latvenergo-padomi-atlaidis-pec-dienesta-zinojuma-sanemsanasNemiro &laquo;Latvenergo&raquo; padomi atlaidis pēc dienesta ziņojuma saņem&scaron;anasEkonomikaZviedrijas &laquo;Swedbank&raquo; padomi turpmāk vadīs ekspremjers Jērans Pē&scaron;onshttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/19/zviedrijas-swedbank-padomi-turpmak-vadis-ekspremjers-jerans-pesons<p>Zviedrijas bankas &laquo;Swedbank&raquo; akcionāri ārkārtas pilnsapulcē tre&scaron;dien bankas uzraudzības padomes priek&scaron;sēdētāja amatā apstiprināja biju&scaron;o Zviedrijas premjerministru Jēranu Pē&scaron;onu, paziņoja &laquo;Swedbank&raquo;.</p><p>&nbsp;</p><div> <p>Atbildot uz&nbsp;žurnālistu jautājumu, vai &laquo;Swedbank&raquo; turpinās pla&scaron;u darbību Baltijas valstīs, neskatoties uz&nbsp;riskiem, kas &scaron;ajā tirgū pastāv, Pē&scaron;ons solīja, ka&nbsp;banka neatstās Baltijas valstis.</p> <blockquote> <p>&laquo;Es&nbsp;nekad uz&nbsp;&scaron;o&nbsp;jautājumu neesmu skatījies no&nbsp;perspektīvas, ka&nbsp;mums vajadzētu aiziet no&nbsp;Baltijas valstīm,&raquo; viņ&scaron; teica.</p> </blockquote> <p>&laquo;Acīmredzams, ka&nbsp;pastāv riski, no&nbsp;otras puses &scaron;īs ir&nbsp;trīs kaimiņvalstis, ar&nbsp;kurām biju cie&scaron;i saistīts, kad tās tika vaļā no&nbsp;senās padomju apspiestības un&nbsp;pievienojās Eiropas kopienai. Kad strādāju valdībā, Eiropas Savienības papla&scaron;inā&scaron;anās bija viens no&nbsp;nozīmīgākajiem jautājumiem,&raquo; atminējās Pē&scaron;ons.</p> <p>Viņ&scaron; uzsvēra, ka&nbsp;Zviedrijas bankas Baltijas valstīs &laquo;veido infrastruktūru, kurā attīstās un&nbsp;aug to&nbsp;ekonomikas&raquo;, tādēļ nevar vienkār&scaron;i tām pateikt: &laquo;Piedodiet, mums ir&nbsp;problēmas, un&nbsp;tās ir&nbsp;tādas, ka&nbsp;mums tagad vajadzētu ignorēt jūsu ekonomikas.&raquo;</p> <blockquote> <p>&laquo;Es&nbsp;nekad pat neesmu apsvēris tādu domu, un&nbsp;būtu dīvaini, ja&nbsp;mēs to&nbsp;darītu,&raquo; Pē&scaron;ons noraidīja spekulācijas par iespējamo &laquo;Swedbank&raquo; aizie&scaron;anu no&nbsp;Baltijas valstu tirgus.</p> </blockquote> <p>Pē&scaron;ons bija Zviedrijas Sociāldemokrātiskās partijas līderis no&nbsp;1994. līdz 2007.gadam un&nbsp;valsts premjerministrs no&nbsp;1996. līdz 2006.gadam, bet no&nbsp;1994. līdz 1996.gadam viņ&scaron; bija finan&scaron;u ministrs.</p> <p>Martā &laquo;Swedbank&raquo; grupas padome atbrīvoja no&nbsp;amata bankas prezidenti Birgiti Bonnesenu, bet aprīlī atkāpās padomes priek&scaron;sēdētājs Larss Idemarks. Par &laquo;Swedbank&raquo; pagaidu prezidentu un&nbsp;valdes priek&scaron;sēdētāju iecelts Ander&scaron;s Kārlsons.</p> <p>Kop&scaron; februāra &laquo;Swedbank&raquo; tikusi pievērsta uzmanība saistībā ar&nbsp;mediju ziņoto, ka&nbsp;caur to&nbsp;plūdu&scaron;as lielas summas, kam varētu būt saistība ar&nbsp;naudas atmazgā&scaron;anu. Zviedrijas sabiedriskās televīzija SVT vēstīja par aizdomām, ka&nbsp;starp Dānijas bankas &laquo;Danske Bank&raquo; un&nbsp;&laquo;Swedbank&raquo; Baltijas struktūrvienībām laikā no&nbsp;2007. līdz 2015.gadam pla&scaron;ā apmērā un&nbsp;sistemātiski notiku&scaron;i aizdomīgi pārskaitījumi, kuru kopējā summa sasniegusi vismaz 40&nbsp;miljardus Zviedrijas kronu (3,8 miljardi eiro). Aptuveni 50&nbsp;klientu skaitā biju&scaron;as ārzonas kompānijas un&nbsp;korporatīvie klienti, kas neveic reālu uzņēmējdarbību.</p> <p>Zviedrijas &laquo;Swedbank&raquo; ir&nbsp;meitasbankas visās trijās Baltijas valstīs.</p> <p>Igaunijas &laquo;Swedbank&raquo; padome saistībā ar&nbsp;bankā notieko&scaron;o izmeklē&scaron;anu par&nbsp;to, vai ir&nbsp;ievēroti noteikumi par naudas atmazgā&scaron;anas novēr&scaron;anu, pirmdien apturējusi Igaunijas &laquo;Swedbank&raquo; valdes priek&scaron;sēdētāja Roberta Kita un&nbsp;valdes locekļa un&nbsp;finan&scaron;u direktora Vaiko Tammeveli pilnvaras.</p> </div> <div class="entry_foot"> </div>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/19/zviedrijas-swedbank-padomi-turpmak-vadis-ekspremjers-jerans-pesonsWed, 19 Jun 2019 19:53:00 +0300Wed, 19 Jun 2019 19:53:00 +0300TELEGRAFMaris AvotsMaris AvotsNo<p>Zviedrijas bankas &laquo;Swedbank&raquo; akcionāri ārkārtas pilnsapulcē tre&scaron;dien bankas uzraudzības padomes priek&scaron;sēdētāja amatā apstiprināja biju&scaron;o Zviedrijas premjerministru Jēranu Pē&scaron;onu, paziņoja &laquo;Swedbank&raquo;.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/19/zviedrijas-swedbank-padomi-turpmak-vadis-ekspremjers-jerans-pesonsZviedrijas &laquo;Swedbank&raquo; padomi turpmāk vadīs ekspremjers Jērans Pē&scaron;onsEkonomikaPavļuts skarbi kritizē ar&nbsp;&laquo;Latvenergo&raquo; padomi notiku&scaron;ohttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/19/pavluts-skarbi-kritize-ar-latvenergo-padomi-notikuso<p>AS&nbsp;&laquo;Latvenergo&raquo; pagaidu padomes iecel&scaron;ana notikusi pilnīgi neatbilsto&scaron;i &laquo;likuma garam&raquo;, aģentūrai LETA pauda &laquo;Attīstībai/Par!&raquo; (AP) līdzpriek&scaron;sēdētājs Daniels Pavļuts, norādot arī uz&nbsp;neskaidrību saistībā ar&nbsp;līdz&scaron;inējās padomes atlai&scaron;anu.</p><p>&nbsp;</p><p>Politiķis teica, ka&nbsp;nav zināms pamatojums &laquo;Latvenergo&raquo; padomes atlai&scaron;anai, piemēram, nav ziņu par&nbsp;to, ka&nbsp;uzņēmumā būtu kāda krīze.</p> <p>Pavļuts pauda, ka&nbsp;pagaidu padomē steigā ieceļot ekonomikas ministram Ralfam Nemiro (KPV&nbsp;LV) pietuvinātus cilvēkus, Ekonomikas ministrija (EM) ir&nbsp;rīkojusies pilnībā neatbilsto&scaron;i likuma garam. Viņ&scaron; vērsa uzmanību, ka&nbsp;pagaidu padomē iecelta ministra biroja vadītāja un&nbsp;viņa padomnieks. Pavļuts arī skaidroja, ka&nbsp;likumā pagaidu padomes iecel&scaron;ana nav paredzēta.</p> <p>AP&nbsp;politiķis norādīja, ka&nbsp;padome ir&nbsp;jāieceļ likumā paredzētā, caurspīdīgā veidā. Savukārt pagaidu padomē ieceltās personas &laquo;profesionālā kalibra ziņā nav salīdzināmas&raquo; ar&nbsp;to&nbsp;cilvēku augsto profesionālo kompetenci, kuri līdz &scaron;im bija padomē, uzskata&nbsp;AP līdzpriek&scaron;sēdētājs. Līdz ar&nbsp;to&nbsp;rodas jautājums, ko&nbsp;darīs pagaidu padome, vai, piemēram, tā&nbsp;ir&nbsp;paredzēta galvenokārt ministra rīkojumu izpildei, piebilda Pavļuts.</p> <p>Līdzīgi cita&nbsp;AP politiķe, veselības ministre Ilze Viņķele sociālajā tīklā &laquo;Twitter&raquo; akcentējusi, ka&nbsp;pagāju&scaron;onedēļ Saeima atbalstījusi pretēju virzienu, pieņemot grozījumus likumā publisko kapitālsabiedrību pārvaldes uzlabo&scaron;anai un&nbsp;depolitizācijai. Politiķe paudusi, ka&nbsp;&scaron;odien atlaista profesionāla &laquo;Latvenergo&raquo; padome, to&nbsp;&laquo;aizstājot ar&nbsp;politiskiem ielikteņiem&raquo;. Viņa raksta, ka&nbsp;tas vērtējams brutāls, neprofesionāls un&nbsp;ļoti tuvredzīgs solis.</p> <p>Kā&nbsp;ziņots, tre&scaron;dien atlaista &laquo;Latvenergo&raquo; padome, aģentūrai LETA apstiprināja Nemiro.</p> <p>&laquo;Latvenergo&raquo; ir&nbsp;valsts kapitālsabiedrība, kuras akciju turētāja ir&nbsp;EM. Akcionāra intereses pārstāv&nbsp;EM valsts sekretārs Ēriks Eglītis.</p> <p>Atlaistajā padomē kop&scaron; 2016.gada darbojās biju&scaron;ais &rsquo;&rsquo;DNB bankas&rsquo;&rsquo; vadītājs Latvijā Andris Ozoliņ&scaron;, nacionālās aviokompānijas &rsquo;&rsquo;airBaltic&rsquo;&rsquo; valdes loceklis, Slovākijas pilsonis Martins Sedlackis, EM&nbsp;biju&scaron;ais valsts sekretāra vietnieks un&nbsp;lidostas &rsquo;&rsquo;Rīga&rsquo;&rsquo; biju&scaron;ais valdes priek&scaron;sēdētājs Andris Liepiņ&scaron;, Latvijas Komercbanku asociācijas biju&scaron;ais prezidents un&nbsp;AS &rsquo;&rsquo;Valsts nekustamie īpa&scaron;umi&rsquo;&rsquo; padomes loceklis Mārtiņ&scaron; Bičevskis, kā&nbsp;arī bijusī &rsquo;&rsquo;RB Rail&rsquo;&rsquo; valdes priek&scaron;sēdētāja Baiba Rubesa.</p> <p>Atlaistās padomes vietā iecelta pagaidu padome, kuras sastāvā ir&nbsp;ekonomikas ministra padomnieks Pāvels Rebenoks, ministra biroja vadītāja Inese Kublicka, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis Kristaps Stepanovs, AS&nbsp;&laquo;Rigensis Bank&raquo; valdes loceklis Renārs Degro un&nbsp;Artūrs &Scaron;noriņ&scaron;.</p> <p>Nemiro uzsvēra, ka&nbsp;&laquo;Latvenergo&raquo; pagaidu padomē nav iecelti &laquo;savi cilvēki&raquo; un&nbsp;tiem nav intere&scaron;u konflikta.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/19/pavluts-skarbi-kritize-ar-latvenergo-padomi-notikusoWed, 19 Jun 2019 18:29:00 +0300Wed, 19 Jun 2019 18:29:00 +0300TELEGRAFMaris AvotsMaris AvotsNo<p>AS&nbsp;&laquo;Latvenergo&raquo; pagaidu padomes iecel&scaron;ana notikusi pilnīgi neatbilsto&scaron;i &laquo;likuma garam&raquo;, aģentūrai LETA pauda &laquo;Attīstībai/Par!&raquo; (AP) līdzpriek&scaron;sēdētājs Daniels Pavļuts, norādot arī uz&nbsp;neskaidrību saistībā ar&nbsp;līdz&scaron;inējās padomes atlai&scaron;anu.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/19/pavluts-skarbi-kritize-ar-latvenergo-padomi-notikusoPavļuts skarbi kritizē ar&nbsp;&laquo;Latvenergo&raquo; padomi notiku&scaron;oEkonomikaNegaidīti atlaista visa &laquo;Latvenergo&raquo; padomehttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/19/negaiditi-atlaista-visa-latvenergo-padome<p>Tre&scaron;dien atlaista AS&nbsp;&laquo;Latvenergo&raquo; padome, aģentūrai LETA apstiprināja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV&nbsp;LV).</p><p>&nbsp;</p><p>&laquo;Latvenergo&raquo; ir&nbsp;valsts kapitālsabiedrība, kuras akciju turētāja ir&nbsp;Ekonomikas ministrija (EM). Akcionāra intereses pārstāv&nbsp;EM valsts sekretārs Ēriks Eglītis.</p> <p>Atlaistajā padomē kop&scaron; 2016.gada darbojās biju&scaron;ais &rsquo;&rsquo;DNB bankas&rsquo;&rsquo; vadītājs Latvijā Andris Ozoliņ&scaron;, nacionālās aviokompānijas &rsquo;&rsquo;airBaltic&rsquo;&rsquo; valdes loceklis, Slovākijas pilsonis Martins Sedlackis, EM&nbsp;biju&scaron;ais valsts sekretāra vietnieks un&nbsp;lidostas &rsquo;&rsquo;Rīga&rsquo;&rsquo; biju&scaron;ais valdes priek&scaron;sēdētājs Andris Liepiņ&scaron;, Latvijas Komercbanku asociācijas biju&scaron;ais prezidents un&nbsp;AS &rsquo;&rsquo;Valsts nekustamie īpa&scaron;umi&rsquo;&rsquo; padomes loceklis Mārtiņ&scaron; Bičevskis, kā&nbsp;arī bijusī &rsquo;&rsquo;RB Rail&rsquo;&rsquo; valdes priek&scaron;sēdētāja Baiba Rubesa.</p> <p>Atlaistās padomes vietā iecelta pagaidu padome, kuras sastāvā ir&nbsp;ekonomikas ministra padomnieks Pāvels Rebenoks, ministra biroja vadītāja Inese Kublicka, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis Kristaps Stepanovs, AS&nbsp;&laquo;Rigensis Bank&raquo; valdes loceklis Renārs Degro un&nbsp;Artūrs &Scaron;noriņ&scaron;.</p> <p>Kā&nbsp;ziņots, maija sākumā ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV&nbsp;LV) aģentūrai LETA sacīja, ka&nbsp;nav apmierināts ar&nbsp;atsevi&scaron;ķu &laquo;Latvenergo&raquo; padomes locekļu darbu, tomēr izmaiņas padomes sastāvā tad netika plānotas.</p> <blockquote> <p>&laquo;Ir&nbsp;padomes locekļi, kuri strādā aktīvi un&nbsp;produktīvi, bet ir&nbsp;arī tādi, kas nestrādā aktīvi un&nbsp;produktīvi. Akcionāru pārstāvji ir&nbsp;devu&scaron;i kompānijas padomei uzdevumus, kas ir&nbsp;pildīti smagnēji. Tā&nbsp;kā&nbsp;pārbaude vēl nav noslēgusies, nekādi lēmumi vēl nav pieņemti,&raquo; toreiz sacīja Nemiro.</p> </blockquote> <p>Viņ&scaron; gan neatklāja, ar&nbsp;kuru &laquo;Latvenergo&raquo; padomes locekļu darbu ministrs nav apmierināts. Vaicāts, vai neapmierinātību izpelnīju&scaron;os &laquo;Latvenergo&raquo; padomes locekļu darbs nav tik kvalitatīvs, lai tie varētu turpināt darbu līdz pilnvaru termiņa beigām 2020.gadā, Nemiro atbildēja apstiprino&scaron;i.</p> <p>&laquo;Latvenergo&raquo; koncerna mātesuzņēmuma auditētais apgrozījums pagāju&scaron;ā gadā bija 435,199 miljoni eiro, kas ir&nbsp;par 12,7% mazāk nekā 2017.gadā, bet kompānijas peļņa pieauga par&nbsp;41% un&nbsp;bija 212,733 miljoni eiro.</p> <p>Savukārt &laquo;Latvenergo&raquo; koncerns pērn strādāja ar&nbsp;878,008 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir&nbsp;par 5,1% mazāk nekā 2017.gadā, bet koncerna peļņa saruka 4,2 reizes un&nbsp;bija 75,955 miljoni eiro.</p> <p>&laquo;Latvenergo&raquo; nodarbojas ar&nbsp;elektroenerģijas un&nbsp;siltumenerģijas ražo&scaron;anu un&nbsp;tirdzniecību, dabasgāzes tirdzniecību, elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodro&scaron;inā&scaron;anu un&nbsp;pārvades aktīvu nomu. &laquo;Latvenergo&raquo; obligācijas kotē biržas &laquo;Nasdaq Riga&raquo; parāda vērtspapīru sarakstā.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/19/negaiditi-atlaista-visa-latvenergo-padomeWed, 19 Jun 2019 17:21:00 +0300Wed, 19 Jun 2019 17:21:00 +0300TELEGRAFMaris AvotsMaris AvotsNo<p>Tre&scaron;dien atlaista AS&nbsp;&laquo;Latvenergo&raquo; padome, aģentūrai LETA apstiprināja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV&nbsp;LV).</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/19/negaiditi-atlaista-visa-latvenergo-padomeNegaidīti atlaista visa &laquo;Latvenergo&raquo; padomeEkonomikaAtklāta nelegāla alkohola ražotne, kas pārstrādāja spirtu autoservisāhttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/19/atklata-nelegala-alkohola-razotne-kas-parstradaja-spirtu-autoservisa<p>Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un&nbsp;muitas policijas pārvalde &scaron;ī&nbsp;gada 13.jūnijā uzsāka kriminālprocesu pret personu grupu, kas nodarbojās ar&nbsp;alkoholisko dzērienu nelikumīgu izgatavo&scaron;anu, uzglabā&scaron;anu, pārvieto&scaron;anu un&nbsp;realizāciju lielos apmēros, aģentūru LETA informēja VID.</p><p>&nbsp;</p><p>Kriminālprocesa ietvaros aizturētas trīs personas, no&nbsp;kurām viena jau atrodas apcietinājumā, izņemti 27&nbsp;315 litri spirta, kā&nbsp;arī citi lietiskie pierādījumi, kas liecina par nelegālo rūpalu lielā apmērā.</p> <p>Pirmstiesas izmeklē&scaron;anas laikā VID Nodokļu un&nbsp;muitas policijas izmeklētāji atklāja personu grupu, kas pēc iepriek&scaron;ējas vieno&scaron;anās nodarbojas ar&nbsp;alkoholisko dzērienu nelikumīgu izgatavo&scaron;anu, uzglabā&scaron;anu, pārvieto&scaron;anu (pārvadā&scaron;anu) un&nbsp;realizāciju lielos apmēros.</p> <p>Nelegālās akcīzes preces, visticamāk, spirts tika ievests no&nbsp;ārzemēm, informēja VID. Spirta krava tika nogādāta uz&nbsp;noliktavu, no&nbsp;noliktavas nelegālo preci nelielos daudzumos pārveda uz&nbsp;netālu eso&scaron;o autoservisu. Neattīrīts spirts ar&nbsp;speciālām iekārtām, kas atradās autoservisā, tika pārveidots par dzeramo spirtu. Attīrīto spirtu pārvietoja uz&nbsp;angāru, kurā atradās iekārtas, kas domātas pudeļu pildī&scaron;anai un&nbsp;etiķe&scaron;u līmē&scaron;anai. Angārā piepildīja pudeles un&nbsp;līmēja jau sagatavotās dažādas etiķetes &laquo;Vladimir Manomah vodka&raquo;, &laquo;Cristal Dew&raquo;, &laquo;Jeltzin&raquo;, &laquo;Stroinaja berjoza&raquo;, &laquo;Kļukvennaja nastoika&raquo;, bet saturs pudelēs bija vienāds. Sapildītās pudeles tika realizētas tālāk Latvijas tirgū.</p> <p>Kriminālprocesā VID Nodokļu un&nbsp;muitas policijas darbinieki veica se&scaron;as kratī&scaron;anas noliktavā un&nbsp;autoservisā Rīgā, iepako&scaron;anas cehā Rīgas rajonā, aizturot trīs personas, no&nbsp;kurām vienai &scaron;obrīd piemērots dro&scaron;ības līdzeklis&nbsp;&mdash; apcietinājums.</p> <p>Kratī&scaron;anu laikā izņemts aptuveni 27&nbsp;315 litri &scaron;ķidrums ar&nbsp;alkoholam raksturīgu smaržu, skaidra nauda 2350&nbsp;eiro, tuk&scaron;as viena litra, 0,5 litru un&nbsp;0,7 litru tilpuma pudeles, 34&nbsp;tuk&scaron;as kannas ar&nbsp;25&nbsp;litru tilpumu katra un&nbsp;ar&nbsp;spirtam līdzīgu smaku, 12&nbsp;pudeles ar&nbsp;nezināmas izcelsmes tum&scaron;u &scaron;ķidrumu, krēsls ar&nbsp;dro&scaron;ības jostu, kas pārveidots par mehānisku korķu uzskrūvējamo iekārtu, kastes ar&nbsp;pudeļu korķiem un&nbsp;pudeļu etiķetēm.</p> <p>Pēc VID aprēķiniem no&nbsp;aizturētā spirta daudzuma var izgatavot 65&nbsp;000 viena litra degvīna pudeles. Valstij novērstā zaudējuma apmērs nenomaksātā akcīzes un&nbsp;pievienotās vērtības nodokļa veidā ir&nbsp;583&nbsp;000&nbsp;eiro.</p> <p>Kriminālprocess uzsākts pēc 221.2 panta 3.daļas, par iespējamām nelikumīgām darbībām personu grupā pēc iepriek&scaron;ējas vieno&scaron;anas, veicot nelikumīgo alkoholisko dzērienu izgatavo&scaron;anu (ražo&scaron;ana), glabā&scaron;anu un&nbsp;pārvieto&scaron;anu lielā apmērā.</p> <p>Izmeklē&scaron;anas interesēs pla&scaron;āka informācija netiek sniegta.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/19/atklata-nelegala-alkohola-razotne-kas-parstradaja-spirtu-autoservisaWed, 19 Jun 2019 13:28:00 +0300Wed, 19 Jun 2019 13:28:00 +0300TELEGRAFMaris AvotsMaris AvotsNo<p>Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un&nbsp;muitas policijas pārvalde &scaron;ī&nbsp;gada 13.jūnijā uzsāka kriminālprocesu pret personu grupu, kas nodarbojās ar&nbsp;alkoholisko dzērienu nelikumīgu izgatavo&scaron;anu, uzglabā&scaron;anu, pārvieto&scaron;anu un&nbsp;realizāciju lielos apmēros, aģentūru LETA informēja VID.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/19/atklata-nelegala-alkohola-razotne-kas-parstradaja-spirtu-autoservisaAtklāta nelegāla alkohola ražotne, kas pārstrādāja spirtu autoservisāEkonomikaSaeima jau rīt plāno lemt par akcīzes nodokļa samazinā&scaron;anu stiprajam alkoholamhttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/19/saeima-jau-rit-plano-lemt-par-akcizes-nodokla-samazinasanu-stiprajam-alkoholam<p>Saeima jau rīt, 20.jūnijā, plāno lemt par akcīzes nodokļa samazinā&scaron;anu stiprajam alkoholam, tādējādi to&nbsp;samazinot par&nbsp;15%.</p><p>&nbsp;</p><div> <p>Saeimas Budžeta un&nbsp;finan&scaron;u (nodokļu) komisijas deputātu vairākums &scaron;odien piekrita likumprojektu par grozījumiem likumā par akcīzes nodokli iekļaut rītdienas parlamenta sēdes darbakārtībā.</p> <p>Komisija tāpat lūgs minētajam likumprojektam noteikt steidzamību, vienlaikus lūdzot likumprojektu divos lasījumos izskatīt vienā sēdē, proti, rīt.</p> <p>Komisijas priek&scaron;sēdētājs Mārtiņ&scaron; Bondars (AP) uzsvēra, ka&nbsp;Igaunija ļoti strauji pieņēmusi grozījumus akcīzes likumā un&nbsp;tas ietekmē Latvijas pierobežas nodarbinātību un&nbsp;ieņēmumus valsts budžetā. &laquo;Normāli jau &scaron;ādas darbības notiek, valstīm aizkulisēs sazinoties un&nbsp;nedarot straujas kustības. Bet, ņemot vērā, ka&nbsp;tas tomēr noticis strauji, mums par nožēlu jāpieņem &scaron;ādi īstermiņa risinājumi,&raquo; teica Bondars.</p> <p>Viņ&scaron; pauda, ka&nbsp;grozījumi nepiecie&scaron;ami, lai īstermiņā kompensētu radu&scaron;os situāciju, kas radusies pēc Igaunijas rīcības attiecībā uz&nbsp;tās akcīzes nodokli alkoholam.</p> <p>Grozījumi sagatavoti sadarbībā ar&nbsp;Finan&scaron;u ministriju. Tie paredz no&nbsp;1.jūlija par aptuveni&nbsp;15% samazināt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam. Patlaban likumā noteikts, ka&nbsp;stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem par 100 litriem absolūtā spirta nodokli aprēķina pēc 1840 eiro likmes (no&nbsp;1.jūlija&nbsp;&mdash; 2025&nbsp;eiro), savukārt ar&nbsp;likuma grozījumiem to&nbsp;paredzēts samazināt līdz 1564&nbsp;eiro. Plānots, ka&nbsp;likuma grozījumi varētu stāties spēkā nākamajā dienā pēc to&nbsp;izsludinā&scaron;anas.</p> <p>Kā&nbsp;ziņots, Igaunijas parlaments pieņēma likumu, kas paredz no&nbsp;1.jūlija par&nbsp;25% samazināt akcīzes nodokli daļai alkoholisko dzērienu&nbsp;&mdash; alum, sidram un&nbsp;stiprajiem dzērieniem, vēsta parlamenta preses dienests.</p> <p>Likumprojekta pavadvēstulē bija teikts, ka&nbsp;&scaron;īs pazeminā&scaron;anas nolūks ir&nbsp;dot iespēju uzņēmējiem samazināt cenas, un&nbsp;tādējādi samazinātos alkohola daudzums, ko&nbsp;privātpersonas Igaunijā ieved no&nbsp;Latvijas.</p> <p>Akcīzes nodokļa samazinā&scaron;ana daļai alkoholisko dzērienu Igaunijā varētu samazināt alkoholisko dzērienu pārdo&scaron;anas apmēru Latvijā un&nbsp;palielināt to&nbsp;Igaunijā, bija norādīts pavadvēstulē.</p> <p>Par &scaron;ādu akcīzes nodokļa samazinā&scaron;anu daļai alkoholisko dzērienu&nbsp;&mdash; alum, sidram un&nbsp;stiprajiem dzērieniem&nbsp;&mdash; 27.maijā principiāli vienojās Igaunijas valdība. Vīnam akcīzes nodokli nav paredzēts samazināt.</p> <p>Lai likums stātos spēkā, tas jāparaksta prezidentei Kersti Kaljulaidai.</p> </div> <div class="entry_foot"> </div>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/19/saeima-jau-rit-plano-lemt-par-akcizes-nodokla-samazinasanu-stiprajam-alkoholamWed, 19 Jun 2019 13:08:00 +0300Wed, 19 Jun 2019 13:08:00 +0300TELEGRAFMaris AvotsMaris AvotsNo<p>Saeima jau rīt, 20.jūnijā, plāno lemt par akcīzes nodokļa samazinā&scaron;anu stiprajam alkoholam, tādējādi to&nbsp;samazinot par&nbsp;15%.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/19/saeima-jau-rit-plano-lemt-par-akcizes-nodokla-samazinasanu-stiprajam-alkoholamSaeima jau rīt plāno lemt par akcīzes nodokļa samazinā&scaron;anu stiprajam alkoholamEkonomikaPārtikas cenu kāpums ir&nbsp;&scaron;okējo&scaron;s: sīpolu cena gada laikā pieaugusi trīs reizeshttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/19/partikas-cenu-kapums-ir-sokejoss-sipolu-cena-gada-laika-pieaugusi-tris-reizes<p class="descr">Milti un&nbsp;miltu izstrādājumi, piena &scaron;okolāde, augļi un&nbsp;dārzeņi &scaron;ogad, salīdzinot ar&nbsp;pagāju&scaron;o gadu, ir&nbsp;ievērojami sadārdzināju&scaron;ies. Būtiski samazināju&scaron;ās tikai dažu citrusaugļu cenas, liecina Lauksaimniecības tirgus veicinā&scaron;anas centra rīcībā eso&scaron;ā informācija.</p><p>&nbsp;</p><blockquote> <p>&laquo;Sakarā ar&nbsp;pagāju&scaron;ā gada sausumu dārzeņu ražas Latvijā bija mazākas un&nbsp;krājumi beidzās agrāk. &Scaron;ogad jūnija sākumā veikalos dārzeņi lielākoties bija importēti, piemēram, sīpoli no&nbsp;Ēģiptes, kāposti no&nbsp;Maķedonijas un&nbsp;Polijas, burkāni no&nbsp;Izraēlas un&nbsp;kartupeļi no&nbsp;visas Eiropas. Zemenes savukārt pamatā nāku&scaron;as no&nbsp;Grieķijas. Vietējās zemenes ir&nbsp;tikai vienā lielveikalu ķēdē,&raquo; secinājusi Lauksaimniecības tirgus veicinā&scaron;anas centra vadītāja Ingūna Gulbe.</p> </blockquote> <p>&Scaron;ogad vairāk nekā pērn veikalos maksā ķir&scaron;i un&nbsp;krūmmellenes, pat neraugoties uz&nbsp;akcijas cenām. Tā&nbsp;kā&nbsp;pagāju&scaron;ajā gadā pieauga graudu cenas pasaulē, arī Latvijā ir&nbsp;palielināju&scaron;ās miltu cenas, vēsta NRA.</p> <blockquote> <p>&laquo;Maizes cenas kāpums arī daļēji ir&nbsp;saistīts ar&nbsp;miltu cenām, bet vairāk ar&nbsp;citu resursu cenu kāpumu. Maizes cepēju vidū ir&nbsp;ļoti liela konkurence, tāpēc ilgsto&scaron;i tika turētas zemas cenas. Cenu samazinājums saulespuķu eļļai un&nbsp;kafijai ir&nbsp;saistīts ar&nbsp;pasaules tirgus cenām,&raquo; skaidroja Gulbe.</p> </blockquote> <p>Vislielākais cenu pieaugums gada laikā bija sīpoliem&nbsp;&mdash; tie sadārdzinājās trīs reizes (no&nbsp;0,38&nbsp;eiro/kg pērn līdz 1,14&nbsp;eiro/kg &scaron;ogad). Kartupeļu un&nbsp;bie&scaron;u cenas kāpu&scaron;as divtik. Ievērojami dārgāk &scaron;ogad jāmaksā par galviņkāpostiem, banāniem, importa zemenēm, tostermaizi un&nbsp;kvie&scaron;u miltiem.</p> <p>Savukārt mandarīnu cenas samazināju&scaron;as par 34&nbsp;procentiem (no&nbsp;2,25&nbsp;eiro/kg līdz 1,49&nbsp;eiro/kg), citronu&nbsp;&mdash; par 25&nbsp;procentiem (no&nbsp;2,43&nbsp;eiro/kg līdz 1,83&nbsp;eiro/kg), bumbieru&nbsp;&mdash; par 23&nbsp;procentiem (no&nbsp;1,54&nbsp;eiro/kg līdz 1,19&nbsp;eiro/kg). Lētāk maksā arī saulespuķu eļļa, biezpiens, kafijas pupiņas un&nbsp;kefīrs.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/19/partikas-cenu-kapums-ir-sokejoss-sipolu-cena-gada-laika-pieaugusi-tris-reizesWed, 19 Jun 2019 09:59:00 +0300Wed, 19 Jun 2019 09:59:00 +0300TELEGRAFMaris AvotsMaris AvotsNo<p class="descr">Milti un&nbsp;miltu izstrādājumi, piena &scaron;okolāde, augļi un&nbsp;dārzeņi &scaron;ogad, salīdzinot ar&nbsp;pagāju&scaron;o gadu, ir&nbsp;ievērojami sadārdzināju&scaron;ies. Būtiski samazināju&scaron;ās tikai dažu citrusaugļu cenas, liecina Lauksaimniecības tirgus veicinā&scaron;anas centra rīcībā eso&scaron;ā informācija.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/19/partikas-cenu-kapums-ir-sokejoss-sipolu-cena-gada-laika-pieaugusi-tris-reizesPārtikas cenu kāpums ir&nbsp;&scaron;okējo&scaron;s: sīpolu cena gada laikā pieaugusi trīs reizesEkonomikaSkandāls ap&nbsp;&laquo;Lido&raquo; Vācijā&nbsp;&mdash; bijusī darbiniece skarbi kritizē Ķirsona uzņēmumuhttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/18/skandals-ap-lido-vacija-bijusi-darbiniece-skarbi-kritize-kirsona-uznemumu<p>Ēdinā&scaron;anas uzņēmuma AS&nbsp;&laquo;Lido&raquo; restorānos &laquo;Ķirsons&raquo; Vācijā cilvēki nodarbināti, pārkāpjot &scaron;īs valsts likumdo&scaron;anas prasības, aģentūrai LETA teica &laquo;Lido&raquo; restorāna Vācijā bijusī darbiniece Inita Līcīte. Savukārt &laquo;Lido&raquo; pārstāvji aģentūrai LETA to&nbsp;noliedza.</p><p>&nbsp;</p><div> <p>Līcīte aģentūrai LETA pastāstīja, ka&nbsp;&laquo;Lido&raquo; restorānā tirdzniecības centrā &laquo;Aleksa&raquo; sāka strādāt 2016.gada maijā uzreiz pēc &laquo;Lido&raquo; restorānu atklā&scaron;anas Berlīnē un&nbsp;nostrādāja tur apmēram mēnesi. Tolaik ēdinā&scaron;anas uzņēmums meklēja darbiniekus un&nbsp;oficiantus Berlīnes iedzīvotāju vidū. Līcīte Vācijā dzīvojusi jau sen un&nbsp;viņai kādreiz &scaron;ajā valstī piederējis savs restorāns, tāpēc viņai piedāvāts restorāna vadītājas amats. Tā&nbsp;kā&nbsp;restorāna vadītājas darbs bija saistīts ar&nbsp;sēdē&scaron;anu restorāna birojā un&nbsp;dokumentiem, bet viņa vēlējusies darbu ar&nbsp;cilvēkiem, uzņēmums viņai piedāvājis restorāna zāles pārzines darbu. Sieviete tam piekritusi, neraugoties uz&nbsp;zemo darba samaksu, jo&nbsp;vēlējusies līdzdarboties &laquo;Lido&raquo; attīstībā Vācijā.</p> <p>Viņa pastāstīja, atbilsto&scaron;i Vācijas likumdo&scaron;anai noslēgusi darba līgumu ar&nbsp;uzņēmumu, un&nbsp;sākusi tajā strādāt. Darbs sākās ar&nbsp;mācībām &laquo;Lido&raquo; cehā Austrumberlīnē. Restorānus &laquo;Lido&raquo; Vācijā bija plānots atvērt maija otrajā pusē. Pēc nedēļu ilgām mācībām viņa iepazinusies ar&nbsp;restorānu kolektīvu, oficiantiem, kuri bija salīdzino&scaron;i nesen sāku&scaron;i dzīvot Vācijā, pavāriem un&nbsp;trauku mazgātājām, kuri bija atbrauku&scaron;i no&nbsp;&laquo;Lido&raquo; restorāniem Latvijā.</p> <p>&laquo;No&nbsp;Latvijas atvestie darbinieki strādāja ar&nbsp;Latvijas līgumiem un&nbsp;&scaron;eit bija noformēti komandējumā,&raquo; sacīja Līcīte. Komandējums vidēji vienam cilvēkam ildzis divas nedēļas, pēc kurām viņ&scaron; atgriezās darbā Latvijā, kamēr uz&nbsp;Vāciju lidoja citi &laquo;Lido&raquo; darbinieki.</p> <p>Viņa teica, ka&nbsp;no&nbsp;Latvijas atbrauku&scaron;ie cilvēki restorānos &laquo;Lido&raquo; Vācijā tika nodarbināti par tādām stundas algas likmēm kā&nbsp;Latvijā, kas neatbilst Vācijas likumdo&scaron;anai.</p> <p>&laquo;Pat, ja&nbsp;esi noformēts komandējumā, darba likumdo&scaron;anai ir&nbsp;jāatbilst tai valstij, kura tobrīd strādā,&raquo; viņa norādīja. Līcīte atzina, ka&nbsp;no&nbsp;Latvijas atvestie darbinieki Vācijā dzīvoja darba devēja īrētā kopmītnes dzīvoklī apmēram 4-5 kilometru attālumā no&nbsp;darba vietas un&nbsp;bija sociāli neaizsargāti.</p> <p>Pēc viņas sacītā, &laquo;Lido&raquo; vadības pārstāvji pret darbiniekiem no&nbsp;Latvijas izturēju&scaron;ies necienīgi, tostarp mudinot ceļu no&nbsp;naktsmītnes līdz darbam vairāku kilometru garumā mērot kājām tā&nbsp;vietā, lai iegādātos darbiniekiem sabiedriskā transporta mēne&scaron;biļetes. Tāpat no&nbsp;Latvijas atbrauku&scaron;ajiem darbiniekiem restorānos bija jāstrādā se&scaron;as dienas nedēļā pa&nbsp;12&nbsp;stundām katru dienu. Svētdien neesot bijis jāstrādā vien tādēļ, ka&nbsp;tirdzniecības centri todien ir&nbsp;slēgti.</p> <p>&laquo;Svētdienās tirdzniecības centri un&nbsp;veikali [Vācijā] ir&nbsp;ciet, savādāk viņi būtu strādāju&scaron;i 14&nbsp;dienas pa&nbsp;12&nbsp;stundām nepārtraukti. Tā&nbsp;ir&nbsp;klaja likuma pārkāp&scaron;ana. Pret mums, darbiniekiem no&nbsp;Vācijas, izturējās laipni, uzklausīja, bet pret latvie&scaron;u darbiniekiem izturējās briesmīgi,&raquo; teica Līcīte.</p> <p>Pēc viņas teiktā, no&nbsp;Latvijas uz&nbsp;Vāciju atbrauku&scaron;ās pavāres un&nbsp;trauku mazgātājas uzņēmums maldinājis, ka&nbsp;Vācijā par pīpē&scaron;anu sabiedriskā vietā draud arests, lai gan &scaron;ajā valstī nav smēķē&scaron;anas aizlieguma. Tāpēc darbinieces smēķēja, notupu&scaron;ās aiz tirdzniecības centra pie atkritumu urnām, tā&nbsp;vietā, lai to&nbsp;darītu tirdzniecības centra skvēriņā uz&nbsp;soliņa, kā&nbsp;to&nbsp;darīja citi tirdzniecības centra darbinieki. &laquo;Lido&raquo; darbiniekiem Vācijā pa&scaron;iem bija jākārto ēdinā&scaron;anas iestādes inventārs, piemēram, mēbeles un&nbsp;katli, jāiekārto jaunatvērtie restorāni. Darbinieki aicināti arī mazgāt lielos logus, lai gan tas nebija viņu tie&scaron;ajos pienākumos, &scaron;im nolūkam bija iespējams noorganizēt specializētu kompāniju, kas to&nbsp;izdarītu profesionāli.</p> <p>Viņa pastāstīja, ka, ņemot vērā iepriek&scaron; minētos apstākļus un&nbsp;citus faktorus, darbā &laquo;Lido&raquo; Vācijā nostrādājusi vien apmēram mēnesi&nbsp;&mdash; līdz 2016.gada maija beigām. Pēc darba attiecību izbeig&scaron;anas viņa pāris reizes esot iegājusi restorānā, taču apmeklētība bijusi zema, ēdiens sagatavots iepriek&scaron;ējā dienā &laquo;Lido&raquo; cehā un&nbsp;vairs neesot bijis svaigs.&nbsp;2018.gada oktobrī &laquo;Lido&raquo; &Scaron;arlotes ielā aizvērts.</p> <p>&laquo;Ķirsona bizness varbūt der Latvijā, kur ir&nbsp;ļoti maza konkurence, bet tikai ne&nbsp;te,&raquo; secināja Līcīte.</p> <p>Berlīnes latvie&scaron;u luterāņu draudzes mācītājs Tālis Rēdmanis tīmekļa vietnē &laquo;Facebook&raquo; norādījis, ka&nbsp;uzņēmuma vadītāja Gunāra Ķirsona iepriek&scaron; pla&scaron;saziņas līdzekļos publiskotā informācija esot &laquo;klaju melu un&nbsp;nepatiesu apvainojumu Berlīnes uzņēmējiem, darbiniekiem, Vācijas uzņēmējdarbības videi pilna. Viņ&scaron; arī norāda, ka&nbsp;kop&scaron; pirmajām dienām Berlīnē notiku&scaron;i tiesas procesi pret Ķirsona uzņēmumu par nemaksā&scaron;anu, kuros uzvarēju&scaron;i biju&scaron;ie darbinieki, nevis uzņēmums.</p> <p>Arī Rēdemanis norāda, ka, &laquo;Lido&raquo; sākot darbību Berlīnē, pa&nbsp;divām-trim nedēļām nodarbināti no&nbsp;Latvijas atvestie darbinieki, kuri tur saņēmu&scaron;i algu pēc Latvijas likmēm un&nbsp;dzīvoju&scaron;i speciāli noīrētā kopmītnes dzīvoklī, kā&nbsp;arī biju&scaron;i pilnīgi sociāli neaizsargāti, bez kādas spēkā eso&scaron;as apdro&scaron;inā&scaron;anas. Ja&nbsp;gadījās nopietnāka trauma vai slimība, tad slimnieks nekavējoties pārceļojis uz&nbsp;Rīgu.</p> <p>&laquo;Man &scaron;ķiet, &scaron;ī&nbsp;prakse turpinās vēl &scaron;obrīd,&raquo; raksta Rēdmanis, norādot, ka&nbsp;&laquo;Lido&raquo; lielākā ēdamzāle Berlīnē&nbsp;&mdash; &Scaron;arlotes ielā&nbsp;&mdash; tika slēgta jau pagāju&scaron;ā gada oktobrī. Otra zāle&nbsp;&mdash; tirdzniecības centrā &laquo;Aleksa&raquo;&nbsp;&mdash; gan darbības sākumā, gan vēl arvien ir&nbsp;pustuk&scaron;a sava mazā un&nbsp;neatbilsto&scaron;ā sortimenta dēļ, tā&nbsp;nespēj izturēt konkurenci ar&nbsp;citiem ēdinā&scaron;anas uzņēmumiem, kuri strādā attiecīgajā tirdzniecības centrā, pauž mācītājs.</p> <p>Kāda sieviete tīmekļa vietnē &laquo;Facebook&raquo; zem Rēdmaņa komentāra paudusi, ka&nbsp;piekrīt, ka&nbsp;sortiments &laquo;Lido&raquo; restorānā tirdzniecības centrā &laquo;Aleksa&raquo; esot ļoti mazs. Arī citi tīmekļa vietnes &laquo;Facebook&raquo; lietotāji paudu&scaron;i atbalstu Rēdmaņa teiktajam. Diskusijā izskanēja arī viedokļi, ka&nbsp;&laquo;Lido&raquo; darbiniekiem nav iespēju sevi pasargāt, un&nbsp;neviens neaizsargās viņus, lai pēc tam darbu nezaudētu. Tāpat komentāru sadaļai pievienots arī saite uz&nbsp;interneta vietni, kurā biju&scaron;ie darbinieki negatīvi izsakās par darbu &laquo;Lido&raquo; restorānos Vācijā.</p> <p>Aģentūrai LETA &scaron;onedēļ neizdevās sazināties ar&nbsp;&laquo;Lido&raquo; padomes priek&scaron;sēdētāju Gunāru Ķirsonu, lai iegūtu viņa komentāru par iepriek&scaron; minētajiem komentāriem. &laquo;Lido&raquo; mārketinga un&nbsp;komunikācijas projektu vadītāja Inese Blaune aģentūrai LETA paskaidroja, ka&nbsp;Ķirsons devies brīvdienās, tāpēc komentāru sniegs viņa.</p> <p>Blaune precizēja, ka&nbsp;Berlīnē patlaban darbojas viens &laquo;Lido&raquo; restorāns &laquo;Ķirsons&raquo; tirdzniecības centrā &laquo;Aleksa&raquo;, kuru arī aicināti apmeklēt klienti. Otra restorāna telpas &Scaron;arlotes ielā arvien ir&nbsp;&laquo;Lido&raquo; rīcībā, taču restorāns aizvērts.</p> <p>Viņa arī sacīja, ka&nbsp;ēdinā&scaron;anas un&nbsp;citās nozarēs, kas apkalpo klientus, atverot jaunus objektus, vienmēr ir&nbsp;nepiecie&scaron;ami papildspēki telpu iekārto&scaron;anai un&nbsp;jauno darbinieku apmācī&scaron;anai, tāpēc sākotnēji tajos nodarbināti darbinieki no&nbsp;Latvijas.</p> <p>&laquo;Kad &bdquo;Lido&ldquo; 2016.gadā atvēra jaunus restorānus Berlīnē, tas bija liels notikums gan &scaron;eit eso&scaron;ajiem darbiniekiem, gan Berlīnes latvie&scaron;iem. Tikai mūsu darbinieki zina, kā&nbsp;vislabāk pagatavot ēdienu un&nbsp;apkalpot klientus, un&nbsp;kolēģiem Latvijā tika piedāvāta iespēja doties pilnībā apmaksātā komandējumā un&nbsp;atbalstīt jaunās komandas izveidi Vācijā. No&nbsp;sirds esam pateicīgi tiem kolēģiem, kuri &scaron;o&nbsp;izaicinājumu pieņēma un&nbsp;palīdzēja restorāniem to&nbsp;atvēr&scaron;anas posmā,&raquo; viņa pauda.</p> <p>Blaune arī norādīja, ka&nbsp;kopumā Eiropas Savienības (ES) likumdo&scaron;ana ir&nbsp;pretimnāko&scaron;a uzņēmējiem, kas vēlas atvērt filiāli citās&nbsp;ES valstīs. &Scaron;āda prakse jau gadiem ilgi kalpo būvniecības nozarē, kā&nbsp;arī auto industrijā un&nbsp;citās sfērās.</p> <p>&laquo;Likumdo&scaron;ana paredz, ka&nbsp;uzņēmējiem ir&nbsp;iespēja divu gadu garumā piedāvāt saviem darbiniekiem nosūtījumus uz&nbsp;ārzemēm, kamēr tiek veidota vietējā komanda. Tā&nbsp;ir&nbsp;unikāla iespēja darbiniekiem jaunas pieredzes un&nbsp;prasmju iegū&scaron;anā. Arī daļa &bdquo;Lido&ldquo; darbinieki izmantoja &scaron;o&nbsp;iespēju pastrādāt Vācijā, taču jau ilgāku laiku Berlīnes komanda ir&nbsp;nostabilizējusies un&nbsp;restorānā &bdquo;Ķirsons&ldquo; strādā tikai vietējie iedzīvotāji saskaņā ar&nbsp;Vācijas likumdo&scaron;anu,&raquo; viņa sacīja.</p> <p>&laquo;Lido&raquo; mārketinga un&nbsp;komunikācijas projektu vadītāja norādīja, ka&nbsp;kopumā &laquo;Ķirsons&raquo; klienti labi novērtē saņemto produkciju un&nbsp;servisu&nbsp;&mdash; &laquo;Google Reviews&raquo; ēdinā&scaron;anas iestāde novērtēta ar&nbsp;atzīmi 4,4&nbsp;no 5. Tikmēr ceļotāju iecienītajā &laquo;Tripadvisor&raquo; &laquo;Ķirsons&raquo; novērtēts ar&nbsp;4,5 zvaigznītēm no&nbsp;5.</p> <p>&laquo;Cilvēki slavē pieejamās cenas un&nbsp;iespēju sajusties kā&nbsp;mājās. Berlīnē ir&nbsp;ļoti pla&scaron;a ēdienu izvēle un&nbsp;tiek pārstāvētas neskaitāmu valstu virtuves, un&nbsp;prieks, ka&nbsp;savā restorānā varam piedāvāt ieskatu latvie&scaron;u mājas virtuvē,&raquo; sacīja Blaune.</p> <p>LETA jau ziņoja, ka, saskaņā ar&nbsp;Ķirsona jūnija sākumā pausto, &laquo;Lido&raquo; nākotnē varētu pamest Vācijas tirgu, taču gala lēmums vēl nav pieņemts, un&nbsp;patlaban kompānija turpina analizēt savas kļūdas un&nbsp;iespējas &scaron;ajā tirgū. &laquo;Neesam nolēmu&scaron;i &scaron;o&nbsp;tirgu pamest, bet veicam tā&nbsp;izpēti, pārrunas un&nbsp;analizējam savas iespējas,&raquo; sacīja Ķirsons, atzīstot, ka&nbsp;tiek pieļauta iespēja, ka&nbsp;&laquo;Lido&raquo; varētu aiziet no&nbsp;Vācijas tirgus, taču gala lēmums nav pieņemts.</p> <p>Viņ&scaron; arī pauda, ka&nbsp;iecere Berlīnē atvērt 12&nbsp;restorānus esot kļūda, tostarp lielās ēnu ekonomikas dēļ Vācijas galvaspilsētā.</p> <p>&rsquo;&rsquo;Sākumā domājām, ka&nbsp;Vācijā viss ir&nbsp;godīgi un&nbsp;visi maksā nodokļus. Taču no&nbsp;desmit cilvēkiem, kas atnāk pie mums strādāt, astoņi prasa samaksu &laquo;in&nbsp;cash&raquo; [skaidrā naudā], un&nbsp;tikai divi ir&nbsp;gatavi to&nbsp;saņemt oficiāli. Vācijā maksā lielus sociālos pabalstus, un&nbsp;cilvēki grib tos saņemt, paralēli piestrādājot kaut kur neoficiāli. Berlīnē ir&nbsp;sabrauku&scaron;i cilvēki no&nbsp;visas pasaules, un&nbsp;daudzi, kas grib kaut ko&nbsp;darīt, vēlas saņemt skaidrā,&quot; viņ&scaron; sacīja.</p> <p>Savukārt žurnāla &laquo;Kapitāls&raquo; jaunākajā numurā publicētajā intervijā &laquo;Lido&raquo; padomes priek&scaron;sēdētājs teicis, ka&nbsp;abiem restorāniem Berlīnē patlaban kompānija meklē pircējus un&nbsp;vēlas tos pārdot citiem.</p> <p>&laquo;Berlīne nav Vācija, tur sabrauku&scaron;i emigranti no&nbsp;visas pasaules. Tā&nbsp;ir&nbsp;kārtējā kļūda, ko&nbsp;esam pieļāvu&scaron;i,&nbsp;&mdash; Berlīnē nevajadzēja biznesu taisīt. Tur esot ļoti daudz sociālo pabalstu un&nbsp;viena no&nbsp;tur atvērto restorānu atra&scaron;anās vietām bija ļoti slikta, līdz ar&nbsp;to&nbsp;Berlīne nav tā&nbsp;pilsēta, kur vajadzētu attīstīt biznesu, un&nbsp;tā&nbsp;kompānijai bijusi kārtējā labā skola, kas kopumā izmaksāja apmēram piecus miljonus eiro,&raquo; žurnālam teicis Ķirsons.</p> <p>Vienlaikus viņ&scaron; intervijā piebildis, ka&nbsp;kļūda Vācijā bija arī tas, ka&nbsp;uzņēmums tur darbojās pats, bez partnera vācie&scaron;a. Pēc Ķirsona paustā, &laquo;Lido&raquo; apgrozījumam Berlīne bija jābūt krietni lielākam, jo&nbsp;tur īre ir&nbsp;stipri dārgāka, un&nbsp;viss kopumā tur ir&nbsp;dārgāks.</p> <p>Pēc viņa sacītā, arī plāni atvērt 100 restorānus kādā no&nbsp;ārvalstīm nav atmesti, bet, vai tas notiks Vācijā, Somijā, abās valstīs kopā vai kur citur, vēl tiek lemts.</p> <p>&laquo;Jāuztaisa kļūdu analīze&nbsp;&mdash; gan pa&scaron;iem, gan ārpakalpojumā, lai ārzemju kompānija pasaka, ko&nbsp;vēl mēs izdarījām nepareizi. Tad domāsim, vai varam turpināt,&raquo; intervijā žurnālam &laquo;Kapitāls&raquo; teicis Ķirsons.</p> <p>Jau ziņots, ka&nbsp;pirms trīs gadiem Ķirsons svinīgi atklāja pirmos divus restorānus Berlīnē un&nbsp;piecu gadu laikā plānoja Vācijā kopumā atvērt 100&nbsp;ēstuves.</p> <p>Kā&nbsp;vēstīts, &laquo;Lido&raquo; grupas apgrozījums 2017. gadā bija 50,933 miljoni eiro, savukārt grupas peļņa bija 1,07 miljoni eiro. Finan&scaron;u dati par 2018. gadu vēl nav pieejami.</p> <p>&laquo;Lido&raquo; grupā ietilpst 13&nbsp;ēdinā&scaron;anas vietas un&nbsp;trīs veikali Rīgā, trīs &laquo;Lido&raquo; Tallinā, divi restorāni &laquo;Kirsons&raquo; un&nbsp;ražotne Berlīnē, kā&nbsp;arī gaļas un&nbsp;kulinārijas ražotne, alus darītava un&nbsp;konditoreja Rīgā. Uzņēmums dibināts 1991.gadā. Tā&nbsp;pamatkapitāls ir&nbsp;1,292 miljoni eiro.</p> </div> <div class="entry_foot"> </div>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/18/skandals-ap-lido-vacija-bijusi-darbiniece-skarbi-kritize-kirsona-uznemumuTue, 18 Jun 2019 17:29:00 +0300Tue, 18 Jun 2019 17:29:00 +0300TELEGRAFMaris AvotsMaris AvotsNo<p>Ēdinā&scaron;anas uzņēmuma AS&nbsp;&laquo;Lido&raquo; restorānos &laquo;Ķirsons&raquo; Vācijā cilvēki nodarbināti, pārkāpjot &scaron;īs valsts likumdo&scaron;anas prasības, aģentūrai LETA teica &laquo;Lido&raquo; restorāna Vācijā bijusī darbiniece Inita Līcīte. Savukārt &laquo;Lido&raquo; pārstāvji aģentūrai LETA to&nbsp;noliedza.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/18/skandals-ap-lido-vacija-bijusi-darbiniece-skarbi-kritize-kirsona-uznemumuSkandāls ap&nbsp;&laquo;Lido&raquo; Vācijā&nbsp;&mdash; bijusī darbiniece skarbi kritizē Ķirsona uzņēmumuEkonomikaSociālais tīkls &laquo;Facebook&raquo; paziņo, ka&nbsp;veidos pa&scaron;i savu valūtuhttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/18/socialais-tikls-facebook-pazino-ka-veidos-pasi-savu-valutu<p>Sociālo mediju kompānija &laquo;Facebook&raquo; otrdien paziņojusi, ka&nbsp;plāno izveidotu jaunu kriptovalūtu, kurai dots nosaukums &laquo;Libra&raquo;.</p><p>&nbsp;</p><p>Līdzīgi kā&nbsp;&laquo;Bitcoin&raquo;, &laquo;Facebook&raquo; izveidotās valūtas pamatā būs blokķēdes tehnoloģija, bet plānots to&nbsp;pasargāt no&nbsp;cenu svārstībām.</p> <p>&laquo;Facebook&raquo; nebūs piekļuves datiem par transakcijām ar&nbsp;&scaron;o&nbsp;kriptovalūtu, norādīja &laquo;Libra&raquo; projekta menedžeris Deivids Markuss.</p> <p>Sākotnēji jauno kriptovalūtu plānots izmantot, lai veiktu pārskaitījumus starp dažādām valūtām, bet ilgtermiņā plānots padarīt &laquo;Libra&raquo; par pilnvērtīgu maksā&scaron;anas līdzekli, sacīja Markuss.</p> <p>Lai sasniegtu &scaron;o&nbsp;mērķi, &laquo;Facebook&raquo; izveidojis apvienību &laquo;Libra Association&raquo;, kas bāzēta Ženēvā, &Scaron;veicē. Aliansē patlaban ietilpst 28&nbsp;dalībnieki, tostarp lielākie maksājumu tīkli &laquo;Visa&raquo;, &laquo;MasterCard&raquo; un&nbsp;&laquo;Paypal&raquo;, kas var sekmēt &laquo;Libra&raquo; integrē&scaron;anu maksājumu sistēmās.</p> <p>Aliansei pievienoju&scaron;ās arī kompānijas &laquo;Vodafone&raquo; un&nbsp;&laquo;eBay&raquo;, naktsmītņu rezervē&scaron;anas platforma &laquo;Booking.com&raquo; un&nbsp;mūzikas straumē&scaron;anas lietotne &laquo;Spotify&raquo;, kā&nbsp;arī kopbrauk&scaron;anas pakalpojumu kompānijas &laquo;Uber&raquo; un&nbsp;&laquo;Lyft&raquo;.</p> <p>Katrs no&nbsp;&scaron;iem uzņēmumiem investējis vismaz desmit miljonus dolāru, kļūstot par &laquo;Libra&raquo; dibinātājiem. Lai iegūtu iespēju piedalīties &scaron;ajā projektā, visiem uzņēmumiem bija jāatbilst vairākiem kritērijiem, tostarp to&nbsp;tirgus vērtībai jāpārsniedz miljards dolāru un&nbsp;jābūt vairāk nekā 20&nbsp;miljoniem klientu.</p> <p>Markuss pauda cerību, ka&nbsp;nākamgad, kad tiks laista klajā jaunā kriptovalūta, &laquo;Libra Association&raquo; būs jau vairāk nekā 100&nbsp;biedri. Viņ&scaron; uzsvēra, ka&nbsp;nedz &laquo;Facebook&raquo;, nedz kāda cita atsevi&scaron;ķa kompānija nekontrolēs &scaron;o&nbsp;kriptovalūtu.</p> <p>&laquo;Bitcoin&raquo; un&nbsp;citas kriptovalūtas ir&nbsp;bēdīgi slavenas ar&nbsp;milzīgām cenu svārstībām, un&nbsp;&laquo;Facebook&raquo; vēlas pasargāt savu jauno valūtu no&nbsp;&scaron;ādas nestabilitātes. Tādēļ &laquo;Libra&raquo; pilnībā tiks segta ar&nbsp;rezerves fondu, ko&nbsp;veidos dažādas valūtas.</p> <p>&laquo;Mēs pilnā apmērā atbalstām &scaron;o&nbsp;jauno digitālo valūtu ar&nbsp;rezervēm no&nbsp;pasaulē labākajiem līdzekļiem&nbsp;&mdash; vērtspapīriem un&nbsp;valūtām no&nbsp;pasaules labākajām centrālajām bankām,&raquo; paziņoja Markuss, minot Eiropas Centrālo banku, ASV Federālo rezervju sistēmu, Anglijas Banku un&nbsp;Japānas Banku.</p> <p>At&scaron;ķirībā no&nbsp;&laquo;Bitcoin&raquo; &laquo;Libra&raquo; nav lietotāju izveidota valūta un&nbsp;tā&nbsp;būs jāiegādājas no&nbsp;&laquo;Libra Association&raquo; dalībniekiem vai tirdzniecības platformās.</p> <p>&laquo;Facebook&raquo; ir&nbsp;pārliecināts, ka&nbsp;&laquo;Libra&raquo; galu galā kļūs par globālu valūtu, ko&nbsp;varēs izmantot visiem maksājumiem visur. Taču Markuss norādīja, ka&nbsp;izaugsmei būs nepiecie&scaron;ams laiks.</p> <p>Viņ&scaron; prognozēja, ka&nbsp;nākamo desmit gadu laikā attīstītajās valstīs algas tiks izmaksātas un&nbsp;nodokļi maksāti &scaron;o&nbsp;valstu suverēnajās valūtās, taču valstīs, kur ir&nbsp;augsta inflācija un&nbsp;nav piekļuves finan&scaron;u pakalpojumiem, situācija var attīstīties krasi at&scaron;ķirīgi un&nbsp;par risinājumu var kļūt tādas kriptovalūtas kā&nbsp;&laquo;Libra&raquo;.</p> <p>Viens no&nbsp;lielākajiem izņēmumiem ir&nbsp;Ķīna, kur &laquo;Libra&raquo; nebūs pieejama.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/18/socialais-tikls-facebook-pazino-ka-veidos-pasi-savu-valutuTue, 18 Jun 2019 17:09:00 +0300Tue, 18 Jun 2019 17:09:00 +0300TELEGRAFMaris AvotsMaris AvotsNo<p>Sociālo mediju kompānija &laquo;Facebook&raquo; otrdien paziņojusi, ka&nbsp;plāno izveidotu jaunu kriptovalūtu, kurai dots nosaukums &laquo;Libra&raquo;.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/18/socialais-tikls-facebook-pazino-ka-veidos-pasi-savu-valutuSociālais tīkls &laquo;Facebook&raquo; paziņo, ka&nbsp;veidos pa&scaron;i savu valūtuEkonomikaAlkohola akcīzes likmi rosina samazināt par&nbsp;25%https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/18/alkohola-akcizes-likmi-rosina-samazinat-par-25<p>Alkohola tirdzniecībā Latvijā lielā mērā saglabātos pierobežas tirgus, samazinot akcīzes nodokļa likmi par&nbsp;25%, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols.</p><p>&nbsp;</p><blockquote> <p>&laquo;Par&nbsp;25% samazinot akcīzes nodokļa likmes, saglabātos darbavietas pierobežā, ekonomiskā aktivitāte Ziemeļvidzemē. Ļoti lielā apmērā mums saglabātos tirdzniecība pierobežā ar&nbsp;Igauniju, un&nbsp;mēs varētu iegūt arī apmēram 10% Lietuvas pierobežas tirgus. Tāpat Latvijā saruktu nelegālais patēriņ&scaron;, jo&nbsp;akcīzes nodokļa likmes alkoholam būtu apmēram 2016., 2017.gada līmenī,&raquo; sprieda Vītols.</p> </blockquote> <p>Viņ&scaron; pieļāva, ka&nbsp;arī akcīzes nodokļa likmes samazinā&scaron;ana Latvijā&nbsp;20% apmērā dotu pozitīvu pienesumu valsts ekonomikai, jo&nbsp;alkoholiskajiem dzērieniem Latvijā un&nbsp;Igaunijā saglabātos zināma cenu at&scaron;ķirība, bet, samazinot akcīzes nodokli stiprajam alkoholam 10-15% apmērā starp Latviju un&nbsp;Igauniju būtu ļoti maza cenu at&scaron;ķirība&nbsp;un, visticamāk, tikai iedzīvotāji Igaunijas pa&scaron;ā pierobežā brauktu uz&nbsp;Latviju iegādāties alkoholu, kamēr iedzīvotāji no&nbsp;tālākiem Igaunijas apvidiem, visticamāk, speciāli nemērotu tik garu ceļu.</p> <blockquote> <p>&laquo;Vairums veikalu klientu, kas ir&nbsp;gatavi braukt uz&nbsp;Latviju, rēķina katru centu, tāpēc viņiem ir&nbsp;svarīga cenu at&scaron;ķirība. (..) Viena eiro dēļ nav jēgas braukt. Nopērkot, piemēram, desmit pudeles, cilvēks ietaupīs 10&nbsp;eiro, kas nesegs benzīna izmaksas,&raquo; sacīja Vītols.</p> </blockquote> <p>Jau ziņots, ka&nbsp;Igaunijā no&nbsp;1.jūlija par&nbsp;25% samazinās akcīzes nodokli daļai alkoholisko dzērienu&nbsp;&mdash; alum, sidram un&nbsp;stiprajiem dzērieniem. Akcīzes likmes samazinā&scaron;anas nolūks ir&nbsp;dot iespēju Igaunijas uzņēmējiem samazināt cenas, lai tādējādi samazinātu alkohola daudzumu, kuru Igaunijas iedzīvotāji ieved no&nbsp;Latvijas.</p> <p>Tikmēr Latvijā &scaron;ā&nbsp;gada martā akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem tika palielinātas. Toreiz tik skaidrots, ka&nbsp;Latvijā piemērojamā akcīzes nodokļa likme stiprajam alkoholam būs līdzvērtīga Lietuvā piemērojamai nodokļa likmei, taču salīdzinājumā ar&nbsp;Igauniju tā&nbsp;saglabāsies būtiski zemāka.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/18/alkohola-akcizes-likmi-rosina-samazinat-par-25Tue, 18 Jun 2019 14:07:00 +0300Tue, 18 Jun 2019 14:07:00 +0300TELEGRAFMaris AvotsMaris AvotsNo<p>Alkohola tirdzniecībā Latvijā lielā mērā saglabātos pierobežas tirgus, samazinot akcīzes nodokļa likmi par&nbsp;25%, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/18/alkohola-akcizes-likmi-rosina-samazinat-par-25Alkohola akcīzes likmi rosina samazināt par&nbsp;25%EkonomikaPārkāpumi! Aptur Igaunijas &laquo;Swedbank&raquo; vadītāja un&nbsp;finan&scaron;u direktora pilnvarashttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/18/parkapumi-aptur-igaunijas-swedbank-vaditaja-un-finansu-direktora-pilnvaras<p>Igaunijas &laquo;Swedbank&raquo; padome saistībā ar&nbsp;bankā notieko&scaron;o izmeklē&scaron;anu par&nbsp;to, vai ir&nbsp;ievēroti noteikumi par naudas atmazgā&scaron;anas novēr&scaron;anu, apturējusi Igaunijas &laquo;Swedbank&raquo; valdes priek&scaron;sēdētāja Roberta Kita un&nbsp;valdes locekļa un&nbsp;finan&scaron;u direktora Vaiko Tammeveli pilnvaras, teikts bankas paziņojumā.</p><p>&nbsp;</p><p>Par valdes priek&scaron;sēdētāja pienākumu izpildītāju iecelts risku direktors Olavi Leps, bet par valdes locekles un&nbsp;finan&scaron;u direktores pienākumu izpildītāju&nbsp;&mdash; finan&scaron;u investīciju vadītāja Anna Keutsa.</p> <p>Amatu atstājis bankas padomes loceklis Prīts Perenss.</p> <p>Igaunijas &laquo;Swedbank&raquo; padomes priek&scaron;sēdētāja &Scaron;arlote Elsnica, komentējot padomes lēmumu, norādīja: &laquo;Kā&nbsp;iepriek&scaron; vēstīts, &bdquo;Swedbank&ldquo; ir&nbsp;sākusi padziļinātu iek&scaron;ējo izmeklē&scaron;anu ar&nbsp;ārējo resursu palīdzību, lai izmeklētu, vai iepriek&scaron; tiku&scaron;i ievēroti noteikumi cīņai pret naudas atmazgā&scaron;anu, un&nbsp;&bdquo;Swedbank&ldquo; rīkosies atbilsto&scaron;i izmeklē&scaron;anas secinājumiem. Turklāt &bdquo;Swedbank&ldquo; pilnībā sadarbojas ar&nbsp;varasiestādēm Zviedrijā, ASV un&nbsp;Baltijas valstīs saistībā ar&nbsp;to&nbsp;veiktajām izmeklē&scaron;anām.&raquo;</p> <p>Kits laikrakstam &laquo;Postimees&raquo; atteicās atbildēt uz&nbsp;jautājumu vai viņam bijis zināms par&nbsp;to, ka&nbsp;caur &laquo;Swedbank&raquo; plūdusi aizdomīga nerezidentu nauda.</p> <p>Zviedrijas sabiedriskās televīzija SVT vēstījusi par aizdomām, ka&nbsp;starp &laquo;Danske Bank&raquo; un&nbsp;&laquo;Swedbank&raquo; Baltijas struktūrvienībām laikā no&nbsp;2007. līdz 2015.gadam pla&scaron;ā apmērā un&nbsp;sistemātiski notiku&scaron;i aizdomīgi pārskaitījumi, kuru kopējā summa sasniegusi vismaz 40&nbsp;miljardus Zviedrijas kronu (3,8 miljardi eiro). Aptuveni 50&nbsp;klientu skaitā biju&scaron;as ārzonas kompānijas un&nbsp;korporatīvie klienti, kas neveic reālu uzņēmējdarbību.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/18/parkapumi-aptur-igaunijas-swedbank-vaditaja-un-finansu-direktora-pilnvarasTue, 18 Jun 2019 12:04:00 +0300Tue, 18 Jun 2019 12:04:00 +0300TELEGRAFMaris AvotsMaris AvotsNo<p>Igaunijas &laquo;Swedbank&raquo; padome saistībā ar&nbsp;bankā notieko&scaron;o izmeklē&scaron;anu par&nbsp;to, vai ir&nbsp;ievēroti noteikumi par naudas atmazgā&scaron;anas novēr&scaron;anu, apturējusi Igaunijas &laquo;Swedbank&raquo; valdes priek&scaron;sēdētāja Roberta Kita un&nbsp;valdes locekļa un&nbsp;finan&scaron;u direktora Vaiko Tammeveli pilnvaras, teikts bankas paziņojumā.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/18/parkapumi-aptur-igaunijas-swedbank-vaditaja-un-finansu-direktora-pilnvarasPārkāpumi! Aptur Igaunijas &laquo;Swedbank&raquo; vadītāja un&nbsp;finan&scaron;u direktora pilnvarasEkonomikaLatvijā banku un&nbsp;naudas kontrole kļuva vēl bargākahttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/17/latvija-banku-un-naudas-kontrole-kluva-vel-bargaka<p>Drīz pēc stā&scaron;anās ministru prezidenta amatā Kri&scaron;jānis Kariņ&scaron; izsludināja &laquo;kapitālo remontu finan&scaron;u sektorā&raquo;. Savukārt pagāju&scaron;ajā nedēļā valdības galva burtiski deva norādījumu valdo&scaron;ajiem Saeimas deputātiem: pieņemt visus &laquo;kapitālā remonta&raquo; pabeig&scaron;anai nepiecie&scaron;amos likumus pirms Līgo svētkiem, tas&nbsp;ir, pirms parlaments dodas vasaras brīvdienās.</p><p>&nbsp;</p><p><strong>Loks ir&nbsp;papla&scaron;ināts</strong></p> <p>Valdo&scaron;ie deputāti nolēma nepretoties premjera gribai un&nbsp;plenārajā sēdē pagāju&scaron;ajā ceturtdienā pieņēma visu, ko&nbsp;viņiem pavēlēja pieņemt.</p> <p>Proti, tagad ir&nbsp;papla&scaron;ināts personu loks, kurām būs jāziņo Finan&scaron;u izlūko&scaron;anas dienestam (biju&scaron;ais Kontroles dienests), ja&nbsp;darījums, kurā tās piedalās, dienesta pienākumus pildot, &scaron;ķiet tām aizdomīgs un&nbsp;pastāv risks, ka&nbsp;tiek legalizēti noziedzīgi iegūti naudas līdzekļi vai ka&nbsp;&scaron;ie līdzekļi tiek izmantoti terorisma finansē&scaron;anai.</p> <p>Tagad pienākums ziņot Finan&scaron;u izlūko&scaron;anas dienestam būs arī maksātnespējas administratoriem, grāmatvežiem, kas sniedz ārpakalpojumus (grāmatveži konsultanti), zvērinātiem auditoriem, nodokļu konsultantiem, kā&nbsp;arī JEBKURAI CITAI PERSONAI, kas apņēmusies sniegt palīdzību nodokļu jautājumos vai darbojas kā&nbsp;starpnieks &scaron;ādas palīdzības snieg&scaron;anā.</p> <p>Ja&nbsp;kredītiestāde (lasi&nbsp;&mdash; banka) pēk&scaron;ņi uzskatīs kādu kontu vai pārskaitījumu par aizdomīgu, tad no&nbsp;&scaron;āda aizdomīga konta ir&nbsp;pieļaujama skaidras naudas izmaksa līdz 7200 eiro apmērā.</p> <p>Likumprojekts aizliedz turpmāk sniegt anonīmu seifu pakalpojumus naudas un&nbsp;dārglietu glabā&scaron;anai.</p> <p><strong>Ceļa pārbaudes</strong> </p> <p>Vēl viens likumprojekts, ko&nbsp;Saeima ir&nbsp;akceptējusi &laquo;kapitālā remonta&raquo; ietvaros, uzliek par pienākumu jebkurai fiziskai personai, &scaron;ķērsojot Latvijas robežu (pat&nbsp;ES iek&scaron;ējo robežu), pēc robežsardzes vai VID darbinieku pieprasījuma aizpildīt deklarāciju, ja&nbsp;&scaron;ī&nbsp;persona ved līdzi skaidru naudu 10&nbsp;000 eiro apmērā vai vairāk.</p> <p>Deklarācijā būs jānorāda &scaron;o&nbsp;līdzekļu izcelsmes avots, naudas pārvadā&scaron;anas mar&scaron;ruts un&nbsp;minētās summas izve&scaron;anas (ieve&scaron;anas) mērķis. Par nepatiesu ziņu snieg&scaron;anu vai atteik&scaron;anos aizpildīt deklarāciju sākumā draud naudas sods&nbsp;&mdash; līdz 20&nbsp;procentiem no&nbsp;summas, kas tiek ievesta (izvesta) pāri&nbsp;LR iek&scaron;ējai robežai.</p> <p>Likteņa ironija ir&nbsp;tā, ka&nbsp;Kariņa vārdā nosauktais &laquo;kapitālais remonts&raquo; skāra arī tos, kuri &scaron;o&nbsp;remontu bija tik dedzīgi veiku&scaron;i: Finan&scaron;u un&nbsp;kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priek&scaron;sēdētāju un&nbsp;viņa vietnieci. Kaut gan viņu Saeimas apstiprinātās pilnvaras beigsies tikai 2022. gadā, likumprojekts ļauj atbrīvot &scaron;īs amatpersonas jau līdz &scaron;ā&nbsp;gada beigām.</p> <p>Lai FKTK vadītāji atstātu savus krēslus pēc iespējas ātrāk, viņiem gadījumā, ja&nbsp;abi aiziet līdz&nbsp;1. augustam, ir&nbsp;apsolīts zelta izpletnis&nbsp;&mdash; kompensācija 80&nbsp;% apmērā no&nbsp;amatpersonu atalgojuma gadā. Citiem vārdiem, Pēteris Putniņ&scaron; un&nbsp;Gunta Razāne par brīvprātīgu atkāp&scaron;anos varēs saņemt līdz 100 tūksto&scaron;iem eiro.</p> <p>Atgādināsim, ka&nbsp;finan&scaron;u sektora &laquo;kapitālais remonts&raquo; sācies ar&nbsp;gandrīz pilnīgu nerezidentu bankas ieguldījumu likvidē&scaron;anu. Rezultātā no&nbsp;valsts aizgāja vairāk nekā 9&nbsp;miljardi eiro.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/17/latvija-banku-un-naudas-kontrole-kluva-vel-bargakaMon, 17 Jun 2019 18:13:00 +0300Mon, 17 Jun 2019 18:13:00 +0300TELEGRAFПетр ТелеграфовПетр ТелеграфовNo<p>Drīz pēc stā&scaron;anās ministru prezidenta amatā Kri&scaron;jānis Kariņ&scaron; izsludināja &laquo;kapitālo remontu finan&scaron;u sektorā&raquo;. Savukārt pagāju&scaron;ajā nedēļā valdības galva burtiski deva norādījumu valdo&scaron;ajiem Saeimas deputātiem: pieņemt visus &laquo;kapitālā remonta&raquo; pabeig&scaron;anai nepiecie&scaron;amos likumus pirms Līgo svētkiem, tas&nbsp;ir, pirms parlaments dodas vasaras brīvdienās.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/17/latvija-banku-un-naudas-kontrole-kluva-vel-bargakaLatvijā banku un&nbsp;naudas kontrole kļuva vēl bargākaEkonomikaKariņ&scaron;: Latvija atbildēs Igaunijai, kura sākusi akcīzes karuhttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/17/karins-latvija-atbildes-igaunijai-kura-sakusi-akcizes-karu<p>Ja&nbsp;Igaunija lauzusi vieno&scaron;anos ar&nbsp;Latviju par akcīzes nodokli alkoholam un&nbsp;sākusi &laquo;&scaron;o&nbsp;karu&raquo;, tad Latvijai neatliek nekas cits kā&nbsp;atbildēt ar&nbsp;attiecīgu akcīzes samazinājumu, &scaron;odien pēc sadarbības padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Kri&scaron;jānis Kariņ&scaron; (JV).</p><p>&nbsp;</p><p>Kariņ&scaron; atgādināja, ka&nbsp;pirms vairākiem gadiem abas valstis noslēgu&scaron;as vieno&scaron;anos par&nbsp;to, ka&nbsp;Latvija cels akcīzes nodokli, tuvinoties Igaunijas līmenim. Toreiz Latvija apņēmās to&nbsp;darīt pakāpeniski, lai izvairītos no&nbsp;kontrabandas alkohola tirdzniecības apmēru pieauguma.</p> <p>&laquo;Mums par pārsteigumu, Igaunijas valdība un&nbsp;parlaments pieņēma lēmumu lauzt &scaron;o&nbsp;vieno&scaron;anos. Tā&nbsp;vietā viņi pēk&scaron;ņi strauji plāno pazemināt akcīzes nodokli,&raquo; sacīja Kariņ&scaron;, piebilstot, ka&nbsp;tas ieliek Latviju ļoti neērtā situācijā, kurā valsts ir&nbsp;spiesta atbildēt &laquo;faktiski pilnīgi pret mūsu gribu&raquo;.</p> <p>&laquo;Es&nbsp;nekādā gadījumā nevēlos akcīzes karu ar&nbsp;Igauniju, bet, ja&nbsp;igauņi lauž vieno&scaron;anos un&nbsp;sāk &scaron;o&nbsp;karu pret mums, tad mums nekas cits neatliek, kā&nbsp;atbildēt ar&nbsp;attiecīgu akcīzes samazinājumu,&raquo; paziņoja politiķis.</p> <p>Viņaprāt, &scaron;āds solis Latvijai nozīmētu atgrie&scaron;anos &laquo;kaut kur pagāju&scaron;ā gada līmenī&raquo;. Latvija cer, ka&nbsp;igauņi būs gatavi sēsties pie galda un&nbsp;meklēt kādu risinājumu, jo&nbsp;līdz &scaron;im visi mēģinājumi ar&nbsp;igauņiem runāt, lai viņi nespertu &scaron;o&nbsp;soli, esot biju&scaron;i neauglīgi. &laquo;Mums nekas cits neatliek, kā&nbsp;spert atbildes soli. &Scaron;ī&nbsp;ir&nbsp;pilnīgi nevēlama situācija, bet man liekas, ka&nbsp;Latvijai diemžēl nekādas iespējas nav atstātas,&raquo; secinājis Kariņ&scaron;.</p> <p>&Scaron;ī&nbsp;gada martā Latvijā akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem tika palielinātas. Toreiz tik skaidrots, ka&nbsp;Latvijā piemērojamā akcīzes nodokļa likme stiprajam alkoholam būs līdzvērtīga Lietuvā piemērojamai nodokļa likmei, taču salīdzinājumā ar&nbsp;Igauniju tā&nbsp;saglabāsies būtiski zemāka.</p> <p>Kā&nbsp;ziņots, Igaunijas parlaments pieņēma likumu, kas paredz no&nbsp;1.jūlija par&nbsp;25% samazināt akcīzes nodokli daļai alkoholisko dzērienu&nbsp;&mdash; alum, sidram un&nbsp;stiprajiem dzērieniem, vēsta parlamenta preses dienests.</p> <p>Likumprojekta pavadvēstulē bija teikts, ka&nbsp;&scaron;īs pazeminā&scaron;anas nolūks ir&nbsp;dot iespēju uzņēmējiem samazināt cenas, un&nbsp;tādējādi samazinātos alkohola daudzums, ko&nbsp;privātpersonas Igaunijā ieved no&nbsp;Latvijas.</p> <p>Akcīzes nodokļa samazinā&scaron;ana daļai alkoholisko dzērienu Igaunijā varētu samazināt alkoholisko dzērienu pārdo&scaron;anas apmēru Latvijā un&nbsp;palielināt to&nbsp;Igaunijā, bija norādīts pavadvēstulē.</p> <p>Par &scaron;ādu akcīzes nodokļa samazinā&scaron;anu daļai alkoholisko dzērienu&nbsp;&mdash; alum, sidram un&nbsp;stiprajiem dzērieniem&nbsp;&mdash; 27.maijā principiāli vienojās Igaunijas valdība. Vīnam akcīzes nodokli nav paredzēts samazināt.</p> <p>Lai likums stātos spēkā, tas jāparaksta prezidentei Kersti Kaljulaidai.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/17/karins-latvija-atbildes-igaunijai-kura-sakusi-akcizes-karuMon, 17 Jun 2019 16:21:00 +0300Mon, 17 Jun 2019 16:21:00 +0300TELEGRAFГригорий АнтоновГригорий АнтоновNo<p>Ja&nbsp;Igaunija lauzusi vieno&scaron;anos ar&nbsp;Latviju par akcīzes nodokli alkoholam un&nbsp;sākusi &laquo;&scaron;o&nbsp;karu&raquo;, tad Latvijai neatliek nekas cits kā&nbsp;atbildēt ar&nbsp;attiecīgu akcīzes samazinājumu, &scaron;odien pēc sadarbības padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Kri&scaron;jānis Kariņ&scaron; (JV).</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/17/karins-latvija-atbildes-igaunijai-kura-sakusi-akcizes-karuKariņ&scaron;: Latvija atbildēs Igaunijai, kura sākusi akcīzes karuEkonomikaNo&nbsp;septembra banku klientu dati būs pieejami tre&scaron;ajām pusēmhttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/17/no-septembra-banku-klientu-dati-bus-pieejami-tresajam-pusem<p>&laquo;SEB bankas&raquo; klientiem no&nbsp;&scaron;ā&nbsp;gada rudens internetbankā būs iespēja redzēt apkopotu informāciju par visiem saviem maksājumu kontiem, kas atrodas dažādās bankās un&nbsp;maksājumu pakalpojumu sniedzējos, aģentūru LETA informēja bankas pārstāve Elīna Neimane.</p><p>&nbsp;</p><p>Viņa arī atzīmēja, ka&nbsp;savukārt finan&scaron;u tehnoloģiju uzņēmumi varēs nodro&scaron;ināt jaunus pakalpojumus&nbsp;&mdash; konta informācijas un&nbsp;maksājuma ierosinā&scaron;anas pakalpojumu. To&nbsp;paredz otrās Maksājumu pakalpojumu direktīvas prasības, kas stāsies spēkā no&nbsp;&scaron;ogad 14.septembrī.</p> <p>Neimane norādīja, ka, pēc direktīvas prasībām, bankām turpmāk būs pienākums nodro&scaron;ināt tre&scaron;ajām pusēm, licencētiem finan&scaron;u pakalpojumu sniedzējiem, piekļuvi nepiecie&scaron;amajiem datiem, izveidojot &scaron;im nolūkam dro&scaron;u saziņas kanālu. Vienlaikus klientu dati joprojām tiks pilnībā aizsargāti, un&nbsp;tre&scaron;ajām pusēm būs pieejami tikai tādā gadījumā, ja&nbsp;klients būs devis piekri&scaron;anu. &laquo;SEB banka&raquo; patlaban ir&nbsp;izstrādājusi tehnisko risinājumu direktīvas prasību izpildei un&nbsp;aicina finan&scaron;u tehnoloģiju uzņēmumus to&nbsp;pārbaudīt.</p> <p>Tāpat Neimane minēja, ka&nbsp;&laquo;SEB banka&raquo; ne&nbsp;tikai strādā pie obligāto direktīvas prasību izpildes, bet meklē arī ilgtermiņa sadarbības partnerus finan&scaron;u tehnoloģiju uzņēmumu jeb &laquo;Fintech&raquo; uzņēmumu vidū, lai drīzumā piedāvātu klientiem arī citus inovatīvus finan&scaron;u pakalpojumus.</p> <p>&laquo;&bdquo;SEB Baltics&ldquo; Open Banking&raquo; projekta vadītājs Jānis Dirveiks atklāja, ka&nbsp;būtiskākais ieguvums klientiem būs konta informācijas pakalpojums&nbsp;&mdash; iespēja vienā internetbankā redzēt informāciju par visiem maksājumu kontiem dažādās bankās, kas ļaus ne&nbsp;vien ērtāk veikt maksājumus, bet arī plānot ieņēmumus un&nbsp;izdevumus. Savukārt maksājuma ierosinā&scaron;anas pakalpojums ļaus norēķināties par precēm vai pakalpojumiem interneta veikalā, neizmantojot maksājumu karti, bet ierosinot pārskaitījumu no&nbsp;bankas konta.</p> <p>&laquo;Tas nozīmē, ka&nbsp;maksājums tiks veikts līdzīgi kā&nbsp;patlaban, veicot maksājumu internetbankā, taču nebūs nepiecie&scaron;ams tai pieslēgties. Taču, ja&nbsp;klients nevēlēsies dot atļauju pakalpojumu sniedzējam veikt maksājumu viņa vārdā, joprojām būs iespēja norēķināties ierastajā veidā,&raquo; skaidroja Dirveiks.</p> <p>Pēc aktīvu apmēra &laquo;SEB banka&raquo; ir&nbsp;tre&scaron;ā lielākā banka Latvijā.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/17/no-septembra-banku-klientu-dati-bus-pieejami-tresajam-pusemMon, 17 Jun 2019 16:05:00 +0300Mon, 17 Jun 2019 16:05:00 +0300TELEGRAFГригорий АнтоновГригорий АнтоновNo<p>&laquo;SEB bankas&raquo; klientiem no&nbsp;&scaron;ā&nbsp;gada rudens internetbankā būs iespēja redzēt apkopotu informāciju par visiem saviem maksājumu kontiem, kas atrodas dažādās bankās un&nbsp;maksājumu pakalpojumu sniedzējos, aģentūru LETA informēja bankas pārstāve Elīna Neimane.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/17/no-septembra-banku-klientu-dati-bus-pieejami-tresajam-pusemNo&nbsp;septembra banku klientu dati būs pieejami tre&scaron;ajām pusēmEkonomika&laquo;Eesti Energia&raquo; piedāvā Latvijai aplikt ar&nbsp;nodokli Krievijas elektrībuhttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/17/eesti-energia-piedava-latvijai-aplikt-ar-nodokli-krievijas-elektribu<p>Igaunijas valsts enerģētikas kompānija &laquo;Eesti Energia&raquo; ierosinājusi noteikt muitas nodokli Igaunijas un&nbsp;pārējo Baltijas valstu importētajai elektrībai no&nbsp;Krievijas.</p><p>&nbsp;</p><p>Uzņēmuma vērtējumā, Krievijas elektroenerģijai Baltijas valstu tirgū ir&nbsp;lielāka ietekme nekā Ziemeļeiropas valstīs, jo&nbsp;pastāv ierobežojumi starpsavienojumiem starp Zviedriju un&nbsp;Somiju, kā&nbsp;arī Zviedriju un&nbsp;Lietuvu, vēstīja Igaunijas sabiedriskā televīzija ETV.</p> <p>Tomēr par nodokļa ievie&scaron;anu Igaunijai jāvienojas ne&nbsp;tikai ar&nbsp;Latviju un&nbsp;Lietuvu, bet arī jāsaņem Eiropas Savienības (ES) apstiprinājums.</p> <p>Arī Igaunijas valdībā &laquo;Eesti Energia&raquo; ierosinājumu pagaidām komentē piesardzīgi.</p> <p>&laquo;&Scaron;āds lēmums ir&nbsp;jāsaskaņo&nbsp;ES, un, protams, ātrs lēmums nav gaidāms. Protams, tiek diskutēts, cik ļoti &scaron;ī&nbsp;enerģija no&nbsp;Krievijas ietekmē cenu Igaunijā un&nbsp;cik ļoti būs iespējams regulēt tirgu, izmantojot &scaron;īs procedūras,&raquo; sacīja Igaunijas ekonomikas un&nbsp;infrastruktūras ministrs Tāvi Āss.</p> <p>Iepriek&scaron; Āss paziņoja, ka&nbsp;straujā oglekļa dioksīda izme&scaron;u kvotu sadārdzinājuma un&nbsp;lētās importa elektroenerģijas dēļ darbu Narvas elektrostacijās var zaudēt 800-1000&nbsp;cilvēku, bet, ieskaitot viņu ģimenes locekļus, bez ienākumiem Austrumviru apriņķī var palikt pat vairāk nekā 6000&nbsp;cilvēku. Kop&scaron; gada sākuma &laquo;Eesti Energia&raquo; likvidēti 500&nbsp;darbavietu, bet vasarā piespiedu atvaļinājumā dosies vēl 1300&nbsp;darbinieku. Lēmumus par turpmāku darbavietu likvidāciju uzņēmums pieņems rudenī.</p> <p>Igaunijas valdība ceturtdien, 13.jūnijā, atbalstīja Ekonomikas un&nbsp;sakaru ministrijas ierosinājumu Narvas elektrostacijās kā&nbsp;kurināmo slānekļa vietā daļēji izmantot biomasu, lai tādējādi palielinātu saražotās elektroenerģijas konkurētspēju.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/17/eesti-energia-piedava-latvijai-aplikt-ar-nodokli-krievijas-elektribuMon, 17 Jun 2019 15:26:00 +0300Mon, 17 Jun 2019 15:26:00 +0300TELEGRAFГригорий АнтоновГригорий АнтоновNo<p>Igaunijas valsts enerģētikas kompānija &laquo;Eesti Energia&raquo; ierosinājusi noteikt muitas nodokli Igaunijas un&nbsp;pārējo Baltijas valstu importētajai elektrībai no&nbsp;Krievijas.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/17/eesti-energia-piedava-latvijai-aplikt-ar-nodokli-krievijas-elektribu&laquo;Eesti Energia&raquo; piedāvā Latvijai aplikt ar&nbsp;nodokli Krievijas elektrībuEkonomikaEKSKLUZĪVI! Signe Baldere-Sildedze: ir&nbsp;notikusi &laquo;Olainfarm&raquo; akciju atsavinā&scaron;anahttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/17/signe-baldere-sildedze-ir-notikusi-olainfarm-akciju-atsavinasana<p>Uzņēmumā AO&nbsp;&laquo;Olainfarm&raquo; &scaron;odien notika kārtējā akcionāru sapulce. Signe Baldere-Sildedze, kas ir&nbsp;Valērija Maligina meitas Annas Emīlijas Maliginas māte un&nbsp;dabiskā aizbildne, uzrunāja klāteso&scaron;os akcionārus un&nbsp;informēja sapulci par iespējamu notiku&scaron;u akciju atsavinā&scaron;anas darījumu, kas neatbilst Finan&scaron;u un&nbsp;kapitāla tirgus komisijas noteikumiem.</p><p>&nbsp;</p><p>Signe Baldere-Sildedze sacīja, ka&nbsp;viņai kā&nbsp;akcionāra pārstāvim pagāju&scaron;ajā nedēļā tika izteikts konkrēts piedāvājums&nbsp;&mdash; pārdot akcijas konkrētai personai. Pie tam tas tika izteikts nepieņemamā, ultimatīvā formā ar&nbsp;izspie&scaron;anas elementiem, kas ir&nbsp;krimināli sodāmas darbības. Pēc Balderes-Sildedzes paustā, viņa to&nbsp;nekavējoties ir&nbsp;ziņojusi tiesībsargājo&scaron;ām iestādēm.</p> <p>Baldere-Sildedze papildināja, ka&nbsp;&scaron;o&nbsp;piedāvājumu nopirkt akcijas viņai izteica akciju sabiedrības &laquo;Recipe Plus&raquo; pārstāvji Andrejs Leibovičs, Vadims Telica un&nbsp;vēl divas personas.</p> <p>Kā&nbsp;uzskata Signe Baldere-Sildedze , &scaron;āds akciju atsavinā&scaron;anas darījums notiek apejot un&nbsp;neievērojot likumā noteikto procedūru, kas paredz izteikt obligāto akciju atpirk&scaron;anas piedāvājumu.</p> <p>Viņa arī uzskata, ka&nbsp;&scaron;āda darījuma rezultātā, kad uzņēmuma akciju kontrolpakete nonāk kādas personas rokās, visi lēmumi tiks pieņemti, un&nbsp;uzņēmums arī darbosies tikai un&nbsp;vienīgi &scaron;īs personas interesēs.</p> <p>Signe Baldere-Sildedze aicina arī citus &laquo;Olainfarm&raquo; akcionārus pievērst uzmanību &scaron;ai informācijai un&nbsp;kritiski izvērtēt &scaron;ādus akciju atsavinā&scaron;anas piedāvājumus, jo&nbsp;AO&nbsp;&laquo;Olainfarm&raquo; ir&nbsp;publiska akciju sabiedrība, kurā jebkādiem akciju pirk&scaron;anas&nbsp;&mdash; pārdo&scaron;anas piedāvājumiem jānotiek saskaņā ar&nbsp;finan&scaron;u&nbsp;&mdash; kapitāla tirgus normām.</p> <p>Pēc Signes Balderes-Sildedzes rīcībā nonāku&scaron;ās informācijas ir&nbsp;notikusi divu personu&nbsp;&mdash; sabiedrības akcionāru apzināta rīcības saskaņo&scaron;ana&nbsp;&mdash; 2&nbsp;lielu akciju pake&scaron;u pārdo&scaron;ana vienai personai, kura iegūst no&nbsp;akcijām izrieto&scaron;as balsstiesības tādā daudzumā, kas nosaka obligātā akciju atpirkuma piedāvājuma izteik&scaron;anu. Sājā gadījumā &scaron;ī&nbsp;procedūra nebija veikta. Ir&nbsp;panākta vieno&scaron;anās, kas neatbilst Finan&scaron;u instrumentu tirgus likumam&nbsp;&mdash; &scaron;iem akcionāriem, kuri rīkojās saskaņoti, ir&nbsp;obligāts pienākums adresēt citiem akcionāriem piedāvājumu atpirkt viņiem piedero&scaron;ās akcijas.</p> <p>Kā&nbsp;uzskata Signe Baldere-Sildedze, ir&nbsp;notikusi akciju atsavinā&scaron;ana, kā&nbsp;rezultātā ir&nbsp;iestājies obligātais akciju atpirkums. Viņa aicina arī pārējos AO&nbsp;&laquo;Olainfarm&raquo; akcionārus pievienoties viņai, un&nbsp;vērsties Finan&scaron;u un&nbsp;kapitāla tirgus komisijā ar&nbsp;iesniegumu izvērtēt notieko&scaron;o. Pēc viņas teikta, &scaron;ādu situāciju pieļaut nedrīkst.</p> <p>Signe Baldere-Sildedze aicina visus akcionārus reaģēt uz&nbsp;&scaron;ādiem notikumiem, un&nbsp;arī attiecīgi aktīvi rīkoties, vēr&scaron;oties Finan&scaron;u un&nbsp;kapitāla tirgus komisijā.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/17/signe-baldere-sildedze-ir-notikusi-olainfarm-akciju-atsavinasanaMon, 17 Jun 2019 12:53:00 +0300Mon, 17 Jun 2019 12:53:00 +0300TELEGRAFГригорий АнтоновГригорий АнтоновNo<p>Uzņēmumā AO&nbsp;&laquo;Olainfarm&raquo; &scaron;odien notika kārtējā akcionāru sapulce. Signe Baldere-Sildedze, kas ir&nbsp;Valērija Maligina meitas Annas Emīlijas Maliginas māte un&nbsp;dabiskā aizbildne, uzrunāja klāteso&scaron;os akcionārus un&nbsp;informēja sapulci par iespējamu notiku&scaron;u akciju atsavinā&scaron;anas darījumu, kas neatbilst Finan&scaron;u un&nbsp;kapitāla tirgus komisijas noteikumiem.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/17/signe-baldere-sildedze-ir-notikusi-olainfarm-akciju-atsavinasanaEKSKLUZĪVI! Signe Baldere-Sildedze: ir&nbsp;notikusi &laquo;Olainfarm&raquo; akciju atsavinā&scaron;anaEkonomikaUzņēmumam &laquo;Valmieras stikla &scaron;ķiedra&raquo; draud maksātnespējahttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/17/valmieras-stikla-skiedra-lugusi-tiesu-ierosinat-uznemumam-tiesiskas-aizsardzib<p>Stikla &scaron;ķiedras ražotājs &laquo;Valmieras stikla &scaron;ķiedra&raquo; pirmdien iesniedzis Vidzemes rajona tiesā Valmierā pieteikumu uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesa ierosinā&scaron;anai, teikts kompānijas paziņojumā biržai &laquo;Nasdaq Riga&raquo;.</p><p>&nbsp;</p><p>Kompānijas pārstāvji skaidro, ka&nbsp;pavasarī sākās padziļinātās izpētes process ASV meitasuzņēmumā &laquo;P-D Valmiera Glass USA Corp.&raquo;, taču, neskatoties uz&nbsp;&scaron;im procesam sekojo&scaron;ām sarunām ar&nbsp;potenciālo investoru, saisto&scaron;s piedāvājums tā&nbsp;arī netika saņemts.</p> <p>Tajā pa&scaron;ā laikā &laquo;Valmieras stikla &scaron;ķiedras&raquo; pārstāvji atzīmē, ka&nbsp;vēl viena tre&scaron;ā persona ir&nbsp;izrādījusi interesi par ASV ražotnes visu aktīvu iegādi, proti, gan par pirmās fāzes jeb filcu ražotnes iegādi, gan par otrās fāzes jeb vertikāli integrētās stikla &scaron;ķiedras diega ražotnes iegādi. Konkrēts piedāvājums no&nbsp;&scaron;īs tre&scaron;ās personas līdz &scaron;im brīdim vēl nav saņemts.</p> <p>&laquo;Līdz &scaron;im ieguldījumi par kopējo summu vairāk nekā 80&nbsp;miljonu eiro apmērā ir&nbsp;veikti ASV otrās fāzes ražotnē (kopumā plānotas 110 miljoni ASV dolāru investīcijas laika posmā no&nbsp;2014. līdz 2022. gadam). Diemžēl, &scaron;ī&nbsp;projekta īsteno&scaron;anas gaitā ir&nbsp;radu&scaron;ies vairāki neparedzēti &scaron;ķēr&scaron;ļi. To&nbsp;sekas, neraugoties uz&nbsp;vairākkārtēju vadības inovatīvu pieeju situācijas risinā&scaron;anai, līdz pat &scaron;ai dienai nav pilnībā novērstas. &Scaron;o&nbsp;iemeslu dēļ otrās fāzes ražotne (vertikāli integrēta stikla &scaron;ķiedras produktu ražotne) joprojām nespēj sasniegt nepiecie&scaron;amās ražo&scaron;anas jaudas un&nbsp;tādējādi nes materiālus zaudējumus, strauji patērējot naudas līdzekļus no&nbsp;citiem sabiedrības darbības virzieniem,&raquo; skaidro kompānijas pārstāvji.</p> <p>Tāpat kompānijas vadība atzīmē, ka&nbsp;finan&scaron;u resursu piesaistes ietvaros, lai izveidotu ASV ražotni un&nbsp;nodro&scaron;inātu otrās fāzes objekta darbību, ASV ražotne noslēdza kredītlīnijas līgumu ar&nbsp;banku, kas bāzēta ASV. Lai nodro&scaron;inātu parāda saistību, kas izriet no&nbsp;attiecīgā kredītlīnijas līguma, nodibinā&scaron;anu &laquo;Valmieras stikla &scaron;ķiedra&raquo; izsniedza galvojumu par labu bankai. Ņemot vērā, ka&nbsp;ASV ražotne nav spējusi izpildīt no&nbsp;kredītlīnijas līguma izrieto&scaron;ās saistības, banka 2019.gada 10.jūnijā ir&nbsp;pieprasījusi &laquo;Valmieras stikla &scaron;ķiedrai&raquo; nekavējoties atmaksāt aizdevuma pamatsummu un&nbsp;uzkrātos procentus par kopējo summu 3&nbsp;013 148,92&nbsp;ASV dolāri. &laquo;Diemžēl sabiedrībai nav iespējams veikt tūlītēju un&nbsp;pilnīgu ar&nbsp;galvojamu nodro&scaron;inātā aizdevuma atmaksu,&raquo; atzīts &laquo;Valmieras stikla &scaron;ķiedras&raquo; pārstāvji.</p> <p>Papildus &laquo;Valmieras stikla &scaron;ķiedras&raquo; pārstāvji informē, ka&nbsp;uzņēmumam ir&nbsp;arī būtiskas parādsaistības sindicēto aizdevumu ietvaros par summu vismaz 67&nbsp;014&nbsp;370 eiro un&nbsp;vismaz 17&nbsp;836&nbsp;071&nbsp;ASV dolāru apmērā attiecībā pret vēl divām bankām, tādējādi bankas, kura 2019.gada 10.jūnijā ir&nbsp;pieprasījusi &laquo;Valmieras stikla &scaron;ķiedrai&raquo; nekavējoties atmaksāt aizdevuma pamatsummu, prasījums faktiski izraisa saistību neizpildes gadījumu arī attiecībā uz&nbsp;sindicēto aizdevumu līgumiem ar&nbsp;tajā eso&scaron;ajām divām citām bankām.</p> <p>&laquo;Iepriek&scaron; norādīto apstākļu rezultātā sabiedrība ir&nbsp;nonākusi finansiālās grūtībās. Lai turpinātu ilgtspējīgu darbību un&nbsp;nodro&scaron;inātu iespēju panākt praksē īstenojamu vieno&scaron;anos ar&nbsp;saviem kreditoriem, sabiedrībai &scaron;obrīd ir&nbsp;nepiecie&scaron;ams nodro&scaron;ināt netraucētu un&nbsp;nepārtrauktu darbību tās galvenajām ražo&scaron;anas līnijām un&nbsp;iegūt laiku, lai panāktu vieno&scaron;anos ar&nbsp;saviem kreditoriem par kārtību visu kreditoru prasījumu apmierinā&scaron;anai,&raquo; atzīst kompānijas pārstāvji.</p> <p>Pēc kompānijas vadības vēstītā, sekmīga turpmāka &laquo;Valmieras stikla &scaron;ķiedras&raquo; attīstība, joprojām, ir&nbsp;skaidri noteikts kompānijas valdes un&nbsp;padomes mērķis. Tādēļ pa&scaron;reizējos apstākļos vispiemērotākais risinājums ir&nbsp;pieteikuma par tiesiskās aizsardzības procesa ierosinā&scaron;anu iesnieg&scaron;ana.</p> <p>&laquo;Līdz ar&nbsp;to, veicot rūpīgu situācijas analīzi un&nbsp;konsultējoties ar&nbsp;sabiedrības padomi, zvērinātu revidentu sabiedrību un&nbsp;juristiem, sabiedrības valde nolēma īstenot &scaron;o&nbsp;soli un&nbsp;iesniegt Vidzemes rajona tiesā Valmierā pieteikumu sabiedrības tiesiskās aizsardzības procesa uzsāk&scaron;anai,&raquo; norāda kompānijas vadība.</p> <p>Tāpat kompānijas vadība atzīmē, ka&nbsp;&laquo;Valmieras stikla &scaron;ķiedras&raquo; darbība Latvijā, kā&nbsp;arī tās meitasuzņēmuma Apvienotajā Karalistē darbība pēdējo gadu laikā ir&nbsp;konsekventi nodro&scaron;inājusi stabilu naudas plūsmu un&nbsp;rentabilitāti. Paralēli sabiedrība un&nbsp;tās meitasuzņēmums Apvienotajā Karalistē aktīvi atbalstīja uzņēmuma papla&scaron;inā&scaron;anos ASV.</p> <p>Kompānijas vadība arī min, ka&nbsp;&laquo;Valmieras stikla &scaron;ķiedra&raquo; ikdienas komercdarbības ietvaros ir&nbsp;saņēmusi izpildei būtiska apmēra pasūtījumus dažāda veida tās ražoto produktu piegādēm un&nbsp;&scaron;o&nbsp;pasūtījumu izpilde nodro&scaron;inās naudas plūsmu, kas nepiecie&scaron;ama, lai kompānija varētu veikt tās finan&scaron;u saistību restrukturizāciju, turklāt, bez apgrūtino&scaron;ās nepiecie&scaron;amības atbalstīt otrās fāzes ražotnes darbību ASV īstermiņā un&nbsp;vidējā termiņā.</p> <p>&laquo;Pēc tiesas lēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa uzsāk&scaron;anu saņem&scaron;anas, sabiedrības valdes uzdevums, saskaņā ar&nbsp;Latvijas normatīvo aktu prasībām, būs izstrādāt un&nbsp;iesniegt sabiedrības kreditoriem apstiprinā&scaron;anai iesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu. Tiek prognozēts, ka&nbsp;tas sevī ietvers arī nepiecie&scaron;amību reorganizēt ASV ražotnes darbību, kā&nbsp;arī naudas plūsmas optimizāciju un&nbsp;sabiedrības bilances stiprinā&scaron;anu,&raquo; norāda kompānijas vadība.</p> <p>Tāpat &laquo;Valmieras stikla &scaron;ķiedras&raquo; vadība informē, ka&nbsp;neviens lēmums attiecībā uz&nbsp;ASV otrās fāzes ražotnes objekta pārdo&scaron;anu līdz &scaron;im brīdim nav pieņemts un&nbsp;ASV ražotnes vadība turpina sarunas ar&nbsp;potenciālajiem investoriem, kas iespējams būtu gatavi veikt otrās fāzes ražotnes iegādi. Vienlaikus nevar izslēgt situāciju, ka&nbsp;tiks veikta ASV otrās fāzes ražotnes darbības restrukturizācija, ņemot vērā gan &scaron;obrīd eso&scaron;o, gan nākotnē iespējamo potenciāli ieinteresēto personu loku, un&nbsp;tā&nbsp;ļaus veiksmīgi nodro&scaron;ināt ražotnes darbību.</p> <p>Aģentūra LETA jau vēstīja, ka&nbsp;&laquo;Valmieras stikla &scaron;ķiedras&raquo; koncerns pagāju&scaron;ajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar&nbsp;112,983 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir&nbsp;par 10,2% mazāk nekā 2017.gadā, kā&nbsp;arī cieta zaudējumus 14,991 miljona eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriek&scaron;.</p> <p>&laquo;Valmieras stikla &scaron;ķiedras&raquo; koncernu veido &laquo;Valmieras stikla &scaron;ķiedra&raquo; un&nbsp;trīs tās meitassabiedrības&nbsp;&mdash; &laquo;Valmiera Glass UK&nbsp;Ltd.&raquo; Apvienotajā Karalistē, kā&nbsp;arī &laquo;Valmiera Glass USA Corp.&raquo; un&nbsp;&laquo;Valmiera Glass USA Trading Corp&raquo; ASV. &laquo;Valmieras stikla &scaron;ķiedras&raquo; akcijas kotē biržas &laquo;Nasdaq Riga&raquo; otrajā sarakstā.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/17/valmieras-stikla-skiedra-lugusi-tiesu-ierosinat-uznemumam-tiesiskas-aizsardzibMon, 17 Jun 2019 10:12:00 +0300Mon, 17 Jun 2019 10:12:00 +0300TELEGRAFПетр ТелеграфовПетр ТелеграфовNo<p>Stikla &scaron;ķiedras ražotājs &laquo;Valmieras stikla &scaron;ķiedra&raquo; pirmdien iesniedzis Vidzemes rajona tiesā Valmierā pieteikumu uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesa ierosinā&scaron;anai, teikts kompānijas paziņojumā biržai &laquo;Nasdaq Riga&raquo;.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/17/valmieras-stikla-skiedra-lugusi-tiesu-ierosinat-uznemumam-tiesiskas-aizsardzibUzņēmumam &laquo;Valmieras stikla &scaron;ķiedra&raquo; draud maksātnespējaEkonomika&laquo;Bolt&raquo;, iepriek&scaron; Rīgā labi zināms kā&nbsp;&laquo;Taxify&raquo;, nu&nbsp;sāk darboties arī Londonāhttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/15/bolt-ieprieks-riga-labi-zinams-ka-taxify-nu-sak-darboties-ari-londona<div class="margin-2--bottom"> <p class="font-size--text-large font--serif font-weight--bold">Igaunijā radītā Eiropas kopbrauk&scaron;anas platforma Bolt, ko&nbsp;iepriek&scaron; arī Rīgā ilgi pazinām kā&nbsp;Taxify, uzsāk darbību Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā, informē uzņēmums.</p> </div><p>&nbsp;</p><p class="font--serif font-size--text-large margin-2--bottom">Bolt lietotnē Londonā tiks iestrādāta palīdzības izsauk&scaron;anas poga. SOS pakalpojums nodro&scaron;inās papildus dro&scaron;ību pasažieriem, un&nbsp;vajadzības gadījumā būs iespējams nekavējoties sazināties ar&nbsp;policiju. Mazāk steidzamos jautājumos pasažieri varēs sazināties ar&nbsp;Bolt diennakts klientu apkalpo&scaron;anas centru Londonā. Lai no&nbsp;bīstamām situācijām pasargātu arī vadītājus, arī viņiem būs iespēja izmantot palīdzības izsauk&scaron;anas poga.</p> <blockquote> <p class="font--serif font-size--text-large margin-2--bottom">&laquo;Mēs esam priecīgi par iespēju uzsākt darbību Lielbritānijas tirgū, sākot ar&nbsp;tās dinamisko galvaspilsētu. Londonā. Londona ir&nbsp;pelnījusi lielāku izvēli kopbrauk&scaron;anas nozarē,&raquo; pauž Bolt dibinātājs Markuss Villigs. &laquo;Zemākas cenas pasažieriem un&nbsp;labāki darba apstākļi vadītājiem atstāj pozitīvu iespaidu uz&nbsp;tirgu, to&nbsp;var novērot visā pasaulē.&raquo;</p> </blockquote>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/15/bolt-ieprieks-riga-labi-zinams-ka-taxify-nu-sak-darboties-ari-londonaSat, 15 Jun 2019 23:11:00 +0300Sat, 15 Jun 2019 23:11:00 +0300TELEGRAFMaris AvotsMaris AvotsNo<div class="margin-2--bottom"> <p class="font-size--text-large font--serif font-weight--bold">Igaunijā radītā Eiropas kopbrauk&scaron;anas platforma Bolt, ko&nbsp;iepriek&scaron; arī Rīgā ilgi pazinām kā&nbsp;Taxify, uzsāk darbību Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā, informē uzņēmums.</p> </div>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/15/bolt-ieprieks-riga-labi-zinams-ka-taxify-nu-sak-darboties-ari-londona&laquo;Bolt&raquo;, iepriek&scaron; Rīgā labi zināms kā&nbsp;&laquo;Taxify&raquo;, nu&nbsp;sāk darboties arī LondonāEkonomikaVāc parakstus par PVN atcel&scaron;anu bērnu precēm un&nbsp;pakalpojumiemhttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/15/vac-parakstus-par-pvn-atcelsanu-bernu-precem-un-pakalpojumiem<p>Sabiedrības iniciatīvu portālā &laquo;Manabalss.lv&raquo; sākta parakstu vāk&scaron;ana par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atcel&scaron;anu bērnu precēm un&nbsp;pakalpojumiem.</p><p>&nbsp;</p><p>Kā&nbsp;iniciatīvas pārstāve norādīta Tatjana Andrijeca. Viņa paudusi, ka&nbsp;&laquo;Latvijas iedzīvotāji strauji izmirst&raquo;. Pēc viņas teiktā, negatīvs dzimstības saldo saglabājas arī 2019.gadā.</p> <blockquote> <p>&laquo;Ja&nbsp;situācija nemainīsies, vēl pēc 30&nbsp;gadiem Latvijas iedzīvotāju skaits samazināsies par 450&nbsp;000&nbsp;cilvēku. Ņemot vērā prognozējamo migrāciju līdz 2050.gadam, Latvijas iedzīvotāju skaits būs mazāks par vienu miljonu cilvēku,&raquo; norādīja iniciatīvas autore. Tāpēc, viņasprāt, nepiecie&scaron;ams nekavējoties rīkoties, lai dzimstības rādītāji valstī uzlabotos.</p> </blockquote> <p>Viens no&nbsp;galvenajiem iemesliem, kāpēc ģimenes atliek lēmumu par bērna lai&scaron;anu pasaulē, ir&nbsp;dzīves līmeņa pazeminā&scaron;anās pēc bērna piedzim&scaron;anas, uzskata Andrijeca, piebilstot, ka&nbsp;patlaban noteiktā valsts materiālā atbalsta sistēma praktiski neuzlabo situāciju.</p> <p>Ņemot vērā eso&scaron;o demogrāfisko situāciju, viņa ierosina atcelt PVN mazuļu pārtikai, ēdinā&scaron;anai bērnudārzos, skolās un&nbsp;vasaras atpūtas vietās, bērnu higiēnas precēm, bērnu apģērbam un&nbsp;apaviem, ieskaitot sporta un&nbsp;ortopēdisko, bērnu un&nbsp;pusaudžu skolas mēbelēm, bērnu automa&scaron;īnas sēdekļiem un&nbsp;bērnu invalīdu krēsliem, bērnu grāmatām, mācību grāmatām, skolas piederumiem, bērnu dzirdes aparātiem, bērnu brillēm, bērnu biļetēm pilsētu un&nbsp;starppilsētu sabiedriskajā transportā, bērnu zālēm un&nbsp;medikamentiem, bērnu pulciņiem, bērnu sporta nodarbībām, vasaras atpūtas nometnēm, bērnudārziem un&nbsp;skolām, ieskaitot privātās, kā&nbsp;arī augstskolu sagatavo&scaron;anas kursiem un&nbsp;privātskolotāju pakalpojumiem.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/15/vac-parakstus-par-pvn-atcelsanu-bernu-precem-un-pakalpojumiemSat, 15 Jun 2019 16:34:00 +0300Sat, 15 Jun 2019 16:34:00 +0300TELEGRAFMaris AvotsMaris AvotsNo<p>Sabiedrības iniciatīvu portālā &laquo;Manabalss.lv&raquo; sākta parakstu vāk&scaron;ana par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atcel&scaron;anu bērnu precēm un&nbsp;pakalpojumiem.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/15/vac-parakstus-par-pvn-atcelsanu-bernu-precem-un-pakalpojumiemVāc parakstus par PVN atcel&scaron;anu bērnu precēm un&nbsp;pakalpojumiemEkonomikaPVD ģenerāldirektors Balodis algā pērn saņēmis vairāk nekā 42&nbsp;tūksto&scaron;us eirohttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/15/pvd-generaldirektors-balodis-alga-pern-sanemis-vairak-neka-42-tukstosus-eiro<p>Pārtikas un&nbsp;veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis pagāju&scaron;ajā gadā algā saņēma 42&nbsp;426&nbsp;eiro, kas ir&nbsp;2017.gada līmenī, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas deklarācija.</p><p>&nbsp;</p><p>Papildu algai Balodis 2018.gadā saņēma arī 490 eiro ienākumus no&nbsp;Lauku atbalsta dienesta, kas ir&nbsp;par&nbsp;26% mazāk nekā gadu iepriek&scaron;.</p> <p>Deklarācija liecina, ka&nbsp;Balodim pērn, tāpat kā&nbsp;gadu iepriek&scaron;, piederēja 2016.gadā iegādāta tā&nbsp;pa&scaron;a gada izlaides piekabe&nbsp;&mdash; transporta kravas kaste &laquo;TIKI CE200-R&raquo;. Balodim pagāju&scaron;ajā gada beigās piederēja arī nekustamais īpa&scaron;ums&nbsp;&mdash; zemes un&nbsp;ēkas&nbsp;&mdash; Birzgales pagastā.</p> <p>Pagāju&scaron;ajā PVD ģenerāldirektoram nebija uzkrājumu vai parādsaistību, kas pārsniegtu 20&nbsp;minimālās mēne&scaron;algas. Tāpat viņam nebija uzkrāti līdzekļi privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdro&scaron;inā&scaron;anā.</p> <p>Jau ziņots, ka&nbsp;PVD ģenerāldirektors 2017.gadā algā saņēma 42&nbsp;596, kas bija par 1,3% vairāk nekā gadu iepriek&scaron;.</p> <p>Balodis par PVD ģenerāldirektoru kļuva 2010.gada aprīlī.</p> <p>PVD&nbsp;ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā eso&scaron;a valsts pārvaldes iestāde, kas veic pārtikas aprites un&nbsp;veterinārmedicīnas nozares valsts uzraudzību un&nbsp;kontroli.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/15/pvd-generaldirektors-balodis-alga-pern-sanemis-vairak-neka-42-tukstosus-eiroSat, 15 Jun 2019 15:29:00 +0300Sat, 15 Jun 2019 15:29:00 +0300TELEGRAFMaris AvotsMaris AvotsNo<p>Pārtikas un&nbsp;veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis pagāju&scaron;ajā gadā algā saņēma 42&nbsp;426&nbsp;eiro, kas ir&nbsp;2017.gada līmenī, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas deklarācija.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/15/pvd-generaldirektors-balodis-alga-pern-sanemis-vairak-neka-42-tukstosus-eiroPVD ģenerāldirektors Balodis algā pērn saņēmis vairāk nekā 42&nbsp;tūksto&scaron;us eiroEkonomikaIedzīvotāji nemierā: Sāk vākt parakstus pret pasta pakalpojumu tarifu cel&scaron;anuhttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/15/iedzivotaji-nemiera-sak-vac-parakstus-pret-pasta-pakalpojumu-tarifu-celsanu<p>Sabiedrības iniciatīvu portālā &laquo;Manabalss.lv&raquo; sākta parakstu vāk&scaron;ana pret VAS &laquo;Latvijas Pasts&raquo; plānoto pakalpojumu tarifu cel&scaron;anu.</p><p>&nbsp;</p><p>Kā&nbsp;iniciatīvas pārstāvis norādīts Anžejs Dmuhovskis, uzsverot, ka&nbsp;jauno tarifu dēļ arī parastu vēstuļu sūtī&scaron;ana kļūs ievērojami dārgāka, salīdzinot ar&nbsp;citām Eiropas valstīm.</p> <p>Iniciatīvas autora ieskatā iemesls palielināt tarifus, jo&nbsp;tie nebija mainīti desmit gadus, ietver loģikas kļūdu, turklāt jauninājumu ievie&scaron;ana jauninājuma pēc neizskatās pēc dro&scaron;a risinājuma. &laquo;Arī iemesls palielināt tarifus, jo&nbsp;&bdquo;citās valstīs tarifi &scaron;ai laikā ir&nbsp;palielināti divas un&nbsp;vairāk reizes&ldquo; nav skaidrs. Loģiskāk būtu salīdzināt, vai &scaron;ādi tarifi ir&nbsp;atbilstīgi Latvijas situācijai patlaban un&nbsp;attiecībā pret citām valstīm,&raquo; pauda Dmuhovskis.</p> <p>Viņaprāt, salīdzinot vidējās algas daudzās valstīs, redzams, ka&nbsp;Latvijā vēstuļu nosūtī&scaron;anas pakalpojums būs viens no&nbsp;visnepieejamākajiem Eiropā.</p> <p>Tāpēc iniciatīvā pausts lūgums Sabiedrisko pakalpojumu regulē&scaron;anas komisijai nesaskaņot jaunos &laquo;Latvijas Pasta&raquo; tarifus, savukārt &laquo;Latvijas Pastam&raquo; būtu jāpārskata jaunais tarifu projekts.</p> <p>Idejas autors uzskata, ka&nbsp;no&nbsp;tarifu nesaskaņo&scaron;anas un&nbsp;pārskatī&scaron;anas sabiedrība iegūs&nbsp;to, ka&nbsp;vēstuļu korespondence paliktu pieejama, turklāt &laquo;postcrossing&raquo; jeb starptautiskā pastkar&scaron;u apmaiņas kustība paliktu dzīvotspējīga.</p> <p>Parakstus plānots iesniegt Sabiedrisko pakalpojumu regulē&scaron;anas komisijai un&nbsp;&laquo;Latvijas Pastam&raquo;.</p> <p>Kā&nbsp;ziņots, &laquo;Latvijas pasts&raquo; iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulē&scaron;anas komisijai (SPRK) jauno tarifu projektu, kas paredz būtisku cenu pieaugumu vēstuļu sūtī&scaron;anai, savukārt atsevi&scaron;ķu pasta pakalpojumu cena samazināsies.</p> <p>&laquo;Universālā pasta pakalpojuma tarifi un&nbsp;to&nbsp;struktūra Latvijā nav mainīti vairāk nekā 10&nbsp;gadu, tie ir&nbsp;novecoju&scaron;i, ļoti sarežģīti un&nbsp;neatbilst ne&nbsp;vietējai, ne&nbsp;starptautiskajai tirgus situācijai un&nbsp;mūsdienu patēriņa paradumiem. Pēdējos gados esam strādāju&scaron;i pie pakalpojumu optimizācijas, produktivitātes cel&scaron;anas un&nbsp;digitalizācijas. Pienācis laiks mainīt arī tarifu struktūru, lai nodro&scaron;inātu kvalitatīvu pakalpojumu&nbsp;&mdash; atvieglota tarifu administrē&scaron;ana ļaus nodro&scaron;ināt ātrākas piegādes un&nbsp;ievērojami uzlabot apkalpo&scaron;anas ātrumu,&raquo; uzsvēra &laquo;Latvijas pasta&raquo; valdes priek&scaron;sēdētājs Mārcis Vilcāns.</p> <p>Piemēram, vienkār&scaron;a pasta sūtījuma&nbsp;A klases svarā līdz 20&nbsp;gramiem nosūtī&scaron;anas maksa no&nbsp;līdz&scaron;inējiem 0,57 eiro pieaugs līdz vienam eiro, kas ir&nbsp;75,4% pieaugums. Maksa par vienkār&scaron;u pasta sūtījumu svarā līdz 500 gramiem pieaugs no&nbsp;līdz&scaron;inējā 1,1 eiro līdz 1,3&nbsp;eiro, kas ir&nbsp;18,2% pieaugums, savukārt svarā līdz vienam kilogramam maksa samazināsies&nbsp;&mdash; no&nbsp;līdz&scaron;inējā 1,71 eiro līdz 1,6&nbsp;eiro, kas ir&nbsp;par 6,4% mazāk.</p> <p>Vēstules nosūtī&scaron;ana uz&nbsp;Eiropu kļūs divas reizes dārgāka&nbsp;&mdash; no&nbsp;0,78 eiro līdz 1,6&nbsp;eiro. Savukārt pasta sūtījumi uz&nbsp;Eiropu kļūs būtiski lētāki&nbsp;&mdash; svarā līdz 500 gramiem sūtījuma nosūtī&scaron;ana maksās 2,4 eiro līdz&scaron;inējo 4,2 eiro vietā, bet sūtījumi līdz vienam kilogramam maksās par&nbsp;30% lētāk&nbsp;&mdash; maksa samazināsies no&nbsp;līdz&scaron;inējiem 6,47 eiro līdz 4,3&nbsp;eiro. &Scaron;ādi sūtījumu tarifi būs spēkā arī uz&nbsp;vairums valstīm ārpus Eiropas, piemēram, uz&nbsp;ASV un&nbsp;Krieviju, kas ir&nbsp;būtiski lētāk nekā līdz &scaron;im.</p> <p>&laquo;Latvijas pasts&raquo; nodro&scaron;ina pasta pakalpojumu pieejamību Latvijā, uzturot vairāk nekā 600 pasta pakalpojumu snieg&scaron;anas vietu. Uzņēmuma pamatfunkcija ir&nbsp;universālā pasta pakalpojuma snieg&scaron;ana, papildus nodro&scaron;inot arī komercpārvadājumu, eksprespasta, maksājumu, preses, mazumtirdzniecības un&nbsp;filatēlijas pakalpojumus. &laquo;Latvijas pasts&raquo; ir&nbsp;valstij pilnībā piedero&scaron;s uzņēmums, kurā strādā vairāk nekā 4000&nbsp;darbinieku.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/15/iedzivotaji-nemiera-sak-vac-parakstus-pret-pasta-pakalpojumu-tarifu-celsanuSat, 15 Jun 2019 13:02:00 +0300Sat, 15 Jun 2019 13:02:00 +0300TELEGRAFMaris AvotsMaris AvotsNo<p>Sabiedrības iniciatīvu portālā &laquo;Manabalss.lv&raquo; sākta parakstu vāk&scaron;ana pret VAS &laquo;Latvijas Pasts&raquo; plānoto pakalpojumu tarifu cel&scaron;anu.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/15/iedzivotaji-nemiera-sak-vac-parakstus-pret-pasta-pakalpojumu-tarifu-celsanuIedzīvotāji nemierā: Sāk vākt parakstus pret pasta pakalpojumu tarifu cel&scaron;anuEkonomikaAmatu atstājis tirdzniecības centra &laquo;Akropole&raquo; vadītājs Beitiņ&scaron;https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/15/amatu-atstajis-tirdzniecibas-centra-akropole-vaditajs-beitins<p>Tirdzniecības centra &laquo;Akropoles&raquo; līdz&scaron;inējais vadītājs Kaspars Beitiņ&scaron; atstāj amatu un&nbsp;turpmāk strādāt būvniecības uzņēmumā &laquo;M.M.M. projekti Development&raquo;, attīstot citus būvniecības projektus, informēja &laquo;Akropole Rīga&raquo; komunikācijas konsultante Lauma Laube.</p><p>&nbsp;</p><p>&laquo;M.M.M. projekti Development&raquo; pieder Lietuvas nekustamo īpa&scaron;umu kompānijai &laquo;M.M.M. Projektai&raquo;, kas astoņus hektārus lielā teritorijā Rīgā, starp Daugavgrīvas ielu un&nbsp;Zunda kanālu plāno attīstīt daudzfunkcionālu komerciālo un&nbsp;dzīvojamo ēku kvartālu. Iepriek&scaron; tie&scaron;i &scaron;ajā vietā bija plānota tirdzniecības un&nbsp;izklaides centra &laquo;Akropole&raquo; būvniecība, taču &laquo;Akropolis Group&raquo; izlēma par labu Ķengaragam.</p> <p>Laube sacīja, ka&nbsp;līdz brīdim, kad konkursa kārtībā tiks izvēlēts jauns &laquo;Akropoles&raquo; vadītājs Latvijā, iepirk&scaron;anās un&nbsp;izklaides centra vadītāja pienākumus pildīs &laquo;Akropolis Group&raquo; valdes priek&scaron;sēdētājs Vitauts Labecks.</p> <p>Labecks skaidro, ka&nbsp;&scaron;ajā nedēļā tika parakstīts pēdējais ar&nbsp;&laquo;Akropoles&raquo; būvniecību saistītais pieņem&scaron;anas-nodo&scaron;anas akts ar&nbsp;ģenerāluzņēmēju &laquo;Merks&raquo;.</p> <p>&laquo;Tāpēc ir&nbsp;likumsakarīgi, ka&nbsp;Beitiņ&scaron; patlaban pieņem jaunus izaicinājumus un&nbsp;turpinās dot savu pieredzi jaunu būvobjektu attīstībā,&raquo; norāda Labecks.</p> <p>Jau ziņots, ka&nbsp;aprīlī Rīgā, Maskavas ielā 257 tika atklāts jauns iepirk&scaron;anās un&nbsp;izklaides centrs &laquo;Akropole&raquo;, kurā divos stāvos pārstāvēti teju 170&nbsp;nomnieki, tostarp apmēram 140 modes un&nbsp;dzīvesstila preču veikali, kā&nbsp;arī dažādu pakalpojumu sniedzēji, jaunais kinoteātris, izklaides zona, hokeja spēlē&scaron;anai un&nbsp;slido&scaron;anai piemērota ledus arēna, sporta klubs, kā&nbsp;arī 30&nbsp;dažādi restorāni un&nbsp;kafejnīcas. Tirdzniecības centrā ir&nbsp;atvērts arī &laquo;Maxima XXX&raquo; lielveikals.</p> <p>Tirdzniecības un&nbsp;izklaides centra &laquo;Akropole&raquo; būvniecības ģenerāluzņēmējs bija SIA &laquo;Merks&raquo;. Tirdzniecības centra ēkas tehnisko projektu izstrādāja arhitektu birojs &laquo;Sarma &amp;&nbsp;Norde arhitekti&raquo;, bet projekta tehnisko uzraudzību nodro&scaron;ināja uzņēmums SIA &laquo;Būvuzraugi LV&raquo;.</p> <p>LETA jau ziņoja, ka&nbsp;Lietuvas &laquo;Akropolis Group&raquo; 2017.gada decembrī pārdevusi tai piedero&scaron;o uzņēmumu SIA &laquo;DG31&raquo;, kas nodarbojas ar&nbsp;astoņus hektārus lielas teritorijas attīstī&scaron;anu Daugavgrīvas ielā. Uzņēmumu &laquo;DG31&raquo; no&nbsp;&laquo;Akropolis Group&raquo; iegādājās Lietuvas nekustamo īpa&scaron;umu kompānija &laquo;M.M.M. Projektai&raquo;.</p> <p>&laquo;M.M.M. Projektai&raquo; plāno pakāpeniski kvartāla attīstībā ieguldīt vairāk nekā 150 miljonus eiro.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/15/amatu-atstajis-tirdzniecibas-centra-akropole-vaditajs-beitinsSat, 15 Jun 2019 12:07:00 +0300Sat, 15 Jun 2019 12:07:00 +0300TELEGRAFMaris AvotsMaris AvotsNo<p>Tirdzniecības centra &laquo;Akropoles&raquo; līdz&scaron;inējais vadītājs Kaspars Beitiņ&scaron; atstāj amatu un&nbsp;turpmāk strādāt būvniecības uzņēmumā &laquo;M.M.M. projekti Development&raquo;, attīstot citus būvniecības projektus, informēja &laquo;Akropole Rīga&raquo; komunikācijas konsultante Lauma Laube.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/15/amatu-atstajis-tirdzniecibas-centra-akropole-vaditajs-beitinsAmatu atstājis tirdzniecības centra &laquo;Akropole&raquo; vadītājs Beitiņ&scaron;Ekonomika&laquo;Luminor&raquo; emitējusi nenodro&scaron;inātās obligācijas 300 miljonu eiro vērtībāhttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/14/luminor-emitejusi-nenodrosinatas-obligacijas-300-miljonu-eiro-vertiba<p>&laquo;Luminor Bank&raquo; emitējusi augstākā ranga nenodro&scaron;inātās obligācijas 300 miljonu eiro vērtībā ar&nbsp;dzē&scaron;anas termiņu trīs gadi četri mēne&scaron;i, aģentūrai LETA pavēstīja bankā.</p><p>&nbsp;</p><p>Obligācijas būs reģistrētas tirdzniecībai Īrijas biržā.</p> <p>&laquo;Luminor&raquo; finan&scaron;u resursu pārvaldes vadītājs Makss Ērengens norādījis, ka&nbsp;&scaron;is ir&nbsp;vēl viens nozīmīgs &laquo;Luminor Bank&raquo; attīstības solis, lai kļūtu par pa&scaron;finansētu un&nbsp;neatkarīgu Baltijas mēroga banku.</p> <p>&laquo;Emisija piesaistīja investoru interesi teju visā Eiropā, kopumā no&nbsp;17&nbsp;valstīm,&raquo; sacījis Ērengens.</p> <p>Banka vēsta, ka&nbsp;jūnija sākumā notika aptuveni piecdesmit tik&scaron;anās ar&nbsp;investoriem no&nbsp;Baltijas valstīm, Ziemeļvalstīm un&nbsp;Eiropas, tai skaitā Lielbritānijas, Vācijas, Francijas un&nbsp;Polijas.</p> <p>Investoru interese bijusi liela, radot pieprasījumu pēc vērtspapīriem par vairāk nekā 600 miljoniem eiro, kas ļāva &laquo;Luminor&raquo; panākt izdevīgus nosacījumus tam nepiecie&scaron;amajam aizņem&scaron;anās apjomam&nbsp;&mdash; 300 miljoniem eiro, uzsvēra bankā..</p> <p>Darījuma izmaksas virs bezriska likmēm ir&nbsp;167 bāzes punkti, kas, salīdzinot ar&nbsp;sākotnējiem indikatīvajiem cenas rādītājiem, nodro&scaron;ināja par 13&nbsp;bāzes punktiem zemākas izmaksas. Ņemot vērā zemās eiro procentu likmes, obligāciju kupona likme tika noteikta 1,375% apjomā, sasniedzot 1,42% ienesīgumu. Vairāk nekā&nbsp;80% no&nbsp;pieprasījumiem ar&nbsp;kopējo vērtību&nbsp;&mdash; gandrīz 500 miljoni eiro, bija no&nbsp;valstīm, kas atrodas ārpus Baltijas.</p> <p>Obligācijām ir&nbsp;pie&scaron;ķirts kredītreitingu aģentūras &laquo;Moody&rsquo;s&raquo; provizoriskais prioritārais nenodro&scaron;inātais reitings &laquo;Baa2&raquo; līmenī, kas ierindo &laquo;Luminor&raquo; vērtspapīrus zema riska investīciju kategorijā, norādīja bankā.</p> <p>Saskaņā ar&nbsp;vidējā termiņa eiroobligāciju programmu &laquo;Lumimor&raquo; emitēto obligāciju kopsumma tagad ir&nbsp;650 miljoni eiro. Pagāju&scaron;ā gada oktobra &scaron;ādas obligācijas tika izlaistas 350 miljonu eiro apmērā.</p> <p>*Luminor&quot; ir&nbsp;izveidojusi vidēja termiņa eiroobligāciju programmu trīs miljardu eiro apmērā, kas ļauj emitēt obligācijas ar&nbsp;standartizētu dokumentāciju. Programmai ir&nbsp;divi mērķi&nbsp;&mdash; aizvietot finansējumu no&nbsp;pa&scaron;reizējiem akcionāriem, kā&nbsp;arī sniegt atbalstu un&nbsp;finansējumu klientu darbībai, piebilda bankā.</p> <p>&laquo;Luminor&raquo; ir&nbsp;tre&scaron;ais lielākais finan&scaron;u pakalpojumu sniedzējs Baltijas tirgū ar&nbsp;vienu miljonu klientu, kā&nbsp;arī&nbsp;17% tirgus daļu noguldījumos un&nbsp;aptuveni 21%&nbsp;&mdash; kreditē&scaron;anā.</p> <p>Jau vēstīts, ka&nbsp;2017.gada oktobrī Baltijas valstīs darbu sāka &laquo;Nordea Bank&raquo; un&nbsp;DNB apvienotā banka &laquo;Luminor Bank&raquo;, savukārt &scaron;ogad janvāra sākumā tika pabeigta Baltijas valstīs strādājo&scaron;o &laquo;Luminor Bank&raquo; pārrobežu apvieno&scaron;ana, bankai turpinot darbību ar&nbsp;centrālo biroju Igaunijā un&nbsp;filiālēm Latvijā un&nbsp;Lietuvā.</p> <p>2018.gada septembrī tika paziņots, ka&nbsp;par &laquo;Luminor Bank&raquo; stratēģisko investoru kļūs ASV investīciju kompānija &laquo;Blackstone&raquo;, ieguldot miljardu eiro. Darījumā &laquo;Blackstone&raquo; iegādāsies 60% &laquo;Luminor Bank&raquo; akciju un&nbsp;kļūs par vairākuma akciju īpa&scaron;nieku līdzās bankas pa&scaron;reizējiem akcionāriem &laquo;Nordea Bank&raquo; un&nbsp;&laquo;DNB Bank&raquo;, kuriem katram turpmāk piederēs&nbsp;20% akciju. Vienlaikus &laquo;Blackstone&raquo; un&nbsp;&laquo;Nordea Bank&raquo; noslēgu&scaron;i papildu vieno&scaron;anos par &laquo;Nordea&raquo; 20% akciju pārdo&scaron;anu tuvāko gadu laikā.</p> <p>Eiropas Komisija &scaron;im darījumam deva piekri&scaron;anu &scaron;ogad janvārī.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/14/luminor-emitejusi-nenodrosinatas-obligacijas-300-miljonu-eiro-vertibaFri, 14 Jun 2019 14:32:00 +0300Fri, 14 Jun 2019 14:32:00 +0300TELEGRAFMaris AvotsMaris AvotsNo<p>&laquo;Luminor Bank&raquo; emitējusi augstākā ranga nenodro&scaron;inātās obligācijas 300 miljonu eiro vērtībā ar&nbsp;dzē&scaron;anas termiņu trīs gadi četri mēne&scaron;i, aģentūrai LETA pavēstīja bankā.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/14/luminor-emitejusi-nenodrosinatas-obligacijas-300-miljonu-eiro-vertiba&laquo;Luminor&raquo; emitējusi nenodro&scaron;inātās obligācijas 300 miljonu eiro vērtībāEkonomikaUzņēmumam &laquo;Olainfarm&raquo; ir&nbsp;jauns saimnieks?https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/14/uznemumam-olainfarm-ir-jauns-saimnieks<p>No&nbsp;dro&scaron;iem avotiem izskanējis, ka&nbsp;Valērija Maligina meitas un&nbsp;mantinieces Irina Maligina un&nbsp;Nika Saveļjeva ir&nbsp;vienoju&scaron;ās un&nbsp;nodevu&scaron;as savas akcijas AS&nbsp;&laquo;RECIPE PLUS&raquo;.</p><p>&nbsp;</p><p>To&nbsp;netie&scaron;i apliecina arī &scaron;o&nbsp;abu līdzmantinieču lēmuma sakarā vakar, 13. jūnijā, Uzņēmumu reģistrā iesniegtais pieteikums par izmaiņu veik&scaron;anu sabiedrības ar&nbsp;ierobežotu atbildību &laquo;OLMAFARM&raquo; valdē, kas ir&nbsp;lielākais AS&nbsp;&laquo;Olainfarm&raquo; akcionārs.</p> <p>&Scaron;ādas rīcības mērķis ir&nbsp;viens: pirms AS&nbsp;&laquo;Olainfarm&raquo; kārtējās akcionāru sapulces, kas sasaukta&nbsp;17. jūnijā, veikt darbības, kas ļautu nomainīt uzņēmuma padomi un&nbsp;valdi, &scaron;ajā situācijā būtiski kaitējot visu akcionāru un&nbsp;uzņēmuma interesēm.</p> <p>Signe Baldere-Sildedze, Emīlijas Annas Maliginas dabiskā aizbildne: &laquo;Varu apstiprināt, ka&nbsp;manā rīcībā nonākusi informācija, ka&nbsp;Irina Maligina un&nbsp;Nika Saveļjeva ir&nbsp;vienoju&scaron;ās, un&nbsp;Uzņēmumu reģistrā ir&nbsp;iesniegts pieteikums par izmaiņu veik&scaron;anu sabiedrības ar&nbsp;ierobežotu atbildību &bdquo;OLMAFARM&ldquo; valdē, pie kam&nbsp;&mdash; paātrinātā kārtībā. Uzņēmumu reģistrā iesniegtais līdzmantinieču I.Maliginas un&nbsp;N.Saveļjevas lēmums ir&nbsp;prettiesisks, jo&nbsp;nav ievērota procedūra, kā&nbsp;arī&nbsp;&mdash; A.E. Maliginas, kura ir&nbsp;viena no&nbsp;trim līdzmantiniecēm &scaron;ajā sabiedrībā, intereses un&nbsp;tiesības. Ar&nbsp;mani kā&nbsp;A.E. Maliginas likumisko pārstāvi neviens nav apspriedis jautājumu par izmaiņu veik&scaron;anu valdē, vēl jo&nbsp;vairāk&nbsp;&mdash; es&nbsp;neesmu pat aicināta apspriest &scaron;ādu lēmumu.&raquo;</p> <p>Uz&nbsp;jautājumu, vai abas līdzmantinieces, Irina Maligina un&nbsp;Nika Saveļjeva, ir&nbsp;nodevu&scaron;as savas akcijas AS&nbsp;&laquo;RECIPE PLUS&raquo;: &laquo;Es&nbsp;nevaru ne&nbsp;apstiprināt, ne&nbsp;noliegt. Vēlos uzsvērt, ka, lai aizsargātu savas nepilngadīgās meitas intereses, esmu nekavējoties attiecīgi rīkojusies.&raquo;</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/14/uznemumam-olainfarm-ir-jauns-saimnieksFri, 14 Jun 2019 11:57:00 +0300Fri, 14 Jun 2019 11:57:00 +0300TELEGRAFПетр ТелеграфовПетр ТелеграфовNo<p>No&nbsp;dro&scaron;iem avotiem izskanējis, ka&nbsp;Valērija Maligina meitas un&nbsp;mantinieces Irina Maligina un&nbsp;Nika Saveļjeva ir&nbsp;vienoju&scaron;ās un&nbsp;nodevu&scaron;as savas akcijas AS&nbsp;&laquo;RECIPE PLUS&raquo;.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/14/uznemumam-olainfarm-ir-jauns-saimnieksUzņēmumam &laquo;Olainfarm&raquo; ir&nbsp;jauns saimnieks?EkonomikaVID kratī&scaron;anās katoļu baznīcu draudzēs izņēmis vairākus desmitus tūksto&scaron;u eirohttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/13/vid-kratisanas-katolu-baznicu-draudzes-iznemis-vairakus-desmitus-tukstosu-eiro<p>Valsts ieņēmumu dienests (VID) kratī&scaron;anās trīs Latvijas Romas Katoļu baznīcu draudzēs izņēmis vairākus desmitus tūksto&scaron;us eiro lielus ziedojumus, liecina aģentūras LETA rīcībā eso&scaron;ā informācija.</p><p>&nbsp;</p><p>Tikmēr reaģējot uz&nbsp;kratī&scaron;anām Latvijas Romas Katoļu baznīcas dievnamos, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) Garīgo lietu padomē aicinās Valsts ieņēmumu dienestam (VID) skaidrot baznīcās saņemto ziedojumu uzskaites pareizību, aģentūru LETA informēja ministra preses sekretārs Andris Vitenburgs.</p> <p>Bordāns &scaron;odien iepazī&scaron;anās vizītē tikās ar&nbsp;Rīgas arhibīskapu metropolītu Zbigņevu Stankeviču, lai apspriestu valsts un&nbsp;baznīcas sadarbības jautājumus.</p> <p>Īpa&scaron;a uzmanība tik&scaron;anās laikā veltīta neseniem notikumiem, kas pēc VID iniciatīvas norisinājās vairākās katoļu draudzēs. Ņemot vērā sarunā paustās atziņas, Bordāns aicinās Ministru prezidentu Kri&scaron;jāni Kariņu (JV) sasaukt viņa vadīto Garīgo lietu padomi, lai VID varētu skaidrot reliģisko organizāciju vadītājiem grāmatvedības dokumentu kārto&scaron;anas pareizības jautājumus.</p> <p>Garīgo lietu padomē, kas ir&nbsp;valsts un&nbsp;reliģisko organizāciju sadarbību koordinējo&scaron;ā institūcija, atbildīgajām amatpersonām būtu jāskaidro savs darbs. Visām pusēm nepiecie&scaron;ams vienoties par pareizāko risinājumu reliģiskajās organizācijās saņemto ziedojumu uzskaitei grāmatvedības dokumentos, tostarp par caurspīdīguma principa nodro&scaron;inā&scaron;anu, uzsver Bordāns.</p> <p>Vienlaikus viņ&scaron; akcentē, ka, īstenojot principu &laquo;Konsultē vispirms&raquo;, kontrolējo&scaron;ās un&nbsp;uzraugo&scaron;ās institūcijas caur izpratnes veicinā&scaron;anu nodro&scaron;ina atbilsto&scaron;u prasību izpildi, sodu piemēro&scaron;anu un&nbsp;sankcijas atstājot tiem gadījumiem, kad sadarbība ir&nbsp;bijusi bez rezultāta. Taču, kā&nbsp;paudis ministrs, atsevi&scaron;ķos gadījumos, &laquo;izmantojot nesamērīgus administratīvos resursus krimināllietās&raquo;, rezultāti liek aizdomāties par to&nbsp;izlieto&scaron;anas lietderību, piemēram, lūkojoties uz&nbsp;draudzēm ziedoto naudas līdzekļu izņemtajām summām.</p> <p>&laquo;Tas pretnostata valsts un&nbsp;baznīcu intereses, vairojot plaisu un&nbsp;neizpratni par varas represīvā aparāta iedarbinā&scaron;anas mērķiem un&nbsp;iemesliem, nevis veicina valsts un&nbsp;reliģisko organizāciju kā&nbsp;līdzvērtīgu partneru sadarbību, vērstu uz&nbsp;sabiedrības labklājības vairo&scaron;anu,&raquo; norāda Bordāns.</p> <p>Cita starpā tieslietu ministrs un&nbsp;Rīgas arhibīskaps metropolīts pārrunāja reliģijas brīvības apdraudējuma iespējamos riskus, uzsverot sabiedrības saliedētības, savstarpējās iecietības un&nbsp;tolerances veicinā&scaron;anas nozīmi. Tāpat arī abas puses apmainījās ar&nbsp;viedokļiem par Rīgas Svētā Pētera baznīcas turpmāko pārvaldī&scaron;anu, kā&nbsp;arī sakrālā mantojuma saglabā&scaron;anu un&nbsp;kultūras pieminekļu atjauno&scaron;anu.</p> <p>Jau ziņots, ka&nbsp;5.jūnijā VID veicis kratī&scaron;anu vairākos katoļu baznīcas dievnamos, kas saistīta ar&nbsp;aizdomām par likumam neatbilsto&scaron;u ziedojumu izmanto&scaron;anu. Izmeklē&scaron;anas procesā arestēto nav.</p> <p>Viens no&nbsp;veikto kratī&scaron;anu iemesliem esot saistīts ar&nbsp;automa&scaron;īnas iegādi pirms vairāk nekā pieciem gadiem. Tuvākajā laikā, pēc apstākļu noskaidro&scaron;anas, puses sniegs pla&scaron;āku paziņojumu saistībā ar&nbsp;VID ierosināto lietu, sola baznīcā</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/13/vid-kratisanas-katolu-baznicu-draudzes-iznemis-vairakus-desmitus-tukstosu-eiroThu, 13 Jun 2019 17:33:00 +0300Thu, 13 Jun 2019 17:33:00 +0300TELEGRAFMaris AvotsMaris AvotsNo<p>Valsts ieņēmumu dienests (VID) kratī&scaron;anās trīs Latvijas Romas Katoļu baznīcu draudzēs izņēmis vairākus desmitus tūksto&scaron;us eiro lielus ziedojumus, liecina aģentūras LETA rīcībā eso&scaron;ā informācija.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/13/vid-kratisanas-katolu-baznicu-draudzes-iznemis-vairakus-desmitus-tukstosu-eiroVID kratī&scaron;anās katoļu baznīcu draudzēs izņēmis vairākus desmitus tūksto&scaron;u eiroEkonomikaIgauņu uzņēmumam aizliedz pārvadāt pasažierus mar&scaron;rutā Rīga-Daugavpilshttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/13/igaunu-uznemumam-aizliedz-parvadat-pasazierus-marsruta-riga-daugavpils<p>Pasažieru starptautiskais autopārvadātājs &laquo;Lux Express&raquo; nav tiesīgs veikt pasažieru pārvadājumus ar&nbsp;autobusiem mar&scaron;rutā Rīga-Birži-Daugavpils, aģentūrai LETA pauda Autotransporta direkcijas pārstāve Zane Plone.</p><p>&nbsp;</p><p>Viņa norādīja, ka&nbsp;Latvijā sabiedriskā transporta pakalpojumu tirgus ir&nbsp;regulēts, un, pamatojoties uz&nbsp;Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumu, regulārus pasažieru pārvadājumus iek&scaron;zemē ir&nbsp;tiesīgi veikt tikai tie pārvadātāji, kuriem ir&nbsp;noslēgts līgums par sabiedriskā transporta pakalpojumu snieg&scaron;anu konkrētā mar&scaron;rutu tīkla daļā.</p> <p>Turklāt atbilsto&scaron;i Autopārvadājumu likumam pārvadātājam, kas nodro&scaron;ina iek&scaron;zemes pārvadājumus, ir&nbsp;jāsaņem atļauja sniegt kabotāžas pārvadājumus. Kabotāžas pārvadājumu ietvaros notiek pasažieru uzņem&scaron;ana un&nbsp;izlai&scaron;ana vienas valsts ietvaros.</p> <p>Plone norādīja, ka, ņemot vērā minēto, mar&scaron;rutā Rīga-Daugavpils regulārus pasažieru pārvadājumus &scaron;obrīd ir&nbsp;tiesīgi veikt divi pārvadātāji&nbsp;&mdash; AS&nbsp;&laquo;Nordeka&raquo; un&nbsp;SIA &laquo;Daugavpils autobusu parks&raquo;.</p> <p>Pārvadātāji ir&nbsp;tiesīgi veikt pasažieru pārvadājumus starptautiskajos mar&scaron;rutos Eiropas Savienības (ES) teritorijā, ja&nbsp;iepriek&scaron; ir&nbsp;saņemta atļauja vienā no&nbsp;galapunktu valstīm. Latvijā kabotāžas pārvadājumi starpvalstu mar&scaron;rutos nav atļauti, un&nbsp;tas nozīmē, ka&nbsp;ir&nbsp;aizliegta pasažieru apmaiņa pieturvietās vienas valsts ietvaros, klāstīja direkcijas pārstāve.</p> <p>Plone uzsvēra, ka&nbsp;neviens no&nbsp;&laquo;Lux Express&raquo; grupas pārvadātājiem, tostarp &laquo;Lux Express Estonia&raquo;, nav vērsies Latvijas kompetentajā institūcijā, lai saņemtu atļauju veikt pārvadājumus mar&scaron;rutā Rīga-Birži-Daugavpils. Ņemot vērā, ka&nbsp;pārvadātājam nav saskaņojuma nodro&scaron;ināt regulāros komercpārvadājumus attiecīgajā mar&scaron;rutā, &scaron;ādu pakalpojumu snieg&scaron;ana tiks uzskatāma par nelegālo pārvadājumu.</p> <p>Jau ziņots, ka&nbsp;&laquo;Lux Express&raquo; no&nbsp;19.jūnija plāno sākt regulārus pasažieru pārvadājumus ar&nbsp;autobusiem mar&scaron;rutā Rīga-Birži-Daugavpils, kura izveidē uzņēmums investējis vienu miljonu eiro un&nbsp;pārvadājumus plāno nodro&scaron;ināt ar&nbsp;pilnīgi jauniem autobusiem.</p> <p>&laquo;&bdquo;Lux Express&ldquo; mērķis ir&nbsp;sniegt mūsdienīgu sabiedriskā transporta pieredzi ne&nbsp;tikai pasažieriem starptautiskajos reisos, bet arī starppilsētu pārvadājumos Latvijā, neprasot par tiem valsts dotācijas. Mūsu aprēķini rāda, ka&nbsp;brīvais tirgus varētu darboties vairāk nekā pusē pa&scaron;reizējo pārvadājumu&nbsp;&mdash; starp Rīgu un&nbsp;visām lielajām pilsētām. Savukārt valstij būtu jādotē nerentablie mar&scaron;ruti, kur pasažieru skaits nav pietiekams, lai nodro&scaron;inātu komerciālos pārvadājumus, tādējādi pārskatāmi un&nbsp;efektīvi izmantojot publisko finansējumu,&raquo; sacīja SIA &laquo;Lux Express Latvija&raquo; valdes priek&scaron;sēdētājs Janno Ritsbergs.</p> <p>Viņ&scaron; arī atzīmēja, ka&nbsp;Igaunijā &laquo;Lux Express&raquo; veiksmīgi nodro&scaron;ina iek&scaron;zemes pasažieru pārvadājumus brīvajā tirgū piecus gadus un&nbsp;nav bijis pamata ap&scaron;aubīt &scaron;āda modeļa efektivitāti.</p> <p>Tāpat kompānijā informēja, ka&nbsp;ekspresreisa Rīga-Birži-Daugavpils kopējais brauciena laiks būs apmēram trīs stundas un&nbsp;25&nbsp;minūtes. Autobusam plānota pietura Lietuvas pilsētā Biržos, kur tas pavadīs 15&nbsp;minūtes. Katru dienu plānoti trīs reisi gan no&nbsp;Rīgas, gan no&nbsp;Daugavpils ar&nbsp;atie&scaron;anas laiku plkst.7, plkst.12.30&nbsp;un plkst.17.30.</p> <p>Ziņots arī, ka&nbsp;iepriek&scaron;ējā iepirkumā par Latvijas sabiedriskā transporta tīkla apsaimnieko&scaron;anas lotu sadali, kuru organizē Autotransporta direkcija, &laquo;Lux Express&raquo; nepiedalījās.</p> <p>&laquo;Lux Express Latvia&raquo; valdes loceklis Kri&scaron;jānis Reķis intervijā aģentūrai LETA pagāju&scaron;ā gada nogalē sacīja, ka&nbsp;&laquo;Lux Express&raquo; ir&nbsp;ieinteresēts nodro&scaron;ināt Latvijā arī iek&scaron;zemes reisus, taču nav gatavs piedalīties tagadējos konkursos, kuros pārvadājumu mar&scaron;ruti sadalīti lotēs pēc reģionālā principa.</p> <p>&laquo;Latvijā cilvēkiem nekādas izvēles nav&nbsp;&mdash; kāds autobuss noteiktā mar&scaron;rutā brauc, tāds brauc. Izvēle nozīmē, ka&nbsp;es&nbsp;varu izvēlēties samaksāt par biļeti mazāk, bet tad man ir&nbsp;arī zemāks servisa līmenis. Vai arī es&nbsp;izvēlos par biļeti samaksāt vienu eiro vairāk, bet tad es&nbsp;braucu ar&nbsp;autobusu, kurā tualete ne&nbsp;tikai&nbsp;ir, bet tā&nbsp;ir&nbsp;arī atvērta. Tādēļ mums joprojām interese&nbsp;ir, bet mēs ļoti ceram, ka&nbsp;Latvijas puse uzklausīs Igaunijas pieredzi,&raquo; sacīja Reķis.</p> <p>&laquo;Lux Express Latvia&raquo; reģistrēta 1994.gadā, un&nbsp;tās vienīgā īpa&scaron;niece ir&nbsp;Igaunijas kompānija &laquo;Lux Express Estonia&raquo;, bet patiesā labuma guvējs, pēc &laquo;Firmas.lv&raquo; datiem, ir&nbsp;Igaunijas pilsonis Hugo Osula. &laquo;Lux Express Group&raquo; ir&nbsp;starptautisko reisu operators, kas piedāvā pakalpojumus Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Somijā, Baltkrievijā un&nbsp;Krievijā.&nbsp;2018.gadā &laquo;Lux Express&raquo; kopumā 15&nbsp;mar&scaron;rutos pārvadāja 2,8 miljonus pasažieru.</p> <p>Autotransporta direkcija ir&nbsp;vienotas valsts politikas realizētāja pasažieru un&nbsp;kravu pārvadājumu jomā. Tās darbība galvenokārt saistīta ar&nbsp;sabiedriskā transporta&nbsp;&mdash; pasažieru pārvadājumu ar&nbsp;autobusu un&nbsp;vilcienu&nbsp;&mdash; plāno&scaron;anu, licenču izsnieg&scaron;anu kravu un&nbsp;pasažieru komercpārvadājumiem un&nbsp;atļauju izsnieg&scaron;anu starptautisko pārvadājumu veik&scaron;anai.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/13/igaunu-uznemumam-aizliedz-parvadat-pasazierus-marsruta-riga-daugavpilsThu, 13 Jun 2019 14:21:00 +0300Thu, 13 Jun 2019 14:21:00 +0300TELEGRAFГригорий АнтоновГригорий АнтоновNo<p>Pasažieru starptautiskais autopārvadātājs &laquo;Lux Express&raquo; nav tiesīgs veikt pasažieru pārvadājumus ar&nbsp;autobusiem mar&scaron;rutā Rīga-Birži-Daugavpils, aģentūrai LETA pauda Autotransporta direkcijas pārstāve Zane Plone.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/13/igaunu-uznemumam-aizliedz-parvadat-pasazierus-marsruta-riga-daugavpilsIgauņu uzņēmumam aizliedz pārvadāt pasažierus mar&scaron;rutā Rīga-DaugavpilsEkonomikaRīga durvis vērusi pirmā kafejnīca Baltijā, kur strādā cilvēki ar&nbsp;invaliditātihttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/12/riga-durvis-verusi-pirma-kafejnica-baltija-kur-strada-cilveki-ar-invaliditati<p>&Scaron;odien, 12. jūnijā, Rīgā, Bruņinieku ielā 63&nbsp;durvis vērusi RB&nbsp;Cafe. Tā&nbsp;ir&nbsp;pirmā kafejnīca Baltijā, kur gandrīz visus procesus ar&nbsp;nelielu atbalstu veiks cilvēki ar&nbsp;funkcionāliem vai intelektuālās attīstības traucējumiem.</p><p>&nbsp;</p><p>RB&nbsp;Cafe ir&nbsp;sociālais uzņēmums, kas piedāvās konditorejas izstrādājumus, kafiju un&nbsp;telpu dažādiem pasākumiem. Tās primārais mērķis&nbsp;&mdash; integrēt Latvijas darba tirgū cilvēkus ar&nbsp;invaliditāti, mazinot vēsturiskos mītus un&nbsp;stereotipus.</p> <p>&Scaron;ī&nbsp;būs pirmā &scaron;āda veida kafejnīca Baltijā. Tajā sākotnēji tiks nodarbināti se&scaron;i cilvēki ar&nbsp;invaliditāti, no&nbsp;kuriem četri ir&nbsp;ar&nbsp;intelektuālās attīstības traucējumiem, bet pārējie divi&nbsp;&mdash; ar&nbsp;funkcionālām traucējumiem.</p> <p>RB&nbsp;Cafe būs konditoreja un&nbsp;vieta dažādiem pasākumiem. Tur taps daudzveidīgas smalkmaizītes, kēksiņi, kūkas un&nbsp;citi gardumi. Tāpat kafejnīca apkalpos individuālus pasūtījumus, piedāvājot arī konditorejas izstrādājumu piegādi. </p> <p>&laquo;Mūsdienu sabiedrībā vēl arvien diemžēl valda dziļi iesakņoju&scaron;ies stereotipi. Nereti nākas saskarties ar&nbsp;situācijām, kurās cilvēkus ar&nbsp;invaliditāti apzināti vai neapzināti izolē. Tas attiecas arī uz&nbsp;darba tirgu. Tādēļ radījām vietu, kurā pierādīt, ka&nbsp;arī cilvēki ar&nbsp;invaliditāti var veiksmīgi integrēties un&nbsp;apliecināt sevi darbā,&raquo; skaidro Biedrības Rūpju bērns valdes priek&scaron;sēdētājs un&nbsp;RB&nbsp;Cafe idejas autors Māris Grāvis, uzsverot: &laquo;Bū&scaron;u viens no&nbsp;tiem retajiem darba devējiem, kas priecāsies, ja&nbsp;labākie darbinieki tiks aizvilināti uz&nbsp;citām darbavietām un&nbsp;pēc iespējas drīzāk. Tā&nbsp;būs iespēja nākamajiem darbiniekiem&nbsp;&mdash; viņu sagatavo&scaron;anai darba tirgum.&raquo;</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/12/riga-durvis-verusi-pirma-kafejnica-baltija-kur-strada-cilveki-ar-invaliditatiWed, 12 Jun 2019 14:55:00 +0300Wed, 12 Jun 2019 14:55:00 +0300TELEGRAFГригорий АнтоновГригорий АнтоновNo<p>&Scaron;odien, 12. jūnijā, Rīgā, Bruņinieku ielā 63&nbsp;durvis vērusi RB&nbsp;Cafe. Tā&nbsp;ir&nbsp;pirmā kafejnīca Baltijā, kur gandrīz visus procesus ar&nbsp;nelielu atbalstu veiks cilvēki ar&nbsp;funkcionāliem vai intelektuālās attīstības traucējumiem.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/12/riga-durvis-verusi-pirma-kafejnica-baltija-kur-strada-cilveki-ar-invaliditatiRīga durvis vērusi pirmā kafejnīca Baltijā, kur strādā cilvēki ar&nbsp;invaliditātiEkonomikaSpēcīgā krusa nodarījusi milzīgus zaudējumus Kurzemes lauksaimniekiemhttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/12/speciga-krusa-nodarijusi-milzigus-zaudejumus-kurzemes-lauksaimniekiem<p>Spēcīgā krusa, kas skāra Latviju otrdien, 11.jūnijā, dažviet pilnībā nopostījusi graudaugu sējumus, taču &scaron;āda mēroga postījumu nav daudz, aģentūrai LETA atzina aptaujātie lauksaimnieki.</p><p>&nbsp;</p><p>Biedrības &laquo;Zemnieku saeima&raquo; valdes loceklis Edgars Putra aģentūrai LETA sacīja, ka&nbsp;būtiska skāde ir&nbsp;nodarīta tikai atsevi&scaron;ķās vietās, pilnībā iznīcinot sējumus, kamēr lielākā daļa kultūraugu lauku cietu&scaron;i daļēji, tostarp arī vienā pagastā starp dažādām saimniecībām situācija ir&nbsp;at&scaron;ķirīga.</p> <p>Viņ&scaron; arī minēja, ka, piemēram, Jaunpagastā kādam saimniekam pilnībā nopostīts ziemas kvie&scaron;u lauks vairāku desmitu hektāru platībā.</p> <p>&laquo;Ziemeļkurzemē daudziem laukiem negaiss bijis posto&scaron;s. Lielie krusas graudi nodarīju&scaron;i lielu postu ziemas kvie&scaron;iem, kas sasniegu&scaron;i vārpo&scaron;anas stadiju, un&nbsp;rap&scaron;iem, kas bija izdzinu&scaron;i pākstis un&nbsp;gatavojās pilnbriedam. Daļa kvie&scaron;u vārpu nolauztas un&nbsp;guļ uz&nbsp;zemes vai aizlauztas pusmastā&nbsp;&mdash; tur ražas nebūs,&raquo; sprieda Putra.</p> <p>Viņ&scaron; piebilda, ka&nbsp;līdz rap&scaron;u ražas novāk&scaron;anai bija atlicis vairs salīdzino&scaron;i neilgs posms&nbsp;&mdash; mēnesis vai pusotrs. &laquo;Zemnieka ieguldītais darbs &scaron;ādos laukos patlaban ir&nbsp;aizgājis vējā, jo&nbsp;minerālmēsli bija uzlieti, augu aizsardzības līdzekļi izsmidzināti. Ja&nbsp;lauks nebija apdro&scaron;ināts, tie ir&nbsp;400-550 eiro zaudējumi uz&nbsp;hektāru, kas jāsedz pa&scaron;iem,&raquo; teica Putra.</p> <p>Tāpat viņ&scaron; norādīja, ka&nbsp;apdro&scaron;inā&scaron;ana ir&nbsp;vienīgais instruments, ar&nbsp;ko&nbsp;mazināt riskus &scaron;ādos gadījumos, jo, piemēram, pārsēt laukus &scaron;obrīd ir&nbsp;jau par vēlu. Ir&nbsp;iespējams gan vēl sēt griķus, taču tiem patlaban nav noieta, tāpēc to&nbsp;sēja lauksaimniekiem radītu vēl lielākus zaudējumus.</p> <p>&laquo;Zemnieku saeima&raquo; valdes loceklis atzīmēja, ka&nbsp;skāde nodarīta ne&nbsp;vien graudaugiem, bet arī augļkopjiem&nbsp;&mdash; vietām Ziemeļkurzemē nopostītas iekoptas siltumnīcas, nopostītas zemenes. Lielākie postījumi varētu būt biju&scaron;i Pāvilostas, Ventspils, Talsu un&nbsp;Tukuma apkaimēs.</p> <p>Kuldīgas novada zemnieku saimniecības &laquo;Jokas&raquo; saimnieks Jānis Uzulēns aģentūrai LETA atzina, ka&nbsp;negaiss saimniecībai lielus postījumu nav nodarījis, jo&nbsp;skāra vien nelielu tās daļu. Taču dažās citās saimniecībās nedaudz tālāk skats esot bēdīgs, jo&nbsp;vietām kvie&scaron;u un&nbsp;rap&scaron;u lauki ir&nbsp;nopostīti pilnībā, līdz ar&nbsp;to&nbsp;īsā laikā zudusi visa potenciāli labā raža. Laukaugi lokāli cietu&scaron;i arī saimniecības Tukuma pusē un&nbsp;Ventspils apkaimē.</p> <p>Vienlaikus viņ&scaron; norādīja, ka&nbsp;vasarāji Kuldīgas pusē vēl ir&nbsp;salīdzino&scaron;i maz attīstīju&scaron;ies, līdz ar&nbsp;to&nbsp;tiem krusa kaitējusi mazāk, taču negatīvāku iespaidu krusa atstāja uz&nbsp;ziemājiem, kuri ir&nbsp;stiebro&scaron;anas un&nbsp;vārpo&scaron;ana stadijā. Līdz ar&nbsp;to&nbsp;vietām lokāli ražas potenciāls būtiski krities&nbsp;&mdash; nolauztas labības vārpas un&nbsp;laukos atliku&scaron;i vien pliki stublāji.</p> <p>Savukārt SIA &laquo;Vārpa&raquo; valdes loceklis un&nbsp;Tukuma novada Sēmes pagasta zemnieku saimniecības &laquo;Pauciņi&raquo; īpa&scaron;nieks Linards Selivanovičs aģentūrai LETA teica, ka&nbsp;viņa saimniecībai esot paveicies, jo&nbsp;to&nbsp;skāra izmērā mazāki krusas graudi nekā, piemēram, Kuldīgas pusē un&nbsp;dažviet citur Kurzemē.</p> <p>Jau ziņots, ka&nbsp;daudzviet Kurzemē otrdien, 11.jūnijā, krita lieli krusas graudi, kuru diametrs vietām sasniedza pat piecus centimetrus, savukārt vēj&scaron; lielākos postījumus radīja Tukumā un&nbsp;tā&nbsp;apkaimē, kur, iespējams, pāri brāzās virpuļviesulis.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/12/speciga-krusa-nodarijusi-milzigus-zaudejumus-kurzemes-lauksaimniekiemWed, 12 Jun 2019 13:52:00 +0300Wed, 12 Jun 2019 13:52:00 +0300TELEGRAFГригорий АнтоновГригорий АнтоновNo<p>Spēcīgā krusa, kas skāra Latviju otrdien, 11.jūnijā, dažviet pilnībā nopostījusi graudaugu sējumus, taču &scaron;āda mēroga postījumu nav daudz, aģentūrai LETA atzina aptaujātie lauksaimnieki.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/12/speciga-krusa-nodarijusi-milzigus-zaudejumus-kurzemes-lauksaimniekiemSpēcīgā krusa nodarījusi milzīgus zaudējumus Kurzemes lauksaimniekiemEkonomikaIedzīvotāji prasa Saeimai aizliegt ātro kredītu reklamē&scaron;anu medijos un&nbsp;internetāhttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/12/iedzivotaji-prasa-saeimai-aizliegt-atro-kreditu-reklamesanu-medijos-un-interneta<p>Izskatī&scaron;anai Saeimā iesniegta vairāk nekā 10&nbsp;000 cilvēku parakstīta iniciatīva par ātro kredītu reklamē&scaron;anas aizliegumu medijos un&nbsp;internetā.</p><p>&nbsp;</p><p>Parakstu vāk&scaron;anu pērnā gada augustā sabiedrības iniciatīvu portālā &laquo;Manabalss.lv&raquo; sākusi Madara Valtere. Viņa vēlas, lai &scaron;ī&nbsp;pakalpojuma reklāmas tiktu aizliegtas televīzijā, radio, internetā, kā&nbsp;arī sociālajos tīklos.</p> <p>Valteres ieskatā, katra &scaron;āda reklāma vilina cilvēkus aizņemties. &laquo;Esot darbā astoņas stundas, klausoties radio, es&nbsp;&scaron;āda veida reklāmas dzirdēju vismaz 16&nbsp;reizes. Cilvēks, kur&scaron; ir&nbsp;viegli ietekmējams un&nbsp;kuram pa&scaron;laik ir&nbsp;vajadzīgi naudas līdzekļi, neapdomājot sekas, aizņemas naudu nebanku iestādēs, tādējādi pastāvot riskam iekulties lielos parādos,&raquo; uzskata Valtere.</p> <p>Iniciatīvā pausts, ka&nbsp;Latvijā ir&nbsp;ļoti daudz cilvēku, kuri ātro kredītu dēļ &laquo;iekuļas lielos parādos&raquo; un&nbsp;vairums no&nbsp;tiem aizbēg uz&nbsp;ārzemēm, lai nopelnītu vairāk vai slēptos no&nbsp;parādu piedzinējiem.</p> <p>&laquo;Cik daudz ir&nbsp;cilvēku, kuri ir&nbsp;zaudēju&scaron;i visu, kas viņiem&nbsp;ir?&raquo; vaicā Valtere, piebilstot, ka&nbsp;viņa uzskata, ka&nbsp;tas nav normāli.</p> <p>Reklāmas aizliegums masu medijos, sociālos tīklos, internetā un&nbsp;radio, viņasprāt, samazinātu to&nbsp;cilvēku skaitu, kuri &scaron;ādā veidā aizņemtos naudas līdzekļus.</p> <p>Saeimas Prezidijam 20&nbsp;dienu laikā jāpārbauda &laquo;Manabalss&raquo; savākto un&nbsp;iesniegto elektronisko parakstu atbilstība kolektīvo iesniegumu statusam&nbsp;&mdash; ka&nbsp;tos ir&nbsp;devu&scaron;i Latvijas pilsoņi vecumā no&nbsp;16&nbsp;gadiem. Pēc tam 30&nbsp;dienu laikā no&nbsp;iesnieguma saņem&scaron;anas Saeimā ir&nbsp;jānotiek tā&nbsp;sākotnējai izvērtē&scaron;anai Mandātu, iesniegumu un&nbsp;ētikas komisijā. Uz&nbsp;komisijas sēdi tiks aicināta arī autore.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/12/iedzivotaji-prasa-saeimai-aizliegt-atro-kreditu-reklamesanu-medijos-un-internetaWed, 12 Jun 2019 13:43:00 +0300Wed, 12 Jun 2019 13:43:00 +0300TELEGRAFГригорий АнтоновГригорий АнтоновNo<p>Izskatī&scaron;anai Saeimā iesniegta vairāk nekā 10&nbsp;000 cilvēku parakstīta iniciatīva par ātro kredītu reklamē&scaron;anas aizliegumu medijos un&nbsp;internetā.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/12/iedzivotaji-prasa-saeimai-aizliegt-atro-kreditu-reklamesanu-medijos-un-internetaIedzīvotāji prasa Saeimai aizliegt ātro kredītu reklamē&scaron;anu medijos un&nbsp;internetāEkonomikaAr&nbsp;labo Bauskas aliņu cauri? Darītavu nopirkusi &laquo;Cido grupa&raquo;https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/11/ar-labo-bauskas-alinu-cauri-daritavu-nopirkusi-cido-grupa<p>Alus darītavas &laquo;Bauskas alus&raquo; pārdo&scaron;ana &laquo;Cido grupai&raquo; varētu dot &scaron;ai alus darītavai pla&scaron;ākas attīstības iespējas, taču vienlaikus pastāv bažas, vai &laquo;Bauskas alus&raquo; produkcija nākotnē spēs saglabāt eso&scaron;o kvalitāti, ko&nbsp;apdraud iespējama pārie&scaron;ana uz&nbsp;industriālu alus ražo&scaron;anu lielos apmēros, aģentūrai LETA pieļāva aptaujātie nozares pārstāvji.</p><p>&nbsp;</p><p>Agroresursu un&nbsp;ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicinā&scaron;anas daļas vadītāja Ingūna Gulbe pieļāva, ka&nbsp;&laquo;Bauskas alum&raquo; turpmāku attīstības soļu sper&scaron;anai pietrūka spēka, tāpēc kapitāldaļu pārdo&scaron;ana &laquo;Cido grupai&raquo; ir&nbsp;normāls risinājums, kā&nbsp;augt turpmāk. Viņa pieļāva, ka&nbsp;&laquo;Cido grupa&raquo;, iegādājoties &laquo;Bauskas alu&raquo;, plāno papla&scaron;ināt produktu portfeli ar&nbsp;unikāliem ni&scaron;as produktiem, jo&nbsp;&laquo;Bauskas alus&raquo; zīmols ir&nbsp;ļoti spēcīgs un&nbsp;populārs ar&nbsp;iecienītiem un&nbsp;kvalitatīviem produktiem.</p> <p>Gulbe gan atzina, ka&nbsp;līdz ar&nbsp;pievieno&scaron;anos &laquo;Cido grupai&raquo; arī &laquo;Bauskas alu&raquo; varētu sākt ražot industriālos apmēros līdzīgi kā&nbsp;&laquo;Lāčplē&scaron;a alu&raquo;, kuram vairs neesot kādreizējās kvalitātes.</p> <p>&laquo;&bdquo;Bauskas alus&ldquo; kā&nbsp;mazā alus darītava bija specializējusies uz&nbsp;kaut ko&nbsp;savādāku, unikālāku par pilzenes tipa alu. &bdquo;Bauskas alus&ldquo; līdz &scaron;im bijis ni&scaron;as produktu ražotājs, un&nbsp;domāju, ka&nbsp;&bdquo;Cido grupa&ldquo;, pārpērkot &scaron;o&nbsp;uzņēmumu, grib ieiet ni&scaron;as produktu tirgū. (..) Ceru, ka&nbsp;līdz ar&nbsp;darījumu necietīs &bdquo;Bauskas alus&ldquo; produktu kvalitāte. Taču uzņēmumos, kur saimnieks ir&nbsp;tuvāk darbam, pats vada savu ikdienas dzīvi, viņ&scaron; ir&nbsp;vairāk ieinteresēts pastāvēt par savu uzņēmumu nekā algoti darbinieki,&raquo; atzina Gulbe, norādot, ka, no&nbsp;otras, puses &laquo;Bauskas alum&raquo; var arī pavērties finansiālas iespējas kvalitāti uzlabot un&nbsp;tā&nbsp;produkcija pārdo&scaron;anas darījuma rezultātā nekļūs sliktāka.</p> <p>Mazās alus darītavas &laquo;Valmiermuižas alus&raquo; saimnieks Aigars Ruņģis aģentūrai LETA teica, ka&nbsp;darījums apliecina amata alus augo&scaron;o popularitāti Latvijā, taču vienlaikus tas ir&nbsp;skumja ziņa nacionālam dzērienam, jo&nbsp;par vienu mazo un&nbsp;neatkarīgo alus darītavu Latvijā kļuvis mazāk.</p> <p>Arī viņ&scaron; pauda cerību, ka&nbsp;&laquo;Bauskas alu&raquo; nepiemeklēs &laquo;Lāčplē&scaron;a alus&raquo; un&nbsp;&laquo;Līvu alus&raquo; darītavu liktenis pēc tam, kad tās iegādājās &laquo;Cido grupa&raquo;. Tāpat viņ&scaron; novēlēja, lai &laquo;Bauskas alus&raquo; arī turpmāk tiktu ražots Latvijā un&nbsp;alus baudītājiem Jāņos galdā celt alu, uz&nbsp;kura etiķetes skaidri norādīts, ka&nbsp;tas ir&nbsp;darīts Latvijā.</p> <p>Tikmēr Latvijas Alus darītāju asociācijas valdes priek&scaron;sēdētāja Ināra &Scaron;ure sacīja, ka&nbsp;darījuma ietekmi uz&nbsp;konkurenci alus tirgū vispilnīgāk var izvērtēt Konkurences padome, taču asociācijas ieskatā darījums vērtējams pozitīvi. &laquo;Bauskas alum&raquo; tas ir&nbsp;uz&nbsp;izaugsmi vērsts solis, ņemot vērā &laquo;Cido grupas&raquo; eksporta iespējas un&nbsp;resursus, ko&nbsp;&laquo;Bauskas alus&raquo; varēs izmantot. Tāpat pozitīvi esot vērtējams tas, ka&nbsp;&laquo;Bauskas alus&raquo; turpinās darbu kā&nbsp;neatkarīga alus darītava, un&nbsp;tādējādi saglabāsies darba vietas uzņēmumā, kā&nbsp;arī ražotne, zīmols, vienlaikus paveroties lielākām alus darītavas attīstības iespējām arī finansiālā ziņā.</p> <p>Komentējot&nbsp;to, vai alus tirgū Latvijā tuvākajā laikā paredzamas vēl kādas izmaiņas, &Scaron;ure norādīja, ka&nbsp;alus ražotāju lielākās bažas ir&nbsp;par&nbsp;to, ka&nbsp;alus tirgus pieaug tikai uz&nbsp;&laquo;pierobežas rēķina&raquo;, kamēr iek&scaron;ējais patēriņ&scaron; sarūk, proti, tas liecina, ka&nbsp;mainās alus dzer&scaron;anas kultūra, cilvēki alus vietā pāriet uz&nbsp;citiem alkoholiskajiem dzērieniem, sarūkot alus patērētāju lokam.</p> <p>&Scaron;ure pauda cerību, ka&nbsp;Latvijas valdība pārdomās politiku attiecībā uz&nbsp;akcīzes nodokļa likmēm alum, turpmāk tās nepaaugstinot un&nbsp;neuzliekot ražotājiem arī citus ierobežojumus, kas mazina to&nbsp;konkurētspēju salīdzinājumā ar&nbsp;kaimiņvalstu aldariem&nbsp;&mdash; joprojām nav izslēgtas izmaiņas arī akcīzes nodokļa likmēs Lietuvā.</p> <p>&laquo;Alus Latvijā ir&nbsp;tradicionāls, gadsimtiem ilgi pārbaudīts un&nbsp;no&nbsp;miežiem darināts produkts, tāpēc alu kā&nbsp;nacionālo dzērienu vajadzētu atbalstīt,&raquo; viņa teica.</p> <p>LETA jau ziņoja, ka&nbsp;&laquo;Bauskas alus&raquo; ir&nbsp;noslēdzis darījumu par 100% kapitāldaļu pārdo&scaron;anu &laquo;Cido Grupai&raquo;. Patlaban iesniegts ziņojums Konkurences padomei, kuras atzinums nepiecie&scaron;ams pilnīgai darījuma izpildei. Puses aģentūrai LETA darījuma summu neatklāja.</p> <p>&laquo;Bauskas alus&raquo; pārstāvji informēja, ka&nbsp;alus darītava turpinās darbu kā&nbsp;neatkarīga alus darītava, ražojot, virzot un&nbsp;pārdodot produktus tirgū. Tajā pa&scaron;ā laikā tai būs iespēja izmantot &laquo;Cido Grupas&raquo; loģistikas tīklu.</p> <p>LETA jau vēstīja, ka&nbsp;&laquo;Bauskas alus&raquo; 2018.gadā strādāja ar&nbsp;7,423 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir&nbsp;par&nbsp;42% vairāk nekā gadu iepriek&scaron;, savukārt kompānijas peļņa pieauga 2,1 reizi&nbsp;&mdash; līdz 1,338 miljoniem eiro. Pēc &laquo;Firmas.lv&raquo; datiem, &laquo;Bauskas alus&raquo; vienīgais īpa&scaron;nieks pagaidām joprojām ir&nbsp;Latvijā reģistrētā kompānija &laquo;BA&nbsp;Holdings&raquo;, kuras īpa&scaron;nieki savukārt ir&nbsp;Vladimirs Barskovs (50%), Boriss Raigorodskis (25%) un&nbsp;Jurijs &Scaron;ancovojs (25%). &laquo;Bauskas alus&raquo; ir&nbsp;reģistrēts 1999.gadā, un&nbsp;tās pamatkapitāls ir&nbsp;786&nbsp;996&nbsp;eiro.</p> <p>Savukārt &laquo;Cido Grupa&raquo; ir&nbsp;reģistrēta 1994.gadām, un&nbsp;tās pamatkapitāls ir&nbsp;1&nbsp;117&nbsp;054&nbsp;eiro. &laquo;Cido grupas&raquo; kapitālā 99,99% pieder Dānijas &laquo;Royal Unibrew&raquo;. Uzņēmuma produktu portfelī ietilpst sulas, nektāri un&nbsp;sulu dzērieni, kā&nbsp;arī minerālūdens, dzeramais ūdens un&nbsp;alus zīmoli &laquo;Lāčplēsis&raquo;, &laquo;Līvu&raquo; un&nbsp;&laquo;Lielvārdes&raquo;.</p> <p>&laquo;Cido grupa&raquo; 2017.gadā strādāja ar&nbsp;62,69 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir&nbsp;par 7,5% vairāk nekā gadu iepriek&scaron;, savukārt kompānijas zaudējumi vairākkārt saruka un&nbsp;bija 165&nbsp;602&nbsp;eiro. Kompānijas 2018.gada finan&scaron;u rezultātu pagaidām nav publiskoti.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/11/ar-labo-bauskas-alinu-cauri-daritavu-nopirkusi-cido-grupaTue, 11 Jun 2019 16:41:00 +0300Tue, 11 Jun 2019 16:41:00 +0300TELEGRAFMaris AvotsMaris AvotsNo<p>Alus darītavas &laquo;Bauskas alus&raquo; pārdo&scaron;ana &laquo;Cido grupai&raquo; varētu dot &scaron;ai alus darītavai pla&scaron;ākas attīstības iespējas, taču vienlaikus pastāv bažas, vai &laquo;Bauskas alus&raquo; produkcija nākotnē spēs saglabāt eso&scaron;o kvalitāti, ko&nbsp;apdraud iespējama pārie&scaron;ana uz&nbsp;industriālu alus ražo&scaron;anu lielos apmēros, aģentūrai LETA pieļāva aptaujātie nozares pārstāvji.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/11/ar-labo-bauskas-alinu-cauri-daritavu-nopirkusi-cido-grupaAr&nbsp;labo Bauskas aliņu cauri? Darītavu nopirkusi &laquo;Cido grupa&raquo;EkonomikaPTAC brīdina par elektroierīcēm: Eiropā ir&nbsp;traģiski bojāejas gadījumihttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/11/ptac-bridina-par-elektroiericem-eiropa-ir-tragiski-bojaejas-gadijumi<p>Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem elektroierīču lieto&scaron;anā un&nbsp;pasargātu sevi no&nbsp;strāvas traumām, aģentūru LETA informēja PTAC pārstāve Evija Lene.</p><p>&nbsp;</p><p>Viņa skaidroja, ka&nbsp;PTAC, piedaloties sanāksmēs ar&nbsp;Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu uzraudzības iestādēm, tika informēts, ka&nbsp;pēdējo gadu laikā, nepārdomāti lietojot elektropreces, vairākās&nbsp;ES valstīs patērētāji elektriskās strāvas iedarbības rezultātā traģiski ir&nbsp;gāju&scaron;i bojā.</p> <p>Lene papildināja, ka&nbsp;&scaron;ogad saņemtas ziņas par nelaimes gadījumiem, kuros dzīvību zaudējusi kāda pui&scaron;u kompānija burbuļvannā Francijā un&nbsp;jauna meitene vannā Austrijā, jo&nbsp;lietoju&scaron;i mobilo telefonu, kuram tika veikta uzlāde.</p> <p>PTAC atgādina, ka&nbsp;cilvēka ķermenis vada elektrisko strāvu, kā&nbsp;arī&nbsp;to, ka&nbsp;strāvas iedarbība ir&nbsp;atkarīga no&nbsp;apkārtējās vides, tāpēc aicina patērētājus būt uzmanīgiem un&nbsp;visas elektroierīces lietot pēc iespējas tālāk no&nbsp;ūdens un&nbsp;nepieļaut to&nbsp;kontaktu ar&nbsp;ūdeni.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/11/ptac-bridina-par-elektroiericem-eiropa-ir-tragiski-bojaejas-gadijumiTue, 11 Jun 2019 16:23:00 +0300Tue, 11 Jun 2019 16:23:00 +0300TELEGRAFMaris AvotsMaris AvotsNo<p>Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem elektroierīču lieto&scaron;anā un&nbsp;pasargātu sevi no&nbsp;strāvas traumām, aģentūru LETA informēja PTAC pārstāve Evija Lene.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/11/ptac-bridina-par-elektroiericem-eiropa-ir-tragiski-bojaejas-gadijumiPTAC brīdina par elektroierīcēm: Eiropā ir&nbsp;traģiski bojāejas gadījumiEkonomikaLatvija un&nbsp;Lietuva lūdz&nbsp;ES atbalstu gāzesvadu jaudas palielinā&scaron;anaihttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/11/latvija-un-lietuva-ludz-es-atbalstu-gazesvadu-jaudas-palielinasanai<p>Latvijas un&nbsp;Lietuvas dabasgāzes pārvades sistēmu operatori &laquo;Conexus Baltic Grid&raquo; un&nbsp;&laquo;Amber Grid&raquo; lūgu&scaron;i Eiropas Savienībai (ES) finansiālu atbalstu Latvijas-Lietuvas gāzesvadu starpsavienojuma jaudas palielinā&scaron;anas projektam.</p><p>&nbsp;</p><p>Paredzams, ka&nbsp;kopējās investīcijas &scaron;ai projektā sasniegs 10,2 miljonus eiro.</p> <p>Kā&nbsp;paziņojis &laquo;Amber Grid&raquo;, kopīgais pieteikums iesniegts ES&nbsp;Inovāciju un&nbsp;tīklu izpildaģentūrai (INEA).</p> <p>Maija nogalē abu valstu regulatori apstiprināja ieguldījumu izmaksu sadali kopīgu intere&scaron;u projekta realizē&scaron;anai. &laquo;Amber Grid&raquo; segs projekta izmaksas Lietuvas teritorijā 4,7 miljonu eiro apmērā, savukārt &laquo;Conexus&raquo;&nbsp;&mdash; Latvijas teritorijā 5,512 miljonu eiro apmērā.</p> <p>&laquo;Amber Grid&raquo; norāda, ka&nbsp;projekta būvniecības posmam cer piesaistīt lielāko iespējamo&nbsp;ES līdzfinansējumu no&nbsp;Eiropas infrastruktūras savieno&scaron;anas instrumenta (CEF)&nbsp;&mdash; līdz pat&nbsp;75% apmērā no&nbsp;kopējām projekta izmaksām. Atbilde gaidāma rudenī.</p> <p>Starpsavienojuma jaudas palielinā&scaron;anas projektu paredzēts īstenot līdz 2023.gada beigām.</p> <p>Kā&nbsp;norādījis &laquo;Amber Grid&raquo; ģenerāldirektors Sauļus Bilis, palielinot pārvades jaudas starp Lietuvu un&nbsp;Latviju, tirgū tiks nodro&scaron;inātas labākas iespējas izmantot Klaipēdas sa&scaron;ķidrinātās dabasgāzes termināli, Inčukalna pazemes gāzes krātuvi un&nbsp;no&nbsp;2022.gada&nbsp;&mdash; arī Lietuvas un&nbsp;Polijas gāzesvadu starpsavienojumu (GIPL).</p> <p>&laquo;Integrējot Baltijas valstu gāzes tirgus kopīgajā&nbsp;ES gāzes tirgū, &scaron;is starpsavienojums kļūs par svarīgu daļu no&nbsp;mar&scaron;ruta, kas savieno Eiropas un&nbsp;Baltijas reģionu tirgus,&raquo; viņ&scaron; uzsvēris.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/11/latvija-un-lietuva-ludz-es-atbalstu-gazesvadu-jaudas-palielinasanaiTue, 11 Jun 2019 16:05:00 +0300Tue, 11 Jun 2019 16:05:00 +0300TELEGRAFГригорий АнтоновГригорий АнтоновNo<p>Latvijas un&nbsp;Lietuvas dabasgāzes pārvades sistēmu operatori &laquo;Conexus Baltic Grid&raquo; un&nbsp;&laquo;Amber Grid&raquo; lūgu&scaron;i Eiropas Savienībai (ES) finansiālu atbalstu Latvijas-Lietuvas gāzesvadu starpsavienojuma jaudas palielinā&scaron;anas projektam.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/11/latvija-un-lietuva-ludz-es-atbalstu-gazesvadu-jaudas-palielinasanaiLatvija un&nbsp;Lietuva lūdz&nbsp;ES atbalstu gāzesvadu jaudas palielinā&scaron;anaiEkonomikaLatvijā&nbsp;29% uzņēmēju izjūt recesijas sākumuhttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/11/latvija-29-uznemeju-izjut-recesijas-sakumu<p>Latvijā&nbsp;29% aptaujāto uzņēmēju uzskata, ka&nbsp;lēnākas ekonomikas izaugsmes dēļ sāk izjust recesiju, liecina kredītu pārvaldības pakalpojumu sniedzēja &laquo;Intrum&raquo; Eiropas maksājuma ziņojums par 2019.gadu.</p><p>&nbsp;</p><p>Vienlaikus Lietuvā&nbsp;21% uzņēmēju atzinu&scaron;i, ka&nbsp;sāk izjust recesijas sākumu, bet Igaunijā &scaron;ādu viedokli paudu&scaron;i krietni mazāk uzņēmēju&nbsp;&mdash; 9%. Tajā pa&scaron;ā laikā visvairāk par recesiju satraucas uzņēmēji Itālijā, kur &scaron;ādu viedokli paudu&scaron;i&nbsp;65% uzņēmēju.</p> <p>Pētījums arī atklāj, ka&nbsp;Latvijā uzņēmēji &laquo;business-to-business&raquo; (B2B) segmentā maksājumu rēķinus apmaksā vidēji 18&nbsp;dienās, Lietuvā&nbsp;&mdash; 23&nbsp;dienās, bet Igaunijā&nbsp;&mdash; 16&nbsp;dienās. Savukārt korporatīvos maksājumus par darījumiem Latvijā un&nbsp;Lietuvā uzņēmēji saņem ar&nbsp;divu dienu kavē&scaron;anos, kamēr Igaunijā ar&nbsp;vienas dienas kavē&scaron;anos. Eiropas kontekstā visvairāk maksājumu tiek kavēti Portugālē, Nīderlandē un&nbsp;Grieķijā.</p> <p>Latvijā&nbsp;43% uzņēmēju norādīju&scaron;i, ka&nbsp;galvenais iemesls, kāpēc tiek kavēti maksājumi, ir&nbsp;finansiālās grūtības, tajā pa&scaron;ā laikā&nbsp;19% atzinu&scaron;i, ka&nbsp;maksājumus kavē apzināti, 16% norādīju&scaron;i, ka&nbsp;vainīga ir&nbsp;klientu administratīvā neefektivitāte, bet&nbsp;6% minēju&scaron;i domstarpības par sniegto pakalpojumu vai preci. Eiropā finansiālās grūtības kā&nbsp;galveno iemeslu minēju&scaron;i&nbsp;54% aptaujāto uzņēmēju, apzinātu kavē&scaron;anu&nbsp;&mdash; 50%, klientu administratīvo neefektivitāti&nbsp;&mdash; 48%, bet domstarpības par sniegto pakalpojumu vai preci&nbsp;&mdash; 17%.</p> <p>Pētījumā secināts, ka&nbsp;Latvijā uzņēmēji pēdējo četru gadu laikā no&nbsp;neapmaksātajām summām par pakalpojumiem vai precēm zaudējumos norakstīju&scaron;i 1,6% no&nbsp;ieņēmumiem, kamēr Eiropā vidēji 2,3% no&nbsp;ieņēmumiem norakstīti zaudējumos.</p> <p>Tāpat pētījumā atklāts, ka&nbsp;Latvijā&nbsp;59% aptaujāto uzņēmēju uzskata, ka&nbsp;bezskaidras naudas aprite starp uzņēmējiem varētu būt pēc vairāk nekā desmit gadiem vai nekad, 18% prognozē, ka&nbsp;desmit gadu laikā, 16%&nbsp;&mdash; piecu gadu laikā, savukārt&nbsp;8% domā, ka&nbsp;nākamo divu gadu laikā. Eiropā vidēji&nbsp;48% uzņēmēji prognozē, ka&nbsp;bezskaidras naudas aprite notiks desmit gadu laikā.</p> <p>Latvijas Bankas padomnieks Andris Strazds sacīja, ka&nbsp;Latvijas ekonomika vēl joprojām aug, tomēr pieauguma temps ir&nbsp;samazinājies. Līdzīga situācija ir&nbsp;arī eirozonā, neskaitot Itāliju, kas, pēc Eiropas Komisijas datiem, patlaban piedzīvo lejupslīdi. Savukārt, korelējot Eiropas Komisijas un&nbsp;&laquo;Intrum&raquo; datus, Īrijā un&nbsp;Ungārijā uzņēmēji ir&nbsp;pārliecināti par stabilitāti ekonomikā, bet Vācijā uzņēmēju skatījumā ekonomika stagnē.</p> <p>Viņ&scaron; piebilda, ka&nbsp;iepriek&scaron;minēto valstu uzņēmēji gan vēl nav satraukti par recesiju. &laquo;Taču nav arī pamata būt pārmērīgi optimistiskiem, jāsāk domāt par dro&scaron;ības spilveniem. Latvijā ir&nbsp;pesimistisks uzņēmēju pa&scaron;vērtējums, līdz ar&nbsp;to&nbsp;arī jūtama lielāka piesardzība par naudas plūsmām. Zināma piesardzība ir&nbsp;vajadzīga, bet mūžīgais pesimisms var kaitēt uzņēmumam,&raquo; uzsvēra Strazds.</p> <p>Runājot par bezskaidras naudas sabiedrību, Strazds pauda viedokli, ka&nbsp;Latvijā bezskaidrās naudas maksājumi starp uzņēmējiem varētu notikt ne&nbsp;vēlāk kā&nbsp;pēc desmit gadiem, kā&nbsp;arī minēja, ka&nbsp;skaidrai naudai ir&nbsp;savas priek&scaron;rocība. &laquo;Skaidra nauda veicina ēnu ekonomiku, jo&nbsp;to&nbsp;ir&nbsp;vieglāk nepamanītu pārvietot, nekā sūtot pa&nbsp;vadiem. Taču skaidras naudas priek&scaron;rocība ir&nbsp;tā, ka&nbsp;tā&nbsp;nodro&scaron;ina privātumu un&nbsp;valsts dro&scaron;ību. Ja&nbsp;pārietu tikai uz&nbsp;bezskaidras naudas maksājumiem, pieaugtu kiberuzbrukumu skaits,&raquo; viņ&scaron; sacīja.</p> <p>Eiropas maksājumu ziņojums ir&nbsp;ikgadējais finan&scaron;u pētījums par korporatīvo rēķinu maksā&scaron;anas paradumiem un&nbsp;maksājumu kavējumu ietekmi uz&nbsp;Eiropas uzņēmumu attīstību un&nbsp;izaugsmi. Pētījumu veic &laquo;Intrum&raquo;, aptaujājot gandrīz 12&nbsp;000 kompānijas 29&nbsp;Eiropas valstīs. Pētījums veikts laika periodā no&nbsp;2019.gada 31.janvāra līdz 2019.gada 5.aprīlim.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/11/latvija-29-uznemeju-izjut-recesijas-sakumuTue, 11 Jun 2019 14:06:00 +0300Tue, 11 Jun 2019 14:06:00 +0300TELEGRAFГригорий АнтоновГригорий АнтоновNo<p>Latvijā&nbsp;29% aptaujāto uzņēmēju uzskata, ka&nbsp;lēnākas ekonomikas izaugsmes dēļ sāk izjust recesiju, liecina kredītu pārvaldības pakalpojumu sniedzēja &laquo;Intrum&raquo; Eiropas maksājuma ziņojums par 2019.gadu.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/11/latvija-29-uznemeju-izjut-recesijas-sakumuLatvijā&nbsp;29% uzņēmēju izjūt recesijas sākumuEkonomikaPVD&nbsp;skaidro, kāpēc veikta pārbaude iek&scaron;lietu ministra mātes uzņēmumāhttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/11/pvd-skaidro-kapec-veikta-parbaude-iekslietu-ministra-mates-uznemuma<p>Pārtikas un&nbsp;veterinārais dienests (PVD) iek&scaron;lietu ministra Sanda Ģirģena (KPV&nbsp;LV) mātei piedero&scaron;ajā uzņēmumā &laquo;Krustpils ceļavēj&scaron;&nbsp;3&raquo; veicis plānveida pārbaudi, aģentūra LETA noskaidroja dienestā.</p><p>&nbsp;</p><p>PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere pastāstīja, ka&nbsp;PVD &laquo;Krustpils ceļavēju&nbsp;3&raquo;, saskaņā ar&nbsp;pārbaužu plānu, pērn ir&nbsp;pārbaudījis divas reizes un&nbsp;&scaron;ogad vienu reizi.</p> <blockquote> <p>&laquo;Tā&nbsp;ir&nbsp;bijusi plānveida pārbaude,&raquo; sacīja Meistere.</p> </blockquote> <p>Viņa teica, ka, atbilsto&scaron;i publiski pieejamajiem datiem, &laquo;Krustpils ceļavēj&scaron;&nbsp;3&raquo; ir&nbsp;saņēmis&nbsp;B vērtējumu&nbsp;&mdash; tas atbilst pārtikas apriti reglamentējo&scaron;o normatīvo aktu prasībām, taču pārbaudē konstatētas neatbilstības, kas nevar ietekmēt pārtikas dro&scaron;umu.</p> <p>Meistere piebilda, ka&nbsp;PVD sabiedriskās ēdinā&scaron;anas uzņēmumus pārbauda vienu līdz divas reizes gadā.</p> <p>Valsts ieņēmumu dienestā (VID) aģentūrai LETA komentārus par uzņēmumā veiktajām pārbaudēm nesniedza.</p> <p>Jau ziņots, ka&nbsp;VP pagāju&scaron;ajā nedēļā veikusi pārbaudi iek&scaron;lietu ministra mātei piedero&scaron;ā uzņēmumā, turklāt interesi par to&nbsp;esot izrādīju&scaron;i arī citi dienesti, ko&nbsp;politiķis uzskata par provokāciju, izriet no&nbsp;viņa paustā sociālajā tīklā &laquo;Facebook&raquo;.</p> <p>Ģirģens raksta, ka&nbsp;pāris mēne&scaron;os viņa mātes kafejnīcā esot viesojies Valsts ieņēmumu dienests (VID), Valsts darba inspekcija (VDI), PVD, Kriminālpolicija un&nbsp;Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkaro&scaron;anas pārvalde. Ministrs arī paudis, ka&nbsp;esot iesūtīti cilvēki, &laquo;kuriem liekas kotlete ir&nbsp;saindēta&raquo;.</p> <p>Ēdinā&scaron;anas uzņēmuma &laquo;Krustpils ceļavēj&scaron;&nbsp;3&raquo; valdes locekle Ģirģena aģentūrai LETA apstiprināja, ka&nbsp;pēdējā gada laikā viņas uzņēmumā veiktas astoņas līdz deviņas dažādu valsts institūciju pārbaudes. Maijā sākumā pārbaudi uzņēmumā veicis VID, kam sekojusi PVD inspektoru pārbaude.</p> <p>Viņa sacīja, ka&nbsp;soda sankcijas uzņēmumam nav piemērotas.</p> <p>&laquo;Firmas.lv&raquo; informācija liecina, ka&nbsp;&laquo;Krustpils ceļavēj&scaron;&nbsp;3&raquo; pilnībā pieder ministra mātei. Pērn uzņēmums strādājis ar&nbsp;144&nbsp;056 eiro apgrozījumu un&nbsp;3051 eiro lieliem zaudējumiem.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/11/pvd-skaidro-kapec-veikta-parbaude-iekslietu-ministra-mates-uznemumaTue, 11 Jun 2019 13:16:00 +0300Tue, 11 Jun 2019 13:16:00 +0300TELEGRAFMaris AvotsMaris AvotsNo<p>Pārtikas un&nbsp;veterinārais dienests (PVD) iek&scaron;lietu ministra Sanda Ģirģena (KPV&nbsp;LV) mātei piedero&scaron;ajā uzņēmumā &laquo;Krustpils ceļavēj&scaron;&nbsp;3&raquo; veicis plānveida pārbaudi, aģentūra LETA noskaidroja dienestā.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/11/pvd-skaidro-kapec-veikta-parbaude-iekslietu-ministra-mates-uznemumaPVD&nbsp;skaidro, kāpēc veikta pārbaude iek&scaron;lietu ministra mātes uzņēmumāEkonomika&laquo;Bauskas alus&raquo; pārgāja ārzemnieku kontrolēhttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/11/bauskas-alus-pargaja-arzemnieku-kontrole<p>Par alus darītavas SIA &laquo;Bauskas alus&raquo; vienīgo īpa&scaron;nieku kļūs SIA &laquo;Cido Grupa&raquo;, aģentūrai LETA pavēstīja kompāniju pārstāvji.</p><p>&nbsp;</p><p>&laquo;Bauskas alus&raquo; ir&nbsp;noslēgusi darījumu par 100% kapitāldaļu pārdo&scaron;anu &laquo;Cido Grupai&raquo;. Patlaban iesniegts ziņojums Konkurences padomei, kuras atzinums nepiecie&scaron;ams pilnīgai darījuma izpildei.</p> <p>&laquo;Bauskas alus&raquo; turpinās darbu kā&nbsp;neatkarīga alus darītava, ražojot, virzot un&nbsp;pārdodot produktus tirgū. Tajā pa&scaron;ā laikā tai būs iespēja izmantot &laquo;Cido Grupas&raquo; loģistikas tīklu, norādīja kompānijā.</p> <p>&laquo;Jau vairākus gadus esmu raudzījies pēc pēcteča, kas turpinātu mūsu aizsākto ceļu,&raquo; sacīja &laquo;Bauskas alus&raquo; līdzīpa&scaron;nieks un&nbsp;valdes loceklis Vladimirs Barskovs, piebilstot, ka&nbsp;&laquo;Cido Grupa&raquo; izraudzīta pēc ilgsto&scaron;iem meklējumiem un&nbsp;sadarbības ar&nbsp;vairākām kompānijām.</p> <p>Tāpat viņ&scaron; pauda pārliecību, ka&nbsp;&laquo;Cido Grupa&raquo; turpinās &laquo;Bauskas alus&raquo; sākto biznesa attīstību.</p> <p>Savukārt &laquo;Cido Grupas&raquo; valdes priek&scaron;sēdētājs Marijus Valds Kirstuks (Marijus Valdas Kirstukas) atzīmēja, ka&nbsp;kompānija ir&nbsp;apņēmības pilna sniegt ieguldījumu &laquo;Bauskas alus&raquo; attīstībā.</p> <p>&laquo;Darījums ir&nbsp;likumsakarīgs solis mūsu izaugsmē, papla&scaron;inot produktu portfeli, lai nodro&scaron;inātu patērētāju pieaugo&scaron;o prasību pēc daudzveidīga piedāvājuma klāsta. &bdquo;Bauskas alus&ldquo; alusdarītavu plānojam saglabāt kā&nbsp;neatkarīgu ražotni un&nbsp;padarīt produkciju pieejamāku patērētājiem, izmantojot mūsu loģistikas tīklu. Tāpat saskatām iespēju veidot ražotni atvērtāku alus cienītājiem, aktīvi aicinot apmeklēt alus darītavu klātienē,&raquo; viņ&scaron; teica.</p> <p>&laquo;Bauskas alus&raquo; vienīgais īpa&scaron;nieks, pēc &laquo;Firmas.lv&raquo; datiem, joprojām ir&nbsp;Latvijā reģistrētā kompānija &laquo;BA&nbsp;Holdings&raquo;, kuras īpa&scaron;nieki savukārt ir&nbsp;Barskovs (50%), Boriss Raigorodskis (25%) un&nbsp;Jurijs &Scaron;ancovojs (25%).</p> <p>Aģentūra LETA jau vēstīja, ka&nbsp;&laquo;Bauskas alus&raquo; 2018.gadā strādāja ar&nbsp;7,423 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir&nbsp;par&nbsp;42% vairāk nekā gadu iepriek&scaron;, savukārt kompānijas peļņa pieauga 2,1 reizi&nbsp;&mdash; līdz 1,338 miljoniem eiro.</p> <p>&laquo;Bauskas alus&raquo; ir&nbsp;reģistrēts 1999.gadā, un&nbsp;tās pamatkapitāls ir&nbsp;786&nbsp;996&nbsp;eiro.</p> <p>Savukārt &laquo;Cido Grupa&raquo; ir&nbsp;reģistrēta 1994.gadām, un&nbsp;tās pamatkapitāls ir&nbsp;1&nbsp;117&nbsp;054&nbsp;eiro. &laquo;Cido grupas&raquo; kapitālā 99,99% pieder Dānijas &laquo;Royal Unibrew&raquo;. Uzņēmuma produktu portfelī ietilpst sulas, nektāri un&nbsp;sulu dzērieni, kā&nbsp;arī minerālūdens, dzeramais ūdens un&nbsp;alus.</p> <p>&laquo;Cido grupa&raquo; 2017.gadā strādāja ar&nbsp;62,69 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir&nbsp;par 7,5% vairāk nekā gadu iepriek&scaron;, savukārt kompānijas zaudējumi vairākkārt saruka un&nbsp;bija 165&nbsp;602&nbsp;eiro. Kompānijas 2018.gada finan&scaron;u rezultātu pagaidām nav publiskoti.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/11/bauskas-alus-pargaja-arzemnieku-kontroleTue, 11 Jun 2019 11:43:00 +0300Tue, 11 Jun 2019 11:43:00 +0300TELEGRAFГригорий АнтоновГригорий АнтоновNo<p>Par alus darītavas SIA &laquo;Bauskas alus&raquo; vienīgo īpa&scaron;nieku kļūs SIA &laquo;Cido Grupa&raquo;, aģentūrai LETA pavēstīja kompāniju pārstāvji.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/11/bauskas-alus-pargaja-arzemnieku-kontrole&laquo;Bauskas alus&raquo; pārgāja ārzemnieku kontrolēEkonomikaKrasi sarucis Rīgas ostā pārkrauto kravu apjomshttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/10/krasi-sarucis-rigas-osta-parkrauto-kravu-apjoms<p>Rīgas brīvostā &scaron;ogad pirmajos piecos mēne&scaron;os pārkrauti 13,5 miljoni tonnu kravu, kas ir&nbsp;par 7,9% mazāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā, aģentūru LETA informēja ostā.</p><p>&nbsp;</p><p>Rīgas brīvostā skaidroja, ka&nbsp;pārkrauto kravu apmēra samazinājums ir&nbsp;saistīts ar&nbsp;naftas produktu plūsmas mazinā&scaron;anos un&nbsp;daļēju ogļu kravu novirzī&scaron;anu uz&nbsp;citām Latvijas ostām. Pārējās nozīmīgākajās kravu grupās Rīgas ostā saglabājas stabils pieaugums.</p> <p>Tāpat ostā 2019.gada pirmajos piecos mēne&scaron;os apkalpoti 16&nbsp;kruīzu kuģi, atvedot uz&nbsp;Rīgu 16&nbsp;800 kruīzu pasažieru, kas ir&nbsp;par 50,1% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.</p> <p>&laquo;Piecu mēne&scaron;u rādītāji Rīgas ostā kopumā vērtējami kā&nbsp;stabili. Naftas produktu plūsma caur Rīgas ostu turpina samazināties, savukārt kopējais Latvijas ostās pārkrauto akmeņogļu apmērs ir&nbsp;pat lielāks nekā pērn, sasniedzot 8,6 miljonus tonnu,&raquo; norāda Rīgas brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību un&nbsp;komunikāciju nodaļā.</p> <p>Savukārt Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņ&scaron; skaidroja, ka&nbsp;ogļu apmēru kritums Rīgas ostā ir&nbsp;saistīts ar&nbsp;to, ka&nbsp;stividori jaunajā terminālī Krievu salā turpina veikt tehnoloģiju un&nbsp;iekārtu pieregulē&scaron;anu un&nbsp;pielāgo&scaron;anu, krau&scaron;anas jaudas kāpinot pakāpeniski un&nbsp;daļu no&nbsp;ogļu kravām novirzot uz&nbsp;citām Latvijas ostām.</p> <p>Viņ&scaron; arī atzīmēja, ka&nbsp;atbilsto&scaron;i Krievu salā strādājo&scaron;o stividoru prognozēm jūnijā kravu apstrādes kapacitāte turpinās pieaugt.</p> <p>Vienlaikus, pēc Zeltiņa teiktā, pozitīvi vērtējams, ka&nbsp;pārējo nozīmīgāko kravu apmērs &scaron;ogad pirmajos piecos mēne&scaron;os ir&nbsp;pieaudzis.</p> <p>Ostā informēja, ka&nbsp;&scaron;ā&nbsp;gada pirmajos piecos mēne&scaron;os ostā pārkrauti divi miljoni tonnu konteinerkravu, kas ir&nbsp;par 1,6% vairāk nekā gadu iepriek&scaron;, pārkrauto mežrūpniecības kravu apmērs audzis par 21,4%, bet par 4,2% palielinājies pārkrauto labības un&nbsp;citu lauksaimniecības produktu apmērs. Būtiski&nbsp;&mdash; par 70,4%&nbsp;&mdash; palielinājies &scaron;ogad piecos mēne&scaron;os ostā pārkrauto būvniecības materiālu apmērs.</p> <p>2018.gadā Rīgas ostā pārkrāva 36,432 miljonus tonnu kravu, kas ir&nbsp;par 8,2% vairāk nekā 2017.gadā.</p> <p>Rīgas osta pēc pārkrauto kravu apmēra un&nbsp;arī apkalpoto pasažieru skaita ir&nbsp;lielākā osta Latvijā.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/10/krasi-sarucis-rigas-osta-parkrauto-kravu-apjomsMon, 10 Jun 2019 13:39:00 +0300Mon, 10 Jun 2019 13:39:00 +0300TELEGRAFГригорий АнтоновГригорий АнтоновNo<p>Rīgas brīvostā &scaron;ogad pirmajos piecos mēne&scaron;os pārkrauti 13,5 miljoni tonnu kravu, kas ir&nbsp;par 7,9% mazāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā, aģentūru LETA informēja ostā.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/10/krasi-sarucis-rigas-osta-parkrauto-kravu-apjomsKrasi sarucis Rīgas ostā pārkrauto kravu apjomsEkonomikaMājsaimniecībām no&nbsp;jūlija pamatīgi samazināsies dabasgāzes tarifihttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/10/majsaimniecibam-no-julija-pamatigi-samazinasies-dabasgazes-tarifi<p>Mājsaimniecībām no&nbsp;&scaron;ā&nbsp;gada 1.jūlija samazināsies &laquo;Latvijas gāzes&raquo; dabasgāzes tarifi, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā &laquo;Latvijas Vēstnesis&raquo;.</p><p>&nbsp;</p><p>Mājsaimniecībām, kuras patērē līdz 250 kubikmetriem dabasgāzes gadā, diferencētais tirdzniecības gala tarifs ar&nbsp;pievienotās vērtības nodokli (PVN) un&nbsp;akcīzes nodokli 2019.gada otrajā pusgadā samazināsies par 15,7%&nbsp;&mdash; no&nbsp;0,65766 eiro par kubikmetru līdz 0,55436 eiro par kubikmetru, bet mājsaimniecībām, kuras patērē no&nbsp;250 līdz 500 kubikmetriem dabasgāzes, gala tarifs saruks par 16,7%&nbsp;&mdash; no&nbsp;0,61973 eiro par kubikmetru līdz 0,51643 eiro par kubikmetru.</p> <p>Vienlaikus mājsaimniecībām, kuras patērē no&nbsp;500 līdz 25&nbsp;000 kubikmetru dabasgāzes gadā, gala tarifs samazināsies par 22,6%&nbsp;&mdash; no&nbsp;0,45728 eiro kubikmetrā līdz 0,35399 eiro kubikmetrā.</p> <p>Savukārt maksājuma par dabasgāzi fiksētā daļa otrajā pusgadā saglabāsies nemainīga, proti, sadales pakalpojuma fiksētā maksa ar&nbsp;PVN par atļauto slodzi līdz se&scaron;iem kubikmetriem stundā joprojām būs 2,14 eiro mēnesī, par atļauto slodzi no&nbsp;6,1 līdz 10&nbsp;kubikmetriem stundā&nbsp;&mdash; 8,02 eiro mēnesī, par atļauto slodzi no&nbsp;10,1 līdz 16&nbsp;kubikmetriem stundā&nbsp;&mdash; 12,83 eiro mēnesī, par atļauto slodzi no&nbsp;16,1 līdz 25&nbsp;kubikmetriem stundā&nbsp;&mdash; 19,57 eiro mēnesī, bet par atļauto slodzi no&nbsp;25,1 līdz 40&nbsp;kubikmetriem stundā&nbsp;&mdash; 29,06 eiro mēnesī.</p> <p>Dabasgāzes lietotājiem ar&nbsp;gada patēriņu līdz 25&nbsp;000 kubikmetru tarifi mainās divas reizes gadā&nbsp;&mdash; 1.janvārī un&nbsp;1.jūlijā.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/10/majsaimniecibam-no-julija-pamatigi-samazinasies-dabasgazes-tarifiMon, 10 Jun 2019 10:05:00 +0300Mon, 10 Jun 2019 10:05:00 +0300TELEGRAFГригорий АнтоновГригорий АнтоновNo<p>Mājsaimniecībām no&nbsp;&scaron;ā&nbsp;gada 1.jūlija samazināsies &laquo;Latvijas gāzes&raquo; dabasgāzes tarifi, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā &laquo;Latvijas Vēstnesis&raquo;.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/10/majsaimniecibam-no-julija-pamatigi-samazinasies-dabasgazes-tarifiMājsaimniecībām no&nbsp;jūlija pamatīgi samazināsies dabasgāzes tarifiEkonomika&laquo;Latvijas maiznieks&raquo; sācis realizēt produkciju Norvēģijā, Zviedrijā un&nbsp;Somijāhttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/09/latvijas-maiznieks-sacis-realizet-produkciju-norvegija-zviedrija-un-somija<p>Maizes ražotāja &laquo;Latvijas maiznieks&raquo; maijā sācis realizēt produkciju Norvēģijā, Zviedrijā un&nbsp;Somijā, aģentūrai LETA pastāstīja kompānijas valdes loceklis Māris Daude.</p><p>&nbsp;</p><p>&laquo;Esam noslēgu&scaron;i līgumu par produkcijas piegādi klientam visu &scaron;o&nbsp;gadu. Tas ir&nbsp;izdevies ne&nbsp;tikai, pateicoties iekārtu iegādei, bet arī iegūtajam augstākā līmeņa BRC sertifikātam,&raquo; teica Daube, vienlaikus atzīstot, ka&nbsp;tādējādi uzņēmumam būs nepiecie&scaron;amas arī tālākas investīcijas.</p> <p>Tostarp pirmās produkcijas kravas ar&nbsp;ciabattu uz&nbsp;attiecīgajiem tirgiem uzņēmums nosūtījis maijā, taču kompānija apsver iespēju &scaron;ajās valstīs realizēt arī citus produktus.</p> <p>Daude atgādināja, ka&nbsp;&laquo;Latvijas maiznieka&raquo; investīcijas attīstībā pēdējo piecu gadu laikā veido apmēram 14&nbsp;miljonus eiro.</p> <p>LETA jau ziņoja, ka&nbsp;2017.gadā &laquo;Latvijas maiznieks&raquo; strādāja ar&nbsp;26,186 miljonu eiro apgrozījumu un&nbsp;469&nbsp;296 eiro peļņu. Savukārt kompānijas 2018.gada finan&scaron;u rezultāti pagaidām nav publiskoti.</p> <p>&laquo;Latvijas maiznieks&raquo; pamatkapitāls ir&nbsp;895&nbsp;629&nbsp;eiro, un&nbsp;tās lielākais īpa&scaron;nieks ir&nbsp;Igaunijas kompānija &laquo;Maral Invest&raquo;. Uzņēmums ražo dažādu veidu maizi, kā&nbsp;arī konditorejas izstrādājumus. Zināmākie zīmoli ir&nbsp;maizes sērija &laquo;Zeltene&raquo;, &laquo;Vita!&raquo;, &laquo;Melnā&raquo;, &laquo;Īstenā rudzu maize&raquo;, sēklu maize &laquo;Pavasara&raquo;, &laquo;Galda&raquo;, &laquo;Sabile&raquo;, &laquo;Līgatne&raquo;.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/09/latvijas-maiznieks-sacis-realizet-produkciju-norvegija-zviedrija-un-somijaSun, 09 Jun 2019 14:07:00 +0300Sun, 09 Jun 2019 14:07:00 +0300TELEGRAFГригорий АнтоновГригорий АнтоновNo<p>Maizes ražotāja &laquo;Latvijas maiznieks&raquo; maijā sācis realizēt produkciju Norvēģijā, Zviedrijā un&nbsp;Somijā, aģentūrai LETA pastāstīja kompānijas valdes loceklis Māris Daude.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/09/latvijas-maiznieks-sacis-realizet-produkciju-norvegija-zviedrija-un-somija&laquo;Latvijas maiznieks&raquo; sācis realizēt produkciju Norvēģijā, Zviedrijā un&nbsp;SomijāEkonomikaVai mūs indē ar&nbsp;ukraiņu olām? PVD plāta rokashttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/08/latvijas-razotaji-vaica-vai-mus-inde-ar-ukrainu-olam-pvd-plata-rokas<p>Vietējie olu ražotāji vērsu&scaron;ies pie Pārtikas un&nbsp;veterinārā dienesta, kā&nbsp;arī pie citām atbildīgām institūcijām, aicinot veikt ļoti nopietnas pārbaudes no&nbsp;Ukrainas importētām olām, jo&nbsp;tajās konstatēta salmonella. Sakarā ar&nbsp;aģentūras LETA publicēto ziņu, ka&nbsp;no&nbsp;Ukrainas vestā olu baltuma masā konstatēta salmonella, Latvijas Olu un&nbsp;putnu gaļas ražotāju asociācija uzsver, ka&nbsp;notiku&scaron;ais nebūt nav pārsteigums, jo&nbsp;Valsts iestāžu, tostarp likumdevēju un&nbsp;valdības nepiedodamas iecietības dēļ tas ir&nbsp;tikai laika jautājums, kad Latvijā notiks pirmā masveida inficē&scaron;anās vai saindē&scaron;anās ar&nbsp;olām, olu produktiem vai mājputnu gaļu, kas ievesta no&nbsp;valstīm ārpus Eiropas Savienības un&nbsp;ir&nbsp;nepietiekami pārbaudīta vai pat vispār nav pārbaudīta, kā&nbsp;tas bieži notiek pa&scaron;laik.</p><p>&nbsp;</p><div dir="auto">&Scaron;ī&nbsp;gada laikā jau atkārtoti uz&nbsp;Latvijas robežas ir&nbsp;aizturēta liela partija olu produktu no&nbsp;Ukrainas, kuros konstatēta salmonella, savukārt uz&nbsp;Čehijas robežas atklāta salmonella saldētos broileru liemeņos, kuru izcelsme jau atkal ir&nbsp;Ukraina. Tāpat 2018.gada beigās salmonella tika konstatēta no&nbsp;Ukrainas ievestai olu produkcijai Ungārijā.</div> <blockquote> <div dir="auto">&laquo;&Scaron;ie gadījumi ir&nbsp;vērā ņemams signāls gan Latvijas, gan Eiropas patērētājiem, kuri izvēlas ārpus Eiropas Savienības ražotu mājputnu produkciju. &Scaron;ie gadījumi ir&nbsp;nopietns brīdinājums kontrolējo&scaron;ajām un&nbsp;sertificējo&scaron;ajām iestādēm par nepiecie&scaron;amību veikt pastiprinātas olu, olu produktu un&nbsp;mājputnu gaļas importa pārbaudes,&raquo; norāda asociācija.</div> </blockquote> <div dir="auto">Pēdējā laikā olu imports Latvijā ir&nbsp;būtiski palielinājies. Saskaņā ar&nbsp;Lauku atbalsta dienesta datiem, 2018. gadā, salīdzinot ar&nbsp;2017. gadu, tas ir&nbsp;palielinājies par&nbsp;36%, savukārt olu produktu (melanža, olu pulvera) imports pieaudzis par 37%. Aptuveni&nbsp;30% no&nbsp;visa olu importa nāk no&nbsp;Ukrainas. Turklāt Latvija ir&nbsp;lielākais olu importētājs no&nbsp;Ukrainas Eiropas Savienībā.</div> <blockquote> <div dir="auto">&laquo;Tie&scaron;i importam no&nbsp;Ukrainas gadu no&nbsp;gada ir&nbsp;vislielākā tendence pieaugt. Importētās preces veikalu plauktos tiek piedāvātas par pievilcīgām cenām, kas atkal jau skaidrojams ar&nbsp;zemākām prasībām un&nbsp;līdz ar&nbsp;to&nbsp;izmaksām ražotājam,&raquo; skaidro olu ražotāji.</div> </blockquote> <div dir="auto">Taču tendence palielināties importam no&nbsp;valsts, kurā ražotājam nav tādas atbildības attiecībā uz&nbsp;pārtikas dro&scaron;umu un&nbsp;fitosanitāro prasību ievēro&scaron;anu kā&nbsp;ES ražotājiem, palielina patērētāju risku saslimt ar&nbsp;salmonelozi un&nbsp;arī citām infekcijas slimībām.</div> <div dir="auto"> </div> <div dir="auto">Zīmīgi, ka&nbsp;Ukrainas izcelsmes olas ir&nbsp;pieejamas mazumtirdzniecības apritē tikai Latvijā, Lietuvā un&nbsp;epizodiski atsevi&scaron;ķos Igaunijas veikalos. Visās pārejās&nbsp;ES valstis gan attiecīgas iestādes, gan veikalu tīkli atbildīgi izturas pret&nbsp;ES standartu ievēro&scaron;anu.</div> <div dir="auto"> </div> <div dir="auto">Atbilsto&scaron;i EK&nbsp;datiem&nbsp;52% no&nbsp;Eiropā importētām olām nāk no&nbsp;Ukrainas, turklāt vismaz tre&scaron;daļa ienāk caur Latviju, kur tās arī paliek, jo&nbsp;citur&nbsp;ES veikalnieki tās neizvēlas un&nbsp;saviem patērētājiem nepiedāvā.</div> <div dir="auto"> </div> <div dir="auto">Uz&nbsp;importēto olu iepakojumiem ir&nbsp;paslēpta sīkiem burtiem rakstīta norāde par ražo&scaron;anas neatbilstību Eiropas standartiem, taču &scaron;o&nbsp;norādi patērētājam bez palielināmā stikla ir&nbsp;faktiski neiespējami izlasīt. Savukārt veikalu plauktos netiek uzskatāmi norādīts, ka&nbsp;produkcija nav ražota Latvijā vai citur&nbsp;ES, bet gan ir&nbsp;ievesta no&nbsp;Ukrainas vai citām tre&scaron;ajām valstīm, Latvijas pircējiem radot iespaidu, ka&nbsp;viņi iegādājas kvalitatīvu un&nbsp;veselībai dro&scaron;u produkciju.</div> <blockquote> <div dir="auto">&laquo;Nozīmīgs apstāklis ir&nbsp;tas, ka&nbsp;no&nbsp;tre&scaron;ajām valstīm importētajām olām pārbaudes uz&nbsp;robežas tiek veiktas tikai izlases kārtā, nevis visai ievestajai produkcijai, un&nbsp;tas nozīmē, ka&nbsp;tirgū var nokļūt arī ļoti lielas inficētu produktu partijas, izraisot masveida inficē&scaron;anos un&nbsp;līdz ar&nbsp;to&nbsp;nopietnus draudus patērētāju veselībai un&nbsp;pat dzīvībai,&raquo; nobažījusies ir&nbsp;Latvijas Olu un&nbsp;putnu gaļas ražotāju asociācija.</div> </blockquote> <div dir="auto">Asociācija uzskata, ka, Latvijā atklājot jau divas olu partijas, kas inficētas ar&nbsp;salmonellu, &scaron;o&nbsp;produktu ieve&scaron;anu nedrīkst turpināt&nbsp;tā, it&nbsp;kā&nbsp;valstī nekas nebūtu noticis.</div> <div dir="auto"> </div> <div dir="auto">Latvijas Olu un&nbsp;putnu gaļas ražotāju asociācija aicina Pārtikas un&nbsp;veterināro dienestu un&nbsp;citas atbildīgās institūcijas pievērst pastiprinātu uzmanību notieko&scaron;ajam, veikt pārbaudes pilnīgi visām ievestajām olām, kā&nbsp;arī, atklājot jaunas inficētu olu partijas, apturēt olu importu no&nbsp;valstīm, kuru uzņēmumi nespēj un&nbsp;nevēlas ievērot elementāras sanitārās prasības un&nbsp;apdraud Latvijas iedzīvotāju veselību un&nbsp;pat dzīvību.</div>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/08/latvijas-razotaji-vaica-vai-mus-inde-ar-ukrainu-olam-pvd-plata-rokasSat, 08 Jun 2019 21:18:00 +0300Sat, 08 Jun 2019 21:18:00 +0300TELEGRAFMaris AvotsMaris AvotsNo<p>Vietējie olu ražotāji vērsu&scaron;ies pie Pārtikas un&nbsp;veterinārā dienesta, kā&nbsp;arī pie citām atbildīgām institūcijām, aicinot veikt ļoti nopietnas pārbaudes no&nbsp;Ukrainas importētām olām, jo&nbsp;tajās konstatēta salmonella. Sakarā ar&nbsp;aģentūras LETA publicēto ziņu, ka&nbsp;no&nbsp;Ukrainas vestā olu baltuma masā konstatēta salmonella, Latvijas Olu un&nbsp;putnu gaļas ražotāju asociācija uzsver, ka&nbsp;notiku&scaron;ais nebūt nav pārsteigums, jo&nbsp;Valsts iestāžu, tostarp likumdevēju un&nbsp;valdības nepiedodamas iecietības dēļ tas ir&nbsp;tikai laika jautājums, kad Latvijā notiks pirmā masveida inficē&scaron;anās vai saindē&scaron;anās ar&nbsp;olām, olu produktiem vai mājputnu gaļu, kas ievesta no&nbsp;valstīm ārpus Eiropas Savienības un&nbsp;ir&nbsp;nepietiekami pārbaudīta vai pat vispār nav pārbaudīta, kā&nbsp;tas bieži notiek pa&scaron;laik.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/08/latvijas-razotaji-vaica-vai-mus-inde-ar-ukrainu-olam-pvd-plata-rokasVai mūs indē ar&nbsp;ukraiņu olām? PVD plāta rokasEkonomikaLinkaits rosina diezgan krietni samazināt lielo ostu valdes locekļu algashttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/08/linkaits-rosina-diezgan-krietni-samazinat-lielo-ostu-valdes-loceklu-algas<p>Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) piedāvā nākamnedēļ valdībā lemt par izmaiņām ostu valdes locekļu atalgojuma regulējumā, rosinot aptuveni par ceturto daļu samazināt lielo ostu vadības algas.</p><p>&nbsp;</p><p>Ministru kabineta noteikumi nosaka ostu valdes locekļu mēne&scaron;algu apmēru atbilsto&scaron;i ostu iedalījumam, kas savukārt noteikts saskaņā ar&nbsp;ostas bilances kopsummu un&nbsp;neto apgrozījumu. &Scaron;obrīd valdes priek&scaron;sēdētāja alga mazajās ostās ir&nbsp;854&nbsp;eiro, vidējās ostās&nbsp;&mdash; 2134&nbsp;eiro, bet lielajās ostās&nbsp;&mdash; 3984 eiro mēnesī, savukārt lielo un&nbsp;vidējo ostu valdes locekļu mēne&scaron;algu nosaka&nbsp;95% apmērā no&nbsp;ostas valdes priek&scaron;sēdētāja mēne&scaron;algas.</p> <p>&Scaron;is regulējums nosaka, ka, piemēram, Andris Ameriks (GKR) kā&nbsp;Rīgas brīvostas valdes priek&scaron;sēdētājs 2018.gadā saņēma 47&nbsp;808&nbsp;eiro, Nils U&scaron;akovs (S) turpat saņēma 45&nbsp;418&nbsp;eiro, bet Aivars Lembergs par darbu Ventspils brīvostas valdē pērn saņēma 44&nbsp;301&nbsp;eiro, liecina politiķu iesniegtās valsts amatpersonu deklarācijas.</p> <p>Rīgas brīvostas valdē no&nbsp;pa&scaron;valdības puses strādā arī Mihails Kameņeckis un&nbsp;Vadims Baraņņiks, bet ministrijas pārstāv Baiba Bāne, Džineta Innusa, Pāvels Rebenoks un&nbsp;Viesturs Zeps, savukārt Ventspils brīvostas valdē no&nbsp;pa&scaron;valdības puses strādā arī Jānis Vītoliņ&scaron;, Guntis Blumbergs un&nbsp;Didzis O&scaron;enieks, savukārt ministrijas pārstāv Ģirts Valdis Kristovskis, Inguna Strautmane, Rūdolfs Nerets un&nbsp;Laila Spaliņa.</p> <p>Liepājā osta iekļaujas Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā (SEZ), kuras valdi veido pēc līdzīgiem principiem kā&nbsp;Rīgas un&nbsp;Ventspils brīvostu valdes. Liepājas SEZ valdes priek&scaron;sēdētājs ir&nbsp;biju&scaron;ais mērs Uldis Sesks, kur&scaron; par &scaron;o&nbsp;amata pienākumu pildī&scaron;anu pērn saņēmis 51&nbsp;246&nbsp;eiro.</p> <p>Mazās ostas valdes priek&scaron;sēdētājam un&nbsp;valdes loceklim mēne&scaron;algu nosaka, ja&nbsp;osta iepriek&scaron;ējā kalendārā gadā ir&nbsp;sasniegusi kravu apgrozījumu, kas ir&nbsp;ne&nbsp;mazāks par 200&nbsp;000&nbsp;tonnu.&nbsp;2018.gadā četras mazās ostas no&nbsp;septiņām neatbilda iepriek&scaron; minētajam kritērijam un&nbsp;&scaron;ajās ostās valdes priek&scaron;sēdētāji un&nbsp;valdes locekļi nesaņem atalgojumu.</p> <p>Linkaits, pamatojoties uz&nbsp;vieno&scaron;anos valdības deklarācijā, kurā teikts, ka&nbsp;Latvijas lielo ostu darbībā palielinās valsts ietekmi lēmumu pieņem&scaron;anā un&nbsp;nodro&scaron;inās efektīvāku resursu izmanto&scaron;anu, rosina grozījumus noteikumos par ostas valdes locekļu mēne&scaron;algu, pielāgojot ostu valdes priek&scaron;sēdētāja un&nbsp;valdes locekļu mēne&scaron;algas apmēru Valsts un&nbsp;pa&scaron;valdību institūciju amatpersonu un&nbsp;darbinieku atlīdzības likumam.</p> <p>Linkaita vadītā Satiksmes ministrija (SM) piedāvā bāzes mēne&scaron;algas apmēra noteik&scaron;anai piemērot jaunu un&nbsp;visai komplicētu formulu, kurā tiktu ņemts vērā valstī strādājo&scaron;o aizpagāju&scaron;ā gada mēne&scaron;a vidējās darba samaksas apmēra pieaugums procentos pret iepriek&scaron;ējo gadu, aizpagāju&scaron;ā gada inflācija procentos pret iepriek&scaron;ējo gadu, valstī transporta jomā strādājo&scaron;o aizpagāju&scaron;ā gada mēne&scaron;a vidējā darba samaksa u.tml. rādītāji.</p> <p>Grozījumi paredz, ka&nbsp;reizi gadā pēc ostas gada pārskata apstiprinā&scaron;anas, ņemot vērā ostu darbības jomas bāzes mēne&scaron;algas apmēru, tiktu pārrēķināta ostas valdes priek&scaron;sēdētāja mēne&scaron;alga, reizinot attiecīgās ostas koeficientu.</p> <p>Pielietojot konkrēto formulu, 2019.gadā lielās ostas valdes priek&scaron;sēdētāja mēne&scaron;alga samazināto līdz 2917&nbsp;eiro, tātad alga 2019.gadā tiktu samazināta par 1067&nbsp;eiro. &laquo;Bet, ņemot vērā kopējo ekonomisko situāciju, transporta jomā strādājo&scaron;o mēne&scaron;a vidējai darba samaksai ir&nbsp;tendence pieaugt, tādejādi mēne&scaron;algas samazinājums būs ar&nbsp;vien nelielāks. Balstoties uz&nbsp;tiesisko paļāvības principu, piedāvātie grozījumi joprojām paredz valdes locekļu mēne&scaron;algas apmēru, kas ir&nbsp;teju trīs reizes lielāks nekā vidējā alga Latvijā,&raquo; mierina&nbsp;SM, &laquo;turklāt ostu valdes locekļi pēc savas vēlē&scaron;anās (...) var atteikties no&nbsp;darba pienākumiem ostas valdē.&raquo;</p> <p>Lielo, vidējo un&nbsp;mazo ostu valdes locekļu mēne&scaron;algu aprēķins netiktu mainīts un&nbsp;tās joprojām noteiktu&nbsp;95% apmērā no&nbsp;ostu valdes priek&scaron;sēdētāju algas, taču līdz ar&nbsp;minētajām izmaiņām būtiski mazāk saņemtu arī viņi.</p> <p>&laquo;2019.gadā vidējo un&nbsp;lielo ostu valdes priek&scaron;sēdētāja alga samazinās, turpretī mazo ostu valdes priek&scaron;sēdētāja mēne&scaron;alga palielinās. Bet tā&nbsp;kā&nbsp;katru gadu Centrālā statistikas pārvalde paziņojumā publicē valstī transporta jomā strādājo&scaron;o gada mēne&scaron;a vidējo darba algu, kurai &scaron;obrīd ir&nbsp;tendence pieaugt, nav iespējams viennozīmīgi noteikt, ka&nbsp;ostu valdes priek&scaron;sēdētāju un&nbsp;izrieto&scaron;i arī ostu valdes locekļu mēne&scaron;algas samazinās, tās varētu apzīmēt kā&nbsp;mainīgas,&raquo; izmaiņu anotācijā raksta SM.</p> <p>SM&nbsp;atzīmē, ka&nbsp;&scaron;obrīd ostas valdes priek&scaron;sēdētājs un&nbsp;valdes loceklis saņem ikmēne&scaron;a speciālo piemaksu pie mēne&scaron;algas, ja&nbsp;ostas kravas apgrozījums iepriek&scaron;ējā kalendāra gadā pārsniedz ostas kravu apgrozījumu, kāds bija gadā pirms iepriek&scaron;ējā kalendāra gada, kā&nbsp;arī ja&nbsp;ostas valdes priek&scaron;sēdētājs un&nbsp;valdes loceklis iepriek&scaron;ējā kalendāra gadā ne&nbsp;mazāk kā&nbsp;se&scaron;us mēne&scaron;us ir&nbsp;veicis attiecīgi valdes priek&scaron;sēdētāja un&nbsp;valdes locekļa pienākumus. Aprēķināto speciālo piemaksu ostu valdes priek&scaron;sēdētājam un&nbsp;valdes locekļiem maksā katru mēnesi, sākot no&nbsp;attiecīgā gada 1.aprīļa. Ja&nbsp;aprēķinātais speciālās piemaksas procentuālais apmērs pārsniedza&nbsp;25% no&nbsp;ikmēne&scaron;a ostu valdes priek&scaron;sēdētāja vai valdes locekļa atalgojuma, tad speciālo piemaksu noteica&nbsp;25% apmērā.</p> <p>Ministrijas piedāvātie grozījumi paredz speciālo piemaksu lielās un&nbsp;vidējās ostas valdes priek&scaron;sēdētājam un&nbsp;valdes loceklim izmaksāt reizi gadā vienas mēne&scaron;algas apmērā, ja&nbsp;ostas kravu apgrozījums iepriek&scaron;ējā kalendāra gadā pārsniedz ostas kravu apgrozījumu, kāds bija gadā pirms iepriek&scaron;ējā kalendāra gada, un&nbsp;ostas valdes priek&scaron;sēdētājs un&nbsp;valdes loceklis iepriek&scaron;ējā kalendāra gadā ne&nbsp;mazāk kā&nbsp;se&scaron;us mēne&scaron;us ir&nbsp;veicis attiecīgi valdes priek&scaron;sēdētāja un&nbsp;valdes locekļa pienākumus.</p> <p>Lielo un&nbsp;vidējo ostu valdes priek&scaron;sēdētājs un&nbsp;valdes locekļi saņem&scaron;ot speciālo piemaksu līdz&nbsp;25% no&nbsp;mēne&scaron;algas visu atliku&scaron;o 2019.gadu, jo&nbsp;speciālā piemaksa tiek aprēķināta, ņemot vērā 2018.gada ostu kravu apgrozījuma datus, bet jaunais regulējums par vienreizēju speciālo piemaksu vienas mēne&scaron;algas apmērā tiktu piemērots no&nbsp;2020.gada 1.janvāra.</p> <p>Valdība par Linkaita piedāvājumu plāno lemt otrdien, 11.jūnijā.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/08/linkaits-rosina-diezgan-krietni-samazinat-lielo-ostu-valdes-loceklu-algasSat, 08 Jun 2019 12:00:00 +0300Sat, 08 Jun 2019 12:00:00 +0300TELEGRAFMaris AvotsMaris AvotsNo<p>Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) piedāvā nākamnedēļ valdībā lemt par izmaiņām ostu valdes locekļu atalgojuma regulējumā, rosinot aptuveni par ceturto daļu samazināt lielo ostu vadības algas.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/08/linkaits-rosina-diezgan-krietni-samazinat-lielo-ostu-valdes-loceklu-algasLinkaits rosina diezgan krietni samazināt lielo ostu valdes locekļu algasEkonomikaValsts ieņēmumu dienests piemērojis dažādus aizliegumus &laquo;Rīgas kartei&raquo;https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/07/valsts-ienemumu-dienests-piemerojis-dazadus-aizliegumus-rigas-kartei<p>Valsts ieņēmumu dienests (VID) piemērojis nodro&scaron;inājumu Rīgas sabiedriskā transporta elektronisko norēķinu sistēmas uzstādītājam un&nbsp;apkalpotājam SIA &laquo;Rīgas karte&raquo;, liecina &laquo;Lursoft&raquo; informācija.</p><p>&nbsp;</p><p>Ar&nbsp;VID lēmumu &laquo;Rīgas kartei&raquo; piemērots aizliegums reorganizācijai, likvidācijai, izmaiņu reģistrācijai amatpersonu sastāvā un&nbsp;dalībnieku reģistrā, ja&nbsp;&scaron;ādu pieteikumu reģistrāciju komercreģistrā piesaka &laquo;Rīgas kartes&raquo; pārstāvis, vienlaikus atļaujot &laquo;Rīgas kartei&raquo; reģistrēt papildus dalībniekus un&nbsp;amatpersonas. Uzņēmumam piemērots arī aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārjauno&scaron;anai un&nbsp;grozī&scaron;anai.</p> <p>Nodro&scaron;inājums ierakstīts komercreģistrā ceturtdien, 6.jūnijā.</p> <p>&laquo;Rīgas kartes&raquo; pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka&nbsp;&scaron;īs situācijas cēlonis ir&nbsp;divu notikumu sakritība.&nbsp;9.aprīlī notika &laquo;Rīgas kartes&raquo; dalībnieku&nbsp;&mdash; ASV/Francijas tehnoloģiju kompānijas &laquo;Conduent&raquo; un&nbsp;SIA &laquo;Rīgas satiksme&raquo; sapulce, kurā par uzņēmuma valdes locekli tika apstiprināts &laquo;Rīgas satiksmes&raquo; pārstāvis Jānis Meirāns. Pēc visu iek&scaron;ējo formalitā&scaron;u un&nbsp;dokumentācijas sakārto&scaron;anas 6.jūnijā bija paredzēts iesniegt attiecīgos dokumentus Uzņēmumu reģistrā.</p> <p>&laquo;Sakrita, ka&nbsp;VID &scaron;ajā pa&scaron;ā dienā atsūtīja lēmumu par audita veik&scaron;anu &bdquo;Rīgas kartē&ldquo;. VID &scaron;ādus auditus uzņēmumā veic visai regulāri. &Scaron;oreiz &scaron;āda apstākļu sakritība, kad uzņēmums maina valdes locekli audita ierosinā&scaron;anas dienā, VID &scaron;ķita aizdomīga, un&nbsp;tā&nbsp;rezultātā VID noteica &scaron;os ierobežojumus. Nekādu citu iemeslu noteiktajiem ierobežojumiem nav, un&nbsp;kopumā tie neietekmē uzņēmuma ikdienas darbu,&raquo; norādīja uzņēmuma pārstāvji.</p> <p>Pēc &laquo;Lursoft&raquo; vēstītā, uzņēmumam &scaron;obrīd nav nevienas aktuālas komercķīlas, kā&nbsp;arī &scaron;ogad 26.maijā tam nebija VID administrēto nodokļu vai nodevu parāda, kas kopsummā pārsniegtu 150&nbsp;eiro.</p> <p>Aģentūra LETA jau vēstīja, ka&nbsp;Korupcijas novēr&scaron;anas un&nbsp;apkaro&scaron;anas birojs (KNAB) pavasarī sāka kriminālprocesu par &laquo;Rīgas kartes&raquo; amatpersonas izdarītiem, iespējams, noziedzīgiem nodarījumiem, proti, kukuļdo&scaron;anu un&nbsp;starpniecību kukuļo&scaron;anā.</p> <p>Saistībā ar&nbsp;&scaron;o&nbsp;lietu tika aizturēts &laquo;Rīgas kartes&raquo; valdes loceklis, uzņēmējs un&nbsp;kordiriģents Aleksandrs Brandavs. Vēlāk KNAB viņam piemēroja dro&scaron;ības līdzekli&nbsp;&mdash; 200&nbsp;000 eiro dro&scaron;ības naudu, kā&nbsp;arī aizliegumu tuvoties noteiktām personām un&nbsp;aizliegumu izbraukt no&nbsp;valsts.</p> <p>Tāpat Brandavs līdz 7.martam ieņēma pa&scaron;valdības uzņēmuma &laquo;Rīgas satiksme&raquo; Elektronisko norēķinu projektu daļas vadītāja amatu, tomēr saistībā ar&nbsp;KNAB darbībām uzņēmuma valde viņu atstādināja. Brandavs ir&nbsp;arī patiesā labuma guvējs pilnsabiedrībā &laquo;Rīgas mikroautobusu satiksme&raquo;.</p> <p>2017.gadā &laquo;Rīgas kartes&raquo; apgrozījums bija 21,566 miljoni eiro, kas ir&nbsp;par 7,6% vairāk nekā gadu iepriek&scaron;, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 64,9% un&nbsp;sasniedza 4,104 miljonus eiro. Kompānijas 2018.gada finan&scaron;u rezultāti pagaidām nav publiskoti.</p> <p>Kompānija &laquo;Rīgas karte&raquo; reģistrēta 2007.gada beigās. Tā&nbsp;uztur Rīgas sabiedriskā transporta un&nbsp;autostāvvietu elektronisko norēķinu sistēmu. Uzņēmuma akcionāri ir&nbsp;&laquo;Rīgas satiksme&raquo; (51%) un&nbsp;Francijas &laquo;Conduent Business Solutions (France) SAS&raquo; (49%).</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/07/valsts-ienemumu-dienests-piemerojis-dazadus-aizliegumus-rigas-karteiFri, 07 Jun 2019 19:44:00 +0300Fri, 07 Jun 2019 19:44:00 +0300TELEGRAFMaris AvotsMaris AvotsNo<p>Valsts ieņēmumu dienests (VID) piemērojis nodro&scaron;inājumu Rīgas sabiedriskā transporta elektronisko norēķinu sistēmas uzstādītājam un&nbsp;apkalpotājam SIA &laquo;Rīgas karte&raquo;, liecina &laquo;Lursoft&raquo; informācija.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/07/valsts-ienemumu-dienests-piemerojis-dazadus-aizliegumus-rigas-karteiValsts ieņēmumu dienests piemērojis dažādus aizliegumus &laquo;Rīgas kartei&raquo;EkonomikaNo&nbsp;septembra tiks pārtraukta &laquo;Galactico&raquo; dāvanu un&nbsp;privilēģiju kar&scaron;u darbībahttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/07/no-septembra-tiks-partraukta-galactico-davanu-un-privilegiju-karsu-darbiba<p>No&nbsp;&scaron;ī&nbsp;gada 1.septembra tiks pārtraukta &laquo;Galactico&raquo; produktu&nbsp;&mdash; &laquo;Galactico&raquo; dāvanu un&nbsp;&laquo;Galactico&raquo; privilēģiju kartes&nbsp;&mdash; darbība, aģentūru LETA informēja Ilze Žūka no&nbsp;Norvēģijas uzņēmuma &laquo;Linstow&raquo;, kura meitaskompānija SIA &laquo;Linstow Center Management&raquo; Latvijā pārvalda tirdzniecības centrus &laquo;Alfa&raquo;, &laquo;Mols&raquo;, &laquo;Galerija centrs&raquo;, &laquo;Dole&raquo; un&nbsp;&laquo;Origo&raquo;.</p><p>&nbsp;</p><p>Viņa skaidroja, ka&nbsp;&laquo;Galactico&raquo; kart&scaron;u iegāde pircējiem tiks nodro&scaron;ināti vēl līdz 23.jūnijam, bet to&nbsp;maksimālais realizācijas termiņ&scaron; būs &scaron;ī&nbsp;gada 31.augusts.</p> <p>Žūka pastāstīja, ka&nbsp;lēmums pārtraukt &laquo;Galactico&raquo; aliansi ir&nbsp;saistīts ar&nbsp;biznesa attīstības stratēģiju. Savukārt jaunos biznesa plānus viņa nekomentēja.</p> <p>Pēc Žūkas sacītā, &laquo;Galactico&raquo; dāvanu kar&scaron;u izmanto&scaron;ana līdz &scaron;ī&nbsp;gada 31.augustam, tāpat kā&nbsp;līdz &scaron;im, būs iespējama kopumā vairāk nekā 650 tirdzniecības vietās piecos &laquo;Galactico&raquo; tirdzniecības centros.</p> <p>Ikviens &laquo;Galactico&raquo; dāvanu kartes īpa&scaron;nieks aicināts pārliecināties par sev piedero&scaron;ās kartes termiņu, nepiecie&scaron;amības gadījumā to&nbsp;pagarinot, lai pagūtu to&nbsp;izmantot pirkumiem līdz 31.augustam, jo&nbsp;pēcāk &scaron;āda iespēja vairs netiks nodro&scaron;ināta. Līdz&nbsp;29.augustam tiek nodro&scaron;ināta &laquo;Galactico&raquo; dāvanu kar&scaron;u pagarinā&scaron;ana tām kartēm, kurām saskaņā ar&nbsp;noteikumiem var piemērot kartes pagarinā&scaron;anu.</p> <p>Savukārt aprīlī sāktais &laquo;Galactico&raquo; privilēģiju programmas punktu krā&scaron;anas periods turpināsies līdz 23.jūnijam. &Scaron;ajā periodā sakrātos punktus pret &laquo;Galactico&raquo; dāvanu karti būs iespējams apmainīt līdz 21.jūlijam. Arī &scaron;īs dāvanu kartes būs derīgas līdz 31.augustam.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/07/no-septembra-tiks-partraukta-galactico-davanu-un-privilegiju-karsu-darbibaFri, 07 Jun 2019 17:45:00 +0300Fri, 07 Jun 2019 17:45:00 +0300TELEGRAFMaris AvotsMaris AvotsNo<p>No&nbsp;&scaron;ī&nbsp;gada 1.septembra tiks pārtraukta &laquo;Galactico&raquo; produktu&nbsp;&mdash; &laquo;Galactico&raquo; dāvanu un&nbsp;&laquo;Galactico&raquo; privilēģiju kartes&nbsp;&mdash; darbība, aģentūru LETA informēja Ilze Žūka no&nbsp;Norvēģijas uzņēmuma &laquo;Linstow&raquo;, kura meitaskompānija SIA &laquo;Linstow Center Management&raquo; Latvijā pārvalda tirdzniecības centrus &laquo;Alfa&raquo;, &laquo;Mols&raquo;, &laquo;Galerija centrs&raquo;, &laquo;Dole&raquo; un&nbsp;&laquo;Origo&raquo;.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/07/no-septembra-tiks-partraukta-galactico-davanu-un-privilegiju-karsu-darbibaNo&nbsp;septembra tiks pārtraukta &laquo;Galactico&raquo; dāvanu un&nbsp;privilēģiju kar&scaron;u darbībaEkonomika25% Igaunijas iedzīvotāju Latvijas apmeklējuma mērķis ir&nbsp;alkohola iegādehttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/07/25-igaunijas-iedzivotaju-latvijas-apmeklejuma-merkis-ir-alkohola-iegade<p>Pēdējā gada laikā&nbsp;25% no&nbsp;aptaujātajiem Igaunijas iedzīvotājiem, kuri apmeklēju&scaron;i Latviju, &scaron;eit ieradu&scaron;ies, lai iegādātos alkoholiskos dzērienus, liecina Latvijas Alkohola nozares asociācijas un&nbsp;Latvijas Tirdzniecības un&nbsp;rūpniecības kameras (LTRK) aptaujas dati par akcīzes nodokļa likmes izmaiņām Igaunijā.</p><p>&nbsp;</p><p>Vienlaikus&nbsp;23% aptaujāto norādīju&scaron;i, ka&nbsp;Latviju apmeklēju&scaron;i ne&nbsp;tika tāpēc, lai iegādātos alkoholu, bet&nbsp;51% respondentu paudu&scaron;i, ka&nbsp;alkohola iegāde nebija apmeklējuma iemesls. Vienlaikus iedzīvotāji, kas norādīju&scaron;i alkohola iegādi kā&nbsp;iemeslu Latvijas apmeklējumam, apmeklējuma reizē iegādāju&scaron;ies arī cigaretes (32%), degvielu (22%) un&nbsp;pārtikas preces (19%).</p> <p>Tāpat aptaujas dati liecina, ka&nbsp;52% no&nbsp;aptaujātajiem Igaunijas iedzīvotājiem, kas pēdējā gada laikā apmeklēja Latviju, iegādāju&scaron;ies alkoholiskos dzērienus, 32% iedzīvotāju Latvijas apmeklējuma laikā iegādāju&scaron;ies pārtikas preces, 31%&nbsp;&mdash; dzīvoja viesnīcās un&nbsp;viesu mājās, 26%&nbsp;&mdash; apmeklēja muzejus, koncertus vai citus kultūras pasākumus un&nbsp;vietas, bet&nbsp;25% iegādājās degvielu.</p> <p>Aptaujā noskaidrots, ka&nbsp;pēdējā gada laikā Latviju vismaz vienu reizi ir&nbsp;apmeklēju&scaron;i&nbsp;18% aptaujāto Igaunijas iedzīvotāju, trīs reizes&nbsp;&mdash; 8%, četras reizes&nbsp;&mdash; 5%, piecas reizes&nbsp;&mdash; 3%, se&scaron;as reizes&nbsp;&mdash; 1%, savukārt 5%&nbsp;Igaunijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā apmeklēju&scaron;i Latviju vairāk nekā se&scaron;as reizes. Vienlaikus&nbsp;37% respondentu norādīju&scaron;i, ka&nbsp;pēdējā gada laikā Latviju nav apmeklēju&scaron;i.</p> <p>Aptaujā noskaidrots, ka&nbsp;57% respondentu, kas pēdējā gada laikā apmeklēju&scaron;i Latviju, ieradu&scaron;ies Rīgā, bet 39%&nbsp;&mdash; Valkā. Valmieru apmeklēju&scaron;i 21% Igaunijas iedzīvotāju, Ainažus&nbsp;&mdash; 18%, Jūrmalu&nbsp;&mdash; 18%, savukārt Apē ieradu&scaron;ies 6%&nbsp;Igaunijas iedzīvotāju.</p> <p>Tajā pa&scaron;ā laikā no&nbsp;Igaunijas iedzīvotājiem, kas devu&scaron;ies uz&nbsp;Latviju pēdējā gada laikā, 77% respondentu alkoholiskos dzērienus iegādāju&scaron;ies Apē, 76%&nbsp;&mdash; Ainažos, bet 74%&nbsp;&mdash; Valkā.</p> <p>Vienlaikus&nbsp;61% Igaunijas iedzīvotāju, kas pēdējā laikā ieradu&scaron;ies Latvijā, lai iegādātos alkoholu, grādīgos dzērienus iegādāju&scaron;ies tikai sev, 37%&nbsp;&mdash; sev un&nbsp;citiem cilvēkiem, bet 2%&nbsp;&mdash; tikai citiem cilvēkiem.</p> <p>Pēc aptaujas datiem, vidējais tēriņ&scaron; vienā apmeklējuma reizē bijis 289&nbsp;eiro. Kopumā iedzīvotāji pēdējā gada laikā Latvijā atstāju&scaron;i apmēram 273 miljonus eiro, no&nbsp;tiem 124,5 miljoni eiro tērēti alkoholam, 38,5 miljoni eiro&nbsp;&mdash; degvielai un&nbsp;110 miljoni eiro citiem pirkumiem.</p> <p>Aptaujā arī secināts, ka&nbsp;76% Igaunijas iedzīvotāju, kas pēdējā gada laikā Latviju apmeklēju&scaron;i alkohola iegādes dēļ, iegādāju&scaron;ies stipros alkoholus, 74%&nbsp;&mdash; alu, 40%&nbsp;&mdash; vīnu un&nbsp;35%&nbsp;&mdash; citus alkoholiskos dzērienus.</p> <p>Tirgus un&nbsp;sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņ&scaron; žurnālistiem piektdien sacīja, ka&nbsp;atbilsto&scaron;i aplēsēm, ja&nbsp;Igaunija vienai alkoholisko dzērienu pudelei cenu samazinātu par vienu eiro, 6,9% Igaunijas iedzīvotāju pārstātu apmeklēt Latviju alkohola iegādei, ja&nbsp;samazinājums būtu par diviem eiro&nbsp;&mdash; 8,5% pārstātu apmeklēt Latviju alkoholisko dzērienu iegādei, savukārt, ja&nbsp;samazinājums būtu par vairāk nekā pieciem eiro, 38,7% Igaunijas iedzīvotāju pārstātu apmeklēt Latviju, lai iegādātos alkoholiskos dzērienus.</p> <blockquote> <p>&laquo;Dati ir&nbsp;pārsteidzo&scaron;i un&nbsp;skaitļi ir&nbsp;lieli. Igaunijai samazinot akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, Latvijas budžeta ieņēmumu kritums būs jūtams. Vienlaikus jāpatur prātā, ka&nbsp;aptaujas rezultāti neatspoguļo Somijas iedzīvotāju viedokli, līdz ar&nbsp;to&nbsp;jārēķinās ar&nbsp;lielākām summām, nekā esam apkopoju&scaron;i,&raquo; piebilda Kaktiņ&scaron;.</p> </blockquote> <p>Savukārt Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols norādīja, ka&nbsp;pērn Latvijas no&nbsp;akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem guva 391 miljonu eiro, no&nbsp;kuriem 70&nbsp;miljoni eiro iegūti pierobežā. &laquo;Neviens scenārijs Latvijai nepalīdzēs gūt lielākus ieņēmumus no&nbsp;alkoholisko dzērienu tirdzniecības Igaunijas iedzīvotājiem, taču &scaron;ajā gadījumā būtiskais mērķis ir&nbsp;samazināt zaudējumus, kas sekos pēc Igaunijas akcīzes nodokļa samazinājuma alkoholiskajiem dzērieniem,&raquo; viņ&scaron; teica.</p> <p>Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors Pēteris Liniņ&scaron; skaidroja, ka&nbsp;alus nozare ir&nbsp;īpa&scaron;i jutīga uz&nbsp;izmaiņām tirgū, jo&nbsp;Latvijā alus tirgus ir&nbsp;neliels, bet tajā pa&scaron;ā laikā piesātināts. Ja&nbsp;alkoholisko dzērienu tirgū rodas satricinājumi, īsā laikā tas var radīt negatīvas sekas nozares uzņēmumiem.</p> <blockquote> <p>&laquo;Līdz ar&nbsp;to&nbsp;uzskatu, ka&nbsp;mums ir&nbsp;jāatbild Igaunijai, samazinot akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem tādā pa&scaron;ā apmērā,&raquo; viņ&scaron; teica.</p> </blockquote> <p>LTRK valdes priek&scaron;sēdētājs Jānis Endziņ&scaron; atzīmēja, ka&nbsp;laiks līdz izmaiņām Igaunijas akcīzes nodoklī alkoholiskajiem dzērieniem ir&nbsp;ļoti īss. Līdz &scaron;ā&nbsp;gada 1.jūlijam Latvijai ir&nbsp;beidzamā iespēja atliku&scaron;ajās divās Saeimas sēdēs pieņemt lēmumu, ko&nbsp;Latvija darīs.</p> <p>Vienlaikus Endziņ&scaron; uzsvēra, ka&nbsp;visām trim Baltijas valstīm vajadzētu vienoties par vienlīdzīgu akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, lai saglabātu aptuveni vienādus ieņēmumus, &laquo;taču Igaunija ir&nbsp;pieteikusi sacensību&raquo;.</p> <p>Aptauja veikta &scaron;ogad martā, internetā aptaujājot 3187 Igaunijas iedzīvotājus vecumā no&nbsp;18&nbsp;līdz 74&nbsp;gadiem.</p> <p>LETA jau ziņoja, ka&nbsp;Igaunijas parlaments pieņēmis izskatī&scaron;anai valdo&scaron;ās koalīcijas iesniegto likumprojektu, kas paredz par&nbsp;25% samazināt akcīzes nodokli daļai alkoholisko dzērienu&nbsp;&mdash; alum, sidram un&nbsp;stiprajiem dzērieniem. Vīnam akcīzes nodokli nav paredzēts samazināt.</p> <p>Latvijas finan&scaron;u ministrs Jānis Reirs (JV) aģentūrai LETA iepriek&scaron; sacīja, ka&nbsp;Latvija seko līdzi Igaunijas lēmumiem attiecībā uz&nbsp;akcīzes nodokli alkoholam, tāpēc Finan&scaron;u ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova (KPV&nbsp;LV) vadībā uz&nbsp;tik&scaron;anos bija sanākusi nodokļu darba grupa, kas lēma par iespējamu akcīzes nodokļa samazinā&scaron;anu alkoholam arī Latvijā.</p> <p>Savukārt Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs paudis viedokli, ka&nbsp;Latvijai akcīzes nodoklis alkoholam būtu jāpazemina vismaz par 23%.</p> <p>Arī Somijas Pārtikas preču tirdzniecības asociācija un&nbsp;somu alkohola ražotāji uzskata, ka&nbsp;viņu valstij nekavējoties jāreaģē uz&nbsp;Igaunijas plāniem.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/07/25-igaunijas-iedzivotaju-latvijas-apmeklejuma-merkis-ir-alkohola-iegadeFri, 07 Jun 2019 15:17:00 +0300Fri, 07 Jun 2019 15:17:00 +0300TELEGRAFMaris AvotsMaris AvotsNo<p>Pēdējā gada laikā&nbsp;25% no&nbsp;aptaujātajiem Igaunijas iedzīvotājiem, kuri apmeklēju&scaron;i Latviju, &scaron;eit ieradu&scaron;ies, lai iegādātos alkoholiskos dzērienus, liecina Latvijas Alkohola nozares asociācijas un&nbsp;Latvijas Tirdzniecības un&nbsp;rūpniecības kameras (LTRK) aptaujas dati par akcīzes nodokļa likmes izmaiņām Igaunijā.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/07/25-igaunijas-iedzivotaju-latvijas-apmeklejuma-merkis-ir-alkohola-iegade25% Igaunijas iedzīvotāju Latvijas apmeklējuma mērķis ir&nbsp;alkohola iegādeEkonomikaVID sola pārbaudes uz&nbsp;lielākajiem autoceļiem: meklēs skaidru nauduhttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/06/vid-sola-prbaudes-uz-lielkajiem-autoceiem-mekls-skaidru-naudu<p>Kontrolējot skaidras naudas deklarē&scaron;anu, &scaron;ķērsojot valsts robežu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) plāno pārbaudes uz&nbsp;lielākajiem autoceļiem, &scaron;odien žurnālistiem atzina VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.</p><p>&nbsp;</p><p>Jaunzeme pauda cerību, ka&nbsp;1.jūlijā spēkā stāsies grozījumi likumā par skaidras naudas deklarē&scaron;anu uz&nbsp;valsts robežas, kas paredz pienākumu ikvienai personai uz&nbsp;robežas deklarēt skaidru naudu no&nbsp;10&nbsp;000&nbsp;eiro. Grozījumi paredz, ka&nbsp;personām būs jāpierāda naudas izcelsme.</p> <p>LETA jau rakstīja, ka&nbsp;Saeima minētos likuma grozījumus otrajā lasījumā atbalstīja maijā.</p> <p>&laquo;Es&nbsp;saprotu, ka&nbsp;&scaron;ī&nbsp;norma tiks pieņemta vēl &scaron;ajā parlamenta sesijā. Tas nozīmē, ka&nbsp;ielidojot, ne&nbsp;tikai no&nbsp;ārējās robežas, bet arī uz&nbsp;iek&scaron;ējās robežas, būs jādeklarē nauda un&nbsp;naudas pārvadītājam būs jāpierāda līdzekļu izcelsme. Ja&nbsp;atradīsim personas bagāžā 10&nbsp;000&nbsp;eiro, tad personai būs jāsniedz paskaidrojums par līdzekļu izcelsmi un&nbsp;kur naudu domāts izmantot. Ja&nbsp;radīsies aizdomas, tad mēs &scaron;o&nbsp;naudu varēsim aizturēt un&nbsp;lūgt 30&nbsp;dienu laikā iesniegt papildu dokumentus par tās izcelsmi. Ja&nbsp;persona nevarēs iesniegt &scaron;o&nbsp;informāciju, tad nauda tiks konfiscēta,&raquo; norādīja VID&nbsp;vadītāja.</p> <p>&laquo;Mums būs operatīvās vienības un&nbsp;veiksim pārbaudes konkrētās vietās uz&nbsp;lielākajiem autoceļiem. Es&nbsp;domāju, ka, visdrīzāk, nebūs tāda veida akcijas, ka&nbsp;vienkār&scaron;i stāvēsim uz&nbsp;ceļa un&nbsp;pārbaudīsim visus pēc kārtas. Sākotnēji tā&nbsp;būs operatīvās informācijas pārbaude. Tas būs plānveidīgi un&nbsp;mērķtiecīgi,&raquo; norādīja VID&nbsp;vadītāja.</p> <p>Minētā kārtība ļaus sekmīgāk cīnīties ar&nbsp;noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizē&scaron;anu un&nbsp;apkarot &laquo;aplok&scaron;ņu&raquo; algas, piebilda VID&nbsp;vadītāja.</p> <p>Likuma grozījumi paredz, ka&nbsp;fiziskai personai, kas, &scaron;ķērsojot valsts iek&scaron;ējo robežu, ieved Latvijā vai izved no&nbsp;Latvijas skaidru naudu 10&nbsp;000 eiro apmērā vai vairāk, pēc kompetentās iestādes amatpersonas pieprasījuma būs jāaizpilda skaidras naudas deklarācijas veidlapa, kā&nbsp;arī ar&nbsp;parakstu jāapliecina sniegto ziņu patiesums.</p> <p>No&nbsp;likumprojekta izriet, ka&nbsp;skaidras naudas deklarācijas veidlapā būs jānorāda informācija par naudas īpa&scaron;nieku un&nbsp;tās saņēmēju, kā&nbsp;arī skaidrās naudas summa un&nbsp;veids, tās izcelsme un&nbsp;izmanto&scaron;anas nolūks, kā&nbsp;arī informācija par transporta veidu un&nbsp;mar&scaron;rutu.</p> <p>Ja&nbsp;skaidras naudas deklarācijas veidlapā norādītā informācija būs nepatiesa vai nepilnīga, tiks uzskatīts, ka&nbsp;skaidras naudas deklarē&scaron;anas pienākums nav izpildīts. Turklāt &scaron;ādā gadījumā kompetentā iestāde varēs piemērot naudas sodu&nbsp;25% apmērā no&nbsp;summas, kuru būtu pienākums deklarēt.</p> <p>Finan&scaron;u ministrijas (FM) pārstāve Līga Kļaviņa iepriek&scaron; Saeimas komisijas pārstāvjiem skaidroja, ka&nbsp;minētie likuma grozījumi ir&nbsp;saistīti ar&nbsp;Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un&nbsp;terorisma finansē&scaron;anas novēr&scaron;anas pasākumu novērtē&scaron;anas ekspertu komitejas jeb &laquo;Moneyval&raquo; rekomendācijām, kas ievie&scaron;amas, lai Latvijā aktīvāk cīnītos pret finan&scaron;u noziegumiem.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/06/vid-sola-prbaudes-uz-lielkajiem-autoceiem-mekls-skaidru-nauduThu, 06 Jun 2019 15:25:00 +0300Thu, 06 Jun 2019 15:25:00 +0300TELEGRAFГригорий АнтоновГригорий АнтоновNo<p>Kontrolējot skaidras naudas deklarē&scaron;anu, &scaron;ķērsojot valsts robežu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) plāno pārbaudes uz&nbsp;lielākajiem autoceļiem, &scaron;odien žurnālistiem atzina VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/06/vid-sola-prbaudes-uz-lielkajiem-autoceiem-mekls-skaidru-nauduVID sola pārbaudes uz&nbsp;lielākajiem autoceļiem: meklēs skaidru nauduEkonomikaIepērcies internetā? VID paziņo par jaunu iespēju ārvalstu sūtījumu deklarē&scaron;anaihttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/06/ieprcies-internet-vid-pazio-par-jaunu-iespju-rvalstu-stjumu-deklaranai<p>Ņemot vērā pieaugo&scaron;o tendenci iepirkties interneta veikalos, VID piedāvā klientiem iespēju&nbsp;&mdash; pa&scaron;iem elektroniski aizpildīt vienkār&scaron;oto importa muitas deklarāciju.</p><p>&nbsp;</p><p>Pagaidām vienkār&scaron;oto deklarāciju varēs aizpildīt par sūtījumiem, kas nogādāti Latvijā ar&nbsp;kurjerpastu, taču plānots, ka&nbsp;jau septembrī &scaron;ādi varēs deklarēt arī ar&nbsp;&laquo;Latvijas Pasta&raquo; starpniecību saņemtos sūtījumus no&nbsp;tre&scaron;ajām valstīm.</p> <div class="article-embed article-banner banner-block align-left"> <div class=""> <div class="banner"> <div id="banner-iframe-5cf8c42d821a7" class="banner-heighter"> <p>Sākot ar&nbsp;&scaron;ī&nbsp;gada 5.jūniju, fiziskās personas vienkār&scaron;oto importa muitas deklarāciju var aizpildīt un&nbsp;veikt aprēķināto nodokļu maksājumus tie&scaron;saistē, izmantojot Elektronisko muitas datu apstrādes sistēmu (EMDAS), kurai ikviens var pieslēgties, izmantojot savu EDS paroli, internetbankas rekvizītus vai arī eID&nbsp;karti.</p> <p>Tiklīdz maksājums veikts un&nbsp;sistēmā saņemts paziņojums, ka&nbsp;deklarācijas noformē&scaron;ana ir&nbsp;pabeigta un&nbsp;preces ir&nbsp;izlaistas brīvam apgrozījumam, persona no&nbsp;kurjerpastu pakalpojuma sniedzēja varēs saņemt savu sūtījumu.</p> <p>Daļa deklarācijas aizpildī&scaron;anai nepiecie&scaron;amās informācijas būs norādīta no&nbsp;kurjerpasta saņemtajā aicinājumā, bet pārējo informāciju par pasta sūtījumu varēs aizpildīt, veicot vienkār&scaron;as izvēles deklarācijas aizpildī&scaron;anas laukos sistēmā.</p> <p>VID ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls uzsver, ka&nbsp;jaunā vienkār&scaron;otā importa muitas deklarācija ir&nbsp;izstrādāta atbilsto&scaron;i Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām.</p> <p>Pēc viņa sacītā, &scaron;is rīks ļaus jebkurai personai, kurai ir&nbsp;minimālās zinā&scaron;anas par muitas formalitā&scaron;u kārto&scaron;anu, ātri un&nbsp;ērti aizpildīt un&nbsp;iesniegt deklarāciju, lai atmuitotu savu pasta sūtījumu un&nbsp;tādējādi padarītu ātrāku un&nbsp;kvalitatīvāku muito&scaron;anas procesu kopumā.</p> <p>Vienkār&scaron;oto importa muitas deklarāciju varēs izmantot, lai deklarētu komerciālos sūtījumus, t.sk. interneta veikalā iegādātas preces, ar&nbsp;preču kopsummu no&nbsp;22&nbsp;eiro līdz 1000 eiro un&nbsp;neto svaru līdz 1000&nbsp;kg.</p> <p>Taču gadījumā, ja&nbsp;uz&nbsp;precēm, kas atrodas pasta sūtījumā, attieksies kāds aizliegums un&nbsp;ierobežojums, tad par &scaron;o&nbsp;sūtījumu būs jānoformē standarta muitas deklarācija.</p> <p>VID vēr&scaron; uzmanību, ka&nbsp;līdz 2019.gada septembrim fiziskas personas joprojām varēs atmuitot preces arī līdz&scaron;inējā kārtībā, proti, saņemot uzaicinājumu no&nbsp;kurjerpasta pakalpojumu sniedzēja par pasta sūtījuma saņem&scaron;anu, attālināti iesniegt dokumentus muitas iestādē, izmantojot VID Elektroniskās deklarē&scaron;anas sistēmu (EDS).</p> </div> </div> </div> </div>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/06/ieprcies-internet-vid-pazio-par-jaunu-iespju-rvalstu-stjumu-deklaranaiThu, 06 Jun 2019 10:43:00 +0300Thu, 06 Jun 2019 10:43:00 +0300TELEGRAFMaris AvotsMaris AvotsNo<p>Ņemot vērā pieaugo&scaron;o tendenci iepirkties interneta veikalos, VID piedāvā klientiem iespēju&nbsp;&mdash; pa&scaron;iem elektroniski aizpildīt vienkār&scaron;oto importa muitas deklarāciju.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/06/ieprcies-internet-vid-pazio-par-jaunu-iespju-rvalstu-stjumu-deklaranaiIepērcies internetā? VID paziņo par jaunu iespēju ārvalstu sūtījumu deklarē&scaron;anaiEkonomikaTirgotāji: Saeima gatavo jaunu nodokli, kas noslēpts dzērienu cenāshttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/06/tirgotji-saeima-gatavo-jaunu-nodokli-kas-noslpts-dzrienu-cens<p>Likumdevējs nespēj vai negrib risināt vides piesārņojuma mazinā&scaron;anu ekonomiski un&nbsp;kompleksi. Tā&nbsp;vietā tiek lobēta mazas daļas plastmasas iepakojuma savāk&scaron;anas metode, kas ir&nbsp;dārga iedzīvotājiem&nbsp;&mdash; obligātais depozīts. Īstenībā tas ir&nbsp;jauns nodoklis, kas noslēpts dzērienu cenas un&nbsp;atkritumu savāk&scaron;anas tarifa apzinātā kāpinā&scaron;anā ārvalstu kapitāla interesēs. Tā&nbsp;paziņo Latvijas Tirgotāju asociācija.</p><p>&nbsp;</p><p>Pasaulē arvien aktuālāka ir&nbsp;problēma ar&nbsp;plastmasas atkritumiem, kas pārpludina okeānus, jūras un&nbsp;pludmales. Norit cīņa ar&nbsp;piesārņojumu un&nbsp;Eiropas Savienībā nolemts līdz 2025.gadam nodot pārstrādei vismaz&nbsp;65% iepakojuma (Latvijā patlaban daudzums ir&nbsp;zem 60%).</p> <p>&laquo;Mēs, tirgotāji, gaidījām no&nbsp;jaunā parlamenta konceptuālu lēmumu, kā&nbsp;samazināt visa veida plastmasas iepakojumu, kas nonāk tirgū. Attiecīgi tad uzstādot konkrētus mērķus ražotājiem un&nbsp;atkritumus savācējiem, kā&nbsp;arī nosakot pienākumus iedzīvotājiem,&raquo; saka Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.</p> <p>Pasaulē un&nbsp;Eiropas valstīs ir&nbsp;trīs galvenie virzieni, kā&nbsp;mazināt plastmasas atkritumus. Pirmais un&nbsp;galvenais ir&nbsp;pilsoņu apziņa, ka&nbsp;mazāk ir&nbsp;jāpatērē, pēc iespējas jāizmanto atkārtoti vai jānodod &scaron;ķiro&scaron;anai. Diemžēl Latvijā pēdējos gados kultivētā apziņa, ka&nbsp;par visu jāmaksā, novedusi pie&nbsp;tā, ka&nbsp;lielākā daļa iedzīvotāju (ko&nbsp;parāda arī depozīta maksas ievie&scaron;anas aptauja) nav gatavi darbībām tīras vides saglabā&scaron;anai savas un&nbsp;bērnu nākotnes labā, ja&nbsp;par to&nbsp;KĀDS nesamaksā. Otrais&nbsp;&mdash; ir&nbsp;ražo&scaron;anā samazināt plastmasas īpatsvaru. Pārmērības ir&nbsp;radījis patēriņa kults&nbsp;&mdash; pēc iespējas &laquo;smukāk un&nbsp;vairāk&raquo;, kam sekojot ražotāji savulaik ieviesa gan plastmasas, gan vienreizējo iepakojumu ar&nbsp;saukli &laquo;Ērti un&nbsp;vienkār&scaron;i&raquo;&nbsp;&mdash; patērē un&nbsp;izmet, nerūpējoties par sekām. &Scaron;obrīd ražotājiem jāuzņemas lielāka sabiedrības audzinā&scaron;anas loma un&nbsp;pārdo&scaron;anas sekmē&scaron;anas mērķis ir&nbsp;jāsaskaņo ar&nbsp;vides piesārņojuma mazinā&scaron;anu.</p> <p>&laquo;Latvijā &scaron;ādu iniciatīvu vēl neesmu dzirdējis, bet pasaulē, piemēram, sadarbībā ar&nbsp;mūsu globālo partneri&nbsp;&mdash; Lonely Whale viens no&nbsp;Top 10&nbsp;ražotājiem&nbsp;&mdash; Nestle, jau ir&nbsp;uzņēmies saistības līdz 2025.gadam atteikties no&nbsp;nepārstrādājamās plastmasas izmanto&scaron;anas iepakojumos, kā&nbsp;arī būtiski palielināt pārstrādājamo materiālu daudzumu pārējās produkcijas iepakojumā . Nestle arī pilnībā atteiksies no&nbsp;plastmasas salmiņiem pie saviem dzērieniem, iesaistoties akcijā &laquo;Bez salmiņa. No<br /> straws&raquo;, ko&nbsp;Latvijā uzsāka LTA.</p> <p>H.Danusēvičs norāda: &laquo;Arī tirdzniecībā esam uzņēmu&scaron;ies atbildību par plastmasas aprites samazinā&scaron;anu. Mēs nedalām bez maksas lielos iepirkuma maisiņus, kā&nbsp;arī veikalos izvietojam aicinājumu pircējiem pārdomāt plastmasas iepakojuma patērē&scaron;anas nepiecie&scaron;amību.&raquo;</p> <p>LTA prezidents sola tuvākajā laikā aicināt visus Latvijas tirgotājus iesaistīties brīvprātīgajā plastmasas samazinā&scaron;anas kampaņā, kur katrs uzņēmums&nbsp;&mdash; no&nbsp;mikro līdz globālajiem tirgotājiem&nbsp;&mdash; noteiktu sev mērķi, kā&nbsp;samazināt plastmasas izplatību vai sekmētu tās atkārtotu izmanto&scaron;anu: &laquo;Katrs var sākt ar&nbsp;sīkumu, piemēram, atteikties no&nbsp;plastmasas glāzēm dzērienu pildī&scaron;anai automātos, un&nbsp;Saeima varētu rādīt priek&scaron;zīmi &scaron;ajā ziņā,&raquo; norāda H.Danusēvičs.</p> <p>Kāda ir&nbsp;&scaron;ī&nbsp;brīža Saeimas virzītā obligātā depozīta sistēmas būtība un&nbsp;cēloņi? Būtība ir&nbsp;tā, ka&nbsp;likumdevējs nespēj vai negrib risināt vides piesārņojuma mazinā&scaron;anu ekonomiski un&nbsp;kompleksi. Tā&nbsp;vietā tiek lobēta mazas daļas plastmasas iepakojuma savāk&scaron;anas metode, kas ir&nbsp;dārga iedzīvotājiem&nbsp;&mdash; obligātais depozīts. Īstenībā tas ir&nbsp;jauns nodoklis, kas noslēpts dzērienu cenas un&nbsp;atkritumu savāk&scaron;anas tarifa apzinātā kāpinā&scaron;anā ārvalstu kapitāla interesēs. Latvijas Pa&scaron;valdību savienība jau norādīja uz&nbsp;obligāto depozītu kā&nbsp;pretēju vietējo iedzīvotāju interesēm, bet perfektu pasākumu kaimiņvalstu uzņēmēju peļņas veicinā&scaron;anai.</p> <p>Kāpēc ražotāji aktualizē &scaron;o&nbsp;jautājumu? Cēlonis ir&nbsp;vienkār&scaron;s&nbsp;&mdash; ražotājs ir&nbsp;atbildīgs par iepakojuma savāk&scaron;anu un&nbsp;par katru iepakojuma vienību, ko&nbsp;izplata tirgū, ražotājs maksā atkritumu apsaimniekotājiem. Taču pēdējos gados kolektīvo apsaimniekotāju, piemēram, Latvijas Zaļais punkts&laquo;, noteiktā cena par savāk&scaron;anu ir&nbsp;pieaugusi, un&nbsp;ražotāji sarēķināju&scaron;i, ka&nbsp;savu iepakojumu viņi var savākt lētāk, uzspiežot depozīta maksu pircējam un&nbsp;uzliekot papildus pienākumus tirgotājiem.</p> <p>Obligātais depozīts rada arī virkni nepatīkamu tie&scaron;o seku tirgotājiem un&nbsp;pircējiem: dārgākiem produktiem, nepatīkamu smaku depozīta savāk&scaron;anas vietās, dubultu nodokli vienam produktam, nepiecie&scaron;amību pēc papildus darba spēka pa&scaron;reizējā tā&nbsp;katastrofāla trūkuma apstākļos, lielākus atkrituma savāk&scaron;anas tarifus.</p> <p>&laquo;Mans uzskats, kuru apstiprina gan ekonomistu pētījumi, gan mūsu valdības un&nbsp;Eiropas Komisijas lēmumi, ir&nbsp;turpināt attīstīt dalīto atkritumu vāk&scaron;anu &scaron;ķirojot. Tajā jau ir&nbsp;ieguldīti milzīgi līdzekļi. Un&nbsp;tad iepakojums būtu vai nu&nbsp;&scaron;ķirojams iedzīvotāju dzīves vietās, vai izveidoti atkritumu savāk&scaron;anas laukumi, kur cilvēki saņemtu nelielu atlīdzību par atkritumu &scaron;ķiro&scaron;anu un&nbsp;nogādi līdz laukumam,&raquo; uzsver LTA prezidents Henriks Danusēvičs, &laquo;Bet depozīts būtībā ir&nbsp;jauna nodeva&nbsp;&mdash; 20&nbsp;eiro no&nbsp;katra iedzīvotāja gadā. Pie kam &scaron;ī&nbsp;nauda pilnībā aizplūst no&nbsp;valsts.&raquo;</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/06/tirgotji-saeima-gatavo-jaunu-nodokli-kas-noslpts-dzrienu-censThu, 06 Jun 2019 10:29:00 +0300Thu, 06 Jun 2019 10:29:00 +0300TELEGRAFГригорий АнтоновГригорий АнтоновNo<p>Likumdevējs nespēj vai negrib risināt vides piesārņojuma mazinā&scaron;anu ekonomiski un&nbsp;kompleksi. Tā&nbsp;vietā tiek lobēta mazas daļas plastmasas iepakojuma savāk&scaron;anas metode, kas ir&nbsp;dārga iedzīvotājiem&nbsp;&mdash; obligātais depozīts. Īstenībā tas ir&nbsp;jauns nodoklis, kas noslēpts dzērienu cenas un&nbsp;atkritumu savāk&scaron;anas tarifa apzinātā kāpinā&scaron;anā ārvalstu kapitāla interesēs. Tā&nbsp;paziņo Latvijas Tirgotāju asociācija.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/06/tirgotji-saeima-gatavo-jaunu-nodokli-kas-noslpts-dzrienu-censTirgotāji: Saeima gatavo jaunu nodokli, kas noslēpts dzērienu cenāsEkonomikaJau no&nbsp;&scaron;odienas: &laquo;Swedbank&raquo; ar&nbsp;kodu kartēm limits ir&nbsp;vien 20&nbsp;eiro!https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/06/jau-no-odienas-swedbank-ar-kodu-kartm-limits-ir-vien-20-eiro<p>No&nbsp;&scaron;odienas &laquo;Swedbank&raquo; maksājumu limits, izmantojot internetbankas kodu kartes, būs 20&nbsp;eiro, aģentūru LETA informēja bankā.</p><p>&nbsp;</p><p>Savukārt &scaron;ā&nbsp;gada 9.septembrī &laquo;Swedbank&raquo; pilnībā pārtrauks internetbankas kodu kar&scaron;u izmanto&scaron;anu līdz ar&nbsp;stingrākām Eiropas Savienības prasībām klientu digitālai autentifikācijai. Lai novērstu risku, ka&nbsp;daļa klientu nokavē slēg&scaron;anas brīdi vai saskaras ar&nbsp;rindām, atliekot pāreju uz&nbsp;pēdējo brīdi, &laquo;Swedbank&raquo; kodu kartēm no&nbsp;2019.gada sākuma tiek būtiski samazināti maksājumu limiti.</p> <p>No&nbsp;10.janvāra dienas maksājumu limits, kuru bija iespējams veikt ar&nbsp;kodu karti, bija 100&nbsp;eiro. No&nbsp;7.marta dienas maksājumu limits bija 50&nbsp;eiro, bet no&nbsp;&scaron;odienas tas samazināts līdz 20&nbsp;eiro.</p> <p>Pēc aktīvu apmēra &laquo;Swedbank&raquo; ir&nbsp;lielākā banka Latvijā.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/06/jau-no-odienas-swedbank-ar-kodu-kartm-limits-ir-vien-20-eiroThu, 06 Jun 2019 08:56:00 +0300Thu, 06 Jun 2019 08:56:00 +0300TELEGRAFMaris AvotsMaris AvotsNo<p>No&nbsp;&scaron;odienas &laquo;Swedbank&raquo; maksājumu limits, izmantojot internetbankas kodu kartes, būs 20&nbsp;eiro, aģentūru LETA informēja bankā.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/06/jau-no-odienas-swedbank-ar-kodu-kartm-limits-ir-vien-20-eiroJau no&nbsp;&scaron;odienas: &laquo;Swedbank&raquo; ar&nbsp;kodu kartēm limits ir&nbsp;vien 20&nbsp;eiro!EkonomikaRim&scaron;ēviča lieta: KNAB Londonā pratinājis Grigoriju Guseļņikovuhttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/06/rimvia-lieta-knab-london-pratinjis-grigoriju-guseikovu<p>Korupcijas novēr&scaron;anas un&nbsp;apkaro&scaron;anas birojs (KNAB) Londonā pratinājis komercbankas AS&nbsp;&laquo;PNB banka&raquo; (iepriek&scaron;&nbsp;&mdash; &laquo;Norvik banka&raquo;) lielāko akcionāru Grigoriju Guseļņikovu kukuļņem&scaron;anā aizdomās turētā Latvijas Bankas vadītāja Ilmāra Rim&scaron;ēviča lietā, liecina aģentūra LETA rīcībā eso&scaron;ā informācija.</p><p>&nbsp;</p><p>Rim&scaron;ēviča lieta gan patlaban atrodas Ģenerālprokuratūrā, kas ir&nbsp;tās procesa virzītāja.</p> <p>Aģentūrai LETA zināms, ka&nbsp;KNAB Guseļņikovu pratinājis arī vēl kādā biroja lietvedībā eso&scaron;ā lietā.</p> <p>Pats Guseļņikovs mikroblogo&scaron;anas vietnē &laquo;Twitter&raquo; ierakstījis, ka&nbsp;KNAB viņu Londonā intervējis saistībā ar&nbsp;korupciju Latvijā.</p> <p>Savukārt Ģenerālprokuratūrā aģentūrai LETA, aizbildinoties ar&nbsp;pirmstiesas izmeklē&scaron;anas interesēm, nesniedza komentārus par veiktajām izmeklē&scaron;anas darbībām.</p> <p>LETA jau vēstīja, ka&nbsp;pērn vasarā Guseļņikovu Londonā pratināja arī Valsts policija (VP). &Scaron;ī&nbsp;pratinā&scaron;ana tika veikta kriminālprocesā par iespējamu Rim&scaron;ēviča veiktu kukuļa izspie&scaron;anu no&nbsp;uzņēmēja, aģentūrai LETA apliecināja Guseļņikova advokāts Aleksandrs Berezins.</p> <p>Rim&scaron;ēvičs kopā ar&nbsp;uzņēmēju Māri Martinsonu patlaban ir&nbsp;apsūdzētā statusā kriminālprocesā, kas atrodas Ģenerālprokuratūrā un&nbsp;kuru iepriek&scaron; izmeklēja KNAB. Pērn vasarā Ģenerālprokuratūra Rim&scaron;ēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņem&scaron;anu, bet Martinsonam&nbsp;&mdash; par kukuļņem&scaron;anas atbalstī&scaron;anu. Savukārt maija beigās abiem tika uzrādītas apsūdzības arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizē&scaron;anu.</p> <p>Lietas uzraugo&scaron;ā prokurore Viorika Jirgena pastāstīja, ka&nbsp;KNAB &scaron;o&nbsp;lietu sācis pēc divu AS&nbsp;&laquo;Trasta komercbanka&raquo; (TKB) akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā&nbsp;kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no&nbsp;kriminālatbildības, jo&nbsp;viņi labprātīgi vērsu&scaron;ies tiesībsargājo&scaron;ajās iestādēs ar&nbsp;informāciju par &scaron;o&nbsp;notikumu.</p> <p>Jirgena stāstīja, ka&nbsp;viens no&nbsp;akcionāriem vērsies pie Rim&scaron;ēviča jau 2010.gadā ar&nbsp;lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar&nbsp;Finan&scaron;u un&nbsp;kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rim&scaron;ēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz&nbsp;Kamčatku. Savukārt 2012.gadā &scaron;is akcionārs kopā ar&nbsp;vēl citu atkārtoti vērsies pie Rim&scaron;ēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar&nbsp;FKTK. Kā&nbsp;samaksu Rim&scaron;ēvičs pieprasījis 500&nbsp;000&nbsp;eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās&nbsp;&mdash; viena pirms un&nbsp;viena pēc FKTK lēmuma.</p> <p>Prokurore uzsvēra, ka&nbsp;pēc 2010.gada vieno&scaron;anās Rim&scaron;ēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas TKB akcionāram, tādējādi cen&scaron;oties ietekmēt FKTK lēmumus. &Scaron;āda veida konsultācijas tiku&scaron;as sniegtas arī pēc 2012.gada vieno&scaron;anās, taču, lai gan Rim&scaron;ēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas &scaron;ķietami biju&scaron;i labvēlīgi TKB, vienlaicīgi ar&nbsp;tiem pieņemti arī lēmumi, kas biju&scaron;i nelabvēlīgi. Kā&nbsp;vienu no&nbsp;palīdzības veidiem, ko&nbsp;Rim&scaron;ēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavo&scaron;anā uz&nbsp;FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar&nbsp;bankas likviditātes un&nbsp;nerezidentu jautājumiem.</p> <p>Jirgena arī skaidroja, ka&nbsp;Rim&scaron;ēvičam neizdevās pilnībā paveikt no&nbsp;viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250&nbsp;000&nbsp;eiro. No&nbsp;prokurores skaidrotā izriet, ka&nbsp;Martinsonam &scaron;ajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma&nbsp;&mdash; viņ&scaron; saņēmis&nbsp;10% no&nbsp;kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka&nbsp;kukuļo&scaron;ana veikta skaidrā naudā.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/06/rimvia-lieta-knab-london-pratinjis-grigoriju-guseikovuThu, 06 Jun 2019 08:10:00 +0300Thu, 06 Jun 2019 08:10:00 +0300TELEGRAFMaris AvotsMaris AvotsNo<p>Korupcijas novēr&scaron;anas un&nbsp;apkaro&scaron;anas birojs (KNAB) Londonā pratinājis komercbankas AS&nbsp;&laquo;PNB banka&raquo; (iepriek&scaron;&nbsp;&mdash; &laquo;Norvik banka&raquo;) lielāko akcionāru Grigoriju Guseļņikovu kukuļņem&scaron;anā aizdomās turētā Latvijas Bankas vadītāja Ilmāra Rim&scaron;ēviča lietā, liecina aģentūra LETA rīcībā eso&scaron;ā informācija.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/06/rimvia-lieta-knab-london-pratinjis-grigoriju-guseikovuRim&scaron;ēviča lieta: KNAB Londonā pratinājis Grigoriju GuseļņikovuEkonomikaTiesa liek! &laquo;AirBaltic&raquo; pasažieriem kompensācijās izmaksās 120&nbsp;000 eirohttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/05/tiesa-liek-airbaltic-pasaieriem-kompenscijs-izmakss-120-000-eiro<p>Lidojumu kompensāciju pieprasījumu uzņēmums &laquo;Skycop&raquo;, pamatojoties uz&nbsp;ES regulu, pērn iesūdzējis tiesā &laquo;airBaltic&raquo;, pieprasot izmaksāt lidojumu kompensācijas 385 pasažieriem par kavētu, atceltu vai virspārdotu lidojumu. Nu&nbsp;Lietuvas tiesā esot panākta vieno&scaron;anās, ka&nbsp;&laquo;airBaltic&raquo; izmaksās pieprasīto kompensāciju summu aptuveni 120&nbsp;000&nbsp;EUR apmērā, informē &laquo;Skycop&raquo;.</p><p>&nbsp;</p><p>&laquo;Skycop&raquo; pērn uzsācis vairāk nekā 200 tiesvedības pret &laquo;airBaltic&raquo; par ilgsto&scaron;i neizmaksātām lidojumu kompensācijām pasažieriem. Pēc vairākiem Lietuvas tiesas lēmumiem, kuri apmierināja &laquo;Skycop&raquo; prasības, abas puses panāku&scaron;as vieno&scaron;anos. &Scaron;obrīd turpinoties tiesvedības pret &laquo;airBaltic&raquo; Polijā un&nbsp;Latvijā.</p> <blockquote> <p>&laquo;Beidzot ir&nbsp;noslēgusies sīvā cīņa tiesā starp &bdquo;Skycop&ldquo; un&nbsp;&bdquo;airBaltic&ldquo;, kā&nbsp;rezultātā pasažieriem būs iespēja saņemt tiem pienāko&scaron;ās kompensācijas. Tiklīdz &bdquo;Skycop&ldquo; saņems tiesas apstiprināto summu no&nbsp;&bdquo;airBaltic&ldquo; un&nbsp;sakārtos dažādas formalitātes, pasažieriem nekavējoties tiks uzsākta kompensāciju izmaksa,&raquo; apgalvo advokāts NeirijusZaleckas, kur&scaron; tiesā pārstāvēja &quot;Skycop&quot;un pasažieru intereses.</p> </blockquote> <p>&quot;&Scaron;ādi gadījumi būtiski ietekmē aviokompāniju attieksmi. &quot;Skycop&quot;un citi kompensāciju pieprasījumu uzņēmumi darbojas&nbsp;ES regulas 261/2004 ietvaros un&nbsp;mudina aviopārvadātājus ievērot likumu. Līdzīgas tiesvedības turpmāk notiks tikai izņēmuma gadījumos,&quot; uzsver Nerijus.</p> <p>&laquo;Skycop&raquo; uzsver, ka&nbsp;uzņēmums cīnās par ikviena klienta kompensāciju, taču tie vienmēr cen&scaron;as rast risinājumu bez lietas virzī&scaron;anas tiesā. Tiesvedības tiek uzsāktas tikai tad, ja&nbsp;nav iespējams panākt vieno&scaron;anos ar&nbsp;aviokompāniju. &Scaron;obrīd &laquo;Skycop&raquo; ir&nbsp;uzsāktas tiesvedības pret tādām aviokompānijām kā&nbsp;&laquo;airBaltic&raquo;, &laquo;Ryanair&raquo;, &laquo;SwissAir Lines&raquo;, &laquo;Iberia&raquo;, &laquo;Vueling&raquo;, &laquo;EnterAir&raquo;, &laquo;SmartwingsPoland&raquo;, &laquo;UkaineInternationalAirlines&raquo; u.c.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/05/tiesa-liek-airbaltic-pasaieriem-kompenscijs-izmakss-120-000-eiroWed, 05 Jun 2019 18:03:00 +0300Wed, 05 Jun 2019 18:03:00 +0300TELEGRAFMaris AvotsMaris AvotsNo<p>Lidojumu kompensāciju pieprasījumu uzņēmums &laquo;Skycop&raquo;, pamatojoties uz&nbsp;ES regulu, pērn iesūdzējis tiesā &laquo;airBaltic&raquo;, pieprasot izmaksāt lidojumu kompensācijas 385 pasažieriem par kavētu, atceltu vai virspārdotu lidojumu. Nu&nbsp;Lietuvas tiesā esot panākta vieno&scaron;anās, ka&nbsp;&laquo;airBaltic&raquo; izmaksās pieprasīto kompensāciju summu aptuveni 120&nbsp;000&nbsp;EUR apmērā, informē &laquo;Skycop&raquo;.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/05/tiesa-liek-airbaltic-pasaieriem-kompenscijs-izmakss-120-000-eiroTiesa liek! &laquo;AirBaltic&raquo; pasažieriem kompensācijās izmaksās 120&nbsp;000 eiroEkonomika&laquo;Lido&raquo; restorāniem Vācijā neiet labi, uzņēmums varētu pamest tirguhttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/05/lido-restorniem-vcij-neiet-labi-uzmums-vartu-pamest-tirgu<p>Ēdinā&scaron;anas uzņēmuma AS&nbsp;&laquo;Lido&raquo; nākotnē varētu pamest Vācijas tirgu, taču gala lēmums vēl nav pieņemts, un&nbsp;patlaban kompānija turpina analizēt savas kļūdas un&nbsp;iespējas &scaron;ajā tirgū, aģentūrai LETA sacīja &laquo;Lido&raquo; padomes priek&scaron;sēdētājs Gunārs Ķirsons.</p><p>&nbsp;</p><p>&laquo;Neesam nolēmu&scaron;i &scaron;o&nbsp;tirgu pamest, bet veicam tā&nbsp;izpēti, pārrunas un&nbsp;analizējam savas iespējas,&raquo; sacīja Ķirsons, atzīstot, ka&nbsp;tiek pieļauta iespēja, ka&nbsp;&laquo;Lido&raquo; varētu aiziet no&nbsp;Vācijas tirgus, taču gala lēmums nav pieņemts.</p> <p>Komentējot līdz&scaron;inējo darbību Vācijā, Ķirsons norādīja, ka&nbsp;&laquo;Lido&raquo; patlaban Berlīnē ir&nbsp;divas ēdinā&scaron;anas iestādes, no&nbsp;kurām vienai veicas samērā labi&nbsp;&mdash; tā&nbsp;dubultojusi apgrozījumu kop&scaron; darbības uzsāk&scaron;anas. Otrai&nbsp;&mdash; &Scaron;arlotes ielā&nbsp;&mdash; klājies slikti, un&nbsp;to&nbsp;būtu jāslēdz ciet. Tāpat kompānijai ir&nbsp;ražotne Berlīnē, kuru gan plānots pārcelt uz&nbsp;citu apdzīvotu vietu Vācijā, jo&nbsp;iecere Berlīnē atvērt 12&nbsp;restorānus esot kļūda, tostarp lielās ēnu ekonomikas dēļ Vācijas galvaspilsētā.</p> <p>&rsquo;&rsquo;Sākumā domājām, ka&nbsp;Vācijā viss ir&nbsp;godīgi un&nbsp;visi maksā nodokļus. Taču no&nbsp;desmit cilvēkiem, kas atnāk pie mums strādāt, astoņi prasa samaksu &laquo;in&nbsp;cash&raquo; [skaidrā naudā], un&nbsp;tikai divi ir&nbsp;gatavi to&nbsp;saņemt oficiāli. Vācijā maksā lielus sociālos pabalstus, un&nbsp;cilvēki grib tos saņemt, paralēli piestrādājot kaut kur neoficiāli. Berlīnē ir&nbsp;sabrauku&scaron;i cilvēki no&nbsp;visas pasaules, un&nbsp;daudzi, kas grib kaut ko&nbsp;darīt, vēlas saņemt skaidrā,&quot; viņ&scaron; sacīja.</p> <p>Pēc Ķirsona teiktā, &laquo;Lido&raquo; patlaban ir&nbsp;pārrunu process, kurā ēdinā&scaron;anas iestāde meklē partnerus Vācijā.</p> <p>&laquo;Ir&nbsp;jābūt partnerattiecībām. Nevar viens pats ieiet citā valstī, ir&nbsp;jābūt partneriem,&raquo; sacīja Ķirsons. Vācijā jaunas ēdinā&scaron;anas iestādes &scaron;ogad gan neesot iecerēts atvērt, jo&nbsp;esot pietiekami daudz, ko&nbsp;darīt Latvijā.</p> <p>Savukārt žurnāla &laquo;Kapitāls&raquo; jaunākajā numurā publicētajā intervijā &laquo;Lido&raquo; padomes priek&scaron;sēdētājs teicis, ka&nbsp;abiem restorāniem Berlīnē patlaban kompānija meklē pircējus un&nbsp;vēlas tos pārdot citiem.</p> <p>&laquo;Berlīne nav Vācija, tur sabrauku&scaron;i emigranti no&nbsp;visas pasaules. Tā&nbsp;ir&nbsp;kārtējā kļūda, ko&nbsp;esam pieļāvu&scaron;i,&nbsp;&mdash; Berlīnē nevajadzēja biznesu taisīt. Tur esot ļoti daudz sociālo pabalstu un&nbsp;viena no&nbsp;tur atvērto restorānu atra&scaron;anās vietām bija ļoti slikta, līdz ar&nbsp;to&nbsp;Berlīne nav tā&nbsp;pilsēta, kur vajadzētu attīstīt biznesu, un&nbsp;tā&nbsp;kompānijai bijusi kārtējā labā skola, kas kopumā izmaksāja apmēram piecus miljonus eiro,&raquo; žurnālam teicis Ķirsons.</p> <p>Vienlaikus viņ&scaron; intervijā piebildis, ka&nbsp;kļūda Vācijā bija arī tas, ka&nbsp;uzņēmums tur darbojās pats, bez partnera vācie&scaron;a. Pēc Ķirsona paustā, &laquo;Lido&raquo; apgrozījumam Berlīne bija jābūt krietni lielākam, jo&nbsp;tur īre ir&nbsp;stipri dārgāka, un&nbsp;viss kopumā tur ir&nbsp;dārgāks.</p> <p>&laquo;&Scaron;eit, Latvijā, apgrozījums apmēram 4000 eiro dienā ir&nbsp;labs. Bet Berlīnē, lai pelnītu, apgrozījumam jābūt minimāli 6000 eiro dienā. Turklāt pagaidu perioda cenas, ko&nbsp;sākumā ielikām, nevarējām celt, jo&nbsp;visā apkārtnē tirgoja par mūsu cenām. Pārsvarā tie, kas maksā ķe&scaron;ā. Tā&nbsp;ir&nbsp;atbilde,&raquo; teica &laquo;Lido&raquo; padomes priek&scaron;sēdētājs.</p> <p>Pēc viņa sacītā, arī plāni atvērt 100 restorānus kādā no&nbsp;ārvalstīm nav atmesti, bet, vai tas notiks Vācijā, Somijā, abās valstīs kopā vai kur citur, vēl tiek lemts.</p> <p>&laquo;Jāuztaisa kļūdu analīze&nbsp;&mdash; gan pa&scaron;iem, gan ārpakalpojumā, lai ārzemju kompānija pasaka, ko&nbsp;vēl mēs izdarījām nepareizi. Tad domāsim, vai varam turpināt,&raquo; intervijā žurnālam &laquo;Kapitāls&raquo; teicis Ķirsons.</p> <p>Jau ziņots, ka&nbsp;pirms trīs gadiem Ķirsons svinīgi atklāja pirmos divus restorānus Berlīnē un&nbsp;piecu gadu laikā plānoja Vācijā kopumā atvērt 100&nbsp;ēstuves.</p> <p>Kā&nbsp;vēstīts, &laquo;Lido&raquo; grupas apgrozījums 2017. gadā bija 50,933 miljoni eiro, savukārt grupas peļņa bija 1,07 miljoni eiro. Finan&scaron;u dati par 2018. gadu vēl nav pieejami.</p> <p>&laquo;Lido&raquo; grupā ietilpst 13&nbsp;ēdinā&scaron;anas vietas un&nbsp;trīs veikali Rīgā, trīs &laquo;Lido&raquo; Tallinā, divi restorāni &laquo;Kirsons&raquo; un&nbsp;ražotne Berlīnē, kā&nbsp;arī gaļas un&nbsp;kulinārijas ražotne, alus darītava un&nbsp;konditoreja Rīgā. Uzņēmums dibināts 1991.gadā. Tā&nbsp;pamatkapitāls ir&nbsp;1,292 miljoni eiro.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/05/lido-restorniem-vcij-neiet-labi-uzmums-vartu-pamest-tirguWed, 05 Jun 2019 17:25:00 +0300Wed, 05 Jun 2019 17:25:00 +0300TELEGRAFГригорий АнтоновГригорий АнтоновNo<p>Ēdinā&scaron;anas uzņēmuma AS&nbsp;&laquo;Lido&raquo; nākotnē varētu pamest Vācijas tirgu, taču gala lēmums vēl nav pieņemts, un&nbsp;patlaban kompānija turpina analizēt savas kļūdas un&nbsp;iespējas &scaron;ajā tirgū, aģentūrai LETA sacīja &laquo;Lido&raquo; padomes priek&scaron;sēdētājs Gunārs Ķirsons.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/05/lido-restorniem-vcij-neiet-labi-uzmums-vartu-pamest-tirgu&laquo;Lido&raquo; restorāniem Vācijā neiet labi, uzņēmums varētu pamest tirguEkonomikaValsts vides dienests par darbības apturē&scaron;anu brīdinājis &laquo;Biolar&raquo;https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/05/valsts-vides-dienests-par-darbbas-apturanu-brdinjis-biolar<p>Valsts vides dienests (VVD) ir&nbsp;izdevis lēmumu&nbsp;&mdash; brīdinājumu par AS&nbsp;&laquo;Olaines ķīmiskās rūpnīcas &bdquo;Biolars&ldquo;&raquo; (&laquo;Biolars&raquo;) darbības iespējamo daļēju apturē&scaron;anu&nbsp;&mdash; porofora ražo&scaron;anas pārtrauk&scaron;anu, aģentūru LETA informēja VVD.</p><p>&nbsp;</p><p>Atbilsto&scaron;i likumdo&scaron;anai, brīdinājums ir&nbsp;pirmais solis, lai rosinātu uzņēmuma darbības apturē&scaron;anu. VVD inspektori pārbaužu laikā atklāju&scaron;i būtiskus pārkāpumus bīstamo atkritumu&nbsp;&mdash; dažādu ķīmisko vielu atlikumu, kas satur aceton-cianhidrīna izmantotās izejvielas sastāvdaļas, apsaimnieko&scaron;anā. Tie uzņēmumā pieļauti ilgsto&scaron;i.</p> <p>&laquo;Brīdinājuma mērķis nav apturēt uzņēmuma darbību, bet dot skaidru signālu, ka&nbsp;tā&nbsp;darbībā vajadzīgas būtiskas izmaiņas. Uzņēmuma darbības analīze un&nbsp;pārbaudēs konstatētais norāda uz&nbsp;to, ka&nbsp;&bdquo;Biolars&ldquo; vides aizsardzības prasības ilgsto&scaron;i nav ievērotas. Vienlaicīgi uzglabājamo bīstamo atkritumu apjoms ir&nbsp;pārsniegts 40&nbsp;reizes un&nbsp;tie tiek uzglabāti neatbilsto&scaron;ā veidā,&raquo; norādīja VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne&nbsp;&mdash; Ansberga.</p> <p>Pārkāpumu novēr&scaron;anai VVD&nbsp;ir devis &laquo;Biolars&raquo; termiņu līdz &scaron;ā&nbsp;gada 5.septembrim. Visā &scaron;ajā laikā VVD inspektori pastiprināti uzraudzīs uzņēmuma darbību, lai netiktu pieļauts apdraudējums apkārtējai videi un&nbsp;Olaines iedzīvotāju veselībai.</p> <p>Uzņēmumam ir&nbsp;uzdots iesniegt VVD akceptē&scaron;anai detalizētu pasākumu plānu pārkāpumu novēr&scaron;anai. To&nbsp;izvērtējot, VVD var lemt par termiņa pagarinā&scaron;anu līdz deviņiem mēne&scaron;iem.</p> <p>Jau vēstīts, ka&nbsp;maija beigās VVD inspektori un&nbsp;policijas darbinieki aizturēju&scaron;i vides piesārņotāju, kur&scaron; Zemgalē ceļmalas nolējis ar&nbsp;indīgu &scaron;ķidrumu. Pēc divu dienu novēro&scaron;anas, VVD Jelgavas reģionālā vides pārvalde (RVP) kopīgi ar&nbsp;Valsts policijas (VP) darbiniekiem aizturēja vides piesārņotāju, kas no&nbsp;automa&scaron;īnas ar&nbsp;indīgām ķīmiskām vielām bija nolaistījis ceļmalas Jelgavas un&nbsp;Bauskas novadā vairāku kilometru garumā. Par konstatēto pārkāpumu ir&nbsp;sākts kriminālprocess.</p> <p>VVD maijā saņēma vairākas sūdzības no&nbsp;iedzīvotājiem par nezināma &scaron;ķidruma nonāk&scaron;anu vidē. Veicot pārbaudes, inspektori konstatēja, ka&nbsp;nezināmas izcelsmes &scaron;ķidrums ar&nbsp;ķīmiskām vielām raksturīgu smaku nonācis vidē Rundāles novada Viesturu pagastā, Bauskas novada Mežotnes pagastā, Ozolnieku novada Salgales pagastā, Jelgavas novada Jaunsvirlaukas un&nbsp;Vircavas pagastos un&nbsp;Tērvetes novada Augstkalnes pagastā.</p> <p>Ar&nbsp;&scaron;ķidrumu bija nolaistītas autoceļu malas, tai skaitā, vairākās vietās arī autoceļiem pieguļo&scaron;ās teritorijas, skaidroja iestādē.</p> <p>Pēc VVD speciālistu sākotnējā vērtējuma, izlietais &scaron;ķidrums satur cianīdjonus un&nbsp;tā&nbsp;izcelsme ir&nbsp;Olaines ķīmiskā rūpnīca &laquo;Biolars&raquo;. Pirmās testē&scaron;anas rezultāti uzrāda ļoti augstu ķīmiskā skābekļa patēriņu, kas pārsniedz normu 350&nbsp;reizes.</p> <p>Olaines ķīmiskajā rūpnīcā &laquo;Biolars&raquo; aģentūru LETA informēja, ka&nbsp;tā&nbsp;ir&nbsp;saņēmusi informāciju no&nbsp;VP par kriminālprocesa sāk&scaron;anu pret kādu personu, kas aizturēta par, iespējams, izdarītu noziedzīgu nodarījumu pret vidi. Pamatojoties uz&nbsp;&scaron;o&nbsp;kriminālprocesu, Valsts policija veikusi procesuālas darbības &laquo;Biolars&raquo; teritorijā.</p> <p>Uzņēmumam &laquo;Biolars&raquo; nav piemērots nekāds procesuālais statuss, taču procesa tālākas virzības nodro&scaron;inā&scaron;anai &laquo;Biolars&raquo; sīkāk nevar komentēt veiktās procesuālās darbības.</p> <p>Papildus tam &laquo;Biolars&raquo; informēja, ka&nbsp;ne&nbsp;VP, ne&nbsp;VVD nav sniegu&scaron;i uzņēmumam kādas ziņas, kas liecinātu, ka&nbsp;konstatētā izliju&scaron;ā &scaron;ķidruma iespējamā izcelsme ir&nbsp;&laquo;Biolars&raquo;. Uzņēmums norādīja, ka&nbsp;dara visu iespējamo, lai veicinātu izmeklē&scaron;anu, un&nbsp;ir&nbsp;apliecinājis, ka&nbsp;sadarbosies ar&nbsp;atbildīgajām iestādēm, lai iespējami īsā laikā spētu noskaidrot lietas apstākļus.</p> <p>VVD pārstāve Maruta Bukleviča aģentūrai LETA norādīja, ka&nbsp;&scaron;obrīd nav pamata uzskatīt, ka&nbsp;varētu tikt nodarīts kaitējums cilvēku veselībai, tomēr VVD aicina iedzīvotājus ievērot piesardzību un&nbsp;neuzturēties tajos ceļmalu posmos, kas cietu&scaron;i.</p> <p>VVD sadarbībā ar&nbsp;VP turpina notiku&scaron;ā apstākļu noskaidro&scaron;anu, pavēstīja dienestā.</p> <p>&laquo;Firmas.lv&raquo; informācija liecina, ka&nbsp;&laquo;Biolars&raquo; 2017.gadā strādāja ar&nbsp;15,333 miljonu eiro apgrozījumu un&nbsp;guva 1,072 miljonu eiro peļņu. Uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir&nbsp;tā&nbsp;akcionārs Pāvels Daņilko.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/05/valsts-vides-dienests-par-darbbas-apturanu-brdinjis-biolarWed, 05 Jun 2019 16:55:00 +0300Wed, 05 Jun 2019 16:55:00 +0300TELEGRAFMaris AvotsMaris AvotsNo<p>Valsts vides dienests (VVD) ir&nbsp;izdevis lēmumu&nbsp;&mdash; brīdinājumu par AS&nbsp;&laquo;Olaines ķīmiskās rūpnīcas &bdquo;Biolars&ldquo;&raquo; (&laquo;Biolars&raquo;) darbības iespējamo daļēju apturē&scaron;anu&nbsp;&mdash; porofora ražo&scaron;anas pārtrauk&scaron;anu, aģentūru LETA informēja VVD.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/05/valsts-vides-dienests-par-darbbas-apturanu-brdinjis-biolarValsts vides dienests par darbības apturē&scaron;anu brīdinājis &laquo;Biolar&raquo;EkonomikaVID veicis procesuālas darbības skaistumkop&scaron;anas uzņēmumā &laquo;Kolonna&raquo;https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/05/vid-veicis-procesulas-darbbas-skaistumkopanas-uzmum-kolonna<p>Valsts ieņēmumu dienests (VID) &scaron;onedēļ veicis procesuālas darbības skaistumkop&scaron;anas uzņēmumā &laquo;Kolonna&raquo;, kura pārvaldītājs ir&nbsp;Latvijas-Vācijas kopuzņēmums SIA &laquo;Reho&raquo;, liecina aģentūras LETA rīcībā eso&scaron;ā neoficiālā informācija.</p><p>&nbsp;</p><p>VID pārstāvis Andrejs Vaivars aģentūrai LETA apstiprināja, ka&nbsp;VID &scaron;onedēļ veicis procesuālas darbības vienā no&nbsp;lielākajiem skaistumkop&scaron;anas nozarē strādājo&scaron;ajiem uzņēmumiem Latvijā.</p> <p>Vaivars neatklāja skaistumkop&scaron;anas uzņēmuma nosaukumu, jo&nbsp;to&nbsp;VID liedz likums. Vaivars vienīgi norādīja, ka&nbsp;procesuālās darbības bija saistītas ar&nbsp;aizdomām par nedeklarētu naudu uzņēmumā.</p> <p>Tāpat Vaivars nevarēja teikt, vai pēc veiktajām procesuālajām darbībām skaistumkop&scaron;anas uzņēmumam ir&nbsp;piemēroti kādi aizliegumi, vai darbības ierobežojumi.</p> <p>&laquo;Reho&raquo; valdes loceklis Kaspars Zeltiņ&scaron; aģentūrai LETA sacīja, ka&nbsp;&scaron;o&nbsp;informāciju neapstiprinās un&nbsp;nekomentēs.</p> <p>&laquo;Reho&raquo; apgrozījums finan&scaron;u gadā, kas ilga no&nbsp;2017.gada 1.oktobra līdz 2018.gada 30.septembrim, bija 8,22 miljoni eiro un&nbsp;uzņēmums cieta 401&nbsp;051 eiro zaudējumus, liecina &laquo;Firmas.lv&raquo; informācija. Tostarp &laquo;Reho&raquo; ienākumi no&nbsp;skaistumkop&scaron;anas pakalpojumu snieg&scaron;anas un&nbsp;preču pārdo&scaron;anas salonos &laquo;Kolonna&raquo; bija 7,39 miljoni eiro.</p> <p>Kompānijas &laquo;Reho&raquo; vienīgā īpa&scaron;niece ir&nbsp;SIA &laquo;Kirk Investments&raquo;, kas savukārt pieder Inetai Bojārei (88,01%) un&nbsp;Uldim Cipstam (11,99%).</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/05/vid-veicis-procesulas-darbbas-skaistumkopanas-uzmum-kolonnaWed, 05 Jun 2019 15:01:00 +0300Wed, 05 Jun 2019 15:01:00 +0300TELEGRAFMaris AvotsMaris AvotsNo<p>Valsts ieņēmumu dienests (VID) &scaron;onedēļ veicis procesuālas darbības skaistumkop&scaron;anas uzņēmumā &laquo;Kolonna&raquo;, kura pārvaldītājs ir&nbsp;Latvijas-Vācijas kopuzņēmums SIA &laquo;Reho&raquo;, liecina aģentūras LETA rīcībā eso&scaron;ā neoficiālā informācija.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/05/vid-veicis-procesulas-darbbas-skaistumkopanas-uzmum-kolonnaVID veicis procesuālas darbības skaistumkop&scaron;anas uzņēmumā &laquo;Kolonna&raquo;EkonomikaBriselē prognozē, ka&nbsp;Eiropas ekonomika augs vēl straujākhttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/05/brisel-prognoz-ka-eiropas-ekonomika-augs-vl-straujk<p>Eiropas ekonomikas pieaugums turpinās septīto gadu pēc kārtas, un&nbsp;ir&nbsp;paredzams, ka&nbsp;tas 2020.gadā būs vēl lielāks un&nbsp;skars visu dalībvalstu ekonomikas, neraugoties uz&nbsp;nelabvēlīgākiem apstākļiem un&nbsp;globālo nenoteiktību, teikts Eiropas Komisijas (EK) &scaron;odien publiskotajā ziņojumā, kurā sniegti ieteikumi dalībvalstīm, lai sekmētu ilgtspējīgu un&nbsp;iekļaujo&scaron;u ekonomikas izaugsmi.</p><p>&nbsp;</p><p>Kā&nbsp;aģentūru LETA informēja&nbsp;EK pārstāvniecība Latvijā, Komsija uzsver, ka&nbsp;nodarbināto cilvēku skaits ir&nbsp;rekordaugsts, un&nbsp;bezdarba līmenis ir&nbsp;rekordzems. &laquo;Tajā pa&scaron;ā laikā joprojām pastāv būtiskas at&scaron;ķirības starp valstīm, reģioniem un&nbsp;iedzīvotāju grupām,&raquo; atzīmēts&nbsp;EK paziņojumā, &laquo;ņemot vērā iepriek&scaron; minēto, Komisija aicina dalībvalstis turpināt pēdējos gados panākto progresu. Efektīvas reformas, ko&nbsp;papildina mērķtiecīgas ieguldījumu stratēģijas un&nbsp;atbildīga fiskālā politika, joprojām ir&nbsp;Eiropas ekonomikas sekmīgas modernizācijas ķīla.&raquo;</p> <p>EK&nbsp;ir&nbsp;izsniegusi konkrētām valstīm adresētus ieteikumus, kuros izklāstītas ekonomikas politikas norādes visām&nbsp;ES dalībvalstīm turpmākajiem 12&nbsp;līdz 18&nbsp;mēne&scaron;iem. EK&nbsp;iesaka slēgt pārmērīga budžeta deficīta novēr&scaron;anas procedūru attiecībā uz&nbsp;Spāniju un&nbsp;pieņem vairākus dokumentus saskaņā ar&nbsp;Stabilitātes un&nbsp;izaugsmes paktu.</p> <p>&laquo;Eiropas Semestris ir&nbsp;devis vērā ņemamu ieguldījumu Eiropas ekonomiskās un&nbsp;sociālās situācijas uzlabo&scaron;anā. Tomēr joprojām ir&nbsp;vairāki izaicinājumi, kas var ietekmēt ekonomisko izaugsmi. Tā, piemēram, dažās valstīs ir&nbsp;samērā vāj&scaron; progress reformu īsteno&scaron;anā. EK&nbsp;aicina dalībvalstis pievērst vairāk uzmanības tam, lai Eiropas ekonomiku padarītu izturīgāku pret iespējamiem satricinājumiem, ilgspējīgu un&nbsp;iekļaujo&scaron;u. Precīzāk plānotas investīcijas palīdzētu labāk sasniegt &scaron;o&nbsp;mērķi, tāpēc &scaron;oreiz dalībvalstīm ir&nbsp;sniegtas arī rekomendācijas investīciju jomā,&raquo; izteicies&nbsp;EK priek&scaron;sēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis, kura pārziņā ir&nbsp;arī eiro un&nbsp;sociālais dialogs, kā&nbsp;arī finan&scaron;u stabilitāte, finan&scaron;u pakalpojumi un&nbsp;kapitāla tirgu savienība.</p> <p>Ekonomikas un&nbsp;finan&scaron;u, nodokļu un&nbsp;muitas komisārs Pjērs Moskovisī piebildis, ka&nbsp;&laquo;ar&nbsp;&scaron;o&nbsp;pēdējo pavasara paketi mūsu pilnvaru laikā mēs vēlreiz apliecinām apņem&scaron;anos saprātīgi piemērot Stabilitātes un&nbsp;izaugsmes paktu. Tas nozīmē balstīt mūsu lēmumus nevis uz&nbsp;mehānisku vai juridisku noteikumu piemēro&scaron;anu, bet gan uz&nbsp;to, vai tie ir&nbsp;labvēlīgi izaugsmei, nodarbinātībai un&nbsp;stabilām valsts finansēm. Mūsu rezultāti liecina, ka&nbsp;&scaron;ī&nbsp;ir&nbsp;pareizā pieeja: valstu finan&scaron;u stāvoklis pastāvīgi uzlabojas, un&nbsp;tas nemazina izaugsmi. Turklāt mēs &scaron;odien uzsveram, ka&nbsp;vairākām dalībvalstīm ir&nbsp;jāīsteno un&nbsp;vajadzības gadījumā jāpastiprina centieni novērst agresīvu nodokļu plāno&scaron;anu, lai nodro&scaron;inātu taisnīgu attieksmi pret visiem nodokļu maksātājiem&raquo;.</p> <p>EK&nbsp;uzskata, ka&nbsp;tās &scaron;odienas ieteikumi sniegs dalībvalstīm norādes, kā&nbsp;pienācīgi reaģēt uz&nbsp;eso&scaron;ām un&nbsp;jaunām ekonomiskām un&nbsp;sociālām grūtībām un&nbsp;sasniegt kopīgos galvenos politikas mērķus. Ieteikumu saturs atspoguļojot vispārējās prioritātes, kas noteiktas 2019. gada izaugsmes pētījumā un&nbsp;novembrī pieņemtajā 2019. gada ieteikumā par ekonomikas politiku eirozonā. Tie balstās uz&nbsp;analīzi februārī publicētajos valstu ziņojumos un&nbsp;aprīlī iesniegto valstu programmu novērtējumu.</p> <p>&laquo;Izaugsmes palēninā&scaron;anās pasaulē aktualizē nepiecie&scaron;amību veikt strukturālas reformas, par prioritāti uzskatot tās reformas, kuru mērķis ir&nbsp;ilgtspējīga un&nbsp;iekļaujo&scaron;a izaugsme. Dalībvalstīm būtu jāveicina sociālā konverģence saskaņā ar&nbsp;Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Saskaņā ar&nbsp;eirozonas ieteikumu dalībvalstīm būtu arī jāturpina simetriskāka līdzsvaro&scaron;ana visā eirozonā un&nbsp;jāturpina centieni stiprināt vienoto tirgu un&nbsp;padziļināt Eiropas ekonomisko un&nbsp;monetāro savienību,&raquo; teikts&nbsp;EK paziņojumā.</p> <p>Konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos 2019.gadam lielāks uzsvars likts uz&nbsp;investīciju vajadzību apzinā&scaron;anu un&nbsp;noteik&scaron;anu par prioritāti valsts līmenī un&nbsp;īpa&scaron;u uzmanību pievēr&scaron; reģionālajām un&nbsp;teritoriālajām at&scaron;ķirībām.</p> <p>Vērtējot ieteikumu īsteno&scaron;anā panākto progresu, EK&nbsp;norāda, ka&nbsp;kop&scaron; Eiropas pusgada sākuma 2011.gadā dalībvalstis ir&nbsp;panāku&scaron;as vismaz &laquo;nelielu progresu&raquo;, īstenojot vairāk nekā divas tre&scaron;daļas tām adresēto konkrēto ieteikumu. Progress lielākoties ir&nbsp;gūts finan&scaron;u pakalpojumu un&nbsp;nodarbinātības politikā, savukārt īpa&scaron;i zems īsteno&scaron;anas līmenis ir&nbsp;raksturīgs ieteikumiem papla&scaron;ināt nodokļu bāzi, veselības aprūpes, kā&nbsp;arī pakalpojumu konkurences jomā. &laquo;Ņemot vērā atliku&scaron;ās ekonomiskās un&nbsp;sociālās problēmas un&nbsp;ekonomikas perspektīvas pasliktinā&scaron;anās riskus, ir&nbsp;būtiski uzlabot reformu īsteno&scaron;anu visās jomās, lai stiprinātu&nbsp;ES ekonomikas noturību,&raquo; uzsvērts&nbsp;EK ziņojumā.</p> <p>EK&nbsp;skatījumā, turpinās progress makroekonomikas nelīdzsvarotības novēr&scaron;anā, bet politikas darbības &scaron;ajā jomā esot jāturpina. Dažas dalībvalstis turpina reģistrēt vēsturiski augstu privātā un&nbsp;valsts parāda līmeni, kas samazina manevrē&scaron;anas iespējas negatīvu satricinājumu novēr&scaron;anai, norāda EK. Dažas citas dalībvalstis saskata iespējamas pārkar&scaron;anas pazīmes, kas saistītas ar&nbsp;dinamisko mājokļu cenu kāpumu un&nbsp;darbaspēka vienības izmaksu pieaugumu. Visās dalībvalstīs nepiecie&scaron;ami papildu pasākumi, lai uzlabotu ražīgumu, veicinātu ieguldījumus un&nbsp;stimulētu potenciālo izaugsmi.</p> <p>Februārī Komisija secināja, ka&nbsp;nelīdzsvarotība ir&nbsp;vērojama 13&nbsp;dalībvalstīs: Bulgārijā, Francijā, Horvātijā, Īrijā, Nīderlandē, Portugālē, Rumānijā, Spānijā, Vācijā un&nbsp;Zviedrijā, tostarp pārmērīga nelīdzsvarotība ir&nbsp;vērojama trīs valstīs&nbsp;&mdash; Grieķijā, Itālijā un&nbsp;Kiprā.</p> <p>Balstoties uz&nbsp;novērtējumu par 2019. gada stabilitātes un&nbsp;konverģences programmām, Komisija veikusi vairākus pasākumus saskaņā ar&nbsp;Stabilitātes un&nbsp;izaugsmes paktu. Komisija iesaka atcelt pārmērīga budžeta deficīta novēr&scaron;anas procedūru attiecībā uz&nbsp;Spāniju. Kad Padome pieņems &scaron;o&nbsp;lēmumu, būs slēgtas visas pārmērīga budžeta deficīta novēr&scaron;anas procedūras, kas uzsāktas kop&scaron; krīzes sākuma.&nbsp;2011. gadā pakta korektīvā daļa attiecās uz&nbsp;24&nbsp;dalībvalstīm.</p> <p>Ungārijai un&nbsp;Rumānijai tika piemērota būtiskas novirzes procedūra attiecīgi kop&scaron; 2018. gada un&nbsp;2017. gada. Komisija &scaron;odien nosūtīja brīdinājumu Ungārijai un&nbsp;Rumānijai par&nbsp;to, ka&nbsp;2018. gadā tika novērota būtiska novirze, un&nbsp;aicina Padomi sagatavot ieteikumu &scaron;īm dalībvalstīm labot novēroto būtisko novirzi.</p> <p>Komisija &scaron;odien pieņēma tre&scaron;o ziņojumu par Grieķiju saskaņā ar&nbsp;pastiprinātas uzraudzības sistēmu, kas tika noteikta, pamatojoties uz&nbsp;Eiropas Stabilizācijas mehānisma stabilitātes atbalsta programmas secinājumiem. Ziņojumā ir&nbsp;minēts, ka&nbsp;Grieķija kop&scaron; 2018. gada augusta ir&nbsp;veikusi saprātīgus pirmos pasākumus, reaģējot uz&nbsp;programmas secinājumiem, tomēr konstatēts, ka&nbsp;reformu īsteno&scaron;ana Grieķijā pēdējo mēne&scaron;u laikā ir&nbsp;palēninājusies, ka&nbsp;nav nodro&scaron;ināta dažu pasākumu saskaņotība ar&nbsp;Eiropas partneriem dotajiem solījumiem un&nbsp;tas var radīt riskus saskaņotajiem finan&scaron;u mērķiem.</p> <p>Kā&nbsp;atzīmēts&nbsp;EK paziņojumā, valstīm adresētie konkrētie ieteikumi atspoguļo pla&scaron;ākas prioritātes, kas izklāstītas&nbsp;EK priek&scaron;sēdētāja Žana Kloda Junkera runā par stāvokli Savienībā un&nbsp;gada izaugsmes pētījumā. Tos pārskata katru gadu, lai atspoguļotu panākto progresu un&nbsp;ekonomiskās situācijas izmaiņas. Eirozonas dalībvalstis saņem arī ieteikumus par eirozonas ekonomikas politiku.</p> <p>EK&nbsp;uzsver, ka&nbsp;esot īstenojusi vairākas iniciatīvas, lai veicinātu dialogu, iesaistītu ieinteresētās personas un&nbsp;palielinātu valstu atbildību par reformām. Tā&nbsp;pirms publicē&scaron;anas ir&nbsp;apspriedusies ar&nbsp;dalībvalstīm par attiecīgo valstu ziņojumu analītiskajām daļām. Pēdējos mēne&scaron;os&nbsp;EK tikās ar&nbsp;valstu iestādēm un&nbsp;ieinteresētajām personām, lai apzinātu galvenās problēmas un&nbsp;noskaidrotu, kā&nbsp;tās varētu pārvērst konkrētām valstīm adresētos ieteikumos. Vienlaikus Komisija regulāri apspriežas ar&nbsp;sociālajiem partneriem un&nbsp;ir&nbsp;aicinājusi dalībvalstis būt atsaucīgākām pret valstu sociālo partneru pienesumu.</p> <p>Komisijas Strukturālo reformu atbalsta dienests pēc dalībvalstu pieprasījuma sniedzot tām palīdzību reformu jomā, tādējādi atbalstot reformu izstrādē un&nbsp;īsteno&scaron;anā. Februārī Komisija iepazīstināja ar&nbsp;detalizētu analīzi par katras dalībvalsts ekonomikas un&nbsp;sociālo stāvokli ziņojuma par valsti formātā, kas ir&nbsp;daļa no&nbsp;Eiropas pusgada 2019. gada ziemas paketes. Aprīlī dalībvalstis iesniedza savas valsts reformu programmas un&nbsp;stabilitātes programmas (eirozonas valstīm) vai konverģences programmas (valstīm ārpus eirozonas), kurās ietverti arī turpmāki pasākumi pēc ziemas paketes.</p> <p>Komisija aicina Padomi pieņemt konkrētām valstīm adresētos ieteikumus, bet dalībvalstis&nbsp;&mdash; tos pilnībā un&nbsp;laikus īstenot. Komisija turpinās darbu ar&nbsp;ieinteresētajām personām, lai nodro&scaron;inātu pla&scaron;u iesaisti un&nbsp;efektīvus turpmākos pasākumus un&nbsp;īsteno&scaron;anu. Paredzams, ka&nbsp;ES ministri apspriedīs konkrētām valstīm adresētos ieteikumus, pirms tie būs jāapstiprina&nbsp;ES valstu vai valdību vadītājiem. Pēc tam ieteikumu īsteno&scaron;ana būs dalībvalstu ziņā, attiecīgi pieskaņojot valsts ekonomikas un&nbsp;budžeta politiku. Konkrētām valstīm adresētie ieteikumi un&nbsp;to&nbsp;pamatā eso&scaron;ā analīze ziņojumos par valstīm arī kalpos par analītisku bāzi&nbsp;ES kohēzijas politikas līdzekļu plāno&scaron;anai 2021.- 2027.gadā.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/05/brisel-prognoz-ka-eiropas-ekonomika-augs-vl-straujkWed, 05 Jun 2019 14:33:00 +0300Wed, 05 Jun 2019 14:33:00 +0300TELEGRAFГригорий АнтоновГригорий АнтоновNo<p>Eiropas ekonomikas pieaugums turpinās septīto gadu pēc kārtas, un&nbsp;ir&nbsp;paredzams, ka&nbsp;tas 2020.gadā būs vēl lielāks un&nbsp;skars visu dalībvalstu ekonomikas, neraugoties uz&nbsp;nelabvēlīgākiem apstākļiem un&nbsp;globālo nenoteiktību, teikts Eiropas Komisijas (EK) &scaron;odien publiskotajā ziņojumā, kurā sniegti ieteikumi dalībvalstīm, lai sekmētu ilgtspējīgu un&nbsp;iekļaujo&scaron;u ekonomikas izaugsmi.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/05/brisel-prognoz-ka-eiropas-ekonomika-augs-vl-straujkBriselē prognozē, ka&nbsp;Eiropas ekonomika augs vēl straujākEkonomikaNemiro paziņo, ka&nbsp;izdevies vienoties, kā&nbsp;samazināt elektrības cenas un&nbsp;par cikhttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/05/nemiro-pazio-ka-izdomts-k-samazint-elektrbas-cenas-un-par-cik<div class="article__lead">Lielu daļu no&nbsp;elektrības rēķina mājsaimniecībām veido elektrības sadales izmaksas, un&nbsp;&scaron;o&nbsp;daļu rēķinā var samazināt par&nbsp;10%, to&nbsp;intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā &laquo;Rīta panorāma&raquo; paziņoja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (&laquo;KPV&nbsp;LV&raquo;).</div><p>&nbsp;</p><p>Ministrs norādīja, ka&nbsp;pēc viņa iniciatīvas izveidotā darba grupa, kurā darbojās Ekonomikas ministrijas, Finan&scaron;u ministrijas, arī valsts AS&nbsp;&laquo;Latvenergo&raquo; pārstāvji, secināja, ka&nbsp;sadales sistēmas operatora AS&nbsp;&laquo;Sadales tīkls&raquo; tarifu iespējams samazināt par 10%. Tāpat var samazināt obligātā iepirkuma komponenti (OIK), kā&nbsp;arī elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS&nbsp;&laquo;Augstsprieguma tīkls&raquo; tarifu.</p> <p>&laquo;Vēl ir&nbsp;palicis mājasdarbs neliels &bdquo;Augstsprieguma tīkliem&ldquo;,&raquo; teica ekonomikas ministrs, norādot, ka&nbsp;&laquo;Augstsprieguma tīkls&raquo; tarifu varētu mazināt &laquo;mazliet&raquo;. Tas, cik lielā mērā &scaron;o&nbsp;daļu varētu mazināt, bū&scaron;ot zināms tuvākajā laikā.</p> <blockquote> <p>&laquo;Pāris nedēļu laikā jau redzēsim konkrētu piedāvājumu, kā&nbsp;mēs realizējam &scaron;o&nbsp;10% samazinājumu,&raquo; piebilda ministrs.</p> </blockquote> <p>Jautāts, kad cilvēki savos maciņos varētu izjust iecerēto tarifu samazinājumu, ministrs teica, ka&nbsp;&laquo;Latvenergo&raquo; nākampirmdien nāks klajā ar&nbsp;aprēķiniem un&nbsp;vēl tiek gaidīts &laquo;Augstsprieguma tīklu&raquo; piedāvātais risinājums pārvades tarifa samazinā&scaron;anai.</p> <p>Nemiro atgādināja, ka&nbsp;sadale un&nbsp;pārvade veido lielāko daļu kopējās elektrības izmaksās&nbsp;&mdash; apmēram&nbsp;40%, bet OIK veido ap&nbsp;15%.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/05/nemiro-pazio-ka-izdomts-k-samazint-elektrbas-cenas-un-par-cikWed, 05 Jun 2019 11:30:00 +0300Wed, 05 Jun 2019 11:30:00 +0300TELEGRAFMaris AvotsMaris AvotsNo<div class="article__lead">Lielu daļu no&nbsp;elektrības rēķina mājsaimniecībām veido elektrības sadales izmaksas, un&nbsp;&scaron;o&nbsp;daļu rēķinā var samazināt par&nbsp;10%, to&nbsp;intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā &laquo;Rīta panorāma&raquo; paziņoja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (&laquo;KPV&nbsp;LV&raquo;).</div>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/05/nemiro-pazio-ka-izdomts-k-samazint-elektrbas-cenas-un-par-cikNemiro paziņo, ka&nbsp;izdevies vienoties, kā&nbsp;samazināt elektrības cenas un&nbsp;par cikEkonomikaLatvijā aptur zāļu &laquo;Rigvir&raquo; reģistrācijuhttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/05/latvij-aptur-zu-rigvir-reistrciju<p>Līdz neatbilstību novēr&scaron;anai Zāļu valsts aģentūra (ZVA) apturējusi zāļu &laquo;Rigvir &scaron;ķīdums injekcijām&raquo; reģistrāciju, aģentūra LETA uzzināja iestādē.</p><p>&nbsp;</p><p>ZVA skaidroja, ka&nbsp;&scaron;ī&nbsp;gada laikā tika konstatēti kvalitātes defekti vairākām &laquo;Rigvir&raquo; sērijām, tādēļ tika apturēta &scaron;o&nbsp;zāļu izplatī&scaron;ana. Uzņēmums, kas zāles &laquo;Rigvir&raquo; reģistrējis&nbsp;&mdash; SIA &laquo;Latima&raquo; -, joprojām nav noteicis konkrētu, viennozīmīgu neatbilstības cēloni konstatētajam kvalitātes defektam, skaidroja ZVA.</p> <p>Tāpat aģentūrā norādīja, ka&nbsp;uzņēmums arī &scaron;o&nbsp;zāļu pēcreģistrācijas periodā nav izpildījis normatīvos aktos noteiktos pienākumus un&nbsp;aktualizējis zāļu reģistrācijas dokumentāciju. &Scaron;ī&nbsp;iemesla dēļ ZVA apturējusi &laquo;Rigvir&raquo; zāļu reģistrācijas apliecības darbību līdz neatbilstību novēr&scaron;anai. &Scaron;obrīd uzņēmumam noteikti vairāki pienākumi, lai atjaunotu zāļu reģistrāciju.</p> <p>Tikmēr Veselības inspekcijā (VI) ar&nbsp;lūgumu ļaut turpināt terapiju ar&nbsp;&laquo;Rigvir&raquo; vērsu&scaron;ies 38&nbsp;pacienti, piecas ārstniecības iestādes un&nbsp;16&nbsp;onkologi, ģimenes ārsti, onkologs-ķīmijterapeits, imunologs un&nbsp;dermatologs. Reaģējot uz&nbsp;38&nbsp;pacientu un&nbsp;ārstu pieprasījumu, VI&nbsp;atļāvusi izplatīt vienu zāļu &laquo;Rigvir&raquo; sēriju melanomas pacientiem, kuriem ārstē&scaron;ana ar&nbsp;&scaron;o&nbsp;medikamentu jau sākta.</p> <p>Inspekcijā norādīja, ka&nbsp;Ministru kabineta noteikumos paredzēta kārtība, kas nosaka, ka&nbsp;ārkārtas apstākļos izņēmuma gadījumā var atļaut piegādāt zāles pacientiem, kas ar&nbsp;tām jau tiek ārstēti. Vienlaikus VI&nbsp;uzsver, ka&nbsp;ārstē&scaron;anu ar&nbsp;&scaron;īm zālēm nedrīkst sākt jauniem pacientiem.</p> <p>VI&nbsp;norādīja, ka&nbsp;līdz&scaron;inējo pacientu ārstē&scaron;anai minēto zāļu sēriju drīkst lietot tikai pēc tam, kad ārsts ir&nbsp;stingri izvērtējis to&nbsp;lieto&scaron;anas guvumu un&nbsp;risku katram pacientam individuāli. Pirms &laquo;Rigvir&raquo; parakstī&scaron;anas pacients jāiepazīstina ar&nbsp;informētās piekri&scaron;anas dokumentu un&nbsp;tajā ietverto brīdinājumu. Tāpat ārstam un&nbsp;pacientam obligāti jāparaksta informētās piekri&scaron;anas dokuments, apliecinot, ka&nbsp;viņi ir&nbsp;iepazinu&scaron;ies ar&nbsp;riskiem, kas saistīti ar&nbsp;zāļu lieto&scaron;anu, kuras nav testētas ar&nbsp;reģistrācijas dokumentācijā apstiprināto metodi.</p> <p>Inspekcija aicina&nbsp;&mdash; cik vien iespējams drīz, ārstam jāpārvērtē līdz&scaron;inējo pacientu ārstē&scaron;ana un&nbsp;&laquo;Rigvir&raquo; jānomaina pret atbilsto&scaron;u cita veida terapiju.</p> <p>VI&nbsp;norāda, ka&nbsp;ārsti jaunāko informāciju attiecībā uz&nbsp;&laquo;Rigvir&raquo; saņems speciālā vēstulē veselības aprūpes speciālistiem.</p> <p>Kā&nbsp;skaidroja&nbsp;VI, &scaron;ī&nbsp;&laquo;Rigvir&raquo; sērija ražota 2019.gada janvārī un&nbsp;pēc testē&scaron;anas rezultātiem atbilst kvalitātes prasībām, taču kvalitātes pārbaude veikta ar&nbsp;metodi, kas nav atbilsto&scaron;i izvērtēta un&nbsp;apstiprināta. Līdz ar&nbsp;to&nbsp;pieņemts lēmums, ka&nbsp;&scaron;īs zāļu sērijas &laquo;Rigvir&raquo; lieto&scaron;ana ir&nbsp;atļauta, ārstam un&nbsp;pacientam uzņemoties pilnu atbildību par izvēli turpināt ārstē&scaron;anu ar&nbsp;&scaron;īm zālēm.</p> <p>Inspekcijā atgādināja, ka&nbsp;zāļu apmaksa caur valsts zāļu kompensācijas sistēmu &laquo;Rigvir&raquo; netiek piemērota.</p> <p>VI&nbsp;arī norādīja, ka&nbsp;pacienti, kuri līdz &scaron;im lietoju&scaron;i &laquo;Rigvir&raquo;, aicināti vērsties pie sava ārstējo&scaron;ā ārsta, lai saņemtu informāciju par turpmāko ārstē&scaron;anu.</p> <p>&laquo;Rigvir&raquo; ir&nbsp;vīrusu izcelsmes bioloģiskas zāles, kas paredzētas melanomas ārstē&scaron;anai. Saskaņā ar&nbsp;ZVA 2019.gada 18.martā saņemto SIA &laquo;Latima&raquo; vēstuli uzņēmums pēc savas iniciatīvas ir&nbsp;pieņēmis lēmumu uz&nbsp;laiku apturēt zāļu &laquo;Rigvir&raquo; izplatī&scaron;anu Latvijā, saglabājot spēkā eso&scaron;o reģistrāciju.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/05/latvij-aptur-zu-rigvir-reistrcijuWed, 05 Jun 2019 10:40:00 +0300Wed, 05 Jun 2019 10:40:00 +0300TELEGRAFГригорий АнтоновГригорий АнтоновNo<p>Līdz neatbilstību novēr&scaron;anai Zāļu valsts aģentūra (ZVA) apturējusi zāļu &laquo;Rigvir &scaron;ķīdums injekcijām&raquo; reģistrāciju, aģentūra LETA uzzināja iestādē.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/05/latvij-aptur-zu-rigvir-reistrcijuLatvijā aptur zāļu &laquo;Rigvir&raquo; reģistrācijuEkonomikaSaskaitīts, cik zaudēs Latvija pēc Igaunijas lēmuma samazināt akcīzes nodoklihttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/04/saskaitts-cik-zauds-latvija-pc-igaunijas-lmuma-samazint-akczes-nodokli<p>Ņemot vērā Igaunijas lēmumu samazināt akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, Latvijas budžets &scaron;ogad var zaudēt apmēram 25&nbsp;miljonus eiro salīdzinājumā ar&nbsp;2018.gada ieņēmumiem, liecina Latvijas alkohola nozares asociācijas (LANA) aprēķini.</p><p>&nbsp;</p><p>Asociācijā aģentūru LETA informēja, ka&nbsp;pērn ieņēmumi no&nbsp;alkohola akcīzes un&nbsp;pievienotās vērtības nodokļa valsts budžetā bija aptuveni 391 miljons eiro, bet pēc Igaunijas valdības lēmuma samazināt akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, Latvijas budžets 2019.gadā zaudēs apmēram 25&nbsp;miljonus eiro salīdzinājumā ar&nbsp;2018.gada ieņēmumiem, bet jau 2020.gadā tikai alkohola akcīzes un&nbsp;pievienotās vērtības nodokļa zaudējumi sasniegs aptuveni 46&nbsp;miljonus eiro.</p> <p>&laquo;&Scaron;ā&nbsp;gada valsts finan&scaron;u rādītājos ietekme no&nbsp;akcīzes nodokļa izmaiņām tik izteikti vēl nebūs redzama, jo&nbsp;pirmajā pusgadā pierobežas tirdzniecība, lai arī bija mazāka pēc akcīzes paaugstinā&scaron;anas 1.martā, tomēr turpinājās. Tagad, pēc Igaunijas valdības lēmuma samazināt akcīzi alkoholam no&nbsp;1.jūlija, cenas abās valstīs izlīdzināsies un&nbsp;tas nozīmē, ka&nbsp;pierobežas tirdzniecība pārtrauks eksistēt,&raquo; sacīja asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols.</p> <p>Viņ&scaron; uzsvēra, ka&nbsp;Latvija var mazināt ienākumu kritumu valsts budžetā no&nbsp;akcīzes un&nbsp;pievienotās vērtības nodokļa un&nbsp;izvairīties no&nbsp;negatīvās ietekmes uz&nbsp;uzņēmējdarbības attīstību reģionos, samazinot akcīzes nodokli, tostarp, jo&nbsp;mazāks būs akcīzes nodoklis, jo&nbsp;mazāk &laquo;cietīs&raquo; gan valsts budžets, gan uzņēmējdarbība.</p> <p>LANA rīcībā eso&scaron;a pētījuma dati liecina, ka&nbsp;16% Igaunijas iedzīvotāju viens no&nbsp;galvenajiem Latvijas apmeklējuma iemesliem ir&nbsp;alkohola iegāde. &Scaron;ie tūristi Latvijā iegādājās arī degvielu un&nbsp;citas preces, kas nozīmē, ka&nbsp;patiesās pierobežas tirdzniecības zaudē&scaron;anas sekas 2020.gada budžetā varētu veidot arī 100 miljonus eiro. &laquo;Akcīze un&nbsp;pievienotās vērtības nodoklis ir&nbsp;būtiska ieņēmumu daļa valstij, bet reģionu biznesa attīstība ir&nbsp;cits, ļoti nozīmīgs valsts ekonomiskās izaugsmes jautājums. Tā&nbsp;piemēram, Ziemeļvidzemei vien alkohola tūrisma likvidē&scaron;ana draud ar&nbsp;300 tie&scaron;o darba vietu zudumu,&raquo; atzīmēja LANA izpilddirektors.</p> <p>Asociācijā norādīja, ka, samazinot akcīzes nodokli alum un&nbsp;stiprajiem dzērieniem līdzīgi kā&nbsp;Igaunijā par&nbsp;25%, pierobežas tirdzniecība, pēc LANA aplēsēm, saglabāsies&nbsp;75% apmērā, kā&nbsp;arī varētu parādīties papildus ieguvums&nbsp;&mdash; pierobežas tirdzniecība ar&nbsp;Lietuvu. Mazinoties akcīzes nodoklim, samazināsies arī nelegālais tirgus, kas savukārt sniegs papildus&nbsp;5% pārdo&scaron;anas apmēra pieaugumu legālajam tirgum. Tādējādi, pēc LANA prognozēm, ieņēmumi no&nbsp;alkohola akcīzes un&nbsp;pievienotās vērtības nodokļa 2019.gadā varētu sasniegt 385 miljonus eiro, kas ir&nbsp;par se&scaron;iem miljoniem eiro mazāk nekā 2018.gadā, taču zaudējumi valsts budžetam ir&nbsp;daudz mazāki.</p> <p>Asociācijā atgādināja, ka&nbsp;pa&scaron;laik Latvija ierindojas starp valstīm ar&nbsp;augstāko akcīzes nodokļa likmi. Samazinot akcīzes nodokli par&nbsp;25% grādīgajiem dzērieniem, nominālā akcīzes nodokļa likme Latvijā būs augstāka nekā Vācijā, Austrijā, Polijā, Spānijā, Itālijā, Čehijā, Slovākijā, Slovēnijā.</p> <p>Jau ziņots, ka&nbsp;Igaunijas parlaments 28.maijā pieņēma izskatī&scaron;anai valdo&scaron;ās koalīcijas iesniegto likumprojektu, kas paredz par&nbsp;25% samazināt akcīzes nodokli daļai alkoholisko dzērienu&nbsp;&mdash; alum, sidram un&nbsp;stiprajiem dzērieniem. Vīnam akcīzes nodokli nav paredzēts samazināt.</p> <p>Pa&scaron;laik Igaunijā akcīzes nodoklis alum ir&nbsp;16,92 eiro par hektolitru, bet stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem&nbsp;&mdash; 25,08 eiro par hektolitru.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/04/saskaitts-cik-zauds-latvija-pc-igaunijas-lmuma-samazint-akczes-nodokliTue, 04 Jun 2019 15:37:00 +0300Tue, 04 Jun 2019 15:37:00 +0300TELEGRAFГригорий АнтоновГригорий АнтоновNo<p>Ņemot vērā Igaunijas lēmumu samazināt akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, Latvijas budžets &scaron;ogad var zaudēt apmēram 25&nbsp;miljonus eiro salīdzinājumā ar&nbsp;2018.gada ieņēmumiem, liecina Latvijas alkohola nozares asociācijas (LANA) aprēķini.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/04/saskaitts-cik-zauds-latvija-pc-igaunijas-lmuma-samazint-akczes-nodokliSaskaitīts, cik zaudēs Latvija pēc Igaunijas lēmuma samazināt akcīzes nodokliEkonomikaJau pēc 3&nbsp;mēne&scaron;iem 25&nbsp;% &laquo;Swedbank&raquo; klientu var palikt bez internetbankashttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/04/jau-pc-3-mneiem-25-swedbank-klientu-var-palikt-bez-internetbankas-2<p>Līdz ar&nbsp;stingrākām&nbsp;ES prasībām attiecībā uz&nbsp;klientu digitālu autentifikāciju Swedbank jau &scaron;ī&nbsp;gada 9.septembrī pilnībā pārtrauks kodu kar&scaron;u izmanto&scaron;anu. Tuvojoties kodu kar&scaron;u ēras noslēgumam, banka apkopojusi statistiku par atliku&scaron;ajiem kodu kar&scaron;u lietotājiem.</p><p>&nbsp;</p><p>Kop&scaron; kodu kar&scaron;u migrācijas sākuma 2018. gada augustā uz&nbsp;citiem autentifikācijas rīkiem pārgāju&scaron;i&nbsp;75% klientu, no&nbsp;kuriem vairums&nbsp;&mdash; gandrīz 600&nbsp;000&nbsp;&mdash; priek&scaron;roku devu&scaron;i lietotnei Smart-ID. Lai gan migrācija norit pakāpeniski, līdz kodu kar&scaron;u slēg&scaron;anai &scaron;is solis jāsper vēl ap&nbsp;120&nbsp;000 klientu visā Latvijā&nbsp;&mdash; lai izvairītos no&nbsp;rindām un&nbsp;citām neērtībām, aicinām pāreju neatlikt uz&nbsp;pēdējo brīdi.</p> <p>Nokavējot pārejas brīdi, ar&nbsp;&laquo;Swedbank&raquo; kodu karti vairs nevarēs:</p> <ul class="in-hidden-area"> <li>autentificēties &laquo;Swedbank&raquo; internetbankā un&nbsp;citos bankas kanālos (piemēram, zvanot uz&nbsp;konsultāciju centru);</li> <li>pieslēgties valsts portāliem (piemēram, latvija.lv, vid.eds.lv, vsaa.gov.lv, e-veseliba.gov.lv u.c.) un&nbsp;arī pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, &laquo;Latvenergo&raquo;, TET, &laquo;Latvijas Gāze&raquo;, &laquo;Tele2&raquo;.</li> <li>patstāvīgi izveidot jaunu Smart-ID kontu&nbsp;&mdash; lai to&nbsp;izdarītu, būs jādodas uz&nbsp;&laquo;Swedbank&raquo; filiāli.</li> </ul>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/04/jau-pc-3-mneiem-25-swedbank-klientu-var-palikt-bez-internetbankas-2Tue, 04 Jun 2019 12:53:00 +0300Tue, 04 Jun 2019 12:53:00 +0300TELEGRAFMaris AvotsMaris AvotsNo<p>Līdz ar&nbsp;stingrākām&nbsp;ES prasībām attiecībā uz&nbsp;klientu digitālu autentifikāciju Swedbank jau &scaron;ī&nbsp;gada 9.septembrī pilnībā pārtrauks kodu kar&scaron;u izmanto&scaron;anu. Tuvojoties kodu kar&scaron;u ēras noslēgumam, banka apkopojusi statistiku par atliku&scaron;ajiem kodu kar&scaron;u lietotājiem.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/04/jau-pc-3-mneiem-25-swedbank-klientu-var-palikt-bez-internetbankas-2Jau pēc 3&nbsp;mēne&scaron;iem 25&nbsp;% &laquo;Swedbank&raquo; klientu var palikt bez internetbankasEkonomikaPavisam skumji: leģendārā restorāna &laquo;Sēnīte&raquo; atjauno&scaron;ana varētu netikt turpinātahttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/04/pavisam-skumji-leendr-restornasnteatjaunoana-vartu-netikt-turpinta<p>Biju&scaron;ā restorāna Sēnīte atjauno&scaron;ana atkal iestrēgusi&nbsp;un, iespējams, netiks turpināta. To&nbsp;sociālajā tīklā Facebook paziņoju&scaron;i uzņēmuma Liepkalni pārstāvji, kuri vēl gada sākumā bija izsludināju&scaron;i arhitektu ideju konkursu. Iemesls&nbsp;&mdash; strīds ar&nbsp;uzņēmumu Latvijas valsts ceļi (LVC) par stāvvietu ierīko&scaron;anu ēku kompleksam. Vai tas nozīmē, ka&nbsp;projektam pārvilkta svītra, skaidroja Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma.</p><p>&nbsp;</p><p>Atim Sausnītim un&nbsp;Ivaram Strautiņam &scaron;obrīd piedero&scaron;ais restorāns Sēnīte stāv tuk&scaron;s jau kop&scaron; &scaron;ī&nbsp;gadsimta sākuma jeb teju 20&nbsp;gadus. Par kultūrvēsturisko pieminekli atzītajā ēkā jaunu dzīvību solījās iedvest konditorejas uzņēmums Liepkalni&nbsp;&mdash; tika izsludināts metu konkurss, kurā par labāko atzīta Jāņa Ruciņa ideja. Tomēr nu&nbsp;viss atkal apstājies strīda ar&nbsp;Latvijas Valsts ceļiem dēļ.</p> <p>Liepkalni vēlētos iepretim centrālajai ieejai izveidot autostāvvietu, kur klienti ērti novietotu auto un&nbsp;dotos ieturēt maltīti, bet pret to&nbsp;kategoriski iebilst LVC, kas tie&scaron;i &scaron;obrīd rekonstruē ceļu gar Sēnīti, tuvējo rotācijas apli, pārvadus un&nbsp;stāvlaukumus.</p> <p>Satiksmes eksperti norāda, ka&nbsp;&scaron;ādi tiks izveidots vēl viens &laquo;melnais punkts&raquo; uz&nbsp;mūsu ceļiem.</p> <p>&laquo;Bīstamība veidojas tajā vietā, ja&nbsp;satiekas divi dažādi ātrumi. Ja&nbsp;ir&nbsp;stāvlaukums, ma&scaron;īnas ātrums ir&nbsp;nulle, tai pat laikā garām brauco&scaron;o auto ātrums &scaron;ajā vietā būs vismaz 70&nbsp;km/h,&raquo; norāda LVC Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns. &laquo;Uzsākot braukt, izbraucot no&nbsp;&scaron;ī&nbsp;te&nbsp;stāvlaukuma, veidojas konfliktsituācija. Tas ir&nbsp;tas, kas paaugstina bīstamību &scaron;ādam stāvlaukuma m&nbsp;brauktuves malā.&raquo; Viņa ieskatā stāvlaukumu Sēnītes apkārtnē pietiekot&nbsp;&mdash; rekonstrukcijas gaitā ierīkos nobrauktuvi uz&nbsp;jau eso&scaron;o asfaltēto laukumu pie restorāna, tāpat apmeklētāji auto varētu novietot stāvlaukumos pie &scaron;osejas un&nbsp;rotācijas apļa.</p> <p>Projektā attīstītājs Dagnis Čākurs par apturē&scaron;anas iemesliem runāt kameras priek&scaron;ā nevēlas.</p> <blockquote> <p>Īsziņās LTV viņ&scaron; norāda, ka&nbsp;&laquo;nevēlos vairs iesaistīties ažiotāžas veido&scaron;anā ap&nbsp;&scaron;o&nbsp;zaudēto ieceri. Pa&scaron;laik jau strādāju pie citas ieceres attīstī&scaron;anas. [..] Esmu risinājis jautājumus ap&nbsp;&scaron;o&nbsp;objektu gandrīz divus gadus. Man nav mērķis ilgsto&scaron;i cīnīties par iespējām attīstīt &scaron;o&nbsp;vēsturisko objektu.&raquo;</p> </blockquote> <p>Zemes un&nbsp;ēku līdzīpa&scaron;nieks Strautiņ&scaron; LTV uzsver, ka&nbsp;Liepkalni no&nbsp;ieceres attīstīt Sēnīti oficiāli nav atteiku&scaron;ies. Iemesls grūtībām drīzāk esot meklējams finansējuma piesaistē.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/04/pavisam-skumji-leendr-restornasnteatjaunoana-vartu-netikt-turpintaTue, 04 Jun 2019 11:55:00 +0300Tue, 04 Jun 2019 11:55:00 +0300TELEGRAFMaris AvotsMaris AvotsNo<p>Biju&scaron;ā restorāna Sēnīte atjauno&scaron;ana atkal iestrēgusi&nbsp;un, iespējams, netiks turpināta. To&nbsp;sociālajā tīklā Facebook paziņoju&scaron;i uzņēmuma Liepkalni pārstāvji, kuri vēl gada sākumā bija izsludināju&scaron;i arhitektu ideju konkursu. Iemesls&nbsp;&mdash; strīds ar&nbsp;uzņēmumu Latvijas valsts ceļi (LVC) par stāvvietu ierīko&scaron;anu ēku kompleksam. Vai tas nozīmē, ka&nbsp;projektam pārvilkta svītra, skaidroja Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/04/pavisam-skumji-leendr-restornasnteatjaunoana-vartu-netikt-turpintaPavisam skumji: leģendārā restorāna &laquo;Sēnīte&raquo; atjauno&scaron;ana varētu netikt turpinātaEkonomikaJau septembrī taksometru pārvadājumos gaidāmas izmaiņashttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/04/jau-septembr-taksometru-prvadjumos-gaidmas-izmaias<p>Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un&nbsp;reģionālās politikas komisija &scaron;odien tre&scaron;ajā lasījumā atbalstīja Autopārvadājumu likuma grozījumus, ar&nbsp;kuriem Satiksmes ministrijas (SM) iecerējusi sakārtot taksometru nozari.</p><p>&nbsp;</p><p>Sēdes laikā tika atbalstīti vairāki precizējo&scaron;i&nbsp;SM priek&scaron;likumi. Viens no&nbsp;priek&scaron;likumiem paredzēja, ka&nbsp;&laquo;vaučeriem&raquo;, kas nodro&scaron;inātu fiksētu brauciena cenu konkrētos mar&scaron;rutos, jābūt reģistrētiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datubāzē.</p> <p>VID pārstāvis skaidroja, ka&nbsp;&scaron;ādā veidā būtu iespējams izsekot, ka&nbsp;&laquo;vaučeris&raquo; tie&scaron;ām tiek izmantots godīgi un&nbsp;atbilsto&scaron;i. Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) norādīja, ka&nbsp;nav skaidrības, kā&nbsp;tas izpaudīsies, turklāt LDDK bažījas, ka&nbsp;tas radīs lieku haosu. Deputāti SM&nbsp;priek&scaron;likumu noraidīja, un&nbsp;izlēma, ka&nbsp;tā&nbsp;iekļau&scaron;anu noteikumos varēs vērtēt, izstrādājot Ministru Kabineta noteikumus.</p> <p>Plānots, ka&nbsp;noteikumi stāsies spēkā &scaron;ī&nbsp;gada 1.septembrī.</p> <p>Jau ziņots, ka&nbsp;SM piedāvātie likuma grozījumi paredz, ka&nbsp;starptautiskas nozīmes transporta infrastruktūras objektos, piemēram, lidostās, ostās un&nbsp;dzelzceļa stacijās, pasažieru komercpārvadājumus drīkstēs veikt pārvadātāji vai uz&nbsp;līguma pamata izveidotas pārvadātāju apvienības, kas varēs nodro&scaron;ināt visas likumā noteiktās prasības.</p> <p>Noteikts, ka&nbsp;pakalpojuma pieejamība būs jāspēj nodro&scaron;ināt visā objekta darba laikā, kā&nbsp;arī jāspēj apkalpot personas ar&nbsp;kustību traucējumiem. Savukārt pārvadātāja vai uz&nbsp;līguma pamata izveidotās pārvadātāju apvienības transportlīdzekļiem jābūt četrām līdz septiņām pasažieru vietām, ne&nbsp;vecākiem par pieciem gadiem, ar&nbsp;vienotu virsbūves krāsu, kas atbilst reģistrētai preču zīmei, turklāt automa&scaron;īnai jābūt piemērotai bērnu pārvadā&scaron;anai.</p> <p>Paredzēts, ka&nbsp;pārvadātāja vai apvienības dalībnieka atbilstību &scaron;īm prasībām izvērtēs republikas pilsētas pa&scaron;valdība vai plāno&scaron;anas reģions, izsniedzot licences kartīti ar&nbsp;īpa&scaron;u atzīmi. Kartīte dotu tiesības sniegt pakalpojumu visā plāno&scaron;anas reģiona vai republikas pilsētas teritorijā. Tāpat noteikts, ka&nbsp;licences kartīti varētu anulēt, ja&nbsp;tiks pārkāpta kāda no&nbsp;iepriek&scaron; minētajām prasībām.</p> <p>Kārtību, kādā izsniedz un&nbsp;anulē &scaron;īs licences kartītes, kā&nbsp;arī&nbsp;to, kā&nbsp;tiks organizēti un&nbsp;kontrolēti &scaron;ie pārvadājumi, noteiks valdība.</p> <p>Tāpat likuma grozījumi paredz, ka&nbsp;taksometru pakalpojumu sniedzējiem visi tīmekļa vietņu un&nbsp;aplikāciju dati būs jāglabā Eiropas Savienības (ES) vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijās (NATO) dalībvalstī vismaz piecus gadus.</p> <p>Grozījumi paredz, ka&nbsp;tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzējs VID sniedz informāciju par Latvijas teritorijā tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē piedāvātajiem, pārvadātāja atteiktajiem un&nbsp;veiktajiem pasažieru komercpārvadājumiem, autovadītājiem un&nbsp;autotransporta līdzekļiem.</p> <p>Tāpat SM&nbsp;rosināja papildināt pirmajā lasījumā atbalstīto likuma punktu par tīmekļvietnēm un&nbsp;mobilās lietotnes pakalpojumiem, nosakot, ka&nbsp;tām ir&nbsp;jābūt reģistrētām Autotransporta direkcijas uzturētājā Autopārvadātāju informatīvajā datu bāzē. Turklāt Autotransporta direkcija tās reģistrē tad, ja&nbsp;tā&nbsp;ir&nbsp;reģistrēta kādā&nbsp;ES dalībvalstī, tai nav nodokļu, nodevu un&nbsp;citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādu, turklāt nav neizpildītu Patērētāju tiesību aizsardzības centra piemērotu lēmumu.</p> <p>Noteikts, ka&nbsp;tīmekļvietnei vai mobilajai lietotnei ir&nbsp;jānodro&scaron;ina informācija par piedāvāto pasažieru komercpārvadājumu pakalpojumu, tarifiem un&nbsp;papildmaksu, kā&nbsp;arī iespēju tie&scaron;saistē pieprasīt pakalpojumu un&nbsp;iespēju aprēķināt brauk&scaron;anas maksu un&nbsp;veikt samaksu tie&scaron;saistē bezskaidrā naudā.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/04/jau-septembr-taksometru-prvadjumos-gaidmas-izmaiasTue, 04 Jun 2019 11:21:00 +0300Tue, 04 Jun 2019 11:21:00 +0300TELEGRAFMaris AvotsMaris AvotsNo<p>Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un&nbsp;reģionālās politikas komisija &scaron;odien tre&scaron;ajā lasījumā atbalstīja Autopārvadājumu likuma grozījumus, ar&nbsp;kuriem Satiksmes ministrijas (SM) iecerējusi sakārtot taksometru nozari.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/04/jau-septembr-taksometru-prvadjumos-gaidmas-izmaiasJau septembrī taksometru pārvadājumos gaidāmas izmaiņasEkonomikaReirs pavēstījis, kāpēc Latvijā bankas par saviem pakalpojumiem prasa tik dārgihttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/04/reirs-pavstjis-kpc-latvij-bankas-par-saviems-pakalpojumiem-prasa-tik-drgi<p>Bankas savos pakalpojumos ieceno risku Latvijai iekļūt Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un&nbsp;terorisma finansē&scaron;anas novēr&scaron;anas pasākumu novērtē&scaron;anas ekspertu komitejas &laquo;Moneyval&raquo; noteiktajā &laquo;pelēkajā sarakstā&raquo;, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam &laquo;Rīta Panorāma&raquo; sacīja finan&scaron;u ministrs Jānis Reirs (JV).</p><p>&nbsp;</p><blockquote> <p>&laquo;Sakārtots ir&nbsp;ļoti daudz. Varu apliecināt, ka&nbsp;visa valsts pārvalde strādā, lai mēs neiekļūtu &scaron;ajā &bdquo;pelēkajā sarakstā&ldquo;. Diemžēl daudzi uzņēmēji jau tagad izjūt sekas, kas saistītas ar&nbsp;iespējamo iekļū&scaron;anu &bdquo;pelēkajā sarakstā&ldquo;, jo&nbsp;bankas ir&nbsp;pirmās, kas reaģē uz&nbsp;jebkurām izmaiņām un&nbsp;sāk iecenot negatīvos scenārijus, gan palielinot kredītu procentus uzņēmējiem, gan palielinot maksu par bankas operācijām,&raquo; pauda Reirs.</p> </blockquote> <p>Vienlaikus ministrs uzsvēra, ka&nbsp;valsts pārvalde strādā, lai visas &laquo;Moneyval&raquo; rekomendācijas tiktu ieviestas, kā&nbsp;arī tiek veiktas papildus darbības finan&scaron;u sektora sakārto&scaron;anā, lai tas dotu pienesumu tautsaimniecības attīstībai.</p> <p>&laquo;Mums nevajag būt paraugam. Mums jāizdara tādas izmaiņas, lai mūsu finan&scaron;u sistēma spētu palīdzēt tautsaimniecībai un&nbsp;valstij attīstīties, tātad tai ir&nbsp;jābūt saprotamai un&nbsp;caurspīdīgai, lai nodro&scaron;inātu arī tautsaimniecības kreditē&scaron;anu,&raquo; sacīja Reirs.</p> <p>Aģentūra LETA jau ziņoja, ka&nbsp;&laquo;Moneyval&raquo; noteikusi Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu. Tās ziņojumā par Latviju kopsavilkumā skaidrots, ka&nbsp;kontroles režīms pastiprināts, jo&nbsp;Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem. &laquo;Moneyval&raquo; Latvijas rīcību atzīst par mazefektīvu divās jomās&nbsp;&mdash; patiesā labuma guvēju noteik&scaron;anā un&nbsp;masu iznīcinā&scaron;anas ieroču izplatī&scaron;anas finansē&scaron;anas novēr&scaron;anā.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/04/reirs-pavstjis-kpc-latvij-bankas-par-saviems-pakalpojumiem-prasa-tik-drgiTue, 04 Jun 2019 09:40:00 +0300Tue, 04 Jun 2019 09:40:00 +0300TELEGRAFMaris AvotsMaris AvotsNo<p>Bankas savos pakalpojumos ieceno risku Latvijai iekļūt Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un&nbsp;terorisma finansē&scaron;anas novēr&scaron;anas pasākumu novērtē&scaron;anas ekspertu komitejas &laquo;Moneyval&raquo; noteiktajā &laquo;pelēkajā sarakstā&raquo;, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam &laquo;Rīta Panorāma&raquo; sacīja finan&scaron;u ministrs Jānis Reirs (JV).</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/04/reirs-pavstjis-kpc-latvij-bankas-par-saviems-pakalpojumiem-prasa-tik-drgiReirs pavēstījis, kāpēc Latvijā bankas par saviem pakalpojumiem prasa tik dārgiEkonomikaEkonomikas ministrija izdomāja, kā&nbsp;samazināt OIKhttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/03/ekonomikas-ministrija-izdomja-k-samazint-oik<p>Ekonomikas ministrija (EM) piektdien, 31.maijā, iesniegusi Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un&nbsp;reģionālo jautājumu komisijā priek&scaron;likumus grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, tādā veidā sperot pirmos soļus elektroenerģijas tirgus reformā patērētāju izmaksu samazinā&scaron;anai, atzīmēja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV&nbsp;LV).</p><p>&nbsp;</p><p>Ekonomikas ministra padomniece Beata Jonite aģentūrai LETA norādīja, ka&nbsp;ministrija iesniedza Tautsaimniecības komisijā priek&scaron;likumus 30&nbsp;grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā ar&nbsp;stratēģiskiem rīcības virzieniem elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) problemātikas risinā&scaron;anai un&nbsp;elektroenerģijas rēķinu samazinā&scaron;anai.</p> <p>&laquo;Esam identificēju&scaron;i, ka&nbsp;uzņēmēji un&nbsp;mājsaimniecības Latvijā maksā lielākos elektroenerģijas rēķinus Baltijas valstu vidū, un&nbsp;tas nav taisnīgi. Lai stiprinātu uzņēmējdarbību un&nbsp;rūpniecību, un&nbsp;atslogotu mājsaimniecību tēriņus, esam nonāku&scaron;i pie elektroenerģijas tarifu samazinā&scaron;anas koncepta un&nbsp;spēru&scaron;i pirmos soļus efektīvas un&nbsp;stingras reformas realizē&scaron;anā, tiecoties gan uz&nbsp;konkurētspēju veicino&scaron;u, gan ilgtspējīgu elektroenerģijas tirgu. Ir&nbsp;pienācis laiks paskatīties no&nbsp;putna lidojuma un&nbsp;kompleksām problēmām piemērot kompleksus risinājumus,&raquo; pauda Nemiro.</p> <p>Priek&scaron;likumi grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā izstrādāti atbilsto&scaron;i pieciem noteiktiem rīcības virzieniem elektroenerģijas tirgus reformai&nbsp;&mdash; elektroenerģijas gala patērētāju izmaksu samazinā&scaron;ana, efektīva valsts atbalsta sistēmas kontrole, stingrākas prasības atbalsta saņēmējiem, atbalsta apmēra ierobežo&scaron;ana un&nbsp;veicino&scaron;i apstākļi elektrostaciju darbam ārpus valsts atbalsta sistēmas.</p> <p>Ministrijas piedāvātie Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumi ietver neto uzskaites sistēmas pilnveidi, privātpersonām atceļot OIK mainīgās daļas maksājumus par pa&scaron;u saražotu un&nbsp;tīklā nodotu elektroenerģiju, motivējot Latvijas iedzīvotājus iesaistīties atjaunojamās enerģijas ražo&scaron;anā. Savukārt darbs pie fiksētās OIK daļas atcel&scaron;anas turpināsies.</p> <p>Tāpat paredzēts ieviest stingru administratīvo atbildību par obligātā iepirkuma saņēmēju pārkāpumiem ar&nbsp;konkrētiem nosacījumiem un&nbsp;soda apmēriem.</p> <p>EM&nbsp;priek&scaron;likumi paredz, ka&nbsp;administrē&scaron;anas nodevu, lai nodro&scaron;inātu pietiekamus resursus efektīvai staciju kontrolei, būs pienākums maksāt obligātā iepirkuma saņēmējam nevis patērētājam. Turklāt plānots ieviest vienota tehnoloģiskā cikla principa definējumu, kas jāievēro, nodro&scaron;inot elektroenerģijas pa&scaron;patēriņu un&nbsp;lietderīgu siltumenerģijas izlietojumu, turklāt tas novērstu situācijas, kur par vienu elektrostaciju valsts atbalsts tiek maksāts kā&nbsp;par vairākām atsevi&scaron;ķām.</p> <p>Tāpat priek&scaron;likumi paredz atbalsta saņem&scaron;anas periodu saīsināt uz&nbsp;20&nbsp;gadiem stacijām, kam kopējais atbalsta periods, summējot ar&nbsp;vēsturisko atbalstu, pārsniedz 20&nbsp;gadus. Turklāt vēsturiski saņemto atbalstu ārpus obligātā iepirkuma sistēmas plānots iekļaut kopējo kapitālieguldījumu iek&scaron;ējās peļņas normas aprēķinā.</p> <p>Ministrija arī rosina likuma līmenī noteikt pārkāpumu un&nbsp;kontroles mehānisma principu. Savukārt aizsargātajiem lietotājiem (piemēram, daudzbērnu ģimenēm, pensionāriem) būs iespēja saņemt atbalstu no&nbsp;jebkura elektroenerģijas tirgotāja, nodro&scaron;inot sociālā rīka pla&scaron;āku pieejamību un&nbsp;stiprinot patērētāju tiesības (iepriek&scaron; aizsargātā pakalpojuma sniedzējs bija viens, konkursā izvēlētais tirgotājs).</p> <p>Papildus Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumiem ieplānotas arī iniciatīvas, kas saistās ar&nbsp;enerģētikas politikas īsteno&scaron;anas, tostarp obligātā iepirkuma uzraudzības funkciju nodo&scaron;anu Būvniecības valsts kontroles birojam, OIK likmes mazinā&scaron;anu, izmantojot valsts gūtos pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumus par OIK daļu elektrības rēķinos. Turklāt pēc vairākām darba grupām &scaron;obrīd&nbsp;EM gaida aprēķinus fiskālajai ietekmei uz&nbsp;valsts budžetu no&nbsp;AS&nbsp;&laquo;Augstspriegumu tīkls&raquo;, AS&nbsp;&laquo;Latvenergo&raquo; un&nbsp;AS&nbsp;&laquo;Sadales tīkls&raquo; par sadales un&nbsp;pārvades tarifu mazinā&scaron;anu.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/03/ekonomikas-ministrija-izdomja-k-samazint-oikMon, 03 Jun 2019 17:01:00 +0300Mon, 03 Jun 2019 17:01:00 +0300TELEGRAFГригорий АнтоновГригорий АнтоновNo<p>Ekonomikas ministrija (EM) piektdien, 31.maijā, iesniegusi Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un&nbsp;reģionālo jautājumu komisijā priek&scaron;likumus grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, tādā veidā sperot pirmos soļus elektroenerģijas tirgus reformā patērētāju izmaksu samazinā&scaron;anai, atzīmēja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV&nbsp;LV).</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/03/ekonomikas-ministrija-izdomja-k-samazint-oikEkonomikas ministrija izdomāja, kā&nbsp;samazināt OIKEkonomikaLatvija nespēj piesaistīt augsti kvalificētu darbaspēku no&nbsp;ārvalstīmhttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/03/latvija-nespj-piesaistt-augsti-kvalifictu-darbaspku-no-rvalstm<p>Kopumā&nbsp;87% respondentu uzskata, ka&nbsp;turpmākai uzņēmumu attīstībai būtu jāpiesaista starptautiski talanti, taču Latvijas spēja piesaistīt augsti kvalificētu darbaspēku no&nbsp;ārvalstīm tiek vērtēta kā&nbsp;viduvēja, secināts Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā (ATPL) veiktajā darbaspēka aptaujā.</p><p>&nbsp;</p><p>Atzīstot, ka&nbsp;darbaspēka trūkums nopietni ietekmē uzņēmējdarbības un&nbsp;investīciju klimatu Latvijā, ATPL veica biedru aptauju par Latvijas darba tirgu un&nbsp;talantu piesaisti laika posmā no&nbsp;2019.gada 11.februāra līdz 10.aprīlim. Aptaujas mērķis bija noskaidrot uzņēmumu vadītāju viedokli par Latvijas darba tirgus izaicinājumiem. Aptaujas rezultātā tika apkopotas 46&nbsp;vai 38% ATPL biedru uzņēmumu vadītāju vai personāla vadītāju atbildes.</p> <p>Aptaujas rezultāti ļauj secināt, kā&nbsp;uzņēmuma vadītāji uztver pa&scaron;reizējās nodarbinātības problēmas, ko&nbsp;dara, lai piesaistītu un&nbsp;noturētu darbiniekus un&nbsp;ko&nbsp;vajadzētu darīt, lai popularizētu Latviju kā&nbsp;investīciju un&nbsp;karjeras attīstības galamērķi.</p> <p>Uzņēmēji uzsvēra divas prioritāras jomas&nbsp;&mdash; izvirzīt un&nbsp;popularizēt Latviju kā&nbsp;starptautisku karjeras galamērķi un&nbsp;attīstīt prasmes, lai mazinātu prasmju neatbilstību darba tirgus vajadzībām.</p> <p>ATPL veiktajā aptaujā&nbsp;84% respondentu atzīst, ka&nbsp;pēdējā gada laikā kļuvis grūti aizpildīt vakances.&nbsp;53% respondentu uzskata, ka&nbsp;Latvijā akūti trūkst augsti kvalificēta darbaspēka, kamēr&nbsp;42% saskāru&scaron;ies gan ar&nbsp;augsti kvalificēta, gan mazkvalificēta darbaspēka nepietiekamību.&nbsp;87% respondentu domā, ka&nbsp;starptautisko talantu piesaiste ir&nbsp;būtiska viņu uzņēmuma turpmākai attīstībai, taču Latvijas spēja piesaistīt augsti kvalificētu darbaspēku tiek vērtēta kā&nbsp;viduvēja (vidēji pieci punkti 10&nbsp;punktu skalā).</p> <p>Uzņēmēji uzskata, ka&nbsp;starp galvenajiem faktoriem, kas traucē aizpildīt vakances, ir&nbsp;&scaron;ādi faktori: trūkst pieteikumu uz&nbsp;vakancēm (39%); trūkst vajadzīgās kvalifikācijas (31%); trūkst specifisku prasmju; nav pieejama darbaspēka (19%); neatbilsto&scaron;a atalgojuma ekspektācijas (11%).</p> <p>Atbildot uz&nbsp;jautājumu, kā&nbsp;aizpildīt strauji augo&scaron;o pieprasījumu pēc darbaspēka, biedri uzsvēra sekojo&scaron;o: jāuzlabo kvalifikāciju eso&scaron;ajam darbaspēkam (56%); jāveido skaidru vēstījumu par ekonomiskajiem un&nbsp;sociālajiem ieguvumiem potenciālajiem darba ņēmējiem ārpus Latvijas, tai skaitā remigrantiem (56%); aktīvi jāpiesaista remigranti Latvijas darba tirgum (46%); jāpiesaista ārvalstu talanti (44%); jāmazina barjeras un&nbsp;birokrātiskie &scaron;ķēr&scaron;ļi pārceļoties uz&nbsp;dzīvi Latvijā (41%); jāattīsta automatizācija, mākslīgais intelekts un&nbsp;digitālie risinājumi (31%).</p> <p>Starp faktoriem, kas stiprinātu Latvijas spēju piesaistīt starptautiskus augsti kvalificētus talantus, ATPL biedri minēja informācijas un&nbsp;pakalpojumu pieejamību angļu valodā, augstu dzīves kvalitāti, dro&scaron;u apkārtējo vidi un&nbsp;pievilcīgu nodokļu sistēmu.</p> <p>Savukārt jautāti par lielākajiem &scaron;ķēr&scaron;ļiem starptautisko talantu piesaistei darbam Latvijas uzņēmumos, respondenti minēja, ka&nbsp;neredz proaktīvu valsts politiku talantu piesaistī&scaron;anā. Birokrātiskas barjeras, nepietiekams valsts atbalsts un&nbsp;nepietiekami stimuli ārvalstu studentu iesaistī&scaron;anai darba tirgū, kā&nbsp;arī Latvijas sabiedrības negatīvais noskaņojums pret darbiniekiem no&nbsp;ārvalstīm tika minēti kā&nbsp;citi būtiski &scaron;ķēr&scaron;ļi talantīgu darbinieku piesaistī&scaron;anai.</p> <p>Aptaujas rezultātā secināts, ka&nbsp;vienīgi kopā&nbsp;&mdash; aktīvi sadarbojoties valsts un&nbsp;privātajam sektoram, iespējams veidot pievilcīgu vidi investīcijām un&nbsp;augsti izglītotam un&nbsp;kvalificētam darbaspēkam. Vispirms būtu nepiecie&scaron;ams izstrādāt spēcīgu talantu piesaistes stratēģiju, tad par to&nbsp;informēt pla&scaron;āku sabiedrību, tai skaitā par prioritārajām nozarēm, relokāciju un&nbsp;vakancēm, izveidojot vienotu interneta platformu.</p> <p>Atbildot uz&nbsp;mainīgās darba vides izaicinājumiem, mūžizglītībai un&nbsp;kvalifikācijas uzlabo&scaron;anai tiks pie&scaron;ķirta aizvien nozīmīgāka loma. ATPL biedri uzskata, ka&nbsp;caur investīcijām inovācijās, izglītībā un&nbsp;precīzākām nākotnes prasmju prognozēm, būs iespējams nodro&scaron;ināt atbilsto&scaron;āku darbaspēka piedāvājumu darba tirgus prasībām.</p> <p>Tuvākajā laikā ATPL nāks klajā ar&nbsp;praktiskiem ieteikumiem talantu stratēģijas izveidei un&nbsp;prasmju attīstī&scaron;anai, kas ļautu palielināt valsts produktivitāti un&nbsp;konkurētspēju.</p> <p>Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā ir&nbsp;vado&scaron;ā ārvalstu tirdzniecības palāta Latvijā, pārstāvot vairāk nekā 150&nbsp;uzņēmumu. ATPL mērķi ir&nbsp;veicināt un&nbsp;stiprināt tirdzniecību, investīcijas, partnerību un&nbsp;draudzību starp ASV un&nbsp;Latviju, kā&nbsp;arī kalpot par viedokļu, zinā&scaron;anu apmaiņas un&nbsp;kontaktu platformu biedriem, partneriem un&nbsp;starptautiskās uzņēmēju sabiedrības pārstāvjiem Latvijā.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/03/latvija-nespj-piesaistt-augsti-kvalifictu-darbaspku-no-rvalstmMon, 03 Jun 2019 16:07:00 +0300Mon, 03 Jun 2019 16:07:00 +0300TELEGRAFГригорий АнтоновГригорий АнтоновNo<p>Kopumā&nbsp;87% respondentu uzskata, ka&nbsp;turpmākai uzņēmumu attīstībai būtu jāpiesaista starptautiski talanti, taču Latvijas spēja piesaistīt augsti kvalificētu darbaspēku no&nbsp;ārvalstīm tiek vērtēta kā&nbsp;viduvēja, secināts Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā (ATPL) veiktajā darbaspēka aptaujā.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/03/latvija-nespj-piesaistt-augsti-kvalifictu-darbaspku-no-rvalstmLatvija nespēj piesaistīt augsti kvalificētu darbaspēku no&nbsp;ārvalstīmEkonomikaInstitūts paziņo prognozi, kas gaidāms ar&nbsp;piena produktu cenāmhttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/02/institts-pazio-prognozi-kas-gaidms-ar-piena-produktu-cenm<p>Piena produktu cenām tuvākajos mēne&scaron;os Latvijā nav pamata būtiski mainīties salīdzinājumā ar&nbsp;pa&scaron;reizējo cenu līmeni, sacīja Agroresursu un&nbsp;ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicinā&scaron;anas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.</p><p>&nbsp;</p><blockquote> <p>&laquo;Piena produktiem kopumā [&scaron;ogad] ir&nbsp;mazliet kāpusi mazumtirdzniecības cena, bet lielam cenu kāpumam turpmāk neredzu pamatu,&raquo; teica Gulbe, piebilstot, ka&nbsp;piena tirgū kopumā situācija ir&nbsp;stabila, tostarp vidējā piena iepirkuma cena Eiropas Savienībā (ES) saglabājas stabila, kā&nbsp;arī neskaidrībām saistībā ar&nbsp;Ķīnas un&nbsp;ASV tirdzniecības līgumu nevajadzētu būtiski ietekmēt piena produktu cenas.</p> </blockquote> <p>Tikmēr nelielais piena produktu mazumtirdzniecības cenu kāpums &scaron;ogad, pēc Gulbes teiktā, ir&nbsp;saistīts ar&nbsp;algu pieaugumu, nodokļu izmaiņām un&nbsp;loģistikas izmaksu pieaugumu utt.</p> <p>Tajā pa&scaron;ā laikā viņa minēja, ka&nbsp;Latvijā piena pārstrādātājiem jākāpina ražo&scaron;anas efektivitāte, lai uzlabotu konkurētspēju pasaules tirgū. Neraugoties uz&nbsp;to, ka&nbsp;piena iepirkuma cena Latvijā ir&nbsp;viena no&nbsp;zemākajām visā ES, Latvija ar&nbsp;zemo izejvielas cenu nespēj būt konkurētspējīgākā pasaules tirgū. &laquo;Mūsu produkti nav vislētākie, lai gan izejviela ir&nbsp;vislētākā,&raquo; teica Gulbe.</p> <p>Vienlaikus Gulbe uzsvēra, ka&nbsp;Latvijā ir&nbsp;arī ļoti konkurētspējīgi, pasaules līmeņa piena pārstrādes uzņēmumi, kas globālajā tirgū strādā stabili.</p> <p>Tostarp viņa norādīja, ka, piemēram, &laquo;Food Union&raquo; paaugstinājis patērētāju izpratni par kvalitatīvu saldējumu, kas ir&nbsp;vērtējams pozitīvi, kā&nbsp;arī vairāki mazie piena pārstrādes uzņēmumi meklē ni&scaron;as produktus, papildina produkcijas portfeli, apmeklē starptautiskās pārtikas ražo&scaron;anas izstādes. Līdz ar&nbsp;to&nbsp;daļa no&nbsp;piena pārstrādātājiem virzās pareizā virzienā, bet ir&nbsp;arī tādi uzņēmumi, kas stagnē.</p> <p>Jau ziņots, ka&nbsp;Eiropas Komisijas Piena tirgus novēro&scaron;anas centra dati par&nbsp;ES dalībvalstu provizoriskajām piena iepirkumu cenām liecina, ka&nbsp;Latvijā piena iepirkuma cena &scaron;ogad aprīlī bija 303,6 eiro tonnā, kas ir&nbsp;iepriek&scaron;ējā mēne&scaron;a līmenī. ES&nbsp;vidējā piena iepirkuma cena &scaron;ogad aprīlī bija par 0,4% augstāka nekā mēnesi iepriek&scaron;.</p> <p>AREI ir&nbsp;Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārraudzīta iestāde. Institūtu izveidoja Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta, Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta un&nbsp;Latvijas Valsts augļkopības institūta reorganizācijā.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/02/institts-pazio-prognozi-kas-gaidms-ar-piena-produktu-cenmSun, 02 Jun 2019 14:32:00 +0300Sun, 02 Jun 2019 14:32:00 +0300TELEGRAFMaris AvotsMaris AvotsNo<p>Piena produktu cenām tuvākajos mēne&scaron;os Latvijā nav pamata būtiski mainīties salīdzinājumā ar&nbsp;pa&scaron;reizējo cenu līmeni, sacīja Agroresursu un&nbsp;ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicinā&scaron;anas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/02/institts-pazio-prognozi-kas-gaidms-ar-piena-produktu-cenmInstitūts paziņo prognozi, kas gaidāms ar&nbsp;piena produktu cenāmEkonomikaKafijas, dzērienu un&nbsp;elektronisko &scaron;ķidrumu tirdzniecībā&nbsp;&mdash; būtiskas izmaiņashttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/01/kafijas-dzrienu-un-elektronisko-idrumu-tirdzniecb-btiskas-izmaias<p>No&nbsp;&scaron;odienas stājas spēkā būtiskas izmaiņas saistībā ar&nbsp;kafijas, bezalkoholisko dzērienu un&nbsp;elektronisko &scaron;ķidrumu realizācijas nosacījumiem Latvijā, informēja Valsts ieņēmumu dienests (VID).</p><p>&nbsp;</p><p>&Scaron;īs izmaiņas attiecas uz&nbsp;visiem komersantiem, kuri tirgo minētos produktus&nbsp;&mdash; neatkarīgi, vai tā&nbsp;ir&nbsp;vairumtirdzniecība vai mazumtirdzniecība.</p> <p>No&nbsp;1.jūnija kafiju, bezalkoholiskos dzērienus un&nbsp;elektroniskos &scaron;ķidrumus jebkur&scaron; komersants var tirgot tikai tad, ja&nbsp;tie būs iegādāti no&nbsp;apstiprināta noliktavas turētāja vai arī, ja&nbsp;minētās akcīzes preces tirgotājs pats būs ievedis no&nbsp;citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts vai importējis.</p> <p>Tas nozīmē, ka, piemēram, kafijas mazumtirgotājs varēs realizēt kafiju, kas iegādāta no&nbsp;apstiprināta noliktavas turētāja, vai ko&nbsp;mazumtirgotājs pats būs ievedis no&nbsp;citas dalībvalsts vai importējis.</p> <p>Tos komersantus, kuri jau veic vai arī tikai vēl plāno veikt kafijas, bezalkoholisko dzērienu vai elektronisko &scaron;ķidrumu realizāciju vairumtirdzniecībā, VID aicina izvērtēt iespēju saņemt speciālo atļauju (licenci) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai. Informācija par speciālās atļaujas (licences) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai saņem&scaron;anu pieejama VID tīmekļa vietnes sadaļā &laquo;Nodokļi/Akcīzes nodoklis/Licences un&nbsp;atļaujas&raquo;.</p> <p>Papildus VID&nbsp;uzsver, ka&nbsp;no&nbsp;1.jūnija apstiprināts noliktavas turētājs kafiju, bezalkoholiskos dzērienus un&nbsp;elektroniskos &scaron;ķidrumus varēs pārvietot atliktā akcīzes nodokļa maksā&scaron;anas režīmā tikai gadījumā, ja&nbsp;tie būs viņa īpa&scaron;umā.</p> <p>Ja&nbsp;līdz &scaron;im apstiprināts noliktavas turētājs saskaņā ar&nbsp;līgumu minētās akcīzes preces varēja uzglabāt un&nbsp;pārvietot arī tad, ja&nbsp;tās pieder citai personai, tad no&nbsp;&scaron;odienas apstiprināti noliktavas turētāji minētās akcīzes preces varēs saņemt/ievest, uzglabāt un&nbsp;nodot patēriņam Latvijā tāpat kā&nbsp;līdz &scaron;im, taču nevarēs citas personas uzdevumā tās pārvietot atliktā nodokļa maksā&scaron;anas režīmā, tas&nbsp;ir, izvest uz&nbsp;citu&nbsp;ES dalībvalsti vai uz&nbsp;tre&scaron;ajām valstīm, vai pārvietot uz&nbsp;citu akcīzes preču noliktavu Latvijā.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/01/kafijas-dzrienu-un-elektronisko-idrumu-tirdzniecb-btiskas-izmaiasSat, 01 Jun 2019 08:17:00 +0300Sat, 01 Jun 2019 08:17:00 +0300TELEGRAFMaris AvotsMaris AvotsNo<p>No&nbsp;&scaron;odienas stājas spēkā būtiskas izmaiņas saistībā ar&nbsp;kafijas, bezalkoholisko dzērienu un&nbsp;elektronisko &scaron;ķidrumu realizācijas nosacījumiem Latvijā, informēja Valsts ieņēmumu dienests (VID).</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/01/kafijas-dzrienu-un-elektronisko-idrumu-tirdzniecb-btiskas-izmaiasKafijas, dzērienu un&nbsp;elektronisko &scaron;ķidrumu tirdzniecībā&nbsp;&mdash; būtiskas izmaiņasEkonomikaReti! Rīgā sarukusi benzīna cena, kamēr Viļņā un&nbsp;Tallinā tā&nbsp;nemaināshttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/01/reti-rg-sarukusi-benzna-cena-kamr-vi-un-tallin-t-nemains<p>Rīgā pagāju&scaron;ajā darba nedēļā bija novērojams 95.markas benzīna cenas kritums, savukārt Tallinā un&nbsp;Viļņā benzīna cena bija stabila, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.</p><p>&nbsp;</p><p>Dārgākais benzīns arī &scaron;onedēļ bija nopērkams Tallinā, sekoja Rīga, bet zemākā benzīna cena joprojām bija Viļņā. Tāpat augstākā dīzeļdegvielas cena bija Tallinā, bet zemākā&nbsp;&mdash; Viļņā.</p> <p>Rīgā&nbsp;95.markas benzīna cena &laquo;Circle&nbsp;K&raquo; degvielas uzpildes stacijās &scaron;ajā nedēļā saruka par 0,7%&nbsp;&mdash; līdz 1,334 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena samazinājā par 0,8% un&nbsp;bija 1,264 eiro par litru.</p> <p>Savukārt Viļņā&nbsp;95.markas benzīna cena &scaron;onedēļ nemainījās un&nbsp;arī &scaron;ajā piektdienā maksāja 1,204 eiro par litru. Taču dīzeļdegvielas cena pakāpās par 0,9%&nbsp;&mdash; līdz 1,124 eiro par litru.</p> <p>Tallinā degvielas cenas &laquo;Circle&nbsp;K&raquo; degvielas uzpildes stacijās &scaron;onedēļ nebija svārstības&nbsp;&mdash; litrs benzīna Igaunijas galvaspilsētā, tāpat kā&nbsp;nedēļu iepriek&scaron;, maksā 1,389&nbsp;eiro, bet litrs dīzeļdegvielas&nbsp;&mdash; 1,349 eiro par litru.</p> <p>Autogāzes cena arī &scaron;ajā nedēļā bijusi stabila visās trijās Baltijas valstu galvaspilsētās. Litrs autogāzes Rīgā arī &scaron;ajā piektdienā maksāja 0,575&nbsp;eiro, Tallinā&nbsp;&mdash; 0,629&nbsp;eiro, bet Viļņā&nbsp;&mdash; 0,519 eiro par litru.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/01/reti-rg-sarukusi-benzna-cena-kamr-vi-un-tallin-t-nemainsSat, 01 Jun 2019 08:05:00 +0300Sat, 01 Jun 2019 08:05:00 +0300TELEGRAFMaris AvotsMaris AvotsNo<p>Rīgā pagāju&scaron;ajā darba nedēļā bija novērojams 95.markas benzīna cenas kritums, savukārt Tallinā un&nbsp;Viļņā benzīna cena bija stabila, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/06/01/reti-rg-sarukusi-benzna-cena-kamr-vi-un-tallin-t-nemainsReti! Rīgā sarukusi benzīna cena, kamēr Viļņā un&nbsp;Tallinā tā&nbsp;nemaināsEkonomikaVID atceras par jums! Kādi nodokļi jāmaksā tiem, kam ir&nbsp;mazdārziņ&scaron;https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/31/vid-atceras-par-jums-kdi-nodoki-jmaks-tiem-kam-ir-mazdrzi<p>&quot;Esmu pensionāre, audzēju savā mazdārziņā puķes un&nbsp;stādus, tai skaitā pārdo&scaron;anai. Ienākumi tādi, ka&nbsp;smiekli nāk, bet tomēr ļauj uzlikt uz&nbsp;sausās pensijas maizītes kaut cik sviesta. Esmu likumpaklausīgs cilvēks un&nbsp;nevēlos, lai mani apsūdz, ka&nbsp;veicu saimniecisko darbību, nemaksājot nodokļus.</p><p>&nbsp;</p><p>Mans jautājums ir&nbsp;tāds: vai man &scaron;ie tā&nbsp;dēvētie papildu ienākumi, ko&nbsp;gūstu no&nbsp;dārza vel&scaron;u pārdo&scaron;anas, kaut kā&nbsp;jānoformē? Sākot ar&nbsp;kādu ieņēmumu summu ir&nbsp;jāmaksā nodokļi?<span lang="lv-LV">&quot;</span></p> <p><strong>Atbild Valsts ieņēmumu dienesta Sabiedrisko sakaru nodaļas speciāliste Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa:</strong></p> <p>&mdash;&nbsp;Saskaņā ar&nbsp;normatīvo aktu prasībām, ja&nbsp;fiziskās personas ienākumi, kas ir&nbsp;iegūti no&nbsp;dažādu dabas vel&scaron;u (sēņu, ogu u.c.) lasī&scaron;anas un&nbsp;pārdo&scaron;anas, kopā ar&nbsp;lauksaimniecības produktu ražo&scaron;anas un&nbsp;pārdo&scaron;anas un&nbsp;lauku tūrisma pakalpojumu ienākumiem nepārsniedz 3000 eiro gadā, nav nepiecie&scaron;amības reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā&nbsp;saimnieciskās darbības veicējam.</p> <p>Līdz ar&nbsp;to&nbsp;&scaron;ādai personai nav jāmaksā no&nbsp;&scaron;iem ieņēmumiem ienākuma nodoklis un&nbsp;tā&nbsp;drīkst nelietot kases aparātu.</p> <p>Savukārt tad, ja&nbsp;ienākumu summa gada laikā pārsniedz 3000&nbsp;eiro, tad obligāti jāreģistrē VID sava saimnieciskā darbība un&nbsp;jāsāk maksāt nodokli.</p> <p>Minētie nosacījumi attiecas uz&nbsp;tām fiziskajām personām, kuras saņem ienākumus no&nbsp;&scaron;ādiem darbības veidiem:</p> <p>&bull; sēņu, ogu vai savvaļā augo&scaron;u ārstniecības augu lasī&scaron;ana pārdo&scaron;anai;</p> <p>&bull; lauksaimniecības produktu ražo&scaron;ana un&nbsp;pārdo&scaron;ana, lauku tūrisma pakalpojumu snieg&scaron;ana;</p> <p>&bull; parka gliemežu (Helix pomatia) lasī&scaron;ana un&nbsp;pārdo&scaron;ana.</p> <p>Tātad, vēstules autorei, kas gūst ienākumus no&nbsp;piemājas dārziņā audzēto produktu pārdo&scaron;anas, nodoklis nav jāmaksā, ja&nbsp;&scaron;ie ienākumi tie&scaron;ām ir&nbsp;tādi, kā&nbsp;viņa apgalvo.</p> <p>Bet, lai nepieļautu pārkāpumu, ir&nbsp;jāseko līdzi saviem ieņēmumiem un&nbsp;jāatceras par robežu&nbsp;&mdash; 3000 eiro gadā.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/31/vid-atceras-par-jums-kdi-nodoki-jmaks-tiem-kam-ir-mazdrziFri, 31 May 2019 23:55:00 +0300Fri, 31 May 2019 23:55:00 +0300TELEGRAFПетр ТелеграфовПетр ТелеграфовNo<p>&quot;Esmu pensionāre, audzēju savā mazdārziņā puķes un&nbsp;stādus, tai skaitā pārdo&scaron;anai. Ienākumi tādi, ka&nbsp;smiekli nāk, bet tomēr ļauj uzlikt uz&nbsp;sausās pensijas maizītes kaut cik sviesta. Esmu likumpaklausīgs cilvēks un&nbsp;nevēlos, lai mani apsūdz, ka&nbsp;veicu saimniecisko darbību, nemaksājot nodokļus.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/31/vid-atceras-par-jums-kdi-nodoki-jmaks-tiem-kam-ir-mazdrziVID atceras par jums! Kādi nodokļi jāmaksā tiem, kam ir&nbsp;mazdārziņ&scaron;EkonomikaLatvijai neļaus nopelnīt, sadarbojoties ar&nbsp;Krievijuhttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/30/latvijai-neaus-nopelnt-sadarbojoties-ar-krieviju<p>Baltijas valstu ostas sagaida vēl viens nepatīkams pārsteigums.</p><p>&nbsp;</p><p>Krievijas Federācijas vadība paziņoja par drīzu jaunas lielas ostas celtniecības sāk&scaron;anu Baltijas jūrā. Latvijas biznesam būs vēl grūtāk cīnīties par kravām.</p> <p>Krievija jau sen mērķtiecīgi attīsta savu ostu infrastruktūru Baltijas jūrā, lai aizvestu savu kravu eksportu no&nbsp;Baltijas valstīm. &Scaron;eit, protams, pastāv arī politiskais aspekts, bet ekonomika tomēr ir&nbsp;svarīgāka&nbsp;&mdash; kāpēc būtu jāatdod peļņa kādam citam?</p> <p>Un&nbsp;lūk, Krievija dod jaunu triecienu Baltijas tranzītam. Ir&nbsp;paziņots par dziļūdens jūras ostas celtniecību Kaļiņingradas apgabalā. Projekts nav nekāds jaunais, to&nbsp;apspriež gandrīz 20&nbsp;gadus, bet tagad nu&nbsp;&scaron;o&nbsp;ideju ir&nbsp;atbalstījis prezidents Vladimirs Putins.</p> <p>Līdz jūlijam reģiona varas iestādēm jāsagatavo biznesa plāns, ko&nbsp;līdz&nbsp;1. septembrim izskatīs valdība. Tiek lēsts, ka&nbsp;dziļūdens osta ar&nbsp;48&nbsp;miljonu tonnu jaudu izmaksās 200 miljardus rubļu (2,7 miljardi eiro).</p> <p>Salīdzinājumam: Rīgas brīvostā 2018. gadā ir&nbsp;pārkrauts 36,4 miljoni tonnu kravu.</p> <p>Kad pirms dažiem gadiem Krievija atklāja jauno Ustjlugas ostu, Tallinas ostas kravas apgrozījums ir&nbsp;pavisam sarucis. Ja&nbsp;tiks uzcelta osta Kaļiņingradas apgabalā, nav &scaron;aubu, ka&nbsp;visvairāk cietīs Klaipēda.</p> <p>Bet daļu kravu zaudēs arī Latvija. Kā&nbsp;vienu no&nbsp;jaunās ostas celtniecības dalībniecēm piemin Dmitrija Mazepina kompāniju &laquo;Uralhim&raquo;, kurai Latvijā ir&nbsp;divi termināļi minerālmēslojumu pārkrau&scaron;anai. Kā&nbsp;ziņo Krievijas pla&scaron;saziņas līdzekļi, kompānija ir&nbsp;gatava uzcelt Kaļiņingradā savu termināli, lai novirzītu uz&nbsp;turieni savas kravas, kas pa&scaron;laik tiek eksportētas caur Latviju.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/30/latvijai-neaus-nopelnt-sadarbojoties-ar-krievijuThu, 30 May 2019 21:36:00 +0300Thu, 30 May 2019 21:36:00 +0300TELEGRAFПетр ТелеграфовПетр ТелеграфовNo<p>Baltijas valstu ostas sagaida vēl viens nepatīkams pārsteigums.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/30/latvijai-neaus-nopelnt-sadarbojoties-ar-krievijuLatvijai neļaus nopelnīt, sadarbojoties ar&nbsp;KrievijuEkonomikaCentrālo staciju Rīgā par 430,5 miljoniem pārbūvēs &laquo;Besix ReRe Group&raquo;https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/30/centrlo-staciju-rg-par-4305-miljoniem-prbvs-besix-rere-group<p>Dzelzceļa projekta &laquo;Rail Baltica&raquo; dzelzceļa tiltu, uzbērumu un&nbsp;Centrālās stacijas kompleksu Rīgā par 430,5 miljoniem eiro būvēs personu apvienība &laquo;Besix ReRe Group&raquo;, kuru veido Beļģijas &laquo;Besix&raquo; un&nbsp;Latvijas SIA &laquo;ReRe būve&raquo;, ziņo Baltijas valstu kopuzņēmums &laquo;RB&nbsp;Rail&raquo;, kas izveidots &laquo;Rail Baltica&raquo; īsteno&scaron;anai.</p><p>&nbsp;</p><p>Kompānijā informēja, ka&nbsp;ir&nbsp;noslēdzies starptautisks iepirkuma konkurss &laquo;Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un&nbsp;Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksā apbūves būvprojekta izstrāde un&nbsp;būvdarbi&raquo;, par konkursa uzvarētāju atzīstot personu apvienību &laquo;Besix ReRe Group&raquo;, kuras piedāvātā līgumcena ir&nbsp;430&nbsp;538&nbsp;203 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.</p> <p>&laquo;Eiropas dzelzceļa līniju&raquo; pārstāvji norādīja, ka&nbsp;ar&nbsp;&laquo;Besix ReRe Group&raquo; noslēgtajā līgumā ir&nbsp;apvienotas prasības objekta projektē&scaron;anai un&nbsp;būvniecībai, un&nbsp;to&nbsp;parakstot, konkursa uzvarētājs apņēmās veikt pilnīgu būvprojekta izstrādi un&nbsp;saskaņo&scaron;anu, kā&nbsp;arī būvdarbus, uzņemoties pilnu atbildību par projekta realizāciju. &Scaron;ī&nbsp;projekta finansējumu 81-85% apmērā nodro&scaron;ina Eiropas Savienības (ES) infrastruktūras savieno&scaron;anas instruments, bet atliku&scaron;o daļu&nbsp;&mdash; Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES&nbsp;atbalsta saņēmējs un&nbsp;projekta īstenotājs ir&nbsp;Satiksmes ministrija. Projekta īsteno&scaron;ana notiks kārtās.</p> <p>Tāpat kompānijas pārstāvji atzīmēja, ka&nbsp;&laquo;Rail Baltica&raquo; ievie&scaron;anas rezultātā Rīgas centrā tiks izveidots mūsdienīgs multimodāls satiksmes mezgls, kas palielinās mobilitāti, dro&scaron;ību, pieejamību, kā&nbsp;arī pie&scaron;ķirs Rīgai jaunus vaibstus, vizuāli un&nbsp;funkcionāli savienojot līdz &scaron;im ar&nbsp;dzelzceļa uzbērumu atdalītās pilsētas daļas, kā&nbsp;arī ar&nbsp;jaunu dzelzceļa tiltu ērti savienojot Daugavas abus krastus arī gājējiem un&nbsp;riteņbraucējiem.</p> <p>Vienlaikus kompānijā informēja, ka&nbsp;11.jūnijā plkst.10 Satiksmes ministrijā notiks &laquo;Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un&nbsp;Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksā apbūves būvprojekta izstrāde un&nbsp;būvdarbi&raquo; projektē&scaron;anas un&nbsp;būvdarbu prezentācija.</p> <p>Pasākumā piedalīsies satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), &laquo;Eiropas dzelzceļa līnijas&raquo; valdes loceklis Kaspars Vingris, &laquo;Eiropas dzelzceļa līnijas&raquo; Attīstības un&nbsp;komunikācijas departamenta direktors Agnis Driksna, &laquo;RB&nbsp;Rail&raquo; valdes priek&scaron;sēdētājs Timo Rīhimeki, &laquo;Latvijas dzelzceļ&scaron;&raquo; padomes priek&scaron;sēdētājs Jānis Lange, Rīgas domes Pilsētvides attīstības pārvaldes vadītāja Ilze Purmale, &laquo;ReRe grupa&raquo; valdes priek&scaron;sēdētājs Guntis Aboltiņ&scaron;-Āboliņ&scaron;, kā&nbsp;arī &laquo;Besix&raquo; pārstāvji.</p> <p>&laquo;Besix ReRe Group&raquo; projektē&scaron;anu un&nbsp;būvdarbus veiks, pamatojoties uz&nbsp;metu konkursā izvēlēto risinājumu. Tas ir&nbsp;arhitektu biroja &laquo;PLH Arkitekter&raquo; sadarbībā ar&nbsp;&laquo;Cowi&raquo; (Dānija) izstrādātais stacijas un&nbsp;tā&nbsp;apkārtnes attīstības projekta mets, kas ietver 2,6 kilometrus garu Eiropas sliežu platuma dzelzceļa posmu Rīgā no&nbsp;Lāčplē&scaron;a ielas līdz Jelgavas ielai, se&scaron;us jaunus dzelzceļa pārvadus pār Lāčplē&scaron;a, Dzirnavu, Prāgas, Maskavas, Mūkusalas un&nbsp;Jelgavas ielu, kā&nbsp;arī jaunu vienu kilometru garu tiltu pār Daugavu un&nbsp;mazo Daugavu. Izstrādātais projekts paredz eso&scaron;ā uzbēruma vietā posmā no&nbsp;autoostas līdz &laquo;Stockmann&raquo; universālveikalam un&nbsp;no&nbsp;Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas līdz Elizabetes ielai izveidot estakādi, pa&nbsp;kuru turpmāk organizēt dzelzceļa satiksmi. Gājēju ērtībām tiks izbūvēti gājēju ceļi zem platformām. Rīga tiks arī pie jaunas ielas: tiks savienota Elizabetes iela ar&nbsp;Timoteja ielu.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/30/centrlo-staciju-rg-par-4305-miljoniem-prbvs-besix-rere-groupThu, 30 May 2019 11:56:00 +0300Thu, 30 May 2019 11:56:00 +0300TELEGRAFГригорий АнтоновГригорий АнтоновNo<p>Dzelzceļa projekta &laquo;Rail Baltica&raquo; dzelzceļa tiltu, uzbērumu un&nbsp;Centrālās stacijas kompleksu Rīgā par 430,5 miljoniem eiro būvēs personu apvienība &laquo;Besix ReRe Group&raquo;, kuru veido Beļģijas &laquo;Besix&raquo; un&nbsp;Latvijas SIA &laquo;ReRe būve&raquo;, ziņo Baltijas valstu kopuzņēmums &laquo;RB&nbsp;Rail&raquo;, kas izveidots &laquo;Rail Baltica&raquo; īsteno&scaron;anai.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/30/centrlo-staciju-rg-par-4305-miljoniem-prbvs-besix-rere-groupCentrālo staciju Rīgā par 430,5 miljoniem pārbūvēs &laquo;Besix ReRe Group&raquo;EkonomikaArī Latvija vērtē iespējas samazināt akcīzes nodokli alkoholamhttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/28/ar-latvija-vrt-iespjas-samazint-akczes-nodokli-alkoholam<p>Arī Latvija vērtē iespējas samazināt akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, aģentūrai LETA pauda finan&scaron;u ministrs Jānis Reirs (JV).</p><p>&nbsp;</p><p>Kā&nbsp;ziņots, Igaunijas valdība nolēmusi no&nbsp;1.jūlija par&nbsp;25% samazināt akcīzes nodokļa likmi gan stiprajiem, gan vieglajiem alkoholiskajiem dzērieniem.</p> <p>Reirs stāstīja, ka&nbsp;Latvija seko līdzi Igaunijas lēmumiem attiecībā uz&nbsp;akcīzes nodokli alkoholam, tāpēc nākamnedēļ Finan&scaron;u ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova (KPV&nbsp;LV) vadībā uz&nbsp;tik&scaron;anos sanāks nodokļu darba grupa, kas lems par iespējamu akcīzes nodokļa samazinā&scaron;anu alkoholam arī Latvijā.</p> <p>&laquo;Reģiona līmenī ir&nbsp;svarīgi saglabāt konkurētspēju, tāpēc neredzu lielas problēmas samazināt akcīzi alkoholam,&raquo; teica finan&scaron;u ministrs, piebilstot, ka&nbsp;patlaban nevar prognozēt, par cik procentpunktiem Latvijā varētu samazināt akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem.</p> <p>Tāpat Reirs atzina, ka&nbsp;akcīzes nodokļa samazinājums varētu stāties spēkā jau &scaron;ogad, tomēr viss būs atkarīgs no&nbsp;tā, cik ātri savu piedāvājumu izstrādās izveidotā nodokļu darba grupa un&nbsp;pēc tam to&nbsp;apspriedīs koalīcijas partneri.</p> <p>Vienlaikus ministrs uzsvēra, ka&nbsp;gadījumā, ja&nbsp;Latvijā lems samazināt akcīzi alkoholam, nāksies domāt par kompensējo&scaron;iem pasākumiem, proti, kur gūt papildus ieņēmumus vai kur samazināt izdevumus. Reirs pagaidām nevarēja pateikt, kur varētu ņemt budžetā iztrūksto&scaron;os līdzekļus gadījumā, ja&nbsp;tiktu samazināts akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem.</p> <p>Aicināts vērtēt Latvijas Alkohola nozares asociācijas paustās bažas par Igaunijas lēmuma samazināt akcīzi alkoholam negatīvo ietekmi uz&nbsp;Latvijas ekonomiku un&nbsp;alkohoisko dzērienu tirdzniecību pierobežā, Reirs norādīja, ka&nbsp;arī tas vēl tiks vērtēts.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/28/ar-latvija-vrt-iespjas-samazint-akczes-nodokli-alkoholamTue, 28 May 2019 12:41:00 +0300Tue, 28 May 2019 12:41:00 +0300TELEGRAFГригорий АнтоновГригорий АнтоновNo<p>Arī Latvija vērtē iespējas samazināt akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, aģentūrai LETA pauda finan&scaron;u ministrs Jānis Reirs (JV).</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/28/ar-latvija-vrt-iespjas-samazint-akczes-nodokli-alkoholamArī Latvija vērtē iespējas samazināt akcīzes nodokli alkoholamEkonomikaPierobežas alkohola tirdzniecība Latvijā izgaisīshttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/28/pierobeas-alkohola-tirdzniecba-latvij-izgaiss<p>&Scaron;ovasar samazinoties akcīzes nodokļa likmēm alkoholam Igaunijā, izgaisīs alkohola tirdzniecība Latvijas pierobežā ar&nbsp;kaimiņvalsti, aģentūrai LETA prognozēja Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols.</p><p>&nbsp;</p><p>LETA jau ziņoja, ka&nbsp;Igaunijas valdība nolēmusi no&nbsp;1.jūlija par&nbsp;25% samazināt akcīzes nodokļa likmi gan stiprajiem, gan vieglajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Gaidāms, ka&nbsp;atbilsto&scaron;s likumprojekts izskatī&scaron;anai Igaunijas parlamentā tiks iesniegts jau 3.jūnijā, vēstīja Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR.</p> <p>Vītols norādīja, ka&nbsp;tādējādi pierobežas alkohola tirdzniecības biznesam Latvijā vairs nebūs pamatojuma turpmāk pastāvēt. Starp valstīm izlīdzināsies akcīzes nodokļa likmes grādīgo dzērienu kategorijā, kas bija viens no&nbsp;galvenajiem faktoriem, kādēļ igauņi un&nbsp;somi līdz &scaron;im brauca alkoholu iegādāties uz&nbsp;veikaliem Latvijas pierobežā.</p> <p>&laquo;Pierobežas tirdzniecība izgaisīs. Tas nozīmē, ka&nbsp;ievērojama daļa no&nbsp;Latvijas tirgus pazudīs, tostarp būtiski pievienotās vērtības nodokļa (PNV) un&nbsp;akcīzes nodokļa ieņēmumi,&raquo; sacīja Vītols.</p> <p>Pēc LANA izpilddirektora teiktā, pierobežas veikaliem atliks alus un&nbsp;vīna tirdzniecības bizness, jo&nbsp;&scaron;iem dzērieniem Latvijā joprojām būs mazākas akcīzes nodokļa likmes nekā Igaunijā, taču tas neatsvērs zaudētos ieņēmumus no&nbsp;stipro grādīgo dzērienu tirdzniecības.</p> <p>&laquo;Valsts budžeta izpilde &scaron;ogad pilnīgi noteikti ir&nbsp;apdraudēta,&raquo; prognozēja Vītols.</p> <p>Pēc Vītola teiktā, ja&nbsp;Latvijā nākamgad akcīzes nodokļa likmes alkoholam augs plānotajā apmērā, tad Latvijā būs augstākās grādīgo dzērienu akcīzes nodokļa likmes Baltijā.</p> <p>&laquo;Ne&nbsp;jau tikai alkohola ražotājiem un&nbsp;tirgotājiem mazinās bizness, bet sarūk ievērojami ieņēmumi valsts budžetā, un&nbsp;tas ietekmē biznesu pierobežā&nbsp;&mdash; liela daļa ienākumu nāca saistībā ar&nbsp;Igaunijas un&nbsp;Somijas alkotūrismu,&raquo; skaidroja Vītols.</p> <p>Viņ&scaron; piebilda, ka&nbsp;LANA ir&nbsp;pamatotas, uz&nbsp;aptaujām balstītas bažas, ka&nbsp;pierobežas reģions zaudēs lielu daļu ienākumu, jo&nbsp;tūrisma plūsma dramatiski saruks.</p> <p>LANA izveidota 2013. gada septembrī, apvienojoties līdz&scaron;inējām ražotāju un&nbsp;tirgotāju apvienībām un&nbsp;tādējādi kļūstot, par lielāko &scaron;īs nozares pārstāvi Latvijā. Patlaban LANA apvienoju&scaron;ies vienpadsmit Latvijas lielākie nozares uzņēmumi, tostarp &laquo;Latvijas balzams&raquo;, &laquo;Liviko&raquo;, &laquo;Pernod Ricard Latvia&raquo;, &laquo;Balmerk Latvija&raquo;, &laquo;Prike Latvija&raquo;, &laquo;Drinks Distribution&raquo;, &laquo;Amber Distribution Latvia&raquo;, &laquo;Abavas dārzi&raquo;, &laquo;Kroņstrauts&raquo;, &laquo;Altia Latvia&raquo; un&nbsp;&laquo;Coca-Cola HBC Latvia&raquo;, kā&nbsp;arī asociētais biedrs &laquo;Brown-Forman Corporation&raquo;.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/28/pierobeas-alkohola-tirdzniecba-latvij-izgaissTue, 28 May 2019 10:44:00 +0300Tue, 28 May 2019 10:44:00 +0300TELEGRAFГригорий АнтоновГригорий АнтоновNo<p>&Scaron;ovasar samazinoties akcīzes nodokļa likmēm alkoholam Igaunijā, izgaisīs alkohola tirdzniecība Latvijas pierobežā ar&nbsp;kaimiņvalsti, aģentūrai LETA prognozēja Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/28/pierobeas-alkohola-tirdzniecba-latvij-izgaissPierobežas alkohola tirdzniecība Latvijā izgaisīsEkonomika&rsquo;&rsquo;Linstow&rsquo;&rsquo; par 75&nbsp;miljoniem eiro pārdevis &rsquo;&rsquo;Galeriju Centrs&rsquo;&rsquo;https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/28/linstow-par-75-miljoniem-eiro-prdevis-galeriju-centrs<p>Nekustamo īpa&scaron;umu attīstītājs &laquo;Linstow Center Management&raquo; (&laquo;Linstow&raquo;) par 75&nbsp;miljoniem eiro pārdevis tirdzniecības centru &laquo;Galerija Centrs&raquo; nekustamo īpa&scaron;umu investīciju fondam &laquo;Baltic Horizon Fund&raquo;, aģentūru LETA informēja darījuma starpnieks&nbsp;&mdash; nekustamo īpa&scaron;umu konsultāciju uzņēmums &laquo;Newsec&raquo;.</p><p>&nbsp;</p><p>Tas ir&nbsp;lielākais &scaron;ogad notiku&scaron;ais tirdzniecības centru darījums Baltijas valstīs, norādīja &laquo;Newsec&raquo;. Līdz ar&nbsp;&scaron;o&nbsp;pirkumu &laquo;Baltic Horizon Fund&raquo; kļū&scaron;ot par lielāko diversificēto komerciālā nekustamā īpa&scaron;uma investīciju fondu Baltijas valstīs, kas pārvalda nekustamo īpa&scaron;umu gandrīz 350 miljonu eiro vērtībā.</p> <p>&laquo;Newsec&raquo; vadītājs Latvijā Ģirts Grīnbergs norādīja, ka&nbsp;tirdzniecības centri, kas darbojas pilsētas centra galvenajās ielās, ir&nbsp;uzskatāmi par vienu no&nbsp;dro&scaron;ākajām investīcijām, kas vēsturiski ir&nbsp;garantēju&scaron;i stabilāko nekustamo īpa&scaron;umu investīciju atdevi. &Scaron;ī&nbsp;iemesla dēļ Rīgā pārdotais tirdzniecības centrs tiekot saukts arī par &laquo;Baltijas valstu mazumtirdzniecības briljantu&raquo;. &Scaron;ādu tirdzniecības centra &laquo;Galerija Centrs&raquo; raksturojumu nosaka ne&nbsp;tikai prestižā atra&scaron;anās vieta vecpilsētā, kas nodro&scaron;ina iespaidīgu apmeklētāju plūsmu&nbsp;&mdash; vairāk nekā septiņus miljonus gadā, bet arī labi pazīstami ilgtermiņa nomnieki&nbsp;&mdash; &scaron;obrīd ēkā, kas aizņem 20&nbsp;000&nbsp;kvadrātmetrus, apmetu&scaron;ies vairāk nekā 110&nbsp;nomnieki.</p> <p>&laquo;&Scaron;is darījums rāda, ka&nbsp;pieprasījums pēc augstas klases komerciāla nekustamā īpa&scaron;uma saglabājas, bet Baltijas tirgus likviditāte turpina pieaugt. Tāpat priecājamies, ka&nbsp;esam sāku&scaron;i īstenot pirmo kopīgo projektu Baltijas valstīs kopā ar&nbsp;mūsu grupas alianses partneri &bdquo;BNP Paribas&ldquo;. Ar&nbsp;&scaron;ādu cie&scaron;u sadarbību vēlamies stimulēt un&nbsp;papla&scaron;ināt &bdquo;Newsec&ldquo; darbību trijās Baltijas valstīs,&raquo; sacīja Grīnbergs.</p> <p>&laquo;&Scaron;is darījums &bdquo;Linstow&ldquo; sniegs jaunas izaugsmes iespējas, jo&nbsp;mēs sevi saredzam kā&nbsp;ilgtermiņa investoru &scaron;ajā reģionā,&raquo; uzsvēra Norvēģijas AS&nbsp;&laquo;Linstow&raquo; valdes priek&scaron;sēdētājs Pērs Mortensens, paužot gandarījumu un&nbsp;pateicību visām iesaistītajām pusēm, kas piedalījās &scaron;ajā veiksmīgajā darījumā.</p> <p>&laquo;Baltic Horizon Fund&raquo; vadītājs Tarmo Karotams skaidroja, ka&nbsp;&scaron;is darījums fonda valdījumam pie&scaron;ķirs vēl lielāku svaru. &laquo;Pēc pirkuma fondam piederēs trīs tirdzniecības centri katras Baltijas valsts galvaspilsētas centrā&nbsp;&mdash; &bdquo;Galerija Centrs&ldquo; Rīgā, &bdquo;Postimaja&ldquo; Tallinā un&nbsp;&bdquo;Europa&ldquo; Viļņā. Mēs arī turpmāk centīsimies kļūt par galveno tirdzniecības centru īpa&scaron;nieku ilgtermiņa partneri labākajiem mazumtirdzniecības tirgū, kas meklē iespējas attīstīt jau eso&scaron;as un&nbsp;jaunas preču zīmes Baltijas valstīs,&raquo; sacīja Karotams.</p> <p>&laquo;Galerija Centrs&raquo; ir&nbsp;vēsturiska Rīgas vecpilsētas ēka. Aktīva tirdzniecība tajā notiek jau no&nbsp;1938.gada, bet pirms vairākiem gadiem ēka svinēja 80&nbsp;gadu jubileju. Tirdzniecības centrs 2006.gadā tika kompleksi modernizēts&nbsp;&mdash; ēka tika papla&scaron;ināta blakus eso&scaron;ās Rīdzenes ielas virzienā, tika atjaunots komerciālais tēls. Pēc renovācijas &laquo;Galerija Centrs&raquo; kļuva par pirmo tirdzniecības centru Baltijas valstīs ar&nbsp;stikla fasādi.</p> <p>&laquo;Linstow Center Management&raquo; reģistrēta 2004.gadā, un&nbsp;tās pamatkapitāls ir&nbsp;1&nbsp;162&nbsp;486&nbsp;eiro. Uzņēmuma vienīgais īpa&scaron;nieks ir&nbsp;Norvēģijas uzņēmums &laquo;Linstow&raquo;.</p> <p>&laquo;Baltic Horizon Fund&raquo; investīcijas koncentrētas Baltijas galvaspilsētu (Tallina, Rīga, Viļņa) komerciālā nekustamā īpa&scaron;uma jomā. Tas ir&nbsp;regulēts slēgts ieguldījumu fonds. &laquo;Baltic Horizon&raquo; vienības tiek tirgotas &laquo;Nasdaq Tallinn&raquo; un&nbsp;&laquo;Nasdaq Stockholm&raquo; biržās.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/28/linstow-par-75-miljoniem-eiro-prdevis-galeriju-centrsTue, 28 May 2019 10:29:00 +0300Tue, 28 May 2019 10:29:00 +0300TELEGRAFГригорий АнтоновГригорий АнтоновNo<p>Nekustamo īpa&scaron;umu attīstītājs &laquo;Linstow Center Management&raquo; (&laquo;Linstow&raquo;) par 75&nbsp;miljoniem eiro pārdevis tirdzniecības centru &laquo;Galerija Centrs&raquo; nekustamo īpa&scaron;umu investīciju fondam &laquo;Baltic Horizon Fund&raquo;, aģentūru LETA informēja darījuma starpnieks&nbsp;&mdash; nekustamo īpa&scaron;umu konsultāciju uzņēmums &laquo;Newsec&raquo;.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/28/linstow-par-75-miljoniem-eiro-prdevis-galeriju-centrs&rsquo;&rsquo;Linstow&rsquo;&rsquo; par 75&nbsp;miljoniem eiro pārdevis &rsquo;&rsquo;Galeriju Centrs&rsquo;&rsquo;EkonomikaVID aicina pie galda restorānu īpa&scaron;niekushttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/27/vid-aicina-pie-galda-restornu-paniekus<p>Reaģējot uz&nbsp;ēdinā&scaron;anas nozares pārstāvju paustajām bažām par situāciju &scaron;ajā jomā, tostarp problēmām saistībā ar&nbsp;nodokļu samaksu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina &scaron;ajā nozarē iesaistīto uzņēmumu&nbsp;&mdash; restorānu, kafejnīcu un&nbsp;citu&nbsp;&mdash; vadītājus pieteikties uz&nbsp;konsultācijām, aģentūru LETA informēja VID.</p><p>&nbsp;</p><p>&Scaron;im mērķim izveidota īpa&scaron;a e-pasta adrese &laquo;restorani@vid.gov.lv&raquo;, kurā ēdinā&scaron;anas uzņēmumu vadītāji var pieteikties uz&nbsp;konsultācijām VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldē, individuāli ar&nbsp;VID speciālistiem izrunājot katru konkrēto gadījumu un&nbsp;kopīgi meklējot iespējamos risinājumus.</p> <p>VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norādīja, ka&nbsp;&scaron;ādas akcijas mērķis ir&nbsp;dienestam kopā ar&nbsp;uzņēmējiem sakārtot nozari, lai tā&nbsp;varētu sekmīgi darboties, vienlaikus pildot savas saistības pret valsti.</p> <p>&laquo;Ir&nbsp;bijis daudz skaļu publisku paziņojumu par situāciju nozarē kopumā, taču ir&nbsp;pienācis laiks produktīvākai rīcībai&nbsp;&mdash; jāsēžas pie galda un&nbsp;jārisina katrs konkrētais gadījums. Ir&nbsp;saprotami, ka&nbsp;nozare cīnās, piemēram, par&nbsp;to, lai tai tiktu piemērotas mazākas nodokļu likmes, taču, kamēr likumdevējs nav spēris &scaron;ādu soli, ir&nbsp;jāpilda tie likumi, kas ir&nbsp;spēkā, un&nbsp;likuma priek&scaron;ā visi ir&nbsp;vienādi,&raquo; sacīja Jaunzeme.</p> <p>E-pasta adrese &laquo;restorani@vid.gov.lv&raquo; būs spēkā no&nbsp;&scaron;ā&nbsp;gada 28.maija līdz 7.jūnijam. Uzrakstot pieteikumu, uzņēmumu vadītāji saņems uzaicinājumu uz&nbsp;konsultāciju.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/27/vid-aicina-pie-galda-restornu-paniekusMon, 27 May 2019 15:24:00 +0300Mon, 27 May 2019 15:24:00 +0300TELEGRAFГригорий АнтоновГригорий АнтоновNo<p>Reaģējot uz&nbsp;ēdinā&scaron;anas nozares pārstāvju paustajām bažām par situāciju &scaron;ajā jomā, tostarp problēmām saistībā ar&nbsp;nodokļu samaksu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina &scaron;ajā nozarē iesaistīto uzņēmumu&nbsp;&mdash; restorānu, kafejnīcu un&nbsp;citu&nbsp;&mdash; vadītājus pieteikties uz&nbsp;konsultācijām, aģentūru LETA informēja VID.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/27/vid-aicina-pie-galda-restornu-paniekusVID aicina pie galda restorānu īpa&scaron;niekusEkonomikaLatvijā algas vairs neaug tikpat ātri kā&nbsp;pērnhttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/27/latvij-algas-vairs-neaug-tikpat-tri-k-prn<p>2019. gada sākumā, salīdzinot ar&nbsp;iepriek&scaron;ējo gadu, vidējās darba samaksas pieauguma temps ir&nbsp;samazinājies.&nbsp;2019. gada&nbsp;1. ceturksnī, salīdzinot ar&nbsp;2018. gada&nbsp;1. ceturksni, mēne&scaron;a vidējā bruto darba samaksa pieauga par 7,8&nbsp;% jeb 75&nbsp;eiro, sasniedzot 1&nbsp;036 eiro par pilnas slodzes darbu.&nbsp;2018. gada&nbsp;1. ceturk&scaron;ņa gada pieauguma temps bija 8,7&nbsp;%, bet pārējos ceturk&scaron;ņos&nbsp;&mdash; no&nbsp;8,1 līdz 8,4&nbsp;%.</p><p>&nbsp;</p><p>2019. gada&nbsp;1. ceturksnī salīdzinājumā ar&nbsp;2018. gada&nbsp;4. ceturksni bruto darba samaksa samazinājās par 0,6&nbsp;%.</p> <p>Jāatzīmē, ka&nbsp;minimālā alga &scaron;ogad Latvijā nemainījās&nbsp;un, salīdzinot ar&nbsp;kaimiņvalstīm Lietuvu un&nbsp;Igauniju, tās līmenis &scaron;obrīd ir&nbsp;viszemākais&nbsp;&mdash; 430&nbsp;eiro.&nbsp;2019. gadā Lietuvā minimālā alga pieauga par 155 eiro jeb 38,8&nbsp;% (no&nbsp;400 līdz 555&nbsp;eiro), Igaunijā izmaiņas bija mazākas&nbsp;&mdash; pieaugums par 40&nbsp;eiro jeb 8,0&nbsp;% (no&nbsp;500 līdz 540&nbsp;eiro).</p> <p><strong>Darba samaksa pēc nodokļu nomaksas&nbsp;&mdash; 768 eiro</strong></p> <p>2019. gada&nbsp;1. ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 768 eiro (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus).</p> <p>Gada laikā tā&nbsp;pieauga par 7,6&nbsp;%, bet, salīdzinot ar&nbsp;2018. gada&nbsp;4. ceturksni, tā&nbsp;samazinājās par 0,1&nbsp;%.</p> <p>Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, gada laikā par 2,9&nbsp;%, bija 4,6&nbsp;%.</p> <p><strong>Darba samaksas mediāna bija 799 eiro</strong></p> <p>Bruto darba samaksas mediāna 2019. gads 1.ceturksnī bija 799 eiro&nbsp;un, salīdzinot ar&nbsp;2018. gada&nbsp;1. ceturksni (745&nbsp;eiro), tā&nbsp;auga lēnāk nekā vidējā aritmētiskā darba samaksa&nbsp;&mdash; kāpums par 7,2&nbsp;%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) 2019. gada&nbsp;1. ceturksnī bija 592 eiro un&nbsp;gada laikā tā&nbsp;pieauga par 7,1&nbsp;%.</p> <p>Mediāna tiek aprēķināta, izmantojot pieejamo informāciju no&nbsp;statistiskajiem izlases apsekojumiem un&nbsp;Valsts ieņēmuma dienesta administratīvajiem datiem.</p> <p>Mediāna ir&nbsp;vidējais rādītājs, kas atrodas augo&scaron;ā vai dilsto&scaron;ā kārtībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū. Tā&nbsp;kā&nbsp;mediānu, salīdzinot ar&nbsp;vidējo aritmētisko darba samaksu, neietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā&nbsp;labāk raksturo tipisko atalgojumu.</p> <p><strong>Privātajā sektorā vidējā darba samaksa auga straujāk</strong></p> <p>Gada laikā privātajā sektorā vidējā samaksa auga straujāk nekā sabiedriskajā&nbsp;&mdash; attiecīgi par 8,4&nbsp;% un&nbsp;6,8&nbsp;%.&nbsp;2019. gada 1.ceturksnī vidējā mēne&scaron;a bruto darba samaksa privātajā sektorā par 3&nbsp;eiro pārsniedza sabiedriskā sektora rādītāju&nbsp;&mdash; 1&nbsp;038 eiro (sabiedriskajā&nbsp;&mdash; 1&nbsp;035&nbsp;eiro). Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un&nbsp;pa&scaron;valdību iestādes, kā&nbsp;arī valsts un&nbsp;pa&scaron;valdību kontrolētas un&nbsp;finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 985 eiro jeb par 6,7&nbsp;%.</p> <p><strong>Piecās nozarēs vidējā samaksa augusi virs 10&nbsp;%</strong></p> <p>2019. gada&nbsp;1. ceturksnī visstraujāk darba samaksa pieauga administratīvo un&nbsp;apkalpojo&scaron;o dienestu darbības nozarē (straujāks kāpums bija tādās nozarēs kā&nbsp;iznomā&scaron;ana un&nbsp;ekspluatācijas līzings; ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervē&scaron;anas pakalpojumi; darbaspēka meklē&scaron;ana un&nbsp;nodro&scaron;inā&scaron;ana ar&nbsp;personālu)&nbsp;&mdash; par 13,0&nbsp;%, veselības un&nbsp;sociālās aprūpes nozarē&nbsp;&mdash; par 12,3&nbsp;% (straujāk&nbsp;&mdash; veselības aizsardzības nozarē), būvniecībā&nbsp;&mdash; par 11,6&nbsp;%, ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimnieko&scaron;anas un&nbsp;sanācijas nozarē (straujāk&nbsp;&mdash; ūdens ieguvē, attīrī&scaron;anā un&nbsp;apgādē)&nbsp;&mdash; par 11,5&nbsp;% un&nbsp;nekustamo īpa&scaron;umu nozarē&nbsp;&mdash; par 11,2&nbsp;%.</p> <p>Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne&nbsp;tikai algu palielinā&scaron;ana darbiniekiem un&nbsp;ar&nbsp;darbu saistīto nodokļu izmaiņas, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas&nbsp;&mdash; gada laikā darbību uzsāku&scaron;ie un&nbsp;pārtrauku&scaron;ie uzņēmumi, darbinieku skaita un&nbsp;slodžu izmaiņas dažādās nozarēs, kā&nbsp;arī valsts administratīvie pasākumi cīņā ar&nbsp;ēnu ekonomiku. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un&nbsp;pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.</p> <p>Bruto darba samaksas fonds 2019. gada&nbsp;1. ceturksnī, salīdzinot ar&nbsp;2018. gada&nbsp;1. ceturksni, palielinājās par 9,1&nbsp;% jeb 193,0&nbsp;milj. eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga par 1,2&nbsp;% jeb 9,2&nbsp;tūkst.</p> <p>Finan&scaron;u un&nbsp;apdro&scaron;inā&scaron;anas nozarē lielākā darba samaksa, izmitinā&scaron;anas un&nbsp;ēdinā&scaron;anas nozarē &mdash;mazākā</p> <p>2019. gada&nbsp;1. ceturksnī vislielākā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija finan&scaron;u un&nbsp;apdro&scaron;inā&scaron;anas darbību nozarē, informācijas un&nbsp;komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, valsts pārvaldes, profesionālo, zinātnisko un&nbsp;tehnisko pakalpojumu nozarēs, kā&nbsp;arī ieguves rūpniecības un&nbsp;karjeru izstrādes nozarē. Pārējās jomās vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija zemāka par vidējo valstī.</p> <p>Savukārt vismazākā vidējā darba samaksa bija izmitinā&scaron;anas un&nbsp;ēdinā&scaron;ana pakalpojumu, izglītības, citu pakalpojumu nozarē (ietver sabiedrisko, politisko un&nbsp;citu organizāciju darbību, individuālās lieto&scaron;anas priek&scaron;metu un&nbsp;mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkop&scaron;anas, apbedī&scaron;anas un&nbsp;citu pakalpojumu nozares) un&nbsp;mākslas, izklaides un&nbsp;sporta nozarē.</p> <p><strong>Joprojām mazākais atalgojums ir&nbsp;Latgalē</strong></p> <p>No&nbsp;Latvijas reģioniem vidējā mēne&scaron;a bruto darba samaksa 2019. gada&nbsp;1. ceturksnī, salīdzinot ar&nbsp;2018. gada&nbsp;1. ceturksni, straujāk pieauga Kurzemes reģionā&nbsp;&mdash; par 9,5&nbsp;%, Zemgales&nbsp;&mdash; par 9,0&nbsp;% un&nbsp;Pierīgas reģionā&nbsp;&mdash; par 8,4&nbsp;%. Rīgā, kur vidējā darba samaksa ir&nbsp;visaugstākā (1&nbsp;165&nbsp;eiro), gada pieaugums bija viszemākais&nbsp;&mdash; 7,2&nbsp;%. Joprojām viszemākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu ir&nbsp;Latgales reģionā&nbsp;&mdash; 716&nbsp;eiro, kas ir&nbsp;69&nbsp;% no&nbsp;vidējā rādītāja valstī.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/27/latvij-algas-vairs-neaug-tikpat-tri-k-prnMon, 27 May 2019 13:10:00 +0300Mon, 27 May 2019 13:10:00 +0300TELEGRAFГригорий АнтоновГригорий АнтоновNo<p>2019. gada sākumā, salīdzinot ar&nbsp;iepriek&scaron;ējo gadu, vidējās darba samaksas pieauguma temps ir&nbsp;samazinājies.&nbsp;2019. gada&nbsp;1. ceturksnī, salīdzinot ar&nbsp;2018. gada&nbsp;1. ceturksni, mēne&scaron;a vidējā bruto darba samaksa pieauga par 7,8&nbsp;% jeb 75&nbsp;eiro, sasniedzot 1&nbsp;036 eiro par pilnas slodzes darbu.&nbsp;2018. gada&nbsp;1. ceturk&scaron;ņa gada pieauguma temps bija 8,7&nbsp;%, bet pārējos ceturk&scaron;ņos&nbsp;&mdash; no&nbsp;8,1 līdz 8,4&nbsp;%.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/27/latvij-algas-vairs-neaug-tikpat-tri-k-prnLatvijā algas vairs neaug tikpat ātri kā&nbsp;pērnEkonomikaVidzemes tirgus atjauno&scaron;anai nav naudas: jāmeklē investors vai jāņem kredītshttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/27/vidzemes-tirgus-atjaunoanai-nav-naudas-jmekl-investors-vai-jem-kredts<p>Rīgas Centrāltirgus (RCT) vadības ieskatā Vidzemes tirgus atjauno&scaron;anu visizdevīgāk būtu veikt piesaistot investorus, aģentūrai LETA pastāstīja Centrāltirgus pārstāvis Aleksandrs &Scaron;uņins.</p><p>&nbsp;</p><p>&Scaron;ī&nbsp;ir&nbsp;RCT valdes oficiālā nostāja un&nbsp;nedēļas laikā tā&nbsp;tiks iesniegta izvērtē&scaron;anai kapitāldaļu turētājam Vadimam Baraņņikam (S). Pēc &Scaron;uņina teiktā, &scaron;is ir&nbsp;RCT viedoklis, taču Rīgas dome var izvēlēties jebkuru no&nbsp;iespējamajiem tirgus attīstības scenārijiem. &laquo;Mums patlaban ir&nbsp;ļoti daudz projektu, kas saistīti ar&nbsp;Centrāltirgus teritorijas atjauno&scaron;anu. Esam gatavi jebkādā veidā iesaistīties Vidzemes tirgus atjauno&scaron;anā, neuzņemoties papildus finansiālos slogus,&raquo; sacīja &Scaron;uņins.</p> <p>Kopumā uzņēmums SIA &laquo;Colliers International Advisors&raquo; izstrādājis trīs iespējamos Vidzemes tirgus atjauno&scaron;anas scenārijus, no&nbsp;kuriem RCT bija jāizvēlas viens, viņuprāt, vispiemērotākais variants, kuru prezentēs arī domes vadībai.</p> <p>Pirmais variants paredz, ka&nbsp;visu tirgus atjauno&scaron;anu un&nbsp;pārvaldību uzņemas RCT. &Scaron;ādā gadījumā centrāltirgum būtu jāņem kredīts vismaz 14&nbsp;miljonu eiro apmērā. No&nbsp;uzņēmējdarbības risku viedokļa raugoties, &scaron;im scenārijam ir&nbsp;visaugstākais riska līmenis, jo&nbsp;RCT nav pieredzes mūsdienīgu darījumu ēku attīstī&scaron;anā, kā&nbsp;arī tas ir&nbsp;pretrunā ar&nbsp;tirgus vidējā termiņa attīstības stratēģiju. Pluss &scaron;ādai izvēlei būtu tas, ka&nbsp;visu atbildību par tirgū notieko&scaron;o uzņemtos RCT un&nbsp;nepastāvētu risks, ka&nbsp;kāds no&nbsp;nomniekiem nepilda tiem uzliktos uzdevumus.</p> <p>Otrs variants paredz, ka&nbsp;daļu tirgus attīsta RCT, bet daļu&nbsp;&mdash; nomnieks, kuram nomas tiesības tiktu nodro&scaron;inātas uz&nbsp;30&nbsp;gadiem. Investora pārziņā varētu tikt nodots Gaļas paviljons un&nbsp;darījumu ēka. &Scaron;ādā gadījumā RCT būtu jāiegulda aptuveni 4,6 miljoni eiro, no&nbsp;kuriem 3,7 miljoni būtu aizņēmums bankās. No&nbsp;risku viedokļa raugoties, &scaron;im scenārijam ir&nbsp;&laquo;vidējs&raquo; riska līmenis, jo&nbsp;RCT varētu izmantot savu pieredzi pa&scaron;a tirgus teritorijas attīstī&scaron;anā, savukārt darījumu ēku un&nbsp;ēdinā&scaron;anas paviljonu uzticētu investoriem.</p> <p>Savukārt tre&scaron;ais scenārijs paredz, ka&nbsp;visa tirgus teritorija, līdzīgi kā&nbsp;Āgenskalna tirgus, tiek nodota nomnieka pārziņā uz&nbsp;30&nbsp;gadiem. &Scaron;im scenārijam esot viszemākais riska līmenis, jo&nbsp;RCT nebūtu jāiegulda nekādi līdzekļi, kā&nbsp;arī RCT iegūtu nomas maksas un&nbsp;pēc nomas līguma beigām saņemtu sakārtotu īpa&scaron;umu. Mīnuss &scaron;im scenārijam esot ierobežotais potenciālo investoru skaits.</p> <p>Kā&nbsp;ziņots, izstrādājot tirgus attīstības koncepciju, eksperti veiku&scaron;i teritorijas arhitektonisko izpēti un&nbsp;tehnisko apseko&scaron;anu, kā&nbsp;arī ņēmu&scaron;i vērā pasaules praksi, attīstot &scaron;ādas teritorijas.</p> <p>Galvenais uzdevums bija vīzijā paredzēt pienesumu apkaimes un&nbsp;visas pilsētas iedzīvotājiem, kā&nbsp;dominējo&scaron;o saglabāt tirgus funkciju, izstrādāt publisko infrastruktūru, iekļaujot tajā atpūtas zonu, bērnu laukumu un&nbsp;vietu kultūras pasākumiem, kā&nbsp;arī izstrādāt kopēju teritorijas revitalizācijas plānu.</p> <p>Ekspertu izstrādātā vīzija paredz, ka&nbsp;pa&scaron;reizējais Vidzemes tirgus Piena paviljons saglabās savu funkciju un&nbsp;arī nākotnē tur varēs tirgoties mājražotāji. Savukārt pa&scaron;reizējā Gaļas paviljonā varētu izveidot Gastro tirgu, kurā, līdzīgi kā&nbsp;centrāltirgū, varētu strādāt virkne ēdinātāju.</p> <p>Starp abiem paviljoniem arhitekti piedāvāju&scaron;i izveidot atklāto āra tirdzniecības ielu, kurā tirgoties varētu amatnieki vai kādi citi specializētu preču un&nbsp;produktu tirgotāji. Savukārt teritorijā, kas atrodas vistuvāk Brīvības ielā 90&nbsp;eso&scaron;ajai mājai, tiktu ierīkots bērnu laukums un&nbsp;zaļā zona.</p> <p>Tāpat tirgus teritorijā tiktu atvēlēts laukums publiskiem pasākumiem, piemēram, koncertiem un&nbsp;gadatirgiem. Vienlaikus paredzēts, ka&nbsp;namā, kas atrodas Tērbatas ielas pusē, varētu izvietot birojus, veselības centrus un&nbsp;tamlīdzīgas iestādes.</p> <p>Pēc ekspertu aplēsēm, no&nbsp;lēmuma pieņem&scaron;anas brīža līdz pat teritorijas nodo&scaron;anai ekspluatācijā tirgus atjauno&scaron;ana varētu aizņemt divarpus līdz trīs gadus. Kopējās investīcijas būtu nepiecie&scaron;amas aptuveni 18&nbsp;miljonu eiro apmērā.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/27/vidzemes-tirgus-atjaunoanai-nav-naudas-jmekl-investors-vai-jem-kredtsMon, 27 May 2019 10:49:00 +0300Mon, 27 May 2019 10:49:00 +0300TELEGRAFГригорий АнтоновГригорий АнтоновNo<p>Rīgas Centrāltirgus (RCT) vadības ieskatā Vidzemes tirgus atjauno&scaron;anu visizdevīgāk būtu veikt piesaistot investorus, aģentūrai LETA pastāstīja Centrāltirgus pārstāvis Aleksandrs &Scaron;uņins.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/27/vidzemes-tirgus-atjaunoanai-nav-naudas-jmekl-investors-vai-jem-kredtsVidzemes tirgus atjauno&scaron;anai nav naudas: jāmeklē investors vai jāņem kredītsEkonomikaSa&scaron;ķidrināto dabasgāzi no&nbsp;ASV varētu glabāt Inčukalnāhttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/26/saidrinto-dabasgzi-no-asv-vartu-glabt-inukaln<p>No&nbsp;ASV piegādāto sa&scaron;ķidrināto dabasgāzi varētu glabāt Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, aģentūrai LETA stāstīja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV&nbsp;LV).</p><p>&nbsp;</p><p>Viņ&scaron; atzina, ka&nbsp;patlaban gan nav panāktas konkrētas vieno&scaron;anās par ASV sa&scaron;ķidrinātās dabasgāzes piegādēm, bet sarunas par &scaron;ādu iespēju notiek regulāri.</p> <p>Pēc Nemiro teiktā, tiek apsvērta iespēja piegādāt un&nbsp;uzglabāt ASV sa&scaron;ķidrināto dabasgāzi Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Tāpat interesi par tās uzglabā&scaron;anu izrāda Igaunija un&nbsp;Somija.</p> <p>LETA jau vēstīja, ka&nbsp;&scaron;onedēļ Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites birojs paziņoja par &scaron;ogad septembrī plānoto Baltijas valstu un&nbsp;ASV pirmo tik&scaron;anos formātā &laquo;3+1&raquo;.</p> <p>&Scaron;āda vieno&scaron;anās 20.maijā tika panākta Kijevā, kur pēc Va&scaron;ingtonas iniciatīvas sarīkota Latvijas, Lietuvas un&nbsp;Igaunijas prezidentu un&nbsp;ASV enerģētikas ministra Rika Perija tik&scaron;anās.</p> <p>Tik&scaron;anās laikā Kijevā pārrunāts arī jautājums par sa&scaron;ķidrinātās dabasgāzes piegādi no&nbsp;ASV. Lietuva bija viena no&nbsp;pirmajām valstīm Eiropas Savienībā, kas sāka importēt sa&scaron;ķidrināto dabasgāzi no&nbsp;ASV caur Klaipēdas termināli.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/26/saidrinto-dabasgzi-no-asv-vartu-glabt-inukalnSun, 26 May 2019 15:50:00 +0300Sun, 26 May 2019 15:50:00 +0300TELEGRAFГригорий АнтоновГригорий АнтоновNo<p>No&nbsp;ASV piegādāto sa&scaron;ķidrināto dabasgāzi varētu glabāt Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, aģentūrai LETA stāstīja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV&nbsp;LV).</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/26/saidrinto-dabasgzi-no-asv-vartu-glabt-inukalnSa&scaron;ķidrināto dabasgāzi no&nbsp;ASV varētu glabāt InčukalnāEkonomika&laquo;Rail Baltica&raquo;: vai pavilksim &scaron;o&nbsp;dzelzceļu?https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/25/rail-baltica-vai-pavilksim-o-dzelzceu<p>Kur&scaron; apmaksās ekskursiju lielā ātrumā caur visu Baltiju, pagaidām nav skaidrs. Par to&nbsp;raksta lieti&scaron;ķais preses izdevums &laquo;BIZNES-Segodņa&raquo;.</p><p>&nbsp;</p><p>&laquo;Rail Baltica&nbsp;&mdash; gadsimta projekts&raquo;&nbsp;&mdash; ar&nbsp;&scaron;ādu optimistisku nosaukumu pagāju&scaron;ajā piektdienā notika Saeimas Ārlietu komisijas un&nbsp;Eiropas lietu komisijas kopsēde.<br /> <br /> Reģiona lielākā infrastruktūras būve iegūst konkrētākas iezīmes un&nbsp;līdz ar&nbsp;to&nbsp;arī piesaista politiķu uzmanību. Sēde jaunās parlamenta ēkas Jēkaba ielā 6/8 greznajos interjeros notika angļu valodā ar&nbsp;sinhronu tulkojumu.<br /> <br /> <strong>Jaunais boss no&nbsp;Somijas</strong><br /> <br /> Pirmā &laquo;Rail Baltica&raquo; (RB) vadītāja bija neaizstājamā topmenedžere Baiba Rubesa, kas diemžēl sastrīdējusies ar&nbsp;lietuvie&scaron;iem un&nbsp;nu&nbsp;nolēmusi izmēģināt laimi Eiropas Parlamenta vēlē&scaron;anās. Tagad mums atsūtīja jaunu bosu. AS&nbsp;&laquo;RB&nbsp;Rail&raquo; izpilddirektors un&nbsp;valdes priek&scaron;sēdētājs Timo Rīhimeki (Timo Riihim&auml;ki) pastāstīja par sevi: dzimis 1971. gadā, no&nbsp;1994. līdz 2010. gadam strādājis vado&scaron;os amatos kompānijā &laquo;Finnair&raquo;, pēc tam Zviedrijas un&nbsp;Igaunijas dzelzceļa nozarē.<br /> <br /> Pa&scaron;reizējā koncepcija paredz izbūvēt jauna tipa tranzīta koridoru. Pasažieru vilcienu ātrums būs 249&nbsp;km/h, kravas&nbsp;&mdash; 120&nbsp;km/h. No&nbsp;Rīgas līdz Tallinai varēs tikt 1&nbsp;stundā un&nbsp;42&nbsp;minūtēs, līdz Viļņai&nbsp;&mdash; 1&nbsp;stundā un&nbsp;54&nbsp;minūtēs. &laquo;Ernst&amp;Young&raquo; vērtē&nbsp;RB kumulatīvo ekonomisko efektu 18,2 miljardu eiro apmērā&nbsp;&mdash; &scaron;eit gan IKP izaugsme, gan sociālie ieguvumi.<br /> <br /> Tomēr Rīhimeki kunga demonstrētais slaids &laquo;RB&nbsp;Rail&raquo; vadības struktūras ilustrē&scaron;anai lika ap&scaron;aubīt īsteno&scaron;anu&nbsp;&mdash; tajā bija pārāk daudz kvadrātiņu, līniju un&nbsp;dalībnieku no&nbsp;trim Baltijas valstīm. Viļņas, Rīgas un&nbsp;Tallinas trīspusējā vieno&scaron;anās jāparaksta līdz &scaron;āgada&nbsp;30. jūnijam.<br /> <br /> <strong>Sākt un&nbsp;beigt</strong><br /> <br /> Patlaban RB&nbsp;prioritātes ir&nbsp;detalizēts tehniskais dizains, zemes atsavinā&scaron;ana, finansējums un&nbsp;auditi, operatīvais plāns un&nbsp;biznesa plāns, sadarbība ar&nbsp;Poliju un&nbsp;Somiju kā&nbsp;ar&nbsp;valstīm, ar&nbsp;kuru dzelzceļu tīkliem rezultātā tiks integrēts jaunais ceļ&scaron;. Taču operatīvais menedžments, pat ja&nbsp;tā&nbsp;priek&scaron;galā ir&nbsp;soms, nerisina Helsinku pieslēg&scaron;anas jautājumu.<br /> <br /> Kas attiecas uz&nbsp;finansējumu, 85&nbsp;% (5&nbsp;miljardus eiro) apmaksās Eiropas Savienība, pārējos 800 miljonus&nbsp;&mdash; nacionālie budžeti.<br /> <br /> &laquo;RB&nbsp;Rail&raquo; reģionālais vadītājs Ģirts Bramans pievērsa uzmanību Latvijas specifikai: mūsu trases posms sadalās apak&scaron;posmos Bauska&nbsp;&mdash; Rīga un&nbsp;Rīga&nbsp;&mdash; Salacgrīva, kā&nbsp;arī galvaspilsētas mezglu ar&nbsp;atzaru līdz lidostai Rīga un&nbsp;jauno Centrālās dzelzceļa stacijas ēku. Progress, bet nepietiekams, pastāvot zemes gabalu pie&scaron;ķir&scaron;anā ceļam (70&nbsp;% zemes platību ir&nbsp;privātas, 20&nbsp;% pieder pa&scaron;valdībām un&nbsp;10&nbsp;%&nbsp;&mdash; valstij). Tomēr, kā&nbsp;uzsvēra Bramana kungs, kultūru sargājo&scaron;ās instances neiebilstot pret pa&scaron;reizējo celtniecības mar&scaron;rutu.<br /> <br /> LR&nbsp;Satiksmes ministrija veicina &laquo;RB&nbsp;Rail&raquo;, kaut arī Ģirts Bramans neuzskata sadarbību par &laquo;pilnīgi optimālu&raquo;.<br /> <br /> Runājot par Latvijas nacionālo līdzfinansējumu&nbsp;&mdash; mūsu daļa būs 340 miljoni eiro.<br /> <br /> &laquo;Tie ir&nbsp;indikatīvi rādītāji 2014. gadam, mēs nevaram uzskatīt, ka&nbsp;&scaron;is skaitlis ir&nbsp;galīgais,&raquo; uzsvēra ministrijas pārstāve Olita Bērziņa. Taču cena var mainīties ne&nbsp;tikai uz&nbsp;lielāko pusi.<br /> <br /> <strong>Ko&nbsp;pārvadāt?</strong><br /> <br /> Tiem, kas iebilst pret&nbsp;to, lai sliežu maģistrāle &scaron;ķērsotu viņu nekustamo īpa&scaron;umu, SIA &laquo;Eiropas Dzelzceļa līnijas&raquo; pārstāvis Agnis Driksna ir&nbsp;atradis pārliecino&scaron;u argumentu: &laquo;Mēs taču nedzīvojam neapdzīvotā salā!&raquo;. Infrastruktūrai ir&nbsp;raksturīgi papla&scaron;ināties, dzelzs rumaks nomaina zemnieka zirģeli, bet kas ir&nbsp;pret, ar&nbsp;to&nbsp;mums nav pa&nbsp;ceļam. <br /> <br /> &Scaron;ādā noskaņojumā uzstājies arī Eiropas lietu komisijas priek&scaron;sēdētāja vietnieks Ojārs Ēriks Kalniņ&scaron; (&laquo;Jaunā Vienotība&raquo;), saistot &scaron;o&nbsp;projektu ar&nbsp;Baltijas valstu neatkarības atgū&scaron;anu.<br /> <br /> &laquo;Mums nepiecie&scaron;ams intensificēt visu trīs līdzīpa&scaron;nieku savstarpējo sadarbību,&raquo; akcentēja Rīhimeki kungs.<br /> <br /> Uz&nbsp;Jaunās konservatīvās partijas deputātes Lindas Ozolas āķīgo jautājumu par&nbsp;to, ka&nbsp;Eiropas Komisija vēl joprojām neesot apstiprinājusi finansējumu, izpilddirektors atbildēja &scaron;ādā garā: ja&nbsp;labi strādāsim, bū&scaron;ot arī nauda. Par &laquo;kritisko nepiecie&scaron;amību demonstrēt progresu&raquo; norādīja arī Bramana kungs.<br /> <br /> Reālais grafiks ir&nbsp;&scaron;āds&nbsp;&mdash; līdz 2020. gadam pabeigt 51&nbsp;% no&nbsp;projektē&scaron;anas darbiem un&nbsp;atsavināt 65&nbsp;% no&nbsp;zemes platībām. Jūsu autoram savukārt nāca prātā pamatots jautājums: ja&nbsp;RB centrālo kravu termināli Latvijā plāno būvēt Salaspilī, vai tad nav acīmredzamas būtiskas izmaksas kravu pārkrau&scaron;anai uz&nbsp;Rīgas ostu? Tallinā sliedes būs jūras tie&scaron;ā tuvumā, bet pie mums par&nbsp;RB ekonomisko motivāciju pasludina tā&nbsp;atra&scaron;anās vietu blakus jaunajam Latvijas Universitātes akadēmiskajam centram... Bramana kungs norādīja, ka&nbsp;mans jautājums esot valsts kompetencē&nbsp;&mdash; mums pie&scaron;ķīra Salaspili, ar&nbsp;to&nbsp;arī strādājam. &laquo;Lai kravas vilcieni neietu caur Rīgu.&raquo;<br /> <br /> Savukārt O.&nbsp;Ē. Kalniņa kungs nobažījās par &laquo;militārās nepiecie&scaron;amības aspektu&raquo; un&nbsp;painteresējās, vai nevarētu topo&scaron;ajā budžetā iekļaut daļu no&nbsp;aizsardzības vajadzībām atvēlētajiem diviem procentiem no&nbsp;IKP. Par izbrīnu, neitrālās Somijas pārstāvis T.&nbsp;Rīhimeki izrādījās labi informēts par NATO interesēm un&nbsp;teica, ka&nbsp;līdzekļus no&nbsp;militārās mobilitātes fonda izmantos arī&nbsp;RB finansē&scaron;anai.<br /> <br /> Globālākais posms būs Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas pārbūve, kas skars telpu no&nbsp;Lāčplē&scaron;a ielas līdz Jelgavas ielai, kā&nbsp;rezultātā tiks norakti vēsturiskie uzbērumi un&nbsp;to&nbsp;vietā izbūvētas estakādes (līdz ar&nbsp;to&nbsp;izbrīvēsies daudz zemes), kā&nbsp;arī jauns tilts. <br /> <br /> &laquo;Mēs iegūsim lielāko transporta mezglu Baltijā,&raquo; ar&nbsp;entuziasmu pauda Agnis Driksna.<br /> <br /> Taču, kā&nbsp;viņ&scaron; atzina, &laquo;to&nbsp;nav viegli pat izskaidrot, kur nu&nbsp;būvēt..&raquo;<br /> <br /> <strong>Nikolajs KABANOVS</strong></p><p><img src="https://lat.bb.lv/engine/client/content/articles_block_image/medium/15587182595625c4fc97c30f6300fbd39a0809fc51418.jpg" alt=" - http://"></p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/25/rail-baltica-vai-pavilksim-o-dzelzceuSat, 25 May 2019 09:09:00 +0300Sat, 25 May 2019 09:09:00 +0300TELEGRAFПетр ТелеграфовПетр ТелеграфовNo<p>Kur&scaron; apmaksās ekskursiju lielā ātrumā caur visu Baltiju, pagaidām nav skaidrs. Par to&nbsp;raksta lieti&scaron;ķais preses izdevums &laquo;BIZNES-Segodņa&raquo;.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/25/rail-baltica-vai-pavilksim-o-dzelzceu&laquo;Rail Baltica&raquo;: vai pavilksim &scaron;o&nbsp;dzelzceļu?EkonomikaNodokļu atcel&scaron;ana par vienīgo dzīvokli vai māju: kad?https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/24/nodoku-atcelana-par-viengo-dzvokli-vai-mju-kad<p>Gadiem ilgi politiskā elite pārrunā divus jautājumus un&nbsp;abos nepieņem lēmumus: par vistautas prezidenta vēlē&scaron;anām un&nbsp;par nodokļa atcel&scaron;anu vienīgajam mājoklim. Turklāt par otro jautājumu portālā manabalss.lv jau izdevās savākt vairāk nekā 52&nbsp;tūksto&scaron;us parakstu!</p><p>&nbsp;</p><p>Tas nozīmē&nbsp;&mdash; tik daudz&nbsp;LR pilsoņu uzstājas par&nbsp;to, lai vairāk neiekasētu nekustamā īpa&scaron;uma nodokli par vienīgo dzīvokli (māju).<br /> <br /> Un&nbsp;tomēr valdo&scaron;ais vairākums vismaz divus parlamenta sasaukumus pēc kārtas &scaron;ādas iniciatīvas noraida. Nespēja iekustināt &scaron;o&nbsp;jautājumu arī minētā tautas balso&scaron;ana.<br /> <br /> Un&nbsp;lūk, rīt Saeimas plenārajā sēdē ar&nbsp;attiecīgo likumprojektu nāk klajā pa&scaron;laik opozīcijā eso&scaron;ās Zaļo un&nbsp;zemnieku savienības deputāti.<br /> <br /> <strong>Zeme arī</strong><br /> <br /> Sagatavotajā dokumentā &laquo;zaļie zemnieki&raquo; piedāvā neaplikt ar&nbsp;nodokli to&nbsp;fizisko personu nekustamo īpa&scaron;umu, kas &scaron;ajā īpa&scaron;umā ir&nbsp;deklarēju&scaron;ies un&nbsp;reāli dzīvo.<br /> <br /> Deputāti uzskata, ka&nbsp;no&nbsp;nodokļa būtu jāatbrīvo arī &scaron;ādai mājai piegulo&scaron;ā zeme līdz 1500&nbsp;kv. m&nbsp;platībā pilsētās un&nbsp;ciematos. Runājot par viensētām, pēc deputātu viedokļa nodoklis nebūtu piemērojams zemei līdz 2&nbsp;ha platībā. <br /> <br /> Jāpiebilst, ka&nbsp;praktiski visa nauda, kas tiek iekasēta no&nbsp;nekustamā īpa&scaron;uma nodokļa, nonāk pa&scaron;valdību budžetos. Līdz ar&nbsp;to&nbsp;nodokļa atcel&scaron;ana vienīgajam mājoklim var nopietni noplicināt pilsētu un&nbsp;novadu finan&scaron;u resursus.<br /> <br /> Tāpēc &laquo;zaļie zemnieki&raquo; piedāvā &scaron;ajā likumā ierakstīt, ka&nbsp;saskaņā ar&nbsp;nodokļa atcel&scaron;anu neiegūto ienākumu pa&scaron;valdībām kompensēs valsts.<br /> <br /> <strong>Jo&nbsp;vairāk radu, jo&nbsp;mazāk nodokļu</strong><br /> <br /> Taisnīguma labad jāteic, ka&nbsp;likumprojektam ir&nbsp;viens būtisks trūkums: piemēram, ja&nbsp;ģimene, vai tuvi radinieki, vai civillaulībā dzīvojo&scaron;i cilvēki deklarēsies dažādos dzīvokļos (mājās), viņi vispār varēs nemaksāt nekustamā īpa&scaron;uma nodokli. <br /> <br /> Piemēram, jauna ģimene dzīvo vienā dzīvoklī ar&nbsp;vecākiem, bet otrs dzīvoklis tiek izīrēts vai stāv tuk&scaron;s. Ja&nbsp;tiek atcelts nodoklis vienīgajam mājoklim, tad jaunā ģimene ar&nbsp;bērniem deklarējas vienā savā dzīvoklī, bet &scaron;īs jaunās ģimenes vecāki&nbsp;&mdash; otrajā dzīvoklī.<br /> <br /> Tātad pēc likuma par abiem &scaron;iem dzīvokļiem nebūs jāmaksā, un&nbsp;&scaron;ādā situācijā nonāks simtiem, ja&nbsp;ne&nbsp;tūksto&scaron;iem Latvijas iedzīvotāju. Savukārt, ja&nbsp;jums ir&nbsp;kupla ģimene un&nbsp;daudz nekustamo īpa&scaron;umu, varēs sadalīt radiniekus pa&nbsp;visiem dzīvokļiem un&nbsp;atkal izvairīties no&nbsp;&scaron;ī&nbsp;nodokļa maksā&scaron;anas.<br /> <br /> <strong>Maksāsim vēl vairāk</strong><br /> <br /> Tomēr riskēsim prognozēt, ka&nbsp;&laquo;zaļo zemnieku&raquo; iniciatīvu valdo&scaron;ās koalīcijas vairākums neatbalstīs. Vēlē&scaron;anas ir&nbsp;pagāju&scaron;as, un&nbsp;varasvīriem pagaidām nav vajadzības īstenot opozīcijas &laquo;iegribas&raquo; un&nbsp;pieņemt lēmumus, kas atvieglotu dzīvi tūksto&scaron;iem padomju laikā uzcelto māju iemītnieku.<br /> <br /> Toties jau sākot ar&nbsp;nākamo vai aiznākamo gadu tiks pārskatīta zemes kadastrālā vērtība (protams, ne&nbsp;jau samazināta), un&nbsp;mēs visi maksāsim par nekustamo īpa&scaron;umu vēl vairāk.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/24/nodoku-atcelana-par-viengo-dzvokli-vai-mju-kadFri, 24 May 2019 20:01:00 +0300Fri, 24 May 2019 20:01:00 +0300TELEGRAFПетр ТелеграфовПетр ТелеграфовNo<p>Gadiem ilgi politiskā elite pārrunā divus jautājumus un&nbsp;abos nepieņem lēmumus: par vistautas prezidenta vēlē&scaron;anām un&nbsp;par nodokļa atcel&scaron;anu vienīgajam mājoklim. Turklāt par otro jautājumu portālā manabalss.lv jau izdevās savākt vairāk nekā 52&nbsp;tūksto&scaron;us parakstu!</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/24/nodoku-atcelana-par-viengo-dzvokli-vai-mju-kadNodokļu atcel&scaron;ana par vienīgo dzīvokli vai māju: kad?EkonomikaDzelzceļa posma Mažeiķi-Reņģe atjauno&scaron;ana sāksies jūnijāhttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/24/dzelzcea-posma-maeii-ree-atjaunoana-sksies-jnij<p>Dzelzceļa posma Mažeiķi-Reņģe atjauno&scaron;ana sāksies jūnija sākumā, un&nbsp;to&nbsp;plānots pabeigt līdz gada beigām, paziņoja konkursā par atjauno&scaron;anas darbiem uzvarēju&scaron;ās Lietuvas kompānijas &laquo;Vitras-S&raquo; vadītājs Mihails Ļipkins.</p><p>&nbsp;</p><p>&laquo;Vitras-S&raquo;, kas ietilpst Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kompānijas &laquo;Skinest Rail&raquo; grupā, vadītājs sacīja, ka&nbsp;būvdarbi sāksies jūnija pirmajā nedēļā.</p> <p>&laquo;Bez &scaron;aubām, ir&nbsp;goda lieta [darbus pabeigt līdz gada beigām]. Projektē&scaron;ana beidzas, un&nbsp;esam iesniegu&scaron;i projektu galīgajam apstiprinājumam līgumslēdzējam [Lietuvas valsts dzelzceļa kompānijai &bdquo;Lietuvos geležinkeliai&ldquo;], un&nbsp;pa&scaron;laik notiek sagatavo&scaron;anas darbi, attīrām un&nbsp;izveidojam būvlaukumu,&raquo; viņ&scaron; piektdien sacīja ziņu aģentūrai BNS.</p> <p>Dzelzceļa satiksmes kontroles un&nbsp;enerģijas piegādes sistēmu 19&nbsp;kilometru garajā posmā izvietos inženierrisinājumu kompānija &laquo;Fima&raquo;, kas maija sākumā parakstīja līgumu ar&nbsp;&laquo;Vitras-S&raquo;. Līguma summa netiek publiskota.</p> <p>&laquo;Vitras-S&raquo; vadītājs atklāja, ka&nbsp;vairāk dārgu līgumu ar&nbsp;citām kompānijām nav slēgts un&nbsp;uzņēmums pats plāno paveikt lielāko daļu darbu.<br /> Jau vēstīts, ka&nbsp;&laquo;Lietuvos geležinkeliai&raquo; martā parakstījis līgumu par 2008.gadā izjauktā dzelzceļa posma Mažeiķi-Reņģe atjauno&scaron;anu par 11,35 miljoniem eiro ar&nbsp;konkursā uzvarēju&scaron;o Lietuvas kompāniju &laquo;Vitras-S&raquo;.</p> <p>Dzelzceļa posmu paredzēts atjaunot līdz &scaron;ā&nbsp;gada beigām, tādējādi izpildot Lietuvas doto solījumu&nbsp;EK, ka&nbsp;posms tiks atjaunots &scaron;ajā termiņā.</p> <p>Ka&nbsp;<a href="https://lat.bb.lv/raksts/pasaule/2019/05/20/prrauta-lietuvieu-izdart-latvijas-ostu-blokde" target="_blank" rel="noopener">informē</a> <strong>lat.bb.lv</strong>, &scaron;is dzelzceļa posms tika negaidīti slēgts 2008.gadā &laquo;Lietuvos geležinkeliai&raquo; un&nbsp;&laquo;Orlen Lietuva&raquo; konflikta dēļ, skaidrojot to&nbsp;ar&nbsp;sliežu ceļu slikto stāvokli un&nbsp;steidzamu remontdarbu nepiecie&scaron;amību, bet vēlāk viens sliežu ceļa posms &scaron;ajā līnijā tika demontēts.</p> <p>Naftas pārstrādes kompānijai līdz ar&nbsp;to&nbsp;nācās izmantot garāku un&nbsp;dārgāku eksporta mar&scaron;rutu uz&nbsp;Rīgas ostu.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/24/dzelzcea-posma-maeii-ree-atjaunoana-sksies-jnijFri, 24 May 2019 14:42:00 +0300Fri, 24 May 2019 14:42:00 +0300TELEGRAFПетр ТелеграфовПетр ТелеграфовNo<p>Dzelzceļa posma Mažeiķi-Reņģe atjauno&scaron;ana sāksies jūnija sākumā, un&nbsp;to&nbsp;plānots pabeigt līdz gada beigām, paziņoja konkursā par atjauno&scaron;anas darbiem uzvarēju&scaron;ās Lietuvas kompānijas &laquo;Vitras-S&raquo; vadītājs Mihails Ļipkins.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/24/dzelzcea-posma-maeii-ree-atjaunoana-sksies-jnijDzelzceļa posma Mažeiķi-Reņģe atjauno&scaron;ana sāksies jūnijāEkonomikaUkraiņus sauc strādāt Rīgā&nbsp;&mdash; veikalos &laquo;Lidl&raquo;. Alga&nbsp;&mdash; 1&nbsp;500 eiro mēnesīhttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/24/ukraius-sauc-strdt-rg-veikalos-lidl-alga-1-500-eiro-mnes<p>Darba ministrija, biometriskās pases un&nbsp;pusotrs tūkstotis&nbsp;&mdash; tas ir&nbsp;tikai viens sludinājums no&nbsp;Ukrainas vakanču portāla. Interesanti, vai britu veikalu tīkls &laquo;Lidl&raquo; ir&nbsp;informēts par tik dāsniem piedāvājumiem?</p><p>&nbsp;</p><p>&Scaron;is ir&nbsp;sludinājuma <a href="https://www.048.ua/vacancy/1630167" target="_blank" rel="noopener">teksts no&nbsp;portāla 048.ua</a>:</p> <p>Izbrauk&scaron;ana&nbsp;15.-20. maijā.</p> <p>Prasības:</p> <p>Vīrie&scaron;i, sievietes, ģimenes pāri. Līdz 55&nbsp;gadiem. Ar&nbsp;biometriskajām pasēm.</p> <p>Oficiāla noformē&scaron;ana uz&nbsp;vietas (policija, migrācijas dienests, Darba ministrija).</p> <p>Vakances:</p> <p>&mdash;&nbsp;pavāri (ēdienu pagatavo&scaron;ana kulinārijai). Minimāla darba pieredze.&nbsp;1500 eiro mēnesī.</p> <p>&mdash;&nbsp;pavāru palīgi (pārtikas produktu sagatavo&scaron;ana, mazgā&scaron;ana, sagrie&scaron;ana u.tml.). Bez darba pieredzes.&nbsp;800 eiro mēnesī.</p> <p>&mdash;&nbsp;trauku mazgātāji.&nbsp;700 eiro mēnesī.</p> <p>&mdash;&nbsp;tirdzniecības zāles un&nbsp;palīgtelpu apkopēji.&nbsp;600 eiro mēnesī.</p> <p>&mdash;&nbsp;krāvēji preču pieņem&scaron;anā.&nbsp;800 eiro mēnesī.</p> <p>&mdash;&nbsp;komplektētāji (preču izlik&scaron;ana vitrīnās). 800-1000 eiro mēnesī.</p> <p>Nosacījumi:</p> <p>8&nbsp;stundu darbs 5&nbsp;dienas nedēļā;</p> <p>Mājoklis, ēdinā&scaron;ana, brauk&scaron;ana uz&nbsp;darbu par brīvu;</p> <p>Atlaides darbiniekiem preču un&nbsp;produktu iegādei 75&nbsp;%</p> <p>Kā&nbsp;<a href="https://lat.bb.lv/raksts/sabiedriba/2019/05/21/eksministre-latvijas-restorni-ir-pilni-ar-viesstrdniekiem" target="_blank" rel="noopener">ziņoja</a> <strong>lat.bb.lv</strong>, Latvijā jau strādā oficiāli 11,5 tūksto&scaron;i viesstrādnieku, lielākoties no&nbsp;Ukrainas un&nbsp;Baltkrievijas. Cik strādā neoficiāli, nezina neviens.</p> <p> </p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/24/ukraius-sauc-strdt-rg-veikalos-lidl-alga-1-500-eiro-mnesFri, 24 May 2019 08:14:00 +0300Fri, 24 May 2019 08:14:00 +0300TELEGRAFПетр ТелеграфовПетр ТелеграфовNo<p>Darba ministrija, biometriskās pases un&nbsp;pusotrs tūkstotis&nbsp;&mdash; tas ir&nbsp;tikai viens sludinājums no&nbsp;Ukrainas vakanču portāla. Interesanti, vai britu veikalu tīkls &laquo;Lidl&raquo; ir&nbsp;informēts par tik dāsniem piedāvājumiem?</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/24/ukraius-sauc-strdt-rg-veikalos-lidl-alga-1-500-eiro-mnesUkraiņus sauc strādāt Rīgā&nbsp;&mdash; veikalos &laquo;Lidl&raquo;. Alga&nbsp;&mdash; 1&nbsp;500 eiro mēnesīEkonomikaLatvijas iedzīvotājiem arvien vairāk naudas: aug uzkrājumu apmērshttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/23/latvijas-iedzvotjiem-arvien-vairk-naudas-aug-uzkrjumu-apmrs<p>Pēdējā gada laikā uzkrājumu apmērs audzis tre&scaron;ajai daļai Latvijas iedzīvotāju, pavēstīja &laquo;Swedbank&raquo; Finan&scaron;u institūta eksperte Evija Kropa, atsaucoties uz&nbsp;institūta veiktās aptaujas datiem.</p><p>&nbsp;</p><p>Vienlaikus viņa atzīmēja, ka&nbsp;atbilsto&scaron;i aptaujas datiem tikai&nbsp;3% respondentu pēdējo 12&nbsp;mēne&scaron;u laikā uzkrātā naudas summa palielinājusies būtiski.</p> <p>Pēc aptaujas datiem, uzkrājumus veido 78% Latvijas iedzīvotāju, taču&nbsp;42% atzinu&scaron;i, ka&nbsp;iekrātās naudas apmērs ļautu segt ikdienas izdevumus labākajā gadījumā vienu mēnesi, kamēr ilgākam laika periodam, proti, aptuveni trim mēne&scaron;iem, uzkrājumu pietiktu&nbsp;16% aptaujāto, bet&nbsp;20% to&nbsp;būtu gana, lai iztiktu pusgadu vai pat ilgāk.</p> <p>&laquo;Lai gan pēdējā gada laikā Latvijā piedzīvota ekonomiskā izaugsme un&nbsp;kopējais atalgojuma līmenis audzis, jāņem vērā arī cenu līmeņa pieaugums, kas atstājis ietekmi uz&nbsp;naudas faktisko vērtību. Pēc statistikas datiem, redzams, ka&nbsp;pieaugums ienākumu pusē bijis straujāks par izmaksu kāpumu, nodro&scaron;inot mājsaimniecību kopējās pirktspējas palielinā&scaron;anos. Samaksājot &bdquo;inflācijas nodevas&ldquo;, iedzīvotāju atlikums maciņā ir&nbsp;pozitīvs&nbsp;&mdash; vairāk varam atļauties iztērēt un&nbsp;arīdzan atlicināt uzkrājumiem. Kamēr daļai Latvijas iedzīvotāju ikmēne&scaron;a ienākumu līmenis ir&nbsp;zems un&nbsp;uzkrājumu veido&scaron;ana gluži objektīvu iemeslu dēļ nav prioritāte, citiem joprojām nav izveidojies paradums uzkrāt&nbsp;&mdash; tā&nbsp;vietā brīvie līdzekļi tiek novirzīti dzīves vides labiekārto&scaron;anai, ceļo&scaron;anai vai dažādu statusa lietu iegādei,&raquo; sacīja Kropa.</p> <p>Aptaujā secināts, ka&nbsp;pēdējo 12&nbsp;mēne&scaron;u laikā&nbsp;45% iedzīvotāju, kuriem ir&nbsp;uzkrājumi, to&nbsp;apmērs nav mainījies, 29%&nbsp;&mdash; nedaudz palielinājies, bet&nbsp;22% respondentu &scaron;ajā periodā nācies izmantot iekrājumus, un&nbsp;to&nbsp;apmērs attiecīgi ir&nbsp;sarucis.</p> <p>Kropa norādīja&nbsp;&mdash; par spīti tam, ka&nbsp;uzkrājumu pieauguma dinamika uzrādījusi salīdzino&scaron;i nelielu izaugsmi, tie&scaron;i izmaiņas atalgojumā to&nbsp;veicināju&scaron;as visvairāk, proti, iedzīvotāji ar&nbsp;algas pieaugumu&nbsp;49% gadījumu atlicināju&scaron;i naudu arī uzkrājumiem. Savukārt palielināt finan&scaron;u rezerves, algai nemainoties vai pat sarūkot, ir&nbsp;spēju&scaron;i&nbsp;22% aptaujāto.</p> <p>Viņa piebilda, ka&nbsp;algas pielikuma apmērs atspoguļojas arī uzkrājumu pieauguma tempā jeb tajā, cik lielā mērā konkrētajā periodā eso&scaron;ās finan&scaron;u rezerves izdevies palielināt. Visvairāk uzkrājumu veidotāju īpatsvars palielinājies tie&scaron;i augstāko ienākumu grupā, kur&nbsp;47% aptaujāto iekrātā naudas summa augusi. Tiesa, pa&scaron;i &scaron;īs grupas pārstāvji uzkrājumu pieaugumu lielākoties vērtē kā&nbsp;nelielu&nbsp;&mdash; tikai&nbsp;6% atzinu&scaron;i, ka&nbsp;pēdējo 12&nbsp;mēne&scaron;u laikā uzkrājumi palielināju&scaron;ies būtiski.</p> <p>&laquo;Aptaujas rezultāti diezgan precīzi raksturo tendenci&nbsp;&mdash; lai arī cik mēs pelnītu, joprojām svarīga ir&nbsp;izdevumu salāgo&scaron;ana ar&nbsp;ienākumiem. Palielinoties algai, gluži dabiski aug arī vēlme naudu tērēt, tāpēc saglabājas izaicinājums &scaron;īs pozīcijas samērot, noteiktu daļu atlicinot arī uzkrājumiem. Turklāt bieži vien uzkrājumu veido&scaron;ana tiek saistīta ar&nbsp;nodro&scaron;inā&scaron;anos &bdquo;nebaltām dienām&ldquo;, kas nebūt neraisa augstāko entuziasma līmeni. Ir&nbsp;pierādīts, ka&nbsp;labākas sekmes naudas krā&scaron;anā ir&nbsp;tiem, kas krāj priecīgiem un&nbsp;gaidītiem notikumiem, piemēram, ceļojumam, koncertam, sen kārotam pirkumam u.tml. Tādēļ, līdzīgi kā&nbsp;ienākumu salāgo&scaron;anā ar&nbsp;izdevumiem, arī uzkrājumu veido&scaron;anā būtu jāmeklē līdzsvars starp nodro&scaron;inā&scaron;anos neparedzētiem dzīves apstākļiem un&nbsp;dzīves baudī&scaron;anu,&raquo; teica Kropa.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/23/latvijas-iedzvotjiem-arvien-vairk-naudas-aug-uzkrjumu-apmrsThu, 23 May 2019 11:06:00 +0300Thu, 23 May 2019 11:06:00 +0300TELEGRAFГригорий АнтоновГригорий АнтоновNo<p>Pēdējā gada laikā uzkrājumu apmērs audzis tre&scaron;ajai daļai Latvijas iedzīvotāju, pavēstīja &laquo;Swedbank&raquo; Finan&scaron;u institūta eksperte Evija Kropa, atsaucoties uz&nbsp;institūta veiktās aptaujas datiem.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/23/latvijas-iedzvotjiem-arvien-vairk-naudas-aug-uzkrjumu-apmrsLatvijas iedzīvotājiem arvien vairāk naudas: aug uzkrājumu apmērsEkonomikaAnalītiķi: bezdarbs saruka tāpēc, ka&nbsp;samazinājās iedzīvotāju skaitshttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/22/analtii-bezdarbs-saruka-tpc-ka-samazinjs-iedzvotju-skaits<p>Bezdarbs &scaron;ogad Latvijā varētu būt vidēji 6,5-6,7% līmenī, aģentūrai LETA atzina banku analītiķi, komentējot tre&scaron;dien publiskotos Darbaspēja apsekojuma jaunākos datus.</p><p>&nbsp;</p><p>&laquo;Swedbank&raquo; galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece aģentūrai LETA sacīja, lai gan gads sākās ar&nbsp;lēnāku ekonomikas izaugsmi, pieprasījums pēc darbaspēka turpināja augt, savukārt darbaspēka rezerves&nbsp;&mdash; sarukt.</p> <p>&laquo;Bezdarba līmenis turas vairāk nekā 10&nbsp;gadu zemākajā līmenī, un&nbsp;nodarbinātība turpina augt. Darbaspēka trūkums joprojām ir&nbsp;izaicinājums darba devējiem. Ir&nbsp;ne&nbsp;tikai grūtāk atrast darba specifikai un&nbsp;piedāvātajam atalgojumam atbilsto&scaron;u darbinieku, bet pieaug arī ar&nbsp;darbaspēku saistītās izmaksas. Jāiegulda vairāk apmācībās, jāceļ darba samaksa, piemēram, lai jaunu darbinieku pārvilinātu no&nbsp;konkurentiem vai arī, lai noturētu eso&scaron;u darbinieku, kā&nbsp;arī jādomā par citiem motivācijas pasākumiem, kas nereti nozīmē lielākas izmaksas,&raquo; sacīja Buceniece.</p> <p>Tāpat viņa norādīja, ka&nbsp;biežāk dienas kārtībā parādās jautājums par darbinieku aizvieto&scaron;anu, izskatot iespējas automatizēt darba procesus, bet arī tas nozīmē lielākas izmaksas, vismaz īstermiņā.</p> <p>Buceniece atzīmēja, ka&nbsp;2019.gada pirmajā ceturksnī bezdarbnieku skaits, salīdzinot ar&nbsp;pagāju&scaron;ā gada pirmo ceturksni, samazinājās par aptuveni 13&nbsp;tūksto&scaron;iem. Savukārt bezdarba līmenis no&nbsp;8,2% pērnā gada sākumā noslīdēja līdz 6,9% &scaron;ā&nbsp;gada sākumā.</p> <p>&laquo;Bezdarbnieku skaits saruka gan tāpēc, ka&nbsp;daļai cilvēku izdevās iekārtoties darbā, gan arī tāpēc, ka&nbsp;samazinājās iedzīvotāju skaits. Nodarbināto skaits pirmajā ceturksnī pieauga par 5,6&nbsp;tūksto&scaron;iem. Strādājo&scaron;o skaits samazinājās vecuma grupā no&nbsp;25&nbsp;līdz 34&nbsp;gadiem, kas, iespējams, saistīts ar&nbsp;būtiski lēnāku būvniecības apmēru kāpumu. &Scaron;o&nbsp;kritumu gan vairāk nekā kompensēja kāpums citās vecuma grupās, īpa&scaron;i 55-64 gadu vecuma grupā, kas saistīts ar&nbsp;pakāpenisku pensijas vecuma paaugstinā&scaron;anu,&raquo; klāstīja Buceniece.</p> <p>Tāpat viņa atzīmēja, ka&nbsp;nodarbinātības kāpums pēdējos ceturk&scaron;ņos ir&nbsp;sācis palēnināties, un&nbsp;gaidāms, ka&nbsp;&scaron;īs tendences turpināsies arī turpmākajos ceturk&scaron;ņos, ekonomikas izaugsmei nedaudz sabremzējoties un&nbsp;darba tirgum esot tuvu savai iespēju robežai.</p> <p>&laquo;Darbaspēka trūkums joprojām būs augstu dienaskārtībā. Gaidāms, ka&nbsp;bezdarba līmenis turpinās samazināties, bet arī tas notiks lēnāk, gadā vidēji sasniedzot 6,7%,&raquo; sacīja Buceniece.</p> <p>&laquo;Luminor&raquo; ekonomists Pēteris Strautiņ&scaron; aģentūrai LETA norādīja, ka&nbsp;gada sākumā ekonomikas izaugsmes temps Latvijā piebremzējās un&nbsp;&scaron;ī&nbsp;notikuma atspulgi redzami arī darba tirgus skaitļos.</p> <p>Viņ&scaron; atzīmēja, ka&nbsp;bezdarba līmenis turpināja samazināties iespaidīgā tempā, proti, gada sākumā tas bija par 1,3 procentpunktiem mazāks nekā pirms gada jeb 6,9%. Salīdzinot ar&nbsp;2018.gada beigām, līmenis saglabājās nemainīgs, kas ir&nbsp;panākums, jo&nbsp;sezonālie faktori ziemā ir&nbsp;nelabvēlīgi.</p> <p>&laquo;Taču strādājo&scaron;o skaita izmaiņas &scaron;obrīd ir&nbsp;vissvarīgākais darba tirgus attīstības indikators. Nodarbināto skaita pieaugums Latvijā pirmajā ceturksnī bija būtiski vājāks nekā pārējā Baltijā. Pie mums strādājo&scaron;o skaits kāpa par 0,6%, kamēr Igaunijā par 1,7%, bet Lietuvā pat par 2%. Turklāt kaimiņvalstīm jau iepriek&scaron; bija augstāks nodarbinātības līmenis, tātad it&nbsp;kā&nbsp;ierobežotākas iespējas palielināt strādājo&scaron;o skaitu. Ļoti iespējams, ka&nbsp;at&scaron;ķirību izskaidro ārējā migrācija. Lietuvā, kur ir&nbsp;pieejami ikmēne&scaron;a dati, migrācijas bilance gada sākumā bija pozitīva. Jāpiebilst, ka&nbsp;Latvijā esam zaudēju&scaron;i iepriek&scaron; sasniegto tempu, pērn pirmajā ceturksnī nodarbināto skaits gada laikā auga par 1,8%,&raquo; klāstīja Strautiņ&scaron;.</p> <p>Viņ&scaron; arī norādīja, ka&nbsp;darba tirgus attīstība pēdējo pāris gadu laikā Baltijā ir&nbsp;bijusi labvēlīga&nbsp;&mdash; gan nodarbinātības, gan bezdarba rādītāji ir&nbsp;uzlaboju&scaron;ies straujāk, nekā iepriek&scaron; prognozēja ekonomistu vairākums. Jo&nbsp;īpa&scaron;i iespaidīga un&nbsp;iepriecino&scaron;a ir&nbsp;bijusi Lietuvas spēja lauzt demogrāfiskās tendences, kas parāda, kā&nbsp;var izkāpt no&nbsp;pesimisma, emigrācijas un&nbsp;pārāk zema nākotnes perspektīvu vērtējumu loka. Svarīgs faktors ir&nbsp;bijusi straujāka mājokļu tirgus attīstība, kas labvēlīgi ietekmē nodarbinātību, ienākumus un&nbsp;palīdz cilvēkiem pārcelties uz&nbsp;vietām, kur ir&nbsp;darbs. Tas savukārt bijis saistīts ar&nbsp;jau vairākus gadus augu&scaron;u hipotekāro kredītportfeli.</p> <p>&laquo;Par laimi, arī Latvijā gadu mijā beidzot sākās mājsaimniecību kreditē&scaron;anas kāpums,&raquo; piebilda Strautiņ&scaron;.</p> <p>Viņ&scaron; norādīja, ka&nbsp;Latvijas ekonomiskās politikas veido&scaron;ana kop&scaron; traumatiskā krīzes perioda ir&nbsp;pārāk koncentrējusies uz&nbsp;risku samazinā&scaron;anu, bet ar&nbsp;to&nbsp;nevajadzētu pārspīlēt laikā, kad bez straujākas izaugsmes nav iespējama demogrāfiskās ilgtspējas panāk&scaron;ana, bez kuras savukārt nav nozīme visam pārējam. &laquo;Fiskālajai politikai ir&nbsp;iespēju robežās jābūt mērķētai uz&nbsp;izaugsmes veicinā&scaron;anu, parāda mazinā&scaron;ana &scaron;obrīd nav prioritāte,&raquo; teica Strautiņ&scaron;.</p> <p>Viņ&scaron; atzīmēja, ka&nbsp;dominējo&scaron;ās prognozes, kas ir&nbsp;arī valsts vidēja termiņa budžeta plāno&scaron;anas pamatā, pieņem, ka&nbsp;tālāks nodarbinātības pieaugums Latvijā nākotnē faktiski vairs nav iespējams. Taču jaunākās ziņas no&nbsp;kaimiņvalstīm ir&nbsp;lielisks arguments &scaron;o&nbsp;pieņēmumu pārvērtē&scaron;anai.</p> <p>&laquo;Nevajag baidīties no&nbsp;eksperimentiem, ir&nbsp;jāmēģina sasniegt pēc iespējas straujāku ekonomikas izaugsmi, līdz ar&nbsp;to&nbsp;arī lielāku strādājo&scaron;o skaitu. Nevajag iepriek&scaron; pieņemt, ka&nbsp;tas nav iespējams. Gatavo&scaron;anās neveiksmei var veicināt tās pienāk&scaron;anu. Lai arī ne&nbsp;viss &scaron;obrīd Latvijas darba tirgū izskatās spoži uz&nbsp;kaimiņvalstu fona, pārāk kritiskiem nevajadzētu būt, daudz kas virzās uz&nbsp;labo pusi,&raquo; sacīja Strautiņ&scaron;.</p> <p>Viņ&scaron; minēja, ka&nbsp;strauji samazinās zemu algu, bet palielinās lielu algu saņēmēju īpatsvars. Sarūk ilgsto&scaron;o bezdarbnieku skaits, taču aug viņu īpatsvars bezdarbnieku kopumā. Arvien lielāka bezdarbnieku daļa dzīvo vietās ar&nbsp;vājām attīstības perspektīvām. &laquo;Vai darbavietas dosies pie viņiem, vai arī, visticamāk, viņiem būs jādodas pie darbavietām. Abos gadījumos procesa ieeļļo&scaron;anai ļoti noderēs valsts investīcijas, tāpat kā&nbsp;enerģiska reģionālā reforma, bez &scaron;aubām,&raquo; teica Strautiņ&scaron;.</p> <p>&laquo;SEB banka&raquo; makroekonomikas eksperts Dainis Ga&scaron;puitis aģentūrai LETA sacīja&nbsp;&mdash; tas, ka&nbsp;bezdarbs gada pirmajos mēne&scaron;os saglabājās nemainīgs, nav nekāds pārsteigums. Aktīvāka kustība darba tirgū uzrādīsies gada otrajā un&nbsp;tre&scaron;ajā ceturksnī, kad tradicionāli pieaugs pieprasījums pēc sezonālo darbu veik&scaron;anas. Tādēļ uz&nbsp;gada beigām bezdarbs turpinās rukt līdz aptuveni 6%.</p> <p>&laquo;Griezīgo situāciju būtiski neatvieglos arī izaugsmes palēninā&scaron;anās. Tādējādi situācija darba tirgū turpinās sliekties par labu darbiniekiem un&nbsp;vilks līdzi arī atalgojumu,&raquo; teica Ga&scaron;puitis.</p> <p>Viņ&scaron; piebilda, ka&nbsp;Latvijā gada laikā ir&nbsp;sarucis to&nbsp;darbinieku īpatsvars, kas saņēma mazāk par 450&nbsp;eiro, savukārt audzis to&nbsp;īpatsvars, kas saņem no&nbsp;450 līdz 1400&nbsp;eiro. Neskatoties uz&nbsp;&scaron;īm tendencēm, gan darba iespēju, gan atalgojuma ziņā saglabāsies spēcīgas reģionālās at&scaron;ķirības.</p> <p>&laquo;Turpmāk bezdarba kritums iespējas samazināsies un&nbsp;pieaugs nepiecie&scaron;amība lūkoties pēc to&nbsp;darbinieku iesaistes, kas &scaron;obrīd ir&nbsp;ekonomiski neaktīvi. Ļoti liela nozīme būs valsts īstenotajiem pasākumiem mobilitātes un&nbsp;prasmju pilnveido&scaron;anas pasākumiem,&raquo; atzina &laquo;SEB bankas&raquo; makroekonomikas eksperts.</p> <p>Savukārt bankas &laquo;Citadele&raquo; ekonomists Mārtiņ&scaron; Āboliņ&scaron; aģentūrai LETA norādīja, lai gan Latvijas ekonomikā 2019.gads ir&nbsp;sācies ar&nbsp;lēnāko izaugsmi pēdējos dažos gados, tendences darba tirgū tas pagaidām nav būtiski ietekmējis.</p> <p>Viņ&scaron; norādīja, ka&nbsp;atbilsto&scaron;i Centrālās statistikas pārvaldes datiem bezdarbs Latvijā turpina strauji samazināties un&nbsp;&scaron;ā&nbsp;gada pirmajā ceturksnī bija 6,9%, kas ir&nbsp;labs rezultāts, jo&nbsp;gada pirmajos mēne&scaron;os Latvijā prasti ir&nbsp;vērojams sezonāls bezdarba pieaugums.</p> <p>&laquo;Vienlaikus reģistrētā bezdarba rādītājos &scaron;ā&nbsp;gada pirmajos mēne&scaron;os tik strauji uzlabojumi darba tirgū nav vērojami, tādēļ turpmākajos ceturk&scaron;ņos, visticamāk, uzlabojumi darba tirgū kļūs gausāki. Taču, pat neskatoties uz&nbsp;to, pēc manām prognozēm, vidējais bezdarbs Latvijā &scaron;ogad būs tuvu 6,5%, savukārt nākamgad bezdarbs varētu noslīdēt pat zem 2007.gada rekordzemā līmeņa,&raquo; teica Āboliņ&scaron;.</p> <p>Tāpat viņ&scaron; minēja, ka&nbsp;straujais bezdarba līmeņa kritums pirmajā ceturksnī ir&nbsp;iepriecino&scaron;s, taču to&nbsp;tikai daļēji izskaidro jaunu darba vietu radī&scaron;ana. Salīdzinājumā ar&nbsp;pērnā gada sākumu bezdarbnieku skaits Latvijā samazinājies par 13&nbsp;tūksto&scaron;iem, savukārt nodarbināto skaits audzis vien par 5,6 tūksto&scaron;iem jeb 0,6%, kas ir&nbsp;būtiski lēnāks nodarbinātības kāpums nekā pērn un&nbsp;vairāk vai mazāk atbilst aptuveni&nbsp;3% ekonomikas pieaugumam.</p> <p>&laquo;Līdz ar&nbsp;to&nbsp;&scaron;ā&nbsp;gada pirmajā ceturksnī vairāk nekā puse no&nbsp;bezdarba līmeņa samazinājuma ir&nbsp;saistīta ar&nbsp;darbaspējīgo iedzīvotāju skaita samazinā&scaron;anos, kas iepriek&scaron;ējos gados pamatā atspoguļoja emigrācijas procesus, taču &scaron;obrīd arvien lielāka nozīme ir&nbsp;demogrāfiskiem faktoriem. &Scaron;obrīd ik&nbsp;gadu pensijas vecumu sasniedz būtiski lielāks cilvēku skaits, nekā ienāk darba tirgū pēc izglītības beig&scaron;anas, tādēļ darba devēji arvien vairāk saskaras ar&nbsp;grūtībām atrast sev nepiecie&scaron;amos darbiniekus,&raquo; pauda Āboliņ&scaron;.</p> <p>Tāpat viņ&scaron; norādīja, ka&nbsp;darbaspējīgo iedzīvotāju skaita kritumu &scaron;obrīd vairs nespēj kompensēt arī ekonomiski neaktīvo cilvēku atgrie&scaron;anās darba tirgū.</p> <p>&laquo;Pēc vairāku gadu nemitīga ekonomiskās aktivitātes pieauguma, &scaron;ā&nbsp;gada pirmajā ceturksnī ekonomiskā aktivitāte darba tirgū palikusi pērnā gada līmenī un&nbsp;&scaron;obrīd Latvijas iedzīvotāju līdzdalība darba tirgū jau ir&nbsp;viena no&nbsp;augstākajām Eiropas Savienībā. Papildus tam demogrāfiskie faktori maina Latvijas darba tirgus struktūru un&nbsp;&scaron;obrīd jau gandrīz&nbsp;24% no&nbsp;strādājo&scaron;ajiem ir&nbsp;vecumā virs 55&nbsp;gadiem. Tas nozīmē, ka&nbsp;darba tirgus būs Latvija ekonomikas lielākais izaicinājums pārskatāmā nākotnē,&raquo; uzsvēra Āboliņ&scaron;.</p> <p>Tāpat viņ&scaron; norādīja, ka, neskatoties uz&nbsp;straujo bezdarba kritumu, bezdarba līmenis Latvijā joprojām ir&nbsp;augstākais Austrumeiropā, tostarp Igaunijā tas noslīdējis pat zem 5%. &laquo;Tas liek domāt, ka&nbsp;arī Latvijā bezdarbs turpinās kristies, taču rezerves darba tirgū kļūst arvien mazāka un&nbsp;neesam tālu no&nbsp;dabīgā jeb strukturālā bezdarba līmeņa. Rīgā, kurā tiek radītas lielāka daļa jauno darba vietu, bezdarba līmenis ir&nbsp;ap&nbsp;4% un&nbsp;vairs būtiski nesamazinās. Tas nozīmē, ka&nbsp;atliku&scaron;ās darba tirgus rezerves pamatā meklējamas ārpus Rīgas, kā&nbsp;arī ir&nbsp;pēdējais laiks domāt, kā&nbsp;veicināt dažādu sociāli atstumto grupu aktīvāku iesaisti darba tirgū,&raquo; sacīja Āboliņ&scaron;.</p> <p>Aģentūra LETA jau vēstīja, ka&nbsp;Latvijā &scaron;ogad pirmajā ceturksnī bija nodarbināti 903,6 tūksto&scaron;i jeb 64,4% iedzīvotāju. Vienlaikus Latvijā &scaron;ogad pirmajā ceturksnī bija 66,9 tūksto&scaron;i bezdarbnieku, kas ir&nbsp;6,9% no&nbsp;ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/22/analtii-bezdarbs-saruka-tpc-ka-samazinjs-iedzvotju-skaitsWed, 22 May 2019 17:15:00 +0300Wed, 22 May 2019 17:15:00 +0300TELEGRAFГригорий АнтоновГригорий АнтоновNo<p>Bezdarbs &scaron;ogad Latvijā varētu būt vidēji 6,5-6,7% līmenī, aģentūrai LETA atzina banku analītiķi, komentējot tre&scaron;dien publiskotos Darbaspēja apsekojuma jaunākos datus.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/22/analtii-bezdarbs-saruka-tpc-ka-samazinjs-iedzvotju-skaitsAnalītiķi: bezdarbs saruka tāpēc, ka&nbsp;samazinājās iedzīvotāju skaitsEkonomikaLatvijā aug nodarbinātības līmenis un&nbsp;algashttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/22/latvij-aug-nodarbintbas-lmenis-un-algas<p>2019. gada&nbsp;1. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 903,6 tūksto&scaron;i jeb 64,4&nbsp;% iedzīvotāju vecumā no&nbsp;15&nbsp;līdz 74&nbsp;gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Gada laikā nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,9&nbsp;procentpunktiem, bet nodarbināto skaits&nbsp;&mdash; par 5,6&nbsp;tūksto&scaron;iem. Salīdzinot ar&nbsp;iepriek&scaron;ējo ceturksni, nodarbinātības līmenis samazinājās par 0,3&nbsp;procentpunktiem, bet nodarbināto skaits&nbsp;&mdash; par 6,2&nbsp;tūksto&scaron;iem.</p><p>&nbsp;</p><p>Lai gan kop&scaron; 2012. gada&nbsp;4. ceturk&scaron;ņa nodarbinātības līmenis Latvijā ir&nbsp;pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni (2018. gada&nbsp;4. ceturksnī ES&nbsp;&mdash; 60,6&nbsp;%), 1. ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm&nbsp;&mdash; Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 67,5&nbsp;%, bet Lietuvā&nbsp;&mdash; 65,2&nbsp;%.</p> <p>2019. gada&nbsp;1. ceturksnī nodarbinātības līmenis jaunie&scaron;iem 15&ndash;24 gadu vecumā bija 32,4&nbsp;%, kas ir&nbsp;par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodarbināti bija 56,0 tūksto&scaron;i jaunie&scaron;u.</p> <p>1. ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 37,7&nbsp;stundas, kas ir&nbsp;par 0,7 stundām mazāk, nekā &scaron;ajā periodā gadu iepriek&scaron;.</p> <p>Gada laikā darbinieku (darba ņēmēju) īpatsvars, kuru darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija līdz 450 eiro mēnesī, samazinājies līdz 29,0&nbsp;% (kritums par 5,9&nbsp;procentpunktiem). Minimālo algu&sup1; vai mazāk valstī kopumā saņēma 122,0 tūksto&scaron;i jeb 15,3&nbsp;% darbinieku, kas ir&nbsp;par 5,2 procentpunktiem mazāk nekā 2018. gada&nbsp;1. ceturksnī. Reģionos vislielākais mazo algu saņēmēju īpatsvars vērojams Latgalē, kur 26,1&nbsp;% darbinieku saņēma minimālo algu vai mazāk.</p> <p>Savukārt darbinieku īpatsvars, kuru neto darba samaksa bija no&nbsp;450 līdz 700&nbsp;eiro, gada laikā palielinājās par 1,1 procentpunktu (1. ceturksnī&nbsp;&mdash; 34,8&nbsp;%), bet&nbsp;to, kuru darba samaksa bija no&nbsp;700 līdz 1400&nbsp;eiro, pieauga par 3,8 procentpunktiem (1. ceturksnī&nbsp;&mdash; 26,4&nbsp;%).</p> <p>Gada laikā 1400 eiro un&nbsp;vairāk saņēmu&scaron;o personu īpatsvars palielinājies par 0,1&nbsp;procentpunktu.</p> <p>2019. gada&nbsp;1. ceturksnī 2,8&nbsp;% darbinieku atalgojums netika aprēķināts vai izmaksāts, bet 2,6&nbsp;% darba samaksas lielumu nenorādīja.</p> <p>2019. gada&nbsp;1. ceturksnī Darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 4,0 tūksto&scaron;i mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,1 tūkstoti iedzīvotāju vecumā no&nbsp;15&nbsp;līdz 74&nbsp;gadiem.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/22/latvij-aug-nodarbintbas-lmenis-un-algasWed, 22 May 2019 13:07:00 +0300Wed, 22 May 2019 13:07:00 +0300TELEGRAFГригорий АнтоновГригорий АнтоновNo<p>2019. gada&nbsp;1. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 903,6 tūksto&scaron;i jeb 64,4&nbsp;% iedzīvotāju vecumā no&nbsp;15&nbsp;līdz 74&nbsp;gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Gada laikā nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,9&nbsp;procentpunktiem, bet nodarbināto skaits&nbsp;&mdash; par 5,6&nbsp;tūksto&scaron;iem. Salīdzinot ar&nbsp;iepriek&scaron;ējo ceturksni, nodarbinātības līmenis samazinājās par 0,3&nbsp;procentpunktiem, bet nodarbināto skaits&nbsp;&mdash; par 6,2&nbsp;tūksto&scaron;iem.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/22/latvij-aug-nodarbintbas-lmenis-un-algasLatvijā aug nodarbinātības līmenis un&nbsp;algasEkonomikaOECD prognozē Latvijai atpalik&scaron;anu no&nbsp;Igaunijas un&nbsp;Lietuvashttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/21/oecd-prognoz-latvijai-atpalikanu-no-igaunijas-un-lietuvas<p>Ekonomiskās sadarbības un&nbsp;attīstības organizācija (OECD) savās jaunākajās prognozēs, kas publiskotas otrdien, Latvijai lē&scaron; lēnāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstu vidū.</p><p>&nbsp;</p><p>Pēc OECD jaunākajām aplēsēm, Latvijas iek&scaron;zemes kopprodukts (IKP) gan &scaron;ogad, gan nākamgad pieaugs par 2,7%. Iepriek&scaron;ējās prognozēs, ka&nbsp;tika publiskotas novembrī, OECD Latvijas IKP pieaugumu &scaron;im gadam prognozēja 3,9% apmērā.</p> <p>Latvijā saskaņotais patēriņa cenu indekss, kā&nbsp;prognozē OECD, &scaron;ogad pieaugs par 2,6%, bet nākamgad palielināsies par 2,5%. Savukārt bezdarba līmenis Latvijā &scaron;ogad būs&nbsp;7%, bet nākamgad&nbsp;&mdash; 6,8%, lēsts prognozēs.</p> <p>OECD&nbsp;norāda, ka&nbsp;ekonomikas izaugsme Latvijā palēninās, jo&nbsp;eksporta tirgu situācija pasliktinās un&nbsp;palēninās Eiropas Savienības fondu apguve. Vienlaikus mājsaimniecību patēriņ&scaron; veicina ekonomikas izaugsmi, lai gan algu kāpums pakāpeniski arī cels inflāciju. Organizācija arī apsveica Latvijas jaunās valdības apņēmību cīnīties pret ēnu ekonomiku un&nbsp;finan&scaron;u noziegumiem.</p> <p>Igaunijai OECD &scaron;ogad prognozē Baltijas valstīs straujāko ekonomikas izaugsmi 3,2% apmērā, kas nākamgad palēnināsies līdz 2,8%. Patēriņa cenas Igaunijā &scaron;ogad pieaugs par 1,7%, bet nākamgad&nbsp;&mdash; par 2,3%, prognozē OECD. Savukārt bezdarbs Igaunijā, pēc OECD&nbsp;aplēsēm, &scaron;ogad sasniegs 5,3%, bet nākamgad būs 5,4%.</p> <p>Lietuvai organizācija prognozē IKP pieaugumu &scaron;ogad 2,9% apmērā, bet nākamgad IKP kāpumu Lietuvā sagaida 2,5% apmērā. Inflācijas rādītājs, kā&nbsp;lē&scaron; organizācija, Lietuvā gan &scaron;ogad, gan nākamgad būs 2,2%%. Prognozē teikts, ka&nbsp;bezdarba līmenis Lietuvā būs 5,9% &scaron;ogad un&nbsp;5,8% nākamgad.</p> <p>Pasaules ekonomikas izaugsmes prognoze &scaron;im gadam ir&nbsp;samazināta līdz 3,2%, nākamgad sagaidot 3,4% IKP pieaugumu. OECD&nbsp;norādīja, ka&nbsp;pasaules ekonomikas izaugsmi bremzē pieaugo&scaron;ie tirdzniecības konflikti un&nbsp;finan&scaron;u ievainojamība.</p> <p>Eirozonas ekonomikā kopumā OECD &scaron;ogad sagaida IKP kāpumu par 1,2%, bet nākamgad&nbsp;&mdash; par 1,4%. Eiropas lielākajā ekonomikā Vācijā tiek gaidīta ekonomikas izaugsme 0,7% &scaron;ogad, bet nākamgad&nbsp;&mdash; 1,2%.</p> <p>Krievijā OECD &scaron;ogad prognozē IKP kāpumu par 1,4% un&nbsp;2,1% nākamgad, bet Ķīnā ekonomikas izaugsmes temps &scaron;ogad būs 6,2%, bet nākamgad palēnināsies līdz&nbsp;6%, lē&scaron; OECD.</p> <p>Lielbritānijā, kas gatavojas izstāties no&nbsp;Eiropas Savienības, &scaron;ogad, atbilsto&scaron;i OECD jaunākajām prognozēm, ekonomikas izaugsme būs 1,2%, bet nākamgad&nbsp;&mdash; 1%. Savukārt ASV OECD sagaida IKP pieaugumu 2,8% apmērā &scaron;ogad un&nbsp;2,3% apmērā nākamgad.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/21/oecd-prognoz-latvijai-atpalikanu-no-igaunijas-un-lietuvasTue, 21 May 2019 16:04:00 +0300Tue, 21 May 2019 16:04:00 +0300TELEGRAFГригорий АнтоновГригорий АнтоновNo<p>Ekonomiskās sadarbības un&nbsp;attīstības organizācija (OECD) savās jaunākajās prognozēs, kas publiskotas otrdien, Latvijai lē&scaron; lēnāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstu vidū.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/21/oecd-prognoz-latvijai-atpalikanu-no-igaunijas-un-lietuvasOECD prognozē Latvijai atpalik&scaron;anu no&nbsp;Igaunijas un&nbsp;LietuvasEkonomika&laquo;Getliņi EKO&raquo; apsver iespēju audzēt ārstniecisko marihuānuhttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/21/getlii-eko-apsver-iespju-audzt-rstniecisko-marihunu<p>Getliņu atkritumu poligona apsaimniekotājs &laquo;Getliņi EKO&raquo; apsver iespēju audzēt ārstniecisko marihuānu, jo&nbsp;tā&nbsp;dotu lielāku atdevi, nekā tomātu un&nbsp;gurķu audzē&scaron;ana, intervijā aģentūrai LETA pieļāva &laquo;Getliņi EKO&raquo; valdes priek&scaron;sēdētājs Imants Stirāns.</p><p>&nbsp;</p><p>Viņ&scaron; norādīja, ka&nbsp;papildus darbības veidus &laquo;Getliņi EKO&raquo; meklē, jo&nbsp;atkritumu pārstrādes procesā rodas enerģija, kuru citādi nav kur izmantot. Pērn &laquo;Getliņi EKO&raquo; atkritumu pārstrādes procesa rezultātā ieguva 24&nbsp;gigavatstundas (GWH) siltumenerģijas un&nbsp;31&nbsp;GWH elektroenerģijas, tādēļ uzņēmums ir&nbsp;ierīkojis siltumnīcas.</p> <p>Stirāns skaidroja, ka&nbsp;pievēr&scaron;anās ārstnieciskās marihuānas audzē&scaron;anai ļautu arī izvairīties no&nbsp;pārmetumiem par konkurences kropļo&scaron;anu dārzeņu tirgū.</p> <p>&laquo;Diemžēl ar&nbsp;mūsu siltumnīcu ir&nbsp;tā: ja&nbsp;pēdējā kārtā mums nebūtu pie&scaron;ķirta Eiropas Savienības fondu nauda, tad mūs to&nbsp;piespiestu vai nu&nbsp;slēgt, vai izīrēt kādam citam uzņēmumam. Lai gan mūsu tomātiem ir&nbsp;divas reizes augstākas cenas nekā citiem, mēs vienalga kropļojot konkurenci. Līdz ar&nbsp;to&nbsp;arī mūsu tomātu saimniecība ir&nbsp;situācijā, kad &scaron;odien tā&nbsp;ir, bet rīt to&nbsp;var slēgt,&raquo; viņ&scaron; sacīja, piebilstot, ka&nbsp;at&scaron;ķirībā no&nbsp;dārzeņiem, ārstnieciskās marihuānas aprite ir&nbsp;ļoti stingri regulēts un&nbsp;uzraudzīts tirgus, kam ar&nbsp;brīvu konkurenci nav lielas saistības.</p> <p>Viņ&scaron; pastāstīja, ka&nbsp;nesen uzņēmumā viesojās eksperti no&nbsp;Dānijas, kuri iepazīstināja ar&nbsp;ārstnieciskās marihuānas audzē&scaron;anas iespējām.</p> <p>Lai gan Latvijā ārstnieciskās marihuānas aprite nav atļauta, no&nbsp;&scaron;ā&nbsp;gada tā&nbsp;ir&nbsp;atļauta Lietuvā un&nbsp;arī Eiropas Komisija ir&nbsp;aicināta izstrādāt medicīniskās marihuānas legālās aprites nosacījumus.</p> <p>&laquo;Mums ir&nbsp;&bdquo;Grindeks&ldquo;, &bdquo;Olainfarm&ldquo;&nbsp;&mdash; kādēļ to&nbsp;kā&nbsp;izejvielu pirkt, ja&nbsp;to&nbsp;varam saražot pa&scaron;i? Galu galā to&nbsp;noteiktām diagnozēm tagad uzskata par labāku izejvielu pretsāpju zālēm, jo&nbsp;tā&nbsp;ir&nbsp;dabīga. Mums kā&nbsp;ražotājiem arī no&nbsp;tā&nbsp;būtu pilnīgi cita atdeve nekā no&nbsp;tomātiem. &Scaron;ajā gadījumā gan būtiski pieaugtu arī izmaksas, jo&nbsp;ir&nbsp;nepiecie&scaron;ama ļoti stingra dro&scaron;ības kontrole un&nbsp;uzraudzība, dokumentācija, bet potenciālie ienākumi vienalga to&nbsp;visu atsver,&raquo; atzina Stirāns.</p> <p>Atzīts, ka&nbsp;medikamenti, kuru ražo&scaron;anā izmantota marihuāna, ir&nbsp;noderīga ķīmijterapijas un&nbsp;izkliedētās sklerozes blakusefektu ārstē&scaron;anā.</p> <p>Jau ziņots, ka&nbsp;Eiropas Parlaments (EP) februārī pieņēma rezolūciju, kurā aicināja Eiropas Komisiju un&nbsp;Eiropas Savienības (ES) valstu varas iestādes skaidri nodalīt marihuānas lieto&scaron;anu medicīniskos nolūkos no&nbsp;citiem pielietojumiem. Rezolūcija deputāti aicina komisiju un&nbsp;ES dalībvalstis &laquo;pievērsties jautājumam par regulatīvajiem, finansiālajiem un&nbsp;kultūras &scaron;ķēr&scaron;ļiem, kas ietekmē zinātnisko izpēti par marihuānas lieto&scaron;anu medicīniskos nolūkos un&nbsp;izpēti par marihuānu kopumā&raquo;. EP&nbsp;deputāti arī aicina &scaron;ādiem pētījumiem atvēlēt pietiekamu finansējumu.</p> <p>&laquo;Getliņi EKO&raquo; nodarbojas ar&nbsp;Baltijas lielākā atkritumu poligona &laquo;Getliņi&raquo; apsaimnieko&scaron;anu Stopiņu novadā un&nbsp;īsteno lielāko vides aizsardzības projektu Baltijas valstīs. Kompānija &laquo;Getliņi EKO&raquo; reģistrēta 1997.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir&nbsp;5,995 miljoni eiro. Uzņēmums pieder Stopiņu novada domei (2,08%) un&nbsp;Rīgas domei (97,92%).</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/21/getlii-eko-apsver-iespju-audzt-rstniecisko-marihunuTue, 21 May 2019 13:37:00 +0300Tue, 21 May 2019 13:37:00 +0300TELEGRAFГригорий АнтоновГригорий АнтоновNo<p>Getliņu atkritumu poligona apsaimniekotājs &laquo;Getliņi EKO&raquo; apsver iespēju audzēt ārstniecisko marihuānu, jo&nbsp;tā&nbsp;dotu lielāku atdevi, nekā tomātu un&nbsp;gurķu audzē&scaron;ana, intervijā aģentūrai LETA pieļāva &laquo;Getliņi EKO&raquo; valdes priek&scaron;sēdētājs Imants Stirāns.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/21/getlii-eko-apsver-iespju-audzt-rstniecisko-marihunu&laquo;Getliņi EKO&raquo; apsver iespēju audzēt ārstniecisko marihuānuEkonomikaTre&scaron;o reizi izvērtējot elektrovilciena iepirkumu, par uzvarētāju atzina &laquo;&Scaron;koda&raquo;https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/21/treo-reizi-izvrtjot-elektrovilciena-iepirkumu-par-uzvartju-atzina-koda<p>AS&nbsp;&laquo;Pasažieru vilciens&raquo;, ņemot vērā Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumā pausto, pārvērtējis elektrovilcienu iepirkuma konkursa pretendentu piedāvājumus, un&nbsp;par uzvarētāju atzinusi Čehijas uzņēmumu &laquo;&Scaron;koda Vagonka&raquo; (&laquo;&Scaron;koda&raquo;), aģentūru LETA informēja uzņēmuma pārstāvis Egons Ālers.</p><p>&nbsp;</p><p>&laquo;&Scaron;koda&raquo; kopējā piedāvātā līgumcena 32&nbsp;jaunu elektrovilcienu ražo&scaron;anai un&nbsp;to&nbsp;uzturē&scaron;anai nepiecie&scaron;amā aprīkojuma piegādei ir&nbsp;241&nbsp;888&nbsp;753&nbsp;eiro. Līgumcenā ietilpst vilcienu, to&nbsp;uzturē&scaron;anai nepiecie&scaron;amā aprīkojuma piegāde, rezerves daļu fonda piegāde pirmajiem pieciem gadiem, kā&nbsp;arī personāla apmācība.</p> <p>&laquo;Atbilsto&scaron;i IUB norādēm, piesaistot tehniskos un&nbsp;juridiskos ekspertus, esam rūpīgi pārvērtēju&scaron;i pretendentu iesniegtos piedāvājumus. Iepirkumā iesaistīto pretendentu aktīvā cīņa par tiesībām piegādāt vilcienus liecina tikai par&nbsp;to, ka&nbsp;&scaron;is process ir&nbsp;atklāts un&nbsp;ir&nbsp;nodro&scaron;ināta vienlīdzīga attieksme pret visiem pretendentiem,&raquo; pauda &laquo;Pasažieru vilciens&raquo; valdes priek&scaron;sēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.</p> <p>Aģentūra LETA jau ziņoja, ka&nbsp;iepirkumā par tiesībām piegādāt 32&nbsp;jaunus elektrovilcienus sacentās četri pretendenti&nbsp;&mdash; Spānijas uzņēmums &laquo;Patentes Talgo S.L.&raquo; (&laquo;Talgo&raquo;), &Scaron;veices kompānijas &laquo;Stadler&raquo; Polijas meitasuzņēmums, Spānijas &laquo;Construcciones y&nbsp;Auxiliar de&nbsp;Ferrocarriles&raquo; (CAF) un&nbsp;Čehijas kompānija &laquo;&Scaron;koda Vagonka&raquo;.</p> <p>Sākotnēji &laquo;Pasažieru vilciens&raquo; par uzvarētāju elektrovilcienu iegādes iepirkumā atzina &laquo;Talgo&raquo;, kura piedāvātā līgumcena bija 225,303 miljoni eiro. Taču divi iepirkuma dalībnieki&nbsp;&mdash; &laquo;&Scaron;koda Vagonka&raquo; un&nbsp;CAF iesniedza IUB sūdzības par sarunu procedūru. Izskatot sūdzības, IUB aizliedza &laquo;Pasažieru vilcienam&raquo; slēgt līgumu ar&nbsp;&laquo;Talgo&raquo; par elektrovilcienu piegādi, savukārt, atkārtoti izvērtējot jauno elektrovilcienu iepirkumā iesniegtos piedāvājumus, &laquo;Pasažieru vilciens&raquo; nolēma iegādāties vilcienus no&nbsp;&laquo;&Scaron;koda Vagonka&raquo;, kura piedāvātā līgumcena ir&nbsp;241,889 miljoni eiro.</p> <p>Iepirkuma konkursā uzvarētājs tika mainīts, jo&nbsp;&laquo;Pasažieru vilciens&raquo; ņēma vērā IUB ieteikumus par&nbsp;to, ka&nbsp;jāizvērtē cita elektroenerģijas cena. Pārvērtējot vilcienu izmaksas dzīves ciklā, izdevīgākais piedāvājums bija &laquo;&Scaron;koda Vagonka&raquo;. &laquo;Talgo&raquo; piedāvātā cena bija lētāka, taču vilcienu apkopes un&nbsp;uzturē&scaron;anas izmaksas 35&nbsp;gadu ciklā &laquo;&Scaron;koda Vagonka&raquo; bija mazākas, līdz ar&nbsp;to&nbsp;mazākas arī kopējās izmaksas.</p> <p>&laquo;Talgo&raquo; iesniedza IUB sūdzību par sarunu procedūrā izvēlēto uzvarētāju. Izskatot sūdzību, birojs 2019.gada marta beigās aizliedza &laquo;Pasažieru vilcienam&raquo; slēgt iepirkuma līgumu ar&nbsp;&laquo;&Scaron;koda Vagonka&raquo; un&nbsp;uzdeva atcelt iepirkuma komisijas lēmumu par sarunu procedūras rezultātiem. Tāpat IUB uzdeva &laquo;Pasažieru vilcienam&raquo; 20&nbsp;darbadienu laikā no&nbsp;lēmuma paziņo&scaron;anas dienas novērst iesniegumu izskatī&scaron;anas komisijas konstatētos pārkāpumus, atkārtoti izvērtējot sarunu procedūrā iesniegtos piedāvājumus. Aprīļa beigās IUB termiņu pārkāpumu novēr&scaron;anai un&nbsp;pretendentu izvērtē&scaron;anai &laquo;Pasažieru vilcienam&raquo; pagarināja līdz 22.maijam.</p> <p>&laquo;Pasažieru vilciens&raquo; ir&nbsp;izveidots 2001.gadā, nodalot iek&scaron;zemes pasažieru pārvadājumus no&nbsp;&laquo;Latvijas dzelzceļa&raquo; veiktajām funkcijām. Iepriek&scaron; &laquo;Pasažieru vilciens&raquo; 100% bija &laquo;Latvijas dzelzceļa&raquo; meitasuzņēmums, taču 2008.gada oktobrī tas tika pārveidots par valsts uzņēmumu.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/21/treo-reizi-izvrtjot-elektrovilciena-iepirkumu-par-uzvartju-atzina-kodaTue, 21 May 2019 12:57:00 +0300Tue, 21 May 2019 12:57:00 +0300TELEGRAFГригорий АнтоновГригорий АнтоновNo<p>AS&nbsp;&laquo;Pasažieru vilciens&raquo;, ņemot vērā Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumā pausto, pārvērtējis elektrovilcienu iepirkuma konkursa pretendentu piedāvājumus, un&nbsp;par uzvarētāju atzinusi Čehijas uzņēmumu &laquo;&Scaron;koda Vagonka&raquo; (&laquo;&Scaron;koda&raquo;), aģentūru LETA informēja uzņēmuma pārstāvis Egons Ālers.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/21/treo-reizi-izvrtjot-elektrovilciena-iepirkumu-par-uzvartju-atzina-kodaTre&scaron;o reizi izvērtējot elektrovilciena iepirkumu, par uzvarētāju atzina &laquo;&Scaron;koda&raquo;Ekonomika&laquo;Atran Airlines&raquo; uzsāk regulāros kravas reisus no&nbsp;Ķīnas uz&nbsp;Latvijuhttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/21/atran-airlines-uzsk-regulros-kravas-reisus-no-nas-uz-latviju<p>Krievijas &laquo;Volga-Dnepr Group&raquo; koncernā ietilpsto&scaron;ais gaisa pārvadātājs &laquo;Atran Airlines&raquo; ir&nbsp;uzsācis pirmos Baltijā regulāros tie&scaron;os kravas reisus no&nbsp;strauji augo&scaron;ā Ķīnas tehnoloģiju centra un&nbsp;e-komercijas mājvietas Handžou uz&nbsp;lidostu &laquo;Rīga&raquo;, informēja VAS &laquo;Starptautiskā lidosta &bdquo;Rīga&ldquo;&raquo;.</p><p>&nbsp;</p><p>&laquo;Atran Airlines&raquo; veiks lidojumus mar&scaron;rutā Handžou-Rīga katru ceturtdienu ar&nbsp;gaisa kuģi &laquo;Boeing 737-800BCF&raquo;, nodro&scaron;inot vairāk nekā 23&nbsp;tonnu kravas kapacitāti Ķīnas &laquo;Alibaba Group&raquo; e-komercijas sūtījumu loģistikas uzņēmumam &laquo;Cainiao Network&raquo;.</p> <p>Jaunais mar&scaron;ruts ir&nbsp;vēl viens solis sadarbības veicinā&scaron;anā starp &laquo;Volga-Dnepr Group&raquo; un&nbsp;&laquo;Cainiao Network&raquo;, īstenojot sapra&scaron;anās memorandu, kas tika parakstīts 2018.gada beigās ar&nbsp;mērķi nostiprināt &laquo;Volga-Dnepr Group&raquo; pozīcijas pārrobežu pārvadājumu tirgū un&nbsp;kopīgi veidot globālu viedo tehnoloģiju loģistikas tīklu, lai apmierinātu augo&scaron;o pieprasījumu pēc e-komercijas pārvadājumiem, norādīja &laquo;Atran Airlines&raquo;.</p> <p>&laquo;Handžou-Rīgas mar&scaron;ruta atklā&scaron;ana ir&nbsp;kopīgas sadarbības rezultāts, analizējot pieaugo&scaron;o pieprasījumu pēc pārrobežu sūtījumiem un&nbsp;meklējot labāko piedāvājumu patērētājiem. &bdquo;Atran Airlines&ldquo; piedāvās kravas savienojumu starp Jandzi upes deltas reģiona lielāko pilsētu Handžou un&nbsp;Rīgu, kas nodro&scaron;ina savienojamību gan ar&nbsp;Krievijas, gan Eiropas Savienības tirgiem. Papildus tam mūsu klienti novērtēs iknedēļas gaisa kravu pārvadājumus no&nbsp;Rīgas uz&nbsp;Maskavu (Vnukovo) ar&nbsp;tālāku iek&scaron;zemes un&nbsp;NVS valstu savienojumu iespēju,&raquo; norādīja &laquo;Atran Airlines&raquo; ģenerāldirektors Dmitrijs Obsharovs.</p> <p>&laquo;Līdz ar&nbsp;&bdquo;Atran&ldquo; ienāk&scaron;anu lidosta &bdquo;Rīga&ldquo; ir&nbsp;kļuvusi par pirmo Baltijas lidostu, no&nbsp;kuras tiks veikti tie&scaron;ie regulārie e-komercijas kravu pārvadājumi no&nbsp;Ķīnas. Tas sniedz iespējas gan uzņēmējiem, gan Baltijas valstu reģiona un&nbsp;Ķīnas ekonomiskajai sadarbībai kopumā, īpa&scaron;i ņemot vērā&nbsp;to, ka&nbsp;&bdquo;Atran&ldquo; nodro&scaron;inās arī savienojumu ar&nbsp;Krieviju, tādejādi sniedzot jaunas iespējas Baltijas valstu eksportētājiem.</p> <p>&Scaron;ī&nbsp;programma nebūtu iespējama bez visu pu&scaron;u aktīva un&nbsp;produktīva kopdarba, tāpēc vēlos pateikties gan gaisa pārvadātājam, gan Latvijas Pastam, gan valsts iestādēm, it&nbsp;īpa&scaron;i Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldei, par efektīvu sadarbību programmas ievie&scaron;anā un&nbsp;īsteno&scaron;anā,&raquo; norādīja lidostas &laquo;Rīga&raquo; valdes priek&scaron;sēdētāja Ilona Līce.</p> <p>Gaisa kravu pārvadātājs &laquo;Atran Airlines&raquo;, kura flotē ir&nbsp;gaisa kuģi &laquo;Boeing 737-400SF&raquo; un&nbsp;&laquo;Boeing 737-800BCF&raquo;, papla&scaron;ina savu mar&scaron;rutu tīklu un&nbsp;floti, lai attīstītu gaisa savienojumus pieaugo&scaron;o e-komercijas pārvadājumu pieprasījuma starp Ķīnu un&nbsp;Krieviju nodro&scaron;inā&scaron;anai.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/21/atran-airlines-uzsk-regulros-kravas-reisus-no-nas-uz-latvijuTue, 21 May 2019 10:50:00 +0300Tue, 21 May 2019 10:50:00 +0300TELEGRAFПетр ТелеграфовПетр ТелеграфовNo<p>Krievijas &laquo;Volga-Dnepr Group&raquo; koncernā ietilpsto&scaron;ais gaisa pārvadātājs &laquo;Atran Airlines&raquo; ir&nbsp;uzsācis pirmos Baltijā regulāros tie&scaron;os kravas reisus no&nbsp;strauji augo&scaron;ā Ķīnas tehnoloģiju centra un&nbsp;e-komercijas mājvietas Handžou uz&nbsp;lidostu &laquo;Rīga&raquo;, informēja VAS &laquo;Starptautiskā lidosta &bdquo;Rīga&ldquo;&raquo;.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/21/atran-airlines-uzsk-regulros-kravas-reisus-no-nas-uz-latviju&laquo;Atran Airlines&raquo; uzsāk regulāros kravas reisus no&nbsp;Ķīnas uz&nbsp;LatvijuEkonomikaLatvijā uz&nbsp;ielas var apturēt un&nbsp;uzlikt sodu kontrabandas smēķētājamhttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/21/latvij-uz-ielas-var-apturt-un-uzlikt-sodu-kontrabandas-smtju<p>Kontrabandas apkaro&scaron;anas ietvaros policistiem ir&nbsp;tiesības pieprasīt jebkuram smēķētājam uzrādīt cigare&scaron;u paciņu. Ja&nbsp;uz&nbsp;tās nebūs Latvijas akcīzes markas, var piemērot naudas sodu.</p><p>&nbsp;</p><p>Saskaņā ar&nbsp;Administratīvo pārkāpumu kodeksa 169(3). pantu, ja&nbsp;tiek pārkāpti ar&nbsp;akcīzes nodokli apliekamo preču aprites noteikumi, fiziskajām personām var uzlikt naudas sodu no&nbsp;70&nbsp;līdz 700&nbsp;eiro, juridiskajām personām&nbsp;&mdash; no&nbsp;70&nbsp;līdz 700&nbsp;000&nbsp;eiro. Konfiscējot preci un&nbsp;transportlīdzekli tā&nbsp;pārvadā&scaron;anai vai bez konfiskācijas.</p> <p>Kaut arī kontrabandas cigare&scaron;u īpatsvars Latvijā mazinās, tas joprojām paliek pietiekami liels. Pēc kompānijas &laquo;Nielsen&raquo; datiem, pa&scaron;laik tas ir&nbsp;nedaudz mazāks par 20&nbsp;%&nbsp;&mdash; 2018. gada ceturtajā ceturksnī kontrabanda veidoja 19,8&nbsp;% no&nbsp;izsmēķēto cigare&scaron;u daudzuma.</p> <p>Pētnieki norāda, ka&nbsp;&scaron;is ir&nbsp;viszemākais rādītājs kop&scaron; 2010. gada. Vēl nesen tas bija ievērojami lielāks&nbsp;&mdash; 30&nbsp;%.</p> <p>Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls sarunā ar&nbsp;žurnālistiem atzina, ka&nbsp;kontrabandas daļa vēl joprojām ir&nbsp;ļoti liela, jo&nbsp;tā&nbsp;ir&nbsp;ļoti izdevīga nodarbe tiem, kam izdodas ievest &scaron;o&nbsp;preci no&nbsp;Krievijas un&nbsp;Baltkrievijas. Cigare&scaron;u cenas tur ir&nbsp;ievērojami zemākas nekā Latvijā.</p> <p>Pērn tiesībsargājo&scaron;o iestāžu darbinieki izņema rekordlielu kontrabandas cigare&scaron;u daudzumu&nbsp;&mdash; 93&nbsp;miljonus. Taču virspeļņa no&nbsp;kontrabandas ir&nbsp;tāda, ka&nbsp;kompensē &scaron;os riskus ēnas uzņēmējiem.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/21/latvij-uz-ielas-var-apturt-un-uzlikt-sodu-kontrabandas-smtjuTue, 21 May 2019 07:22:00 +0300Tue, 21 May 2019 07:22:00 +0300TELEGRAFПетр ТелеграфовПетр ТелеграфовNo<p>Kontrabandas apkaro&scaron;anas ietvaros policistiem ir&nbsp;tiesības pieprasīt jebkuram smēķētājam uzrādīt cigare&scaron;u paciņu. Ja&nbsp;uz&nbsp;tās nebūs Latvijas akcīzes markas, var piemērot naudas sodu.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/21/latvij-uz-ielas-var-apturt-un-uzlikt-sodu-kontrabandas-smtjuLatvijā uz&nbsp;ielas var apturēt un&nbsp;uzlikt sodu kontrabandas smēķētājamEkonomikaLDz padome atteicās atlaist valdes priek&scaron;sēdētāju Edvīnu Bērziņuhttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/20/ldz-padome-atteics-atlaist-valdes-prieksdtju-edvnu-brziu<p>AS&nbsp;&laquo;Latvijas dzelzceļ&scaron;&raquo; (LDz) padome pirmdien sēdē nelēma par valdes priek&scaron;sēdētāja Edvīna Bērziņa un&nbsp;divu valdes locekļu&nbsp;&mdash; Aivara Strak&scaron;as un&nbsp;Aiņa Stūrmaņa atcel&scaron;anu no&nbsp;amata, bet pieņēma lēmumu sākt uzņēmuma funkcionālo auditu, aģentūrai LETA norādīja padomes priek&scaron;sēdētājs Jānis Lange.</p><p>&nbsp;</p><p>&Scaron;odien notika LDz padomes sēde, kurā tika pieņemts lēmums uzsākt uzņēmuma funkcionālo auditu, vērtējot uzņēmuma pārvaldības modeli un&nbsp;prezidentu padomes nepiecie&scaron;amību. Tiks vērtētas uzņēmuma ģenerāldirekcijas un&nbsp;struktūrvienību funkcijas un&nbsp;to&nbsp;iespējamā dublē&scaron;anās. Tāpat padome uzdeva LDz valdei sniegt papildu informāciju un&nbsp;detalizētus skaidrojumus par vagonu iznomā&scaron;anas kārtību.</p> <p>&laquo;Padome var pieņemt lēmumus tikai balstoties uz&nbsp;faktiem. Uzlabot pārvaldību tik valstiski nozīmīgā uzņēmumā kā&nbsp;LDz ir&nbsp;ļoti svarīgi, un&nbsp;padomes uzdevums ir&nbsp;&scaron;o&nbsp;procesu virzīt,&raquo; uzsvēra Lange.</p> <p>&laquo;Tie&scaron;i tāpēc padome pieņēma lēmumu uzsākt uzņēmumā funkcionālo auditu. Sagaidām, ka&nbsp;tas sniegs atbildes uz&nbsp;daudziem jautājumiem, tai skaitā par prezidentu padomes nepiecie&scaron;amību. Publiski ir&nbsp;izskanēju&scaron;i pārmetumi par iespējamajiem pārkāpumiem, un&nbsp;padomes uzdevums ir&nbsp;pārbaudīt vai &scaron;ādiem pārmetumiem ir&nbsp;pamats. Tāpēc tiek pieprasīta arī papildu informācija no&nbsp;valdes par vagonu iznomā&scaron;anas kārtību,&raquo; pauda Lange.</p> <p>Viņ&scaron; norādīja, ka&nbsp;vairākkārt ir&nbsp;publiski izskanēju&scaron;as bažas par LDz izdevumu sabiedriskajām attiecībām, sponsorē&scaron;anai un&nbsp;reklāmai pamatotību un&nbsp;samērīgumu, tāpēc jau tagad notiek neatkarīgais audits, kurā tiek izvērtēti visi līgumi. &laquo;Skaidrs, ka&nbsp;ir&nbsp;nepiecie&scaron;ami skaidri kritēriji, pēc kuriem valsts uzņēmums veic sadarbību ar&nbsp;pakalpojumus sniedzējiem, ir&nbsp;jābūt saprotamiem kritērijiem par iespēju saņemt atbalstu no&nbsp;valsts uzņēmuma, kā&nbsp;arī publiski pieejamai informācijai par tiem, lai ikviens pretendents varētu ar&nbsp;to&nbsp;iepazīties un&nbsp;sniegt savus sadarbības piedāvājumus, piemēram, sporta atbalstam. &Scaron;ādu kritēriju izstrāde un&nbsp;publisko&scaron;ana būs nākamais solis pēc audita,&raquo; teica Lange.</p> <p>Viņ&scaron; pauda, ka&nbsp;maija sākumā satiksmes ministrs nāca klajā ar&nbsp;pārmetumiem LDz valdei par iespējamajiem pārkāpumiem. Tostarp ministrs norādīja uz&nbsp;uzņēmuma sabiedrisko attiecību, mārketinga un&nbsp;reklāmas izdevumu apjomu un&nbsp;pamatotību. Lange norādīja, ka&nbsp;jau maija sākumā LDz padome bija uzdevusi valdei veikt neatkarīgu auditu par LDz un&nbsp;tās iz&scaron;ķiro&scaron;ajā ietekmē eso&scaron;o meitas sabiedrību noslēgto sabiedrisko attiecību, mārketinga, sponsorē&scaron;anas un&nbsp;reklāmas līgumiem. &Scaron;āds audits tiek veikts jau kop&scaron; maija sākuma un&nbsp;rezultāti ir&nbsp;gaidāmi vasaras vidū.</p> <p>Lange norādīja, ka&nbsp;ministrs arī pauda bažas par kārtību, kādā tiek iznomāti LDz koncernam piedero&scaron;ie vagoni. Iepriek&scaron; padome pieprasīja uzņēmuma valdei sniegt skaidrojumus. Saņemtā informācija nav pilnīga, tāpēc padome &scaron;odien uzdeva sniegt detalizētus paskaidrojumus, tai skaitā par&nbsp;to, cik reizes ir&nbsp;sniegti atteikumi vagonu nomai laika periodā no&nbsp;2018.gada 1.janvāra, cik reizes &scaron;ajā periodā tika piemērotas samazinātās nomas maksas likmes un&nbsp;kāpēc, kā&nbsp;arī citus.</p> <p>Savukārt attiecībā uz&nbsp;iespējamajiem konkurences pārkāpumiem Konkurences padome jau ir&nbsp;uzsākusi lietu par iespējamajiem konkurences pārkāpumiem un&nbsp;veic izmeklē&scaron;anu, skaidroja padomes priek&scaron;sēdētājs.</p> <p>&Scaron;odien pieprasītie skaidrojumi LDz valdei jāsniedz padomei līdz piektdienai. Savukārt uzņēmuma funkcionālais audits ir&nbsp;jāuzsāk tuvākajā laikā.</p> <p>Kā&nbsp;ziņots, 7.maijā, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) izteica neuzticību LDz valdes priek&scaron;sēdētājam Edvīnam Bērziņam, valdes loceklim Aivaram Strak&scaron;as un&nbsp;valdes loceklim Ainim Stūrmanim, un&nbsp;rosinās uzņēmuma padomi viņus atstādināt no&nbsp;amata. LDz valdē strādā arī Ēriks &Scaron;muksts.</p> <p>Ministrs informēja, ka&nbsp;galvenie pārmetumi saistīti ar&nbsp;iespējamu konkurences kropļo&scaron;anu, kas draud ar&nbsp;smagām sekām gan &laquo;Latvijas dzelzceļam&raquo;, gan Latvijas valstij. Ministra rīcībā nonākusi informācija arī par iespējami koruptīviem darījumiem, attiecīgo informāciju nododot izmeklē&scaron;anai Korupcijas novēr&scaron;anas un&nbsp;apkaro&scaron;anas birojam (KNAB). Tāpat konstatēti vairāki finansiāli apjomīgi saimnieciskie darījumi, tostarp mārketinga un&nbsp;reklāmas līgumi vairāku miljonu eiro vērtībā, kas liek domāt, ka&nbsp;valde nav rīkojusies kā&nbsp;krietns un&nbsp;rūpīgs saimnieks.</p> <p>&laquo;Padomei tika iesniegta visa nepiecie&scaron;amā informācija. Cik es&nbsp;zinu, padome ir&nbsp;sanākusi uz&nbsp;sēdēm, kā&nbsp;arī ir&nbsp;izprasīta informācija no&nbsp;valdes locekļiem. Padome strādā un&nbsp;tagad tās kompetencē ir&nbsp;pieņemt izsvērtu lēmumu,&raquo; teica Linkaits.</p> <p>Tāpat Linkaits izteica cerību, ka&nbsp;LDz padome pieņems atbilsto&scaron;u lēmumu. &laquo;Es&nbsp;savu viedokli esmu pateicis. Ņemot vērā to&nbsp;informāciju, kas ir&nbsp;manā rīcībā, tur vienkār&scaron;i nevarēja būt citu variantu. Tālākais tie&scaron;ām ir&nbsp;padomes rokās. Es&nbsp;ticu, ka&nbsp;padome pieņems atbilsto&scaron;u lēmumu,&raquo; viņ&scaron; sacīja, piebilstot, ka&nbsp;Latvijā ir&nbsp;demokrātija un&nbsp;uzņēmuma padome var lemt arī savādāk, nekā uzskata ministrs.</p> <p>Savukārt LDz valdes locekļi 10.maijā paziņoja, ka&nbsp;Linkaita izteiktie paziņojumi par kompānijas vadību ir&nbsp;vērsti uz&nbsp;mērķtiecīgu &laquo;Latvijas dzelzceļa&raquo; sagatavo&scaron;anu privatizācijai.</p> <p>&laquo;Latvijas dzelzceļ&scaron;&raquo; ir&nbsp;publiskās lieto&scaron;anas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un&nbsp;koncerna &laquo;Latvijas dzelzceļ&scaron;&raquo; valdo&scaron;ais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī se&scaron;as meitassabiedrības&nbsp;&mdash; &laquo;LatRailNet&raquo;, kas veic infrastruktūras maksas noteik&scaron;anu un&nbsp;dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, &laquo;LDZ Cargo&raquo;, kas nodro&scaron;ina dzelzceļa kravu pārvadājumus un&nbsp;starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un&nbsp;uzturē&scaron;anas uzņēmums &laquo;LDZ infrastruktūra&raquo;, rito&scaron;ā sastāva remonta un&nbsp;uzturē&scaron;anas uzņēmums &laquo;LDZ rito&scaron;ā sastāva serviss&raquo;, apsardzes uzņēmums &laquo;LDZ apsardze&raquo;, kā&nbsp;arī loģistikas uzņēmums &laquo;LDZ loģistika&raquo;.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/20/ldz-padome-atteics-atlaist-valdes-prieksdtju-edvnu-brziuMon, 20 May 2019 18:06:00 +0300Mon, 20 May 2019 18:06:00 +0300TELEGRAFГригорий АнтоновГригорий АнтоновNo<p>AS&nbsp;&laquo;Latvijas dzelzceļ&scaron;&raquo; (LDz) padome pirmdien sēdē nelēma par valdes priek&scaron;sēdētāja Edvīna Bērziņa un&nbsp;divu valdes locekļu&nbsp;&mdash; Aivara Strak&scaron;as un&nbsp;Aiņa Stūrmaņa atcel&scaron;anu no&nbsp;amata, bet pieņēma lēmumu sākt uzņēmuma funkcionālo auditu, aģentūrai LETA norādīja padomes priek&scaron;sēdētājs Jānis Lange.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/20/ldz-padome-atteics-atlaist-valdes-prieksdtju-edvnu-brziuLDz padome atteicās atlaist valdes priek&scaron;sēdētāju Edvīnu BērziņuEkonomikaLatvijā visvairāk pelna lauksaimnieki no&nbsp;Zemgaleshttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/19/latvij-visvairk-pelna-lauksaimnieki-no-zemgales<p>Lauksaimniecības nozarē Latvijā visienesīgāk ir&nbsp;audzēt graudus, intensīvi ražot pienu, kā&nbsp;arī audzēt dārzeņus, augļus un&nbsp;ogas lielās saimniecībās, secināts Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) vado&scaron;ā pētnieka Alekseja Nipera pētījumā.</p><p>&nbsp;</p><p>Pētnieka, kā&nbsp;arī Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un&nbsp;tie&scaron;ā atbalsta departamenta detalizēts izvērtējums iezīmē lauksaimniecības nozares attīstības tendences un&nbsp;liek uzdot jautājumus, kādu saimnieko&scaron;anu nākotnē atbalstīt ar&nbsp;mērķi stiprināt konkurētspēju, nodro&scaron;ināt apdzīvotu lauku vidi un&nbsp;risināt vides aizsardzības un&nbsp;klimata izmaiņu problēmas. Ekonomiskā analīze liecina, ka&nbsp;ienesīgākā saimnieko&scaron;ana ir&nbsp;graudu audzē&scaron;ana lielā saimniecībā, intensīva piena ražo&scaron;ana, kā&nbsp;arī dārzeņu, augļu un&nbsp;ogu ražo&scaron;ana lielās saimniecībās.</p> <p>Pētījums liecina, ka&nbsp;18&nbsp;gadu laikā Latvijas lauksaimniecības produkcijas izlaide jeb vērtība augusi no&nbsp;nepilniem 500 miljoniem eiro 2000.gadā līdz 1,3 miljardiem eiro 2018.gadā. Būtiskākais pieaugums bijis graudkopībā, kur saražotais graudu apjoms tonnās &scaron;ajā laika posmā kāpis no&nbsp;miljons tonnām līdz 2,7 miljoniem tonnu, pa&scaron;nodro&scaron;inājumam sasniedzot 3,5&nbsp;reizes. Veiksmīgi attīstījusies arī piensaimniecība, kur pārstrādei nodotā piena apjoms pieaudzis no&nbsp;400&nbsp;000 tonnām līdz 813&nbsp;000 tonnām 2017.gadā. Saražotā piena apmērs kāpis mazāk būtiski&nbsp;&mdash; no&nbsp;810&nbsp;000 tonnu līdz miljonam tonnu 2017.gadā. Vairāk nekā pusi jeb&nbsp;60% no&nbsp;saražotā piena Latvija eksportē, bet puse no&nbsp;eksporta ir&nbsp;svaigpiens nevis pārstrādāti produkti.</p> <p>Pētījums arī liecina, ka&nbsp;kartupeļu ražo&scaron;ana samazinājusies no&nbsp;600&nbsp;000 tonnām līdz 408&nbsp;000&nbsp;tonnām, dārzeņu ražo&scaron;ana turas stabili virs 150&nbsp;000 tonnām atkarībā no&nbsp;gada, vienlaikus augļu un&nbsp;ogu ražo&scaron;ana ievērojamu samazinājusies,&nbsp;&mdash; ja&nbsp;2005.gadā Latvijā saražotas 55&nbsp;000&nbsp;tonnas, tad 2017.gadā vairs tikai 10&nbsp;900&nbsp;tonnu. Tikmēr gaļas liellopu audzē&scaron;anā dzīvnieku skaits kop&scaron; 2005.gada audzis no&nbsp;5000 līdz 49&nbsp;000. Cūkkopībā ražo&scaron;anas apjomi samazināju&scaron;ies no&nbsp;428&nbsp;000 līdz 321&nbsp;000&nbsp;cūkām.</p> <p>Saskaņā ar&nbsp;Nipera pētījumu lauksaimniecību skaits Latvijā ir&nbsp;ievērojami samazinājies&nbsp;&mdash; no&nbsp;180&nbsp;000 2001.gadā līdz 69&nbsp;900 2016.gadā. No&nbsp;tām&nbsp;64% ir&nbsp;ļoti mazas saimniecības, kurās standartizlaide ir&nbsp;līdz 4000&nbsp;eiro.</p> <p>LLU eksperts secinājis, ka&nbsp;tie&scaron;i saistībā ar&nbsp;ievērojamu ražo&scaron;anas intensifikāciju, turklāt visvairāk mazāk darbietilpīgajās nozarēs, pēdējo 18&nbsp;gadu laikā no&nbsp;apmēram 150 tūksto&scaron;iem līdz 70&nbsp;tūksto&scaron;iem samazinājies lauksaimniecībā nodarbināto skaits un&nbsp;izaugsmi piedzīvo tie&scaron;i graudkopības nozare.</p> <p>Vismazāk darba stundu viena hektāra apsaimnieko&scaron;anā prasa zāles appļau&scaron;ana lielās saimniecībās. Otra mazāk darbietilpīgākā ir&nbsp;graudu audzē&scaron;ana lielajās saimniecībās, kur viena hektāra apsaimnieko&scaron;anai nepiecie&scaron;amas tikai 15&nbsp;stundas, kamēr ļoti mazās saimniecībās tas prasa 60&nbsp;stundas. Darbietilpīgākās nozares ir&nbsp;augļu un&nbsp;dārzeņu ražo&scaron;ana. Zemgale kā&nbsp;teritorija ar&nbsp;tās lielo graudu audzētāju saimniecību īpatsvars ir&nbsp;vieta Latvijā, kur lauksaimniekiem ir&nbsp;iespējas visvairāk nopelnīt.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/19/latvij-visvairk-pelna-lauksaimnieki-no-zemgalesSun, 19 May 2019 15:06:00 +0300Sun, 19 May 2019 15:06:00 +0300TELEGRAFГригорий АнтоновГригорий АнтоновNo<p>Lauksaimniecības nozarē Latvijā visienesīgāk ir&nbsp;audzēt graudus, intensīvi ražot pienu, kā&nbsp;arī audzēt dārzeņus, augļus un&nbsp;ogas lielās saimniecībās, secināts Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) vado&scaron;ā pētnieka Alekseja Nipera pētījumā.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/19/latvij-visvairk-pelna-lauksaimnieki-no-zemgalesLatvijā visvairāk pelna lauksaimnieki no&nbsp;ZemgalesEkonomikaLidostā &laquo;Rīga&raquo; nākamnedēļ sagaidīs pirmo tie&scaron;o čarterlidojumu no&nbsp;Dienvidkorejashttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/19/lidost-rga-nkamned-sagaids-pirmo-tieo-arterlidojumu-no-dienvidkorejas<p>Lidostā &laquo;Rīga&raquo; piektdien, 24.maijā, tiks sagaidīts pirmais tie&scaron;ais komerciālais čarterlidojums no&nbsp;Dienvidkorejas galvaspilsētas Seulas, aģentūru LETA informēja AS&nbsp;&laquo;Starptautiskā lidosta &bdquo;Rīga&ldquo;&raquo; pārstāve Laura Karnīte.</p><p>&nbsp;</p><p>Svinīgā sagaidī&scaron;ana notiks plkst.17.55&nbsp;un to&nbsp;nodro&scaron;ina lidsabiedrība &laquo;Korean Air&raquo;.</p> <p>Lidojumu organizē viena no&nbsp;Korejas lielākajām tūrisma aģentūrām &laquo;Hanjin Travel&raquo;.</p> <p>Jau ziņots, ka&nbsp;&laquo;Starptautiskā lidosta &bdquo;Rīga&ldquo;&raquo; apgrozījums pagāju&scaron;ajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 60,787 miljoni eiro, kas ir&nbsp;par 11,3% vairāk nekā 2017.gadā, bet kompānijas peļņa pieauga 2,9 reizes un&nbsp;sasniedza 10,022 miljonus eiro.</p> <p>Starptautiskā lidosta &laquo;Rīga&raquo; ir&nbsp;lielākais aviosatiksmes mezgls Baltijas valstīs.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/19/lidost-rga-nkamned-sagaids-pirmo-tieo-arterlidojumu-no-dienvidkorejasSun, 19 May 2019 13:26:00 +0300Sun, 19 May 2019 13:26:00 +0300TELEGRAFГригорий АнтоновГригорий АнтоновNo<p>Lidostā &laquo;Rīga&raquo; piektdien, 24.maijā, tiks sagaidīts pirmais tie&scaron;ais komerciālais čarterlidojums no&nbsp;Dienvidkorejas galvaspilsētas Seulas, aģentūru LETA informēja AS&nbsp;&laquo;Starptautiskā lidosta &bdquo;Rīga&ldquo;&raquo; pārstāve Laura Karnīte.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/19/lidost-rga-nkamned-sagaids-pirmo-tieo-arterlidojumu-no-dienvidkorejasLidostā &laquo;Rīga&raquo; nākamnedēļ sagaidīs pirmo tie&scaron;o čarterlidojumu no&nbsp;DienvidkorejasEkonomikaJūs esat Latvijas &laquo;melnajos sarakstos&raquo;! Kā&nbsp;pārbaudīt, vai tā&nbsp;ir&nbsp;taisnība?https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/18/js-esat-latvijas-melnajos-sarakstos-k-prbaudt-vai-t-ir-taisnba<p>Cenas aug, daudziem rodas kārdinājums &laquo;piedot sev&raquo; kādu kredītu vai parādu. Bieži vien tā&nbsp;rīkojas tie, kas dodas pelnīt uz&nbsp;ārzemēm.</p><p>&nbsp;</p><p>Nedaudz pacietības, mēģinot neievērot parādu piedzinēju rīcības &mdash;, un&nbsp;it&nbsp;kā&nbsp;varētu dzīvot. Bet ko&nbsp;lai dara, ja&nbsp;kļūst vajadzīgs jauns kredīts? Tad arī eso&scaron;ie parādi liek sevi manīt visai nepatīkamā veidā.</p> <p>Pamatojoties ar&nbsp;parādnieka klātbūtni &laquo;melnajā sarakstā&raquo;, jauna aizdevuma izsnieg&scaron;anu var atteikt. Attiecīgā informācija glabājas datubāzē līdz 10&nbsp;gadiem.</p> <p>Kā&nbsp;var pārbaudīt, kas tie&scaron;i par jums ir&nbsp;atrodams &laquo;melnajos sarakstos&raquo;?</p> <p>Ja&nbsp;esat ņēmis kredītu bankā, ziņas par savu reputāciju varēsit iegūt <a href="https://www.bank.lv/pakalpojumi/kreditu-registra-izzina" target="_blank" rel="noopener">Latvijas Bankas mājaslapā</a>. Vajadzēs nosūtīt papīra vai elektronisku pieteikumu.</p> <p>Ir&nbsp;arī speciāli kredītinformācijas biroji.</p> <p>Līdz &scaron;im oficiālo licenci &scaron;ādai darbībai no&nbsp;Valsts datu inspekcijas ir&nbsp;saņēmu&scaron;i divi uzņēmumi: <a href="manakreditvesture.lv" target="_blank" rel="noopener">Kreditinformacijas Birojs</a> un&nbsp;<a href="crefobirojs.lv" target="_blank" rel="noopener">CREFO Birojs</a>.</p> <p> </p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/18/js-esat-latvijas-melnajos-sarakstos-k-prbaudt-vai-t-ir-taisnbaSat, 18 May 2019 21:11:00 +0300Sat, 18 May 2019 21:11:00 +0300TELEGRAFПетр ТелеграфовПетр ТелеграфовNo<p>Cenas aug, daudziem rodas kārdinājums &laquo;piedot sev&raquo; kādu kredītu vai parādu. Bieži vien tā&nbsp;rīkojas tie, kas dodas pelnīt uz&nbsp;ārzemēm.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/18/js-esat-latvijas-melnajos-sarakstos-k-prbaudt-vai-t-ir-taisnbaJūs esat Latvijas &laquo;melnajos sarakstos&raquo;! Kā&nbsp;pārbaudīt, vai tā&nbsp;ir&nbsp;taisnība?EkonomikaValsts kontrole: valsts attīstības nauda tiek tērēta bezatbildīgihttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/16/valsts-kontrole-valsts-attstbas-nauda-tiek-trta-bezatbildgi<p>Valstī ir&nbsp;izveidojusies kritiska situācija attīstības izdevumu plāno&scaron;anā un&nbsp;izlieto&scaron;anā, pabeidzot ikgadējās revīzijas par iestāžu 2018.gada pārskatu pareizību, secinājusi Valsts kontrole (VK).</p><p>&nbsp;</p><p>Kā&nbsp;aģentūru LETA informēja VK&nbsp;Sabiedrisko attiecību un&nbsp;iek&scaron;ējās komunikācijas daļas vadītāja Līga Krapāne, izvērtējot ministriju un&nbsp;valsts centrālo iestāžu gada pārskatus, revidenti nāku&scaron;i pie atzinuma, ka&nbsp;valsts attīstībai pie&scaron;ķirtā nauda nesasniedz mērķus.</p> <p>Gada pārskatu revīzijās&nbsp;VK primāri vērtē uzskaites pareizību, un&nbsp;2018.gads liecina, ka&nbsp;uzskaites un&nbsp;gada pārskatu sagatavo&scaron;anas kvalitāte iestādēs, salīdzinot ar&nbsp;iepriek&scaron;ējiem gadiem, nav mainījusies un&nbsp;ir&nbsp;apmierino&scaron;ā līmenī, informēja Krapāne.</p> <p>Tomēr papildus uzskaites pareizībai&nbsp;VK finan&scaron;u revīzijās veic arī tā&nbsp;sauktās atbilstības pārbaudes, kurās vērtē, vai pareizi uzskaitītais finansējums ir&nbsp;ticis izlietots atbilsto&scaron;i mērķim, kuram tika pieprasīts, tiesību aktiem, un&nbsp;vai tas ir&nbsp;devis plānoto rezultātu. &Scaron;o&nbsp;pārbaužu rezultāts licis&nbsp;VK celt trauksmi un&nbsp;aicināt atbildīgās amatpersonas pavērst savus lēmumus un&nbsp;rīcību sabiedrības intere&scaron;u virzienā.</p> <p>VK&nbsp;izlases kārtā pārbaudīja un&nbsp;sniedza 50&nbsp;atzinumus par atbilstības jautājumiem un&nbsp;vismaz&nbsp;50% gadījumu secināja, ka&nbsp;ir&nbsp;nepiecie&scaron;ama tūlītēja rīcība problēmu novēr&scaron;anai vai steidzami jāpārvērtē pasākuma turpinā&scaron;anas lietderība.</p> <p>Kā&nbsp;norāda&nbsp;VK, īpa&scaron;i kritiska situācija ir&nbsp;attīstības finansējuma plāno&scaron;anā un&nbsp;izlieto&scaron;anā&nbsp;&mdash; būtiskas problēmas konstatētas&nbsp;88% gadījumu, tostarp vismaz deviņi miljoni eiro ir&nbsp;iztērēti neatbilsto&scaron;i sākotnēji deklarētajiem mērķiem.</p> <p>Attīstības izdevumi ir&nbsp;resoriem ik&nbsp;gadu papildus pie&scaron;ķirtais budžeta finansējums tādu prioritā&scaron;u īsteno&scaron;anai, kuras valdība pat finansējuma nepietiekamības situācijā ir&nbsp;atzinusi par būtiskām un&nbsp;nekavējoties īstenojamām uz&nbsp;jostu savilk&scaron;anas rēķina citās nozarēs.</p> <p>Kā&nbsp;norāda&nbsp;VK, katru gadu iestādes iesaistās sava veida sacensībā par&nbsp;to, vai izdosies saņemt papildu valsts budžeta finansējumu prioritārām nozaru vajadzībām. Visām vajadzībām naudas nepietiek, tāpēc nozaru pieteikumi tiek vērtēti un&nbsp;savstarpēji salīdzināti. Tomēr &scaron;āda vērtē&scaron;ana notiek tikai budžeta izstrādes procesā. Tas rada priek&scaron;rocības tiem resoriem, kuru papildu finansējuma pieprasījumu &laquo;virsraksti&raquo; ir&nbsp;pietiekami iespaidīgi, tā&nbsp;neļaujot valdībai finansējumu nepie&scaron;ķirt.</p> <p>Tomēr, kā&nbsp;secinājusi&nbsp;VK, gada laikā papildu finansējumu ieguvu&scaron;ās iestādes nereti atskārst, ka&nbsp;finansējumu tādu vai citādu iemeslu dēļ nav iespējams izlietot, tas ticis pieprasīts pārāk lielā apjomā vai vienkār&scaron;i nav nepiecie&scaron;ams, jo&nbsp;prioritātes ir&nbsp;mainīju&scaron;ās, rezultātā tiek rosināts valdībai lemt par naudas pārdali. Savukārt &scaron;o&nbsp;pārdali valdība vairs neanalizē no&nbsp;valsts prioritā&scaron;u viedokļa. Tātad būtībā netiek finansēti ne&nbsp;sākotnēji izvirzītie prioritārie mērķi, ne&nbsp;arī citu nozaru prioritātes, kas iepriek&scaron; sacensībā par attīstības finansējumu to&nbsp;nesaņēma, bet būtu varēju&scaron;as saņemt, secināju&scaron;i revidenti.</p> <p>Vairumā gadījumu finansējumu atstāj sākotnējā resorā un&nbsp;tas tiek izlietots iestādes telpu remontiem, pamatlīdzekļu iepirkumiem, atlīdzības palielinājumam un&nbsp;citām kārtējām vajadzībām, norāda VK.</p> <p>Revīziju veicēju skatījumā, amatpersonām būtu jāapzinās, ka, &scaron;ādi rīkojoties, piemēram, 2018.gadā tika liegta iespēja finansēt tādus sabiedrībai svarīgus pasākumus kā&nbsp;eso&scaron;ā dzīvojamā fonda uzlabo&scaron;ana, organizētās noziedzības novēr&scaron;anas un&nbsp;apkaro&scaron;anas plāna īsteno&scaron;ana vai mācību līdzekļu izstrāde kompetenču pieejā balstītai vispārējai izglītībai.</p> <p>Turklāt &scaron;āda pieeja būtībā ļauj apiet tiesību aktos noteikto valsts budžeta plāno&scaron;anas un&nbsp;izvērtē&scaron;anas kārtību, jo&nbsp;finansējamie pasākumi netiek vērtēti ar&nbsp;vienotu pieeju, izvēloties valstiski nozīmīgākās prioritātes, norāda VK.</p> <p>VK&nbsp;ieskatā ir&nbsp;nepiecie&scaron;ama politiska iz&scaron;ķir&scaron;anās, lai fiskālās telpas nepietiekamības apstākļos mainītu ierasto pieeju atstāt resora rīcībā neizlietoto finansējumu, neļaujot to&nbsp;pārdalīt citiem pasākumiem resoru iek&scaron;ienē bez atkārtota salīdzino&scaron;a vērtējuma veik&scaron;anas.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/16/valsts-kontrole-valsts-attstbas-nauda-tiek-trta-bezatbildgiThu, 16 May 2019 11:43:00 +0300Thu, 16 May 2019 11:43:00 +0300TELEGRAFГригорий АнтоновГригорий АнтоновNo<p>Valstī ir&nbsp;izveidojusies kritiska situācija attīstības izdevumu plāno&scaron;anā un&nbsp;izlieto&scaron;anā, pabeidzot ikgadējās revīzijas par iestāžu 2018.gada pārskatu pareizību, secinājusi Valsts kontrole (VK).</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/16/valsts-kontrole-valsts-attstbas-nauda-tiek-trta-bezatbildgiValsts kontrole: valsts attīstības nauda tiek tērēta bezatbildīgiEkonomikaVilcienu sāga turpinās: tuvākajās dienās paziņos iepirkuma uzvarētājuhttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/15/vilcienu-sga-turpins-tuvkajs-diens-pazios-iepirkuma-uzvartju<p>AS&nbsp;&laquo;Pasažieru vilciens&raquo; tuvāko dienu laikā plāno tre&scaron;o reizi paziņot uzvarētāju elektrovilcienu iepirkumā, tre&scaron;dien Saeimas Publisko izdevumu un&nbsp;revīzijas komisijas sēdē sacīja kompānijas valdes priek&scaron;sēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.</p><p>&nbsp;</p><p>Viņ&scaron; norādīja, ka&nbsp;&laquo;Pasažieru vilciens&raquo; klausa Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) norādēm un&nbsp;tuvākajās dienās varēs paziņot uzvarētāju.</p> <p>Vienlaikus Grigulis pauda pārliecību, ka&nbsp;līdz &scaron;ā&nbsp;gada beigām līgums par elektrovilcienu piegādi tiks noslēgts.</p> <p>Savukārt satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) sacīja, ka&nbsp;problēmas ar&nbsp;elektrovilcienu iepirkumu rodas, jo&nbsp;&laquo;mēs izvirzām kaut kādus īpa&scaron;us, Latvijā vien saprotamus nosacījumus vilcienu specifikācijai&raquo;. Tostarp ministrs uzsvēra, ka&nbsp;iepirkuma nosacījumi ir&nbsp;tādi, ka&nbsp;ražotājam ir&nbsp;&laquo;jāizdomā īpa&scaron;s vilciena modelis tie&scaron;i Latvijai&raquo;. Savukārt, piedāvājot modeļus, kas dabā nepastāv, iepirkuma rezultātu pārsūdzē&scaron;ana pārvēr&scaron;as par juristu un&nbsp;ekspertu cīņu.</p> <p>Linkaits izteica cerību, ka&nbsp;līgums par elektrovilcienu iegādi līdz &scaron;ā&nbsp;gada beigām tiks noslēgts.</p> <p>Arī IUB vadītāja Dace Gaile piekrita ministram, ka&nbsp;pa&scaron;reiz notiek juridiska cīņa starp diviem pretendentiem un&nbsp;teica, ka&nbsp;nevar prognozēt, vai iepirkumu izdosies noslēgt. &laquo;Es&nbsp;nevaru prognozēt, kādas vēl sūdzības izdomās juridiskā puse. Abi pretendenti&nbsp;&mdash; &bdquo;&Scaron;koda&ldquo; un&nbsp;&bdquo;Talgo&ldquo;&nbsp;&mdash; ir&nbsp;ļoti tuvu viens otram un&nbsp;abi saredz iespēju uzvarēt,&raquo; viņa sacīja.</p> <p>Tāpat Gaile minēja, ka&nbsp;&laquo;Pasažieru vilciens&raquo; ievēro visas IUB uzliktās norādes, tomēr birojs nevar prognozēt, ka&nbsp;atkal nebūs kāda jauna sūdzība. &laquo;Es&nbsp;nevaru prognozēt, vai mēs varēsim pateikt&nbsp;&mdash; stop, nē, &scaron;ie iebildumi nav pareizi!&raquo; viņa atzina.</p> <p>Aģentūra LETA jau ziņoja, ka&nbsp;iepirkumā par tiesībām piegādāt 32&nbsp;jaunus elektrovilcienus sacentās četri pretendenti&nbsp;&mdash; Spānijas uzņēmums &laquo;Patentes Talgo S.L.&raquo; (&laquo;Talgo&raquo;), &Scaron;veices kompānijas &laquo;Stadler&raquo; Polijas meitasuzņēmums, Spānijas &laquo;Construcciones y&nbsp;Auxiliar de&nbsp;Ferrocarriles&raquo; (CAF) un&nbsp;Čehijas kompānija &laquo;&Scaron;koda Vagonka&raquo;.</p> <p>Sākotnēji &laquo;Pasažieru vilciens&raquo; par uzvarētāju elektrovilcienu iegādes iepirkumā atzina &laquo;Talgo&raquo;, kura piedāvātā līgumcena bija 225,303 miljoni eiro. Taču divi iepirkuma dalībnieki&nbsp;&mdash; &laquo;&Scaron;koda Vagonka&raquo; un&nbsp;CAF iesniedza Iepirkumu uzraudzības birojā sūdzības par sarunu procedūru. Izskatot sūdzības, IUB aizliedza &laquo;Pasažieru vilcienam&raquo; slēgt līgumu ar&nbsp;&laquo;Talgo&raquo; par elektrovilcienu piegādi, savukārt, atkārtoti izvērtējot jauno elektrovilcienu iepirkumā iesniegtos piedāvājumus, &laquo;Pasažieru vilciens&raquo; nolēma iegādāties vilcienus no&nbsp;&laquo;&Scaron;koda Vagonka&raquo;, kura piedāvātā līgumcena ir&nbsp;241,888 miljoni eiro.</p> <p>Iepirkuma konkursā uzvarētājs tika mainīts, jo&nbsp;&laquo;Pasažieru vilciens&raquo; ņēma vērā IUB ieteikumus par&nbsp;to, ka&nbsp;jāizvērtē cita elektroenerģijas cena. Pārvērtējot vilcienu izmaksas dzīves ciklā, izdevīgākais piedāvājums bija &laquo;&Scaron;koda Vagonka&raquo;. &laquo;Talgo&raquo; piedāvātā cena bija lētāka, taču vilcienu apkopes un&nbsp;uzturē&scaron;anas izmaksas 35&nbsp;gadu ciklā &laquo;&Scaron;koda Vagonka&raquo; bija mazākas, līdz ar&nbsp;to&nbsp;mazākas arī kopējās izmaksas.</p> <p>&laquo;Talgo&raquo; iesniedza IUB sūdzību par sarunu procedūrā izvēlēto uzvarētāju. Izskatot sūdzību, birojs 2019.gada marta beigās aizliedza &laquo;Pasažieru vilcienam&raquo; slēgt iepirkuma līgumu ar&nbsp;&laquo;&Scaron;koda Vagonka&raquo; un&nbsp;uzdeva atcelt iepirkuma komisijas lēmumu par sarunu procedūras rezultātiem. Tāpat IUB uzdeva &laquo;Pasažieru vilcienam&raquo; 20&nbsp;darbadienu laikā no&nbsp;lēmuma paziņo&scaron;anas dienas novērst iesniegumu izskatī&scaron;anas komisijas konstatētos pārkāpumus, atkārtoti izvērtējot sarunu procedūrā iesniegtos piedāvājumus. Aprīļa beigās IUB termiņu pārkāpumu novēr&scaron;anai un&nbsp;pretendentu izvērtē&scaron;anai &laquo;Pasažieru vilcienam&raquo; pagarināja līdz 22.maijam.</p> <p>&laquo;Pasažieru vilciens&raquo; ir&nbsp;izveidots 2001.gadā, nodalot iek&scaron;zemes pasažieru pārvadājumus no&nbsp;&laquo;Latvijas dzelzceļa&raquo; veiktajām funkcijām. Iepriek&scaron; &laquo;Pasažieru vilciens&raquo; 100% bija &laquo;Latvijas dzelzceļa&raquo; meitasuzņēmums, taču 2008.gada oktobrī tas tika pārveidots par valsts uzņēmumu.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/15/vilcienu-sga-turpins-tuvkajs-diens-pazios-iepirkuma-uzvartjuWed, 15 May 2019 15:22:00 +0300Wed, 15 May 2019 15:22:00 +0300TELEGRAFГригорий АнтоновГригорий АнтоновNo<p>AS&nbsp;&laquo;Pasažieru vilciens&raquo; tuvāko dienu laikā plāno tre&scaron;o reizi paziņot uzvarētāju elektrovilcienu iepirkumā, tre&scaron;dien Saeimas Publisko izdevumu un&nbsp;revīzijas komisijas sēdē sacīja kompānijas valdes priek&scaron;sēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/15/vilcienu-sga-turpins-tuvkajs-diens-pazios-iepirkuma-uzvartjuVilcienu sāga turpinās: tuvākajās dienās paziņos iepirkuma uzvarētājuEkonomikaStrauj&scaron; algu kāpums ir&nbsp;mīts: pieaugumu izjutu&scaron;i vien&nbsp;7% iedzīvotājuhttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/15/strauj-algu-kpums-ir-mts-pieaugumu-izjutui-vien-7-iedzvotju<p>Strauju algu kāpumu, kas pārsniedz&nbsp;10% no&nbsp;iepriek&scaron;ējā ienākumu līmeņa, gada laikā izjutu&scaron;i vien 7%&nbsp;Latvijas iedzīvotāju, aģentūrai LETA atzina &laquo;Swedbank&raquo; Finan&scaron;u institūta eksperte Evija Kropa, atsaucoties uz&nbsp;institūta veiktās aptaujas datiem.</p><p>&nbsp;</p><p>Viņa norādīja, ka&nbsp;atbilsto&scaron;i aptaujas datiem aizvadītajos 12&nbsp;mēne&scaron;os kopējais algu pieaugums bijis krietni mērenāks, un&nbsp;to&nbsp;lielākā vai mazākā mērā piedzīvojis katrs tre&scaron;ais jeb&nbsp;36% iedzīvotāju.</p> <p>Pēc aptaujas datiem, lielākoties darba algas pieaugums bijis salīdzino&scaron;i pieticīgs&nbsp;&mdash; līdz&nbsp;10% no&nbsp;iepriek&scaron;ējās algas. &Scaron;ādu atalgojuma kāpumu piedzīvoju&scaron;i&nbsp;29% aptaujāto. Tajā pa&scaron;ā laikā vairāk nekā pusei (52%) strādājo&scaron;o pēdējo 12&nbsp;mēne&scaron;u laikā atalgojums nav mainījies. Atalgojuma pieaugumu visspēcīgāk izjutu&scaron;i vidēji augstu (700-900 eiro pēc nodokļu nomaksas) un&nbsp;augstu (virs 900&nbsp;eiro) ienākumu saņēmēji.</p> <p>&laquo;Nereti nākas saskarties ar&nbsp;viedokli, ka&nbsp;atalgojums mainās biroja darbiniekiem, bet tie, kuri dara fizisku darbu, visbiežāk nekādas izmaiņas neizjūt. Aptaujas dati gan liecina, ka&nbsp;atalgojuma pieaugumu praktiski vienlīdz lielā mērā izjutu&scaron;i gan uzņēmumu un&nbsp;to&nbsp;struktūrvienību vadītāji (atzīst&nbsp;40%), gan speciālisti un&nbsp;biroja darbinieki (38%) un&nbsp;fiziska darba darītāji (40%). Jāteic arī, ka&nbsp;aptaujas rezultāti iezīmē vēl kāda cita būtiska raksturlieluma ietekmi uz&nbsp;algu kāpumu&nbsp;&mdash; pieprasījumu pēc konkrētām zinā&scaron;anām un&nbsp;prasmēm darba tirgū. Respektīvi, tie darbinieki, kuri jau &scaron;obrīd ir&nbsp;salīdzino&scaron;i augstu atalgoti, piedāvājot prasmes un&nbsp;zinā&scaron;anas, kas tirgū arīdzan tiek attiecīgi novērtētas, savu darba samaksu kāpina straujāk,&raquo; teica Kropa.</p> <p>Viņa norādīja, ka&nbsp;&scaron;obrīd darba ņēmējiem ir&nbsp;pateicīgs laiks, jo&nbsp;uzņēmumiem ir&nbsp;patiesi nepiecie&scaron;ams darbaspēks ar&nbsp;noteiktām prasmēm, par ko&nbsp;arī var sagaidīt salīdzino&scaron;i dāsnu atalgojumu. Turpinoties labvēlīgajām tendencēm ekonomikā, strādāt gribētājiem atrast darbu joprojām būs pietiekami viegli, kas ir&nbsp;laba ziņa tiem, kuri meklē darbu vai arīdzan vēlas ko&nbsp;mainīt savā profesionālajā jomā.</p> <p>Arī domājot par piemērotas darba vietas atra&scaron;anai nepiecie&scaron;amo laiku, iedzīvotāju viedoklis nav tik viennozīmīgs, un&nbsp;strādājo&scaron;o prognozes attiecībā uz&nbsp;nodarbinātību vērtējamas kā&nbsp;piesardzīgi optimistiskas, teica Kropa.</p> <p>Viņa informēja, ka, domājot par savām iespējām atrast darbu tā&nbsp;zaudē&scaron;anas gadījumā, 37% paudu&scaron;i pārliecību, ka&nbsp;līdzvērtīgu darbu spētu atrast laika posmā, kas nepārsniedz trīs mēne&scaron;us, kā&nbsp;arī praktiski tikpat liela daļa strādājo&scaron;o (39%) prognozē, ka&nbsp;tas prasītu salīdzino&scaron;i ilgu laiku&nbsp;&mdash; se&scaron;us mēne&scaron;us vai vairāk. Optimisms attiecībā uz&nbsp;atbilstību darba tirgus pieprasījumam raksturīgs lielākoties strādājo&scaron;ajiem vecumā līdz 40&nbsp;gadiem, pēcāk prognozēm kļūstot krietni pesimistiskākām, piemēram, 55% strādājo&scaron;o vecuma grupā no&nbsp;18&nbsp;līdz 29&nbsp;gadiem un&nbsp;48% vecumā no&nbsp;30&nbsp;līdz 39&nbsp;gadiem ir&nbsp;pārliecināti, ka&nbsp;darba zaudē&scaron;anas gadījumā līdzvērtīgas nodarbinātības pozīcijas atra&scaron;ana tiem prasītu ne&nbsp;vairāk par trim mēne&scaron;iem.</p> <p>&laquo;Līdz ar&nbsp;tehnoloģiju attīstību atsevi&scaron;ķas profesijas ir&nbsp;piedzīvoju&scaron;as pārmaiņas, bet vēl citas&nbsp;&mdash; radu&scaron;ās no&nbsp;jauna. Jauno zinā&scaron;anu un&nbsp;prasmju dēļ, ko&nbsp;pieprasa darba tirgus, atrast jaunu darbu var būt izaicino&scaron;i jebkurā vecumā. Lai nebūtu jāpiedzīvo stress, ko&nbsp;rada ilgsto&scaron;i nesekmīgi darba meklējumi, par savu profesionālo un&nbsp;personisko attīstību jārūpējas nepārtraukti. Veidi, kā&nbsp;to&nbsp;darīt, ir&nbsp;dažādi&nbsp;&mdash; gan valsts izveidotās mūžizglītības programmas, gan dažādi kursi un&nbsp;studiju programmas, kas pieejamas klātienē un&nbsp;arī attālināti,&raquo; sacīja Kropa.</p> <p>Pēc aktīvu apmēra &laquo;Swedbank&raquo; ir&nbsp;lielākā banka Latvijā.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/15/strauj-algu-kpums-ir-mts-pieaugumu-izjutui-vien-7-iedzvotjuWed, 15 May 2019 12:44:00 +0300Wed, 15 May 2019 12:44:00 +0300TELEGRAFГригорий АнтоновГригорий АнтоновNo<p>Strauju algu kāpumu, kas pārsniedz&nbsp;10% no&nbsp;iepriek&scaron;ējā ienākumu līmeņa, gada laikā izjutu&scaron;i vien 7%&nbsp;Latvijas iedzīvotāju, aģentūrai LETA atzina &laquo;Swedbank&raquo; Finan&scaron;u institūta eksperte Evija Kropa, atsaucoties uz&nbsp;institūta veiktās aptaujas datiem.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/15/strauj-algu-kpums-ir-mts-pieaugumu-izjutui-vien-7-iedzvotjuStrauj&scaron; algu kāpums ir&nbsp;mīts: pieaugumu izjutu&scaron;i vien&nbsp;7% iedzīvotājuEkonomikaLatvijā aug ēnu ekonomikas īpatsvarshttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/15/latvij-aug-nu-ekonomikas-patsvars<p>Jaunākais SSE Riga (Stockholm School of&nbsp;Economics in&nbsp;Riga) &laquo;Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs&raquo; uzrāda satrauco&scaron;u tendenci, proti, pieaugot ekonomikai Latvijā turpina pieaugt arī ēnu ekonomika. Atbilsto&scaron;i &scaron;odien publiskotajiem pētījuma rezultātiem, ēnu ekonomika Latvijā 2018. gadā sasniedz 24.2% no&nbsp;IKP, kas ir&nbsp;pieaugums par 2.2% salīdzinājumā ar&nbsp;2017. gadu.</p><p>&nbsp;</p><p>Ēnu ekonomikas apjoms 2018. gadā Lietuvā ir&nbsp;18.7% un&nbsp;Igaunijā&nbsp;16.7% no&nbsp;IKP. Gada laikā ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir&nbsp;pieaudzis par 0,5%, bet Igaunijā samazinājies par 1,5%. &Scaron;ādi dati tika prezentēti ikgadējajā Ēnu ekonomikas konferencē, ko&nbsp;devīto gadu pēc kārtas rīko SSE Riga un&nbsp;Latvijas Tirdzniecības un&nbsp;rūpniecības kamera sadarbībā ar&nbsp;Finan&scaron;u ministriju un&nbsp;biedrību BASE.</p> <p>Atbilsto&scaron;i pētījuma rezultātiem, visās trīs Baltijas valstīs nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente 2018. gadā (līdzīgi kā&nbsp;2017. gadā) ir&nbsp;&laquo;aplok&scaron;ņu&raquo; algas, kas Latvijā veido 43.5% no&nbsp;kopējās ēnu ekonomikas, bet Igaunijā un&nbsp;Lietuvā attiecīgi 54.5% un&nbsp;43.2%. Vidējā algas daļa (%), ko&nbsp;uzņēmēji slēpj no&nbsp;valsts 2018. gadā ir&nbsp;relatīvi līdzīga Lietuvā un&nbsp;Igaunijā (attiecīgi 15.5% un&nbsp;16.7%), bet izteikti lielāka Latvijā (21.5%).</p> <p>Ienākumu neuzrādī&scaron;ana, kas Latvijā veido aptuveni 35.2% no&nbsp;visas ēnu ekonomikas, līdzīgi kā&nbsp;aplok&scaron;ņu algas, ir&nbsp;komponente, kas nosaka lielāko ēnu ekonomikas apjomu at&scaron;ķirību starp Latviju un&nbsp;pārējām Baltijas valstīm. Proti, Latvijā vidējā ienākumu daļa (%), ko&nbsp;uzņēmēji slēpj no&nbsp;valsts 2018. gadā ir&nbsp;pieaugusi līdz 17.9% (no&nbsp;17.1% 2017. gadā), savukārt Igaunijā tā&nbsp;ir&nbsp;9.9% (neliels pieaugums no&nbsp;9.7% 2017. gadā), bet Lietuvā&nbsp;&mdash; 13.8% (pieaugums no&nbsp;12.8% 2017. gadā). Kā&nbsp;uzsver viens no&nbsp;pētījuma autoriem, SSE Riga profesors Arnis Sauka: &laquo;Abiem &scaron;iem faktoriem&nbsp;&mdash; gan aplok&scaron;ņu algām, gan ienākumu neuzrādī&scaron;anai, būtu jāpievēr&scaron; nopietna uzmanība, izstrādājot politiku ēnu ekonomikas apkaro&scaron;anai, jo&nbsp;īpa&scaron;i Latvijā.&raquo;</p> <p>Pētījuma rezultāti arī liecina, ka&nbsp;darbinieku neuzrādī&scaron;anas apjoms 2018. gadā ir&nbsp;samazinājies gan Lietuvā, gan Igaunijā, sasniedzot 5.4% līmeni. Latvijā darbinieku neuzrādī&scaron;anas apjoms 2018. gadā ir&nbsp;salīdzino&scaron;i būtiski pieaudzis no&nbsp;7.4% līdz 9.6%. &laquo;Atbilsto&scaron;i mūsu aplēsēm, darbinieku neuzrādī&scaron;anas komponente ir&nbsp;būtiska visās Baltijas valstīs, veidojot 21.3%, 18.7% un&nbsp;15.6% no&nbsp;kopējās ēnu ekonomikas attiecīgi Latvijā, Igaunijā un&nbsp;Lietuvā. Turpinot pieaugt ekonomikai un&nbsp;sevi&scaron;ķi strauji augot būvniecības nozarei, pieprasījums pēc darbaspēka Latvijā pieaugs. Jau tagad darbinieku pieejamība Latvijā ir&nbsp;liela problēma un&nbsp;uzņēmēji &scaron;o&nbsp;problēmu risina, piesaistot darbaspēku no&nbsp;ārvalstīm un&nbsp;bieži vien to&nbsp;darot nelegāli. Lai nevajadzīgi nebremzētu ekonomikas izaugsmi, &scaron;o&nbsp;jautājumu risināt bez gudras imigrācijas politikas palīdzības nav iespējams!&raquo; uzsver A.Sauka.</p> <p>Pētījumā tiek aprēķināta arī nereģistrēto uzņēmumu proporcija Baltijas valstīs, proti, nereģistrētie uzņēmumi Latvijā veido 8.6% no&nbsp;visiem uzņēmumiem, bet Lietuvā un&nbsp;Igaunijā attiecīgi 10.0% un&nbsp;6.4% no&nbsp;visiem uzņēmumiem.</p> <p>Ēnu ekonomikas indeksa rezultāti liecina arī par&nbsp;to, ka&nbsp;Lietuva joprojām izceļas ar&nbsp;visaugstāko kukuļdo&scaron;anas līmeni Baltijas valstīs, sevi&scaron;ķi attiecībā uz&nbsp;valsts pasūtījumiem. Atbilsto&scaron;i pētījuma rezultātiem, 2018. gadā Lietuvas uzņēmumi vidēji maksāja 13.8% no&nbsp;līguma summas, lai nodro&scaron;inātu valsts pasūtījumu.&nbsp;2017. gadā &scaron;is rādītājs bija &lsquo;tikai&rsquo; 10.1%. Latvijā &scaron;is rādītājs ir&nbsp;5.3% (neliels pieaugums no&nbsp;5.1% 2017. gadā) un&nbsp;Igaunijā&nbsp;2.5% (samazinājums no&nbsp;3.9% 2017. gadā) no&nbsp;līguma summas. Diemžēl gan Lietuvā, gan arī Latvijā pieaug arī vispārējais kukuļdo&scaron;anas līmenis, proti, no&nbsp;kopējiem ieņēmumiem 7.1% 2017. gadā uz&nbsp;8.3% 2018. gadā Latvijā; no&nbsp;kopējiem ieņēmumiem 8.4% 2017. gadā uz&nbsp;9.9% 2018. gadā Lietuvā. Savukārt Igaunijā vispārējais kukuļdo&scaron;anas līmenis 2018. gadā sasniedz 5.0%, kas ir&nbsp;samazinājums par 0.5% salīdzinājumā ar&nbsp;2017. gadu.</p> <p>Visaugstākais ēnu ekonomikas līmenis Latvijā ir&nbsp;vērojams Zemgalē un&nbsp;Rīgas reģionā. Nozaru griezumā visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars joprojām ir&nbsp;būvniecības nozarē. Uzņēmumi Baltijas valstīs joprojām ir&nbsp;relatīvi apmierināti ar&nbsp;Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbību. Latvijā un&nbsp;Igaunijā 2018. gadā apmierinātība ar&nbsp;VID&nbsp;ir nedaudz palielinājusies, savukārt Lietuvā tā&nbsp;ir&nbsp;nedaudz samazinājusies. Pēc krituma 2017. gadā Igaunijā ir&nbsp;nedaudz palielinājusies arī apmierinātība ar&nbsp;valsts nodokļu politiku, kur uzņēmēji uzrāda gandrīz tikpat lielu apmierinātību kā&nbsp;Latvijā. Visās trīs Baltijas valstīs ir&nbsp;nedaudz pieaugusi apmierinātība ar&nbsp;biznesa likumdo&scaron;anas kvalitāti.</p> <p>Pētījuma rezultāti arī liecina, ka&nbsp;tie uzņēmumi, kas nav apmierināti ar&nbsp;nodokļu politiku vai valdību, biežāk sliecas iesaistīties ēnu ekonomikā, bet apmierināti uzņēmumi to&nbsp;dara retāk. Arī tie uzņēmumi, kuri uzskata, ka&nbsp;iespējamība tikt pieķertam vai sods pieķer&scaron;anas gadījumā ir&nbsp;bargāks, sliecas ēnu ekonomikā iesaistīties mazāk. Ēnu ekonomikas indeksa rezultāti parāda arī&nbsp;to, ka&nbsp;jaunāki uzņēmumi ēnu ekonomikas aktivitātēs iesaistās vairāk nekā vecāki uzņēmumi.</p> <p>Komentējot jaunākā SSE Riga &laquo;Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs&raquo; rezultātus, A.Sauka skaidro, ka: &laquo;Neap&scaron;aubāmi pēdējos gados uzlabojas Latvijas ekonomiskā situācija un&nbsp;pieaug arī nodokļu ieņēmumi. Piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta apkopotie dati liecina, ka&nbsp;ieņēmumi no&nbsp;valsts sociālās apdro&scaron;inā&scaron;anas obligātajām iemaksām 2018.gadā bija par 14,7% vairāk nekā 2017. gadā, bet PVN ieņēmumi par 12,3% vairāk kā&nbsp;gadu iepriek&scaron;. Savukārt akcīzes nodokļa ieņēmumi 2018. gadā pirmo reizi Latvijas vēsture pārsniedza miljarda robežu, bet darbaspēka nodokļu kāpumu pozitīvi ietekmējis gan darbaspēka ienākumu pieaugums, gan darba ņēmēju palielinā&scaron;anās. Tomēr neskatoties uz&nbsp;&scaron;iem iespaidīgajiem rādītājiem un&nbsp;arī&nbsp;to, ka&nbsp;atsevi&scaron;ķās nodokļu pozīcijās, piemēram, uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu samazinājums vai lielāka iedzīvotāju ienākumu nodokļu atmaksa, ēnu ekonomika turpina pieaugt un&nbsp;tā&nbsp;nebūt nav laba tendence.&raquo;</p> <p>Pētījuma autori SSE Riga profesors Tālis Putniņ&scaron; un&nbsp;SSE Riga profesors Arnis Sauka norāda, ka&nbsp;teorētiski, pieaugot ekonomikai un&nbsp;palielinoties nodokļu ieņēmumiem, tiek sagaidīts, ka&nbsp;ēnu ekonomika mazinās, tomēr praksē tas ne&nbsp;vienmēr tā&nbsp;notiek. &laquo;Piemēram, pieaugot ekonomikai, var arī neuzlaboties kopējā uzņēmējdarbības vide un&nbsp;uzņēmēju apmierinātība ar&nbsp;to, kā&nbsp;tiek izmantota nodokļos samaksātā nauda, apmierinātība ar&nbsp;valsts atbalstu, likumdo&scaron;anas kvalitāti un&nbsp;tamlīdzīgi, līdz ar&nbsp;to&nbsp;uzņēmēji nebūs tik ieinteresēti iznākt no&nbsp;ēnu sektora. Pieaugot ekonomikai var arī nemazināties nelegālās naudas apjoms un&nbsp;pieejamība, kas ir&nbsp;viens no&nbsp;avotiem aplok&scaron;ņu algām, vai arī būtiski nemazināties korupcija, it&nbsp;īpa&scaron;i nozarēs, kas ir&nbsp;tie&scaron;i atkarīgas no&nbsp;valsts un&nbsp;pa&scaron;valdību pasūtījumiem. Kā&nbsp;esam uzsvēru&scaron;i arī pagāju&scaron;ajā gadā, &scaron;īs problēmas neap&scaron;aubāmi Latvijā pastāv un&nbsp;norāda uz&nbsp;izaicinājumiem efektīvu kontroles mehānismu jomā,&raquo; atzīst A.Sauka.</p> <p>Pētījumu autori norāda arī uz&nbsp;virkni citiem faktoriem, kas var veicināt ēnu ekonomiku, neskatoties uz&nbsp;to, ka&nbsp;pieaug ekonomikas apjoms vai palielinās nodokļu ieņēmumi: &laquo;Ēnu ekonomika var pieaugt arī tad, ja&nbsp;pieaugums tajos segmentos, kuros ēnu ekonomika ir&nbsp;augsta, ir&nbsp;straujāks, nekā pieaugums sektoros ar&nbsp;zemāku ēnu ekonomikas īpatsvaru. Piemēram, pieaugums būvniecības sektorā, kur ir&nbsp;visaugstākā ēnu ekonomika, Latvijā bija ļoti liels&nbsp;&mdash; gan 2017. gadā, gan 2018. gadā tas ir&nbsp;aptuveni 20%. &Scaron;āds pieaugums var būt gan dzinējs lielai ekonomikas izaugsmei, gan vienlaicīgi arī ēnu ekonomikas īpatsvara palielinājumam. Līdzīgus argumentus var izmantot arī, lai izskaidrotu, kāpēc darbaspēka nodokļa vai citu nodokļu pozīciju ieņēmumu pieaugums automātiski nenozīmē&nbsp;to, ka&nbsp;ir&nbsp;samazinājusies ēnu ekonomika vai mazināju&scaron;ās aplok&scaron;ņu algas.&raquo; </p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/15/latvij-aug-nu-ekonomikas-patsvarsWed, 15 May 2019 10:07:00 +0300Wed, 15 May 2019 10:07:00 +0300TELEGRAFГригорий АнтоновГригорий АнтоновNo<p>Jaunākais SSE Riga (Stockholm School of&nbsp;Economics in&nbsp;Riga) &laquo;Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs&raquo; uzrāda satrauco&scaron;u tendenci, proti, pieaugot ekonomikai Latvijā turpina pieaugt arī ēnu ekonomika. Atbilsto&scaron;i &scaron;odien publiskotajiem pētījuma rezultātiem, ēnu ekonomika Latvijā 2018. gadā sasniedz 24.2% no&nbsp;IKP, kas ir&nbsp;pieaugums par 2.2% salīdzinājumā ar&nbsp;2017. gadu.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/15/latvij-aug-nu-ekonomikas-patsvarsLatvijā aug ēnu ekonomikas īpatsvarsEkonomikaPar kapu tramvaja naudu nopirks jaunos elektrovilcienushttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/14/par-kapu-tramvaja-naudu-nopirks-jaunos-elektrovilcienus<p>Lai sāktu darbu pie iepriek&scaron; Skanstes tramvaja izbūvei paredzētā Eiropas Savienības (ES) finansējuma novirzī&scaron;anas, potenciālajiem atbalsta saņēmējiem&nbsp;&mdash; AS&nbsp;&laquo;Pasažieru vilciens&raquo;, kā&nbsp;arī Liepājas un&nbsp;Daugavpils pa&scaron;valdībām&nbsp;&mdash; līdz piektdienai, 17.maijam, jāiesniedz Satiksmes ministrijā projekta sākotnējais apraksts, aģentūrai LETA pavēstīja ministrijas pārstāve Iveta Kancēna.</p><p>&nbsp;</p><p>Līdzekļu novirzī&scaron;anai jānotiek, pamatojoties uz&nbsp;ES fondu programmas &laquo;Izaugsme un&nbsp;nodarbinātība&raquo; specifiskā atbalsta mērķa &laquo;Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (sliežu transports)&raquo; definētajiem nosacījumiem.</p> <p>Kancēna skaidroja, ka, ņemot vērā darbības programma definētos sasniedzamos rezultātus, Skanstes tramvaju projekta neīsteno&scaron;anas rezultātā atbrīvotā Kohēzijas fonda līdzekļu pārdale ir&nbsp;pieļaujama tādiem projektiem, kas sekmētu ar&nbsp;videi draudzīgu sabiedrisko transportu pārvadājamo pasažieru skaita pieaugumu, radot iedzīvotājiem pievilcīgākus apstākļus sabiedriskā transporta izmanto&scaron;anai un&nbsp;tādējādi samazinot privātā transporta lietotāju skaitu, veicinot ilgtspējīgu, zema oglekļu emisijas līmeņa un&nbsp;multimodālu pilsētu mobilitāti.</p> <p>Satiksmes ministrija rosina, ka&nbsp;pieejamo&nbsp;ES finansējumu varētu novirzīt primāri elektrovilcienu iepirk&scaron;anai, vienlaikus izskatot iespēju sniegt papildu atbalstu Liepājas un&nbsp;Daugavpils pa&scaron;valdībām tramvaju sliežu infrastruktūras attīstībai.</p> <p>Ministrijās pārstāve norādīja, ka&nbsp;&laquo;Pasažieru vilciens&raquo; jauno elektrovilcienu iegādes projektam ir&nbsp;augsta gatavības pakāpe un&nbsp;tā&nbsp;īsteno&scaron;anai paredzams būtisks pienesums. Turklāt projekta īsteno&scaron;anā sagaidāms būtisks pa&nbsp;dzelzceļu, kā&nbsp;videi draudzīgu sabiedrisko transportu, pārvadājamo pasažieru skaita pieaugums Rīgas teritorijā, radot Rīgas un&nbsp;Pierīgas iedzīvotājiem pievilcīgākus apstākļus sabiedriskā transporta izmanto&scaron;anai un&nbsp;tādējādi samazinot privātā transporta lietotāju skaitu, lai nokļūtu vēlamajā galapunktā.</p> <p>Finansējuma pārdalei vispirms plānots valdībā apstiprināt Darbības programmas grozījumu ierosinājumu, iesnieg&scaron;anai Eiropas Komisijā (EK), precizējot atbalsta saņēmēju, kā&nbsp;arī, precizējot investīciju aprakstu un&nbsp;lielo projektu sarakstu&nbsp;&mdash; turpmāk Skanstes tramvaja projektu kā&nbsp;lielo projektu aizstājot elektrovilcienu iegādes projektam.</p> <p>EK&nbsp;konceptuāla atbalsta gadījumā projekta īsteno&scaron;ana varētu tikt sākties &scaron;oruden, proti, pirms&nbsp;EK lēmuma par projekta iesnieguma apstiprinā&scaron;anu, kas procesuāli iespējams ne&nbsp;ātrāk kā&nbsp;nākamā gada pirmajā pusē.</p> <p>Kancēna skaidroja, ka&nbsp;jauno vilcienu iegādes projekta gadījumā iz&scaron;ķiro&scaron;s būs iepirkumu rezultāts un&nbsp;EK lēmums par Darbības programmas grozījumiem. Pozitīva lēmuma gadījumā &laquo;Pasažieru vilciens&raquo; un&nbsp;Satiksmes ministrijai sadarbībā ar&nbsp;EK un&nbsp;Eiropas Investīciju bankas ekspertiem jāizstrādā lielā projekta pieteikums un&nbsp;to&nbsp;pamatojo&scaron;ie dokumenti, kas projekta atlases laikā tiks vērtēti nacionālā līmenī, Centrālā finan&scaron;u un&nbsp;līgumu aģentūrā (CFLA) izveidotajā vērtē&scaron;anas komisijā, kā&nbsp;arī&nbsp;EK tehniskajā un&nbsp;administratīvajā pārbaudē.</p> <p>Jau ziņots, ka&nbsp;CFLA nolēma izbeigt līgumu ar&nbsp;pa&scaron;valdības uzņēmumu &laquo;Rīgas satiksme&raquo; par&nbsp;ES fondu līdzfinansētā Skanstes tramvaja projekta īsteno&scaron;anu. Projekta kopējās izmaksas tika lēstas 97,4 miljonu eiro apmērā, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli. ES&nbsp;Kohēzijas fonda finansējums bija plānots 65,66 miljonu apmērā, &laquo;Rīgas satiksmes&raquo; līdzfinansējums&nbsp;&mdash; 27,4 miljonu apmērā, bet citi publiskie līdzekļi snieguma rezerves priek&scaron;finansē&scaron;anai&nbsp;&mdash; 4,33 miljonu eiro apmērā.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/14/par-kapu-tramvaja-naudu-nopirks-jaunos-elektrovilcienusTue, 14 May 2019 17:14:00 +0300Tue, 14 May 2019 17:14:00 +0300TELEGRAFГригорий АнтоновГригорий АнтоновNo<p>Lai sāktu darbu pie iepriek&scaron; Skanstes tramvaja izbūvei paredzētā Eiropas Savienības (ES) finansējuma novirzī&scaron;anas, potenciālajiem atbalsta saņēmējiem&nbsp;&mdash; AS&nbsp;&laquo;Pasažieru vilciens&raquo;, kā&nbsp;arī Liepājas un&nbsp;Daugavpils pa&scaron;valdībām&nbsp;&mdash; līdz piektdienai, 17.maijam, jāiesniedz Satiksmes ministrijā projekta sākotnējais apraksts, aģentūrai LETA pavēstīja ministrijas pārstāve Iveta Kancēna.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/14/par-kapu-tramvaja-naudu-nopirks-jaunos-elektrovilcienusPar kapu tramvaja naudu nopirks jaunos elektrovilcienusEkonomika&laquo;Augstsprieguma tīkls&raquo; sāk Igaunijas-Latvijas tre&scaron;ā starpsavienojuma izbūvihttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/13/augstsprieguma-tkls-sk-igaunijas-latvijas-tre-starpsavienojuma-izbvi<p>Rūjienas novadā ceturtdien, 16.maijā, plkst.11 tiks pacelts pirmais pārvades sistēmas operatora AS&nbsp;&laquo;Augstsprieguma tīkls&raquo; projekta &laquo;Igaunijas-Latvijas tre&scaron;ais 330 kilovoltu (kV) starpsavienojums&raquo; balsts, aģentūru LETA informēja uzņēmuma pārstāve Aija Ikstena.</p><p>&nbsp;</p><p>Pirmā balsta pacel&scaron;anās pasākumā piedalīsies &laquo;Augstsprieguma tīkla&raquo; valdes loceklis Arnis Staltmanis, projekta būvnieks, pilnsabiedrības &laquo;EE-LV&nbsp;Interconnection&raquo; projektu vadītājs Kaspars Sants, kā&nbsp;arī Rūjienas, Limbažu un&nbsp;Alojas novadu pārstāvji.</p> <p>Līnija ir&nbsp;sadalīta posmos un&nbsp;tās izbūvi plānots realizēt pakāpeniski līdz 2020.gada beigām, būvējot to&nbsp;virzienā no&nbsp;Igaunijas robežas uz&nbsp;Rīgu. Paredzēts, ka&nbsp;caurlaides spēja abos virzienos palielināsies par 500-600&nbsp;megavatiem.</p> <p>Projekta laikā paredzēts izbūvēt 330&nbsp;kV augstsprieguma elektropārvades līniju 176 kilometru garumā no&nbsp;Rīgas TEC-2 līdz Igaunijas robežai, kā&nbsp;arī veikt apak&scaron;stacijas TEC-2&nbsp;papla&scaron;inā&scaron;anu, savukārt Igaunijas pārvades sistēmas operators &laquo;Elering&raquo; izbūvēs &scaron;īs līnijas daļu Igaunijas teritorijā līdz apak&scaron;stacijai Kilingi-Nomme.</p> <p>Jau ziņots, ka&nbsp;Latvijas-Igaunijas tre&scaron;ā starpsavienojuma izbūve izmaksās 84&nbsp;miljonus eiro. Projekts iekļauts Eiropas desmitgades attīstības plānā.</p> <p>Tāpat vēstīts, ka&nbsp;&laquo;Augstsprieguma tīkls&raquo; apgrozījums pagāju&scaron;ajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 193,523 miljoni eiro, kas ir&nbsp;par 21,8% vairāk nekā gadu iepriek&scaron;, savukārt kompānijas peļņa pieauga 15&nbsp;reizes un&nbsp;sasniedza 4,656 miljonus eiro.</p> <p>&laquo;Augstsprieguma tīkls&raquo; ir&nbsp;neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodro&scaron;ina elektroenerģijas pārvades tīkla darbības un&nbsp;Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektroapgādes dro&scaron;umu, sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus, balstoties uz&nbsp;publicētiem pārvades pakalpojuma tarifiem, veic pārvades sistēmas operatīvo vadību un&nbsp;nodro&scaron;ina dro&scaron;u, stabilu, elektroenerģijas pārvadi pārvades sistēmā. &laquo;Augstsprieguma tīkls&raquo; pieder valstij.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/13/augstsprieguma-tkls-sk-igaunijas-latvijas-tre-starpsavienojuma-izbviMon, 13 May 2019 15:31:00 +0300Mon, 13 May 2019 15:31:00 +0300TELEGRAFГригорий АнтоновГригорий АнтоновNo<p>Rūjienas novadā ceturtdien, 16.maijā, plkst.11 tiks pacelts pirmais pārvades sistēmas operatora AS&nbsp;&laquo;Augstsprieguma tīkls&raquo; projekta &laquo;Igaunijas-Latvijas tre&scaron;ais 330 kilovoltu (kV) starpsavienojums&raquo; balsts, aģentūru LETA informēja uzņēmuma pārstāve Aija Ikstena.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/13/augstsprieguma-tkls-sk-igaunijas-latvijas-tre-starpsavienojuma-izbvi&laquo;Augstsprieguma tīkls&raquo; sāk Igaunijas-Latvijas tre&scaron;ā starpsavienojuma izbūviEkonomikaLatvijā konstatēts privātmāju būvniecības bumshttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/13/latvij-konstatts-privtmju-bvniecbas-bums<p>Latvijā &scaron;ogad pirmajā ceturksnī izsniegta 381 atļauja jaunu viena dzīvokļa māju būvniecības sāk&scaron;anai, kas ir&nbsp;par 12,4% vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.</p><p>&nbsp;</p><p>Vienlaikus kopējā platība jaunu individuālo māju būvniecībai 2019.gada pirmajos trijos mēne&scaron;os pieaugusi par 2,5% salīdzinājumā ar&nbsp;pagāju&scaron;ā gada attiecīgo periodu, veidojot 74,3 tūksto&scaron;us kvadrātmetru.</p> <p>Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka&nbsp;&scaron;ogad pirmajā ceturksnī izsniegtas 44&nbsp;būvatļaujas jaunu rūpnieciskās ražo&scaron;anas ēku un&nbsp;noliktavu būvniecībai ar&nbsp;kopējo platību 75,3 tūksto&scaron;i kvadrātmetru. Salīdzinājumā ar&nbsp;2018.gada attiecīgo periodu izsniegto būvatļauju skaits jaunu rūpnieciskās ražo&scaron;anas ēku un&nbsp;noliktavu būvniecībai audzis par 57,1%, bet platība palielinājusies 3,6&nbsp;reizes.</p> <p>Tostarp Pierīgas reģionā izsniegtas 11&nbsp;būvatļaujas jaunu rūpnieciskās ražo&scaron;anas ēku un&nbsp;noliktavu būvniecībai, Kurzemes reģionā&nbsp;&mdash; 10&nbsp;būvatļaujas, Zemgales reģionā&nbsp;&mdash; septiņas, Rīgas reģionā&nbsp;&mdash; se&scaron;as, bet Vidzemes reģionā un&nbsp;Latgales reģionā&nbsp;&mdash; pa&nbsp;piecām būvatļaujām.</p> <p>Pēc statistikas pārvaldes datiem, kopumā &scaron;ogad pirmajā ceturksnī izsniegtas 492 būvatļaujas viena dzīvokļa māju būvniecības sāk&scaron;anai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un&nbsp;restaurācijai 102,9 tūksto&scaron;u kvadrātmetru platībā. Salīdzinājumā ar&nbsp;2018.gada attiecīgo periodu izsniegto būvatļauju skaits viena dzīvokļa māju būvniecības sāk&scaron;anai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un&nbsp;restaurācijai audzis par 9,8%, bet platība palielinājusies par 4,6%.</p> <p>Savukārt rūpnieciskās ražo&scaron;anas ēku un&nbsp;noliktavu būvniecībai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un&nbsp;restaurācijai &scaron;ogad pirmajā ceturksnī izsniegtas 70&nbsp;būvatļaujas ar&nbsp;kopējo platību 203,9 tūksto&scaron;i kvadrātmetru. Salīdzinājumā ar&nbsp;2018.gada pirmo ceturksni &scaron;ādu būvatļauju skaits audzis par 52,2%, bet platība palielinājusies 3,7&nbsp;reizes.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/13/latvij-konstatts-privtmju-bvniecbas-bumsMon, 13 May 2019 13:53:00 +0300Mon, 13 May 2019 13:53:00 +0300TELEGRAFГригорий АнтоновГригорий АнтоновNo<p>Latvijā &scaron;ogad pirmajā ceturksnī izsniegta 381 atļauja jaunu viena dzīvokļa māju būvniecības sāk&scaron;anai, kas ir&nbsp;par 12,4% vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/13/latvij-konstatts-privtmju-bvniecbas-bumsLatvijā konstatēts privātmāju būvniecības bumsEkonomikaAplok&scaron;ņu algu apjoms Latvijā joprojām milzīgshttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/13/aploku-algu-apjoms-latvij-joprojm-milzgs<p>Nedeklarētās darba algas īpatsvars komercsektorā pagāju&scaron;ajā gadā Latvijā veidoja 19,3%, kas salīdzinājumā ar&nbsp;2017.gadu ir&nbsp;samazinājums par 0,6&nbsp;procentpunktiem, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotā informācija.</p><p>&nbsp;</p><p>Dienestā norādīja, ka&nbsp;nodokļu zaudējumi saistībā ar&nbsp;&laquo;aplok&scaron;ņu&raquo; algām pērn bija kopumā 1,07 miljardu eiro apmērā, kas ir&nbsp;vairāk nekā gadu iepriek&scaron;, kad nodokļu zaudējumi &scaron;ādā veidā sasniedza 927,01 miljonu eiro. Tostarp Rīgas reģionā ir&nbsp;lielākais &laquo;aplok&scaron;ņu&raquo; algas saņēmēju īpatsvars&nbsp;&mdash; 37%.</p> <p>Vidzemes, Kurzemes un&nbsp;Zemgales reģionā &laquo;aplok&scaron;ņu&raquo; algu saņēmēju īpatsvars katrā ir&nbsp;33%, bet Latgalē&nbsp;&mdash; 34%.</p> <p>Nedeklarēto valsts sociālās apdro&scaron;inā&scaron;anas iemaksu radītie zaudējumi no&nbsp;&laquo;aplok&scaron;ņu&raquo; algām pērn bija 507,9 miljoni eiro salīdzinājumā ar&nbsp;435,86 miljoniem eiro 2017.gadā, bet nedeklarētā iedzīvotāju ienākumu nodokļa radītie zaudējumi pērn bija 231,12 miljoni eiro salīdzinājumā ar&nbsp;227,95 miljoniem eiro gadu iepriek&scaron;.</p> <p>VID dati liecina, ka&nbsp;2018.gadā novērotas pozitīvas izmaiņas darba ienākumu nedeklarē&scaron;anas uzvedībā, samazinoties zaudējumu no&nbsp;nedeklarētām darba stundām īpatsvaram un&nbsp;zaudējumu no&nbsp;nedeklarētiem darba ienākumiem īpatsvaram. Stundu tarifa likmes neatbilstības īpatsvars samazinājies no&nbsp;14,3% 2017.gadā līdz 13,7% pērn, bet nostrādāto darba stundu neatbilstības īpatsvars pērn saglabājās 2017.gada līmenī un&nbsp;bija 5,6%.</p> <p>Pērn, līdzīgi kā&nbsp;iepriek&scaron;ējos gados, nedeklarētie darba algas ienākumi (sezonālie ienākumi) pieauga vasaras periodā, liecina VID&nbsp;dati. Nedeklarēto ienākumu pieaugumu vasaras mēne&scaron;os nosaka darba vietu skaita pieaugums ar&nbsp;vidējās stundu tarifa likmes neatbilstību reģionā eso&scaron;o profesiju atalgojuma līmenim.</p> <p>Nozares ar&nbsp;lielāko &laquo;aplok&scaron;ņu&raquo; algu īpatsvaru pērn bija operācijas ar&nbsp;nekustamo īpa&scaron;umu (29,2%), specializētie būvdarbi (27,5%), automobiļu un&nbsp;motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un&nbsp;remonts (26,3%), sauszemes transports un&nbsp;cauruļvadu transports (25%), augkopība un&nbsp;lopkopība, medniecība un&nbsp;saistītas palīgdarbības (24,3%), ēku būvniecība (22,2%), ēdinā&scaron;anas pakalpojumi (21,9%), mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un&nbsp;motociklus (21,6%) un&nbsp;vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un&nbsp;motociklus (20,2%).</p> <p>Komercsektorā nodarbinātajām personām kopumā identificēts&nbsp;35% &laquo;aplok&scaron;ņu&raquo; algas saņem&scaron;anas risks, liecina VID&nbsp;dati. Pieaugot vecumam, pieaug arī &laquo;aplok&scaron;ņu&raquo; algas risks&nbsp;&mdash; lielākais tās īpatsvars novērojams darba ņēmējiem, kuru vecums pārsniedz 65&nbsp;gadus.</p> <p>Vecumā no&nbsp;25&nbsp;līdz 54&nbsp;gadiem &laquo;aplok&scaron;ņu&raquo; algas saņem&scaron;anas risks vīrie&scaron;iem ir&nbsp;lielāks nekā sievietēm. Dzimumam nav izteikta nozīme jaunie&scaron;u vidū līdz 24&nbsp;gadiem un&nbsp;tuvojoties pensijas vecumam (no&nbsp;55&nbsp;gadiem). Lielākais &laquo;aplok&scaron;ņu&raquo; algas saņēmēju īpatsvars ir&nbsp;atraitņiem neatkarīgi no&nbsp;darba ņēmēja dzimuma.</p> <p>Augstākais &laquo;aplok&scaron;ņu&raquo; algu riska īpatsvars ir&nbsp;vadītājiem (46%), vecākajiem speciālistiem (31%), speciālistiem (30%), kvalificētiem lauksaimniecības, mežsaimniecības un&nbsp;zivsaimniecības darbiniekiem (29%), iekārtu un&nbsp;ma&scaron;īnu operatoriem un&nbsp;izstrādājumu montieriem (29%), kalpotājiem (28%), kvalificētiem strādniekiem un&nbsp;amatniekiem (27%).</p> <p>VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norādīja, ka&nbsp;situācija saistībā ar&nbsp;algas nodokļu plaisas jeb &laquo;aplok&scaron;ņu&raquo; apmēru ir&nbsp;dramatiska, un&nbsp;steidzami ir&nbsp;nepiecie&scaron;ama koordinēta rīcība, lai &scaron;o&nbsp;plaisu samazinātu. &laquo;Skaidrs, ka&nbsp;VID darbība primāri jākoncentrē uz&nbsp;tām nozarēm, kurās ēnu ekonomikas īpatsvars ir&nbsp;vislielākais. &Scaron;obrīd tās ir&nbsp;būvniecība, pasažieru pārvadājumi, it&nbsp;īpa&scaron;i taksometru pakalpojumi, kā&nbsp;arī apsardzes pakalpojumu sniedzēji. Tāpat skaidrs, ka&nbsp;valdības un&nbsp;Saeimas līmenī ir&nbsp;jāveic izmaiņas dažādos likumos, kas atraisītu atbildīgajām valsts institūcijām rokas cīņā ar&nbsp;ēnu ekonomiku,&raquo; teica VID&nbsp;ģenerāldirektore.</p> <p>Jaunzeme norādīja, ka&nbsp;ir&nbsp;būtiski veikt pasākumus, kas samazinātu skaidras naudas plūsmu, jāatrisina kases aparātu jautājums&nbsp;tā, lai tie strādātu &laquo;online&raquo; režīmā, tādējādi izslēdzot datu vilto&scaron;anas iespēju, jāstiprina ģenerāluzņēmēju atbildība būvniecības sektorā, uzliekot par pienākumu izmantot tikai tādu apak&scaron;uzņēmumu pakalpojumus, kam nav nodokļu parādu, un&nbsp;kas izmanto vienīgi legālo darbaspēku, kā&nbsp;arī jāveic izmaiņas likumā par nodokļiem un&nbsp;nodevām, paredzot VID tiesības publicēt pieņemtos lēmumus.</p> <p>&laquo;VID nodro&scaron;inās augsta līmeņa servisu tiem nodokļu maksātājiem, kuri savlaicīgi, godprātīgi veic visus nepiecie&scaron;amos maksājumus, dienests pēc &bdquo;Konsultē vispirms&ldquo; principa strādās ar&nbsp;tiem, kas ir&nbsp;kļūdīju&scaron;ies savā darbībā, bet patiesi vēlas laboties, taču mēs mērķtiecīgi vērsīsimies pret ļaunprātīgiem nodokļu nemaksātājiem un&nbsp;kontrabandistiem. Skaidrs, ka&nbsp;pēdējā manis minētā kategorija vēlas redzēt vāju VID, taču tas nedrīkst notikt&nbsp;&mdash; Latvijai nav dārgu derīgo izrakteņu, ko&nbsp;var izdevīgi pārdot, tāpēc vienīgais veids, kā&nbsp;segt izdevumus par veselības aprūpi, izglītību, dro&scaron;ību un&nbsp;daudzām citām vajadzībām, ir&nbsp;nodokļu veidā samaksātā nauda,&raquo; sacīja Jaunzeme.</p> <p>Pētījums veikts, pamatojoties uz&nbsp;nodokļu pārskatu datu analīzi, tādējādi tajā nav iekļauti nodokļu zaudējumi no&nbsp;nelegālās nodarbinātības. Tajā uzmanība veltīta darba algas deklarē&scaron;anas pilnīgumam, neanalizējot iemaksai aprēķināto nodokļu samaksas aspektu. Iemaksai aprēķināto nodokļu summu samaksas disciplīnas aspekts tiek apskatīts nodokļu plaisu apkopojo&scaron;ās publikācijās.</p> <p>Analīzei izmantoti dati no&nbsp;darba devēju ziņojumiem un&nbsp;ziņām par darba ņēmējiem atsevi&scaron;ķā mēnesī. Analīzei iegūti &scaron;ādi dati: darba devēja reģistrācijas kods, darba ņēmēja reģistrācijas kods, darba devēja administratīvās teritorijas un&nbsp;teritoriālās vienības klasifikatora (ATVK) kods, darba devēja pamatdarbības NACE klasifikatora kods, darba ņēmēja nostrādātās darba stundas, darba ņēmēja gūto ienākumu summa, darba ņēmēja profesijas kods.</p> <p>Pētījumam izmantoti dati tikai par tām darba vietām, kurām ir&nbsp;dati par visiem trim rādītājiem: ienākumu summa, kas ir&nbsp;lielāka par nulli, nostrādāto stundu skaits, kas ir&nbsp;lielāks par nulli, un&nbsp;informācija par profesijas kodu.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/13/aploku-algu-apjoms-latvij-joprojm-milzgsMon, 13 May 2019 11:18:00 +0300Mon, 13 May 2019 11:18:00 +0300TELEGRAFГригорий АнтоновГригорий АнтоновNo<p>Nedeklarētās darba algas īpatsvars komercsektorā pagāju&scaron;ajā gadā Latvijā veidoja 19,3%, kas salīdzinājumā ar&nbsp;2017.gadu ir&nbsp;samazinājums par 0,6&nbsp;procentpunktiem, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotā informācija.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/13/aploku-algu-apjoms-latvij-joprojm-milzgsAplok&scaron;ņu algu apjoms Latvijā joprojām milzīgsEkonomikaRīgā benzīna cena aug astoto nedēļu pēc kārtashttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/11/rg-benzna-cena-aug-astoto-nedu-pc-krtas<p>Rīgā&nbsp;95.markas benzīna cena augusi jau astoto nedēļu pēc kārtas, kāpums novērojams arī Viļņā, bet Tallinā tā&nbsp;&scaron;onedēļ ievērojami sarukusi, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.</p><p>&nbsp;</p><p>Par spīti cenas kritumam, dārgākais benzīns arī &scaron;onedēļ bija nopērkams Tallinā, sekoja Rīga, bet zemākā benzīna cena joprojām bija Viļņā. Tāpat augstākā dīzeļdegvielas cena bija Tallinā, bet zemākā&nbsp;&mdash; Viļņā.</p> <p>Rīgā&nbsp;95.markas benzīna cena &laquo;Circle&nbsp;K&raquo; degvielas uzpildes stacijās augusi jau astoto nedēļu pēc kārtas&nbsp;&mdash; par 0,7%, sasniedzot 1,354 eiro par litru atzīmi. Savukārt dīzeļdegvielas cena pakāpusies par 0,8%&nbsp;&mdash; līdz 1,284 eiro par litru. Dīzeļdegvielas cenas kāpums Rīgā vērojams jau piekto nedēļu pēc kārtas.</p> <p>Viļņā &scaron;onedēļ 95.markas benzīna cena palielinājās par 0,3%&nbsp;&mdash; līdz 1,194 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena augusi par 0,9% un&nbsp;&scaron;ajā piektdienā maksāja 1,124 eiro par litru.</p> <p>Savukārt Tallinā &laquo;Circle&nbsp;K&raquo; degvielas uzpildes stacijās 95.markas benzīna cena samazinājusies par 3,8%&nbsp;&mdash; līdz 1,395 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena kritusies par 0,1% un&nbsp;bija 0,355 eiro par litru.</p> <p>Autogāzes cena &scaron;ajā nedēļā izmaiņas nav piedzīvojusi vienīgi Tallinā, kur arī &scaron;ajā piektdienā tā&nbsp;maksāja 0,629 eiro par litru. Vienlaikus Rīgā tā&nbsp;sarukusi par 4%&nbsp;&mdash; līdz 0,575 eiro par litru, bet Viļņā augusi par 1,8%&nbsp;&mdash; līdz 0,519 eiro par litru.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/11/rg-benzna-cena-aug-astoto-nedu-pc-krtasSat, 11 May 2019 14:40:00 +0300Sat, 11 May 2019 14:40:00 +0300TELEGRAFГригорий АнтоновГригорий АнтоновNo<p>Rīgā&nbsp;95.markas benzīna cena augusi jau astoto nedēļu pēc kārtas, kāpums novērojams arī Viļņā, bet Tallinā tā&nbsp;&scaron;onedēļ ievērojami sarukusi, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/11/rg-benzna-cena-aug-astoto-nedu-pc-krtasRīgā benzīna cena aug astoto nedēļu pēc kārtasEkonomikaAlga&nbsp;&mdash; 4&nbsp;000&nbsp;eiro: Rīgā meklē psihiatrijas centra vadītājuhttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/11/alga-4-000-eiro-rg-mekl-psihiatrijas-centra-vadtju<p>Veselības ministrija (VM) izsludinājusi atklātu konkursu uz&nbsp;Rīgas psihiatrijas un&nbsp;narkoloģijas centra valdes priek&scaron;sēdētāja amatu, solot atalgojumu 4025 eiro apmērā pirms nodokļu nomaksas.</p><p>&nbsp;</p><p>VM&nbsp;kandidātiem izvirzījusi virkni dažādu prasību, tostarp, lai kandidētu, nepiecie&scaron;ama otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība medicīnā, kā&nbsp;arī vismaz trīs gadu pieredze vairāku struktūrvienību vai funkciju vadībā lielā vai vidēji lielā uz&nbsp;pakalpojumu snieg&scaron;anu orientētā uzņēmumā.</p> <p>Tāpat tiek sagaidīta praktiskā darba pieredze tādu jautājumu risinā&scaron;anā, kas attiecas uz&nbsp;kapitālsabiedrības attīstību, darbības stratēģijas īsteno&scaron;anu, administratīvo un&nbsp;pārmaiņu vadību, kā&nbsp;arī izpratne par publiskas personas kapitālsabiedrību pārvaldību un&nbsp;darbību, nevainojama reputācija un&nbsp;citas prasības.</p> <p>Lai piedalītos amata konkursā, kandidātam līdz 2019.gada 27.maijam jāiesniedz nepiecie&scaron;amie dokumenti VM&nbsp;Personāla un&nbsp;dokumentu pārvaldības departamentā vai tie jānosūta uz&nbsp;oficiālo ministrijas elektroniskā pasta adresi.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/11/alga-4-000-eiro-rg-mekl-psihiatrijas-centra-vadtjuSat, 11 May 2019 14:15:00 +0300Sat, 11 May 2019 14:15:00 +0300TELEGRAFПетр ТелеграфовПетр ТелеграфовNo<p>Veselības ministrija (VM) izsludinājusi atklātu konkursu uz&nbsp;Rīgas psihiatrijas un&nbsp;narkoloģijas centra valdes priek&scaron;sēdētāja amatu, solot atalgojumu 4025 eiro apmērā pirms nodokļu nomaksas.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/11/alga-4-000-eiro-rg-mekl-psihiatrijas-centra-vadtjuAlga&nbsp;&mdash; 4&nbsp;000&nbsp;eiro: Rīgā meklē psihiatrijas centra vadītājuEkonomikaCenas kāpj: Latvijā gada inflācija aprīlī sasniedza 3,4%https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/10/cenas-kpj-latvij-gada-inflcija-aprl-sasniedza-34<p>Latvijā &scaron;ogad aprīlī salīdzinājumā ar&nbsp;martu patēriņa cenas pieauga par 0,9%, bet gada inflācija&nbsp;&mdash; &scaron;ogad aprīlī salīdzinājumā ar&nbsp;2018.gada aprīli&nbsp;&mdash; sasniedza 3,4% līmenī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes <a href="https://www.csb.gov.lv/lv/sakums" target="_blank" rel="noopener">dati</a>.</p><p>&nbsp;</p><p>Savukārt 12&nbsp;mēne&scaron;u vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar&nbsp;iepriek&scaron;ējiem 12&nbsp;mēne&scaron;iem, aprīlī pieauga par 2,9%.</p> <p>Statistikas pārvaldē informēja, ka&nbsp;2019.gada aprīlī, salīdzinot ar&nbsp;martu, precēm cenas palielinājās par 1,1%, bet pakalpojumiem&nbsp;&mdash; par 0,3%, savukārt salīdzinājumā ar&nbsp;pagāju&scaron;ā gada aprīli precēm cenas pieauga par 3,5%, bet pakalpojumiem&nbsp;&mdash; par 3,3%.</p> <p>Lielākā ietekme uz&nbsp;cenu izmaiņām &scaron;ogad aprīlī salīdzinājumā ar&nbsp;martu bija cenu kāpumam apģērbiem un&nbsp;apaviem, ar&nbsp;transportu saistītām precēm un&nbsp;pakalpojumiem, pārtikai un&nbsp;bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un&nbsp;pakalpojumu grupā, kā&nbsp;arī cenu kritumam ar&nbsp;atpūtu un&nbsp;kultūru saistītām precēm un&nbsp;pakalpojumiem.</p> <p>Mēne&scaron;a laikā pārtikas un&nbsp;bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis pieauga par 0,5%. Būtiskākā ietekme uz&nbsp;vidēja cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+8,6%) un&nbsp;kartupeļiem (+6,8%), galvenokārt nelabvēlīgo laika apstākļu izraisītā piedāvājuma samazinā&scaron;anās ietekmē. Atbilsto&scaron;i tendencēm pasaules tirgū, cenas pieauga cūkgaļai (+2,5%), kā&nbsp;arī sadārdzinājās mājputnu gaļa (+1,7%) un&nbsp;gaļas izstrādājumi (+2%). Cenas pieauga arī kafijai (+4%), maizei (+0,8%) un&nbsp;jogurtam (+1,6%).</p> <p>Savukārt lētāki bija svaigi augļi (-4,1%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (-1,9%), siers un&nbsp;biezpiens (-1,5%), konditorejas izstrādājumi (-1,4%) un&nbsp;svaigas vai atdzesētas zivis (-6,1%).</p> <p>Apģērbu un&nbsp;apavu grupā vidējais cenu līmenis mēne&scaron;a laikā pieauga par 7,4%. Sezonai raksturīgu cenu kāpumu visvairāk ietekmēja cenu pieaugums apaviem par 19,2%. Apģērbi sadārdzinājās vidēji par 3,9%.</p> <p>Ar&nbsp;transportu saistītām precēm un&nbsp;pakalpojumiem cenas salīdzinājumā ar&nbsp;martu palielinājās par 1,2%. Degvielai cenu līmenis pieauga par 2,2%, tostarp benzīnam&nbsp;&mdash; par 4,7%, bet dīzeļdegvielai&nbsp;&mdash; par 0,9%. Cenas pieauga arī pasažieru aviopārvadājumiem. Savukārt vidējais cenu līmenis samazinājās piederumiem personiskajiem transportlīdzekļiem.</p> <p>Atpūtas un&nbsp;kultūras grupā vidējais cenu līmenis mēne&scaron;a laikā samazinājās par 0,8%, ko&nbsp;galvenokārt ietekmēja cenu kritums kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, barībai lolojumdzīvniekiem un&nbsp;televīzijas abonē&scaron;anas maksai.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/10/cenas-kpj-latvij-gada-inflcija-aprl-sasniedza-34Fri, 10 May 2019 13:19:00 +0300Fri, 10 May 2019 13:19:00 +0300TELEGRAFПетр ТелеграфовПетр ТелеграфовNo<p>Latvijā &scaron;ogad aprīlī salīdzinājumā ar&nbsp;martu patēriņa cenas pieauga par 0,9%, bet gada inflācija&nbsp;&mdash; &scaron;ogad aprīlī salīdzinājumā ar&nbsp;2018.gada aprīli&nbsp;&mdash; sasniedza 3,4% līmenī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes <a href="https://www.csb.gov.lv/lv/sakums" target="_blank" rel="noopener">dati</a>.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/10/cenas-kpj-latvij-gada-inflcija-aprl-sasniedza-34Cenas kāpj: Latvijā gada inflācija aprīlī sasniedza 3,4%EkonomikaLattelecom un&nbsp;LMT tomēr apvienos?https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/09/lattelecom-un-lmt-tomr-apvienos<p>Ceturtdien notiku&scaron;as sarunas par telekomunikācijas uzņēmuma &laquo;Tet&raquo; (iepriek&scaron; &laquo;Lattelecom&raquo;) un&nbsp;mobilo sakaru operatora &laquo;Latvijas mobilais telefons&raquo; (LMT) apvieno&scaron;anu, aģentūrai LETA apstiprināja satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) padomniece komunikācijas jautājumos Aļona Zandere.</p><p>&nbsp;</p><p>Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV&nbsp;LV) aģentūrai LETA skaidroja, ka&nbsp;abu uzņēmumu akcionāri&nbsp;&mdash; Satiksmes ministrija, Ekonomikas ministrija un&nbsp;&laquo;Telia Company&raquo;&nbsp;&mdash; pārsprieda jautājumus par &laquo;Tet&raquo; un&nbsp;LMT nākotnes perspektīvām.</p> <p>Nemiro sacīja, ka&nbsp;uzņēmumu akcionāru mērķis ir&nbsp;palielināt kompāniju ieņēmumus, un&nbsp;abu uzņēmumu optimizācija to&nbsp;varētu veicināt, tomēr patlaban par &laquo;Tet&raquo; un&nbsp;LMT apvieno&scaron;anu ir&nbsp;pāragri spriest.</p> <p>Pēc ministra teiktā, patlaban tiek izskatīti vairāki varianti par &laquo;Tet&raquo; un&nbsp;LMT nākotni, proti, saglabāt eso&scaron;o situāciju, apvienot uzņēmumus vai kādu no&nbsp;uzņēmumiem pievienot otram. Paredzams, ka&nbsp;akcionāri līdz maija beigām veiks aprēķinus par izdevīgāko abu uzņēmumu nākotnes darbības modeli.</p> <p>Savukārt valdībā priek&scaron;likums par abu uzņēmumu nākotni, pēc ministra teiktā, varētu nonākt jūnijā vai jūlijā.</p> <p>LETA jau ziņoja, ka&nbsp;2017.gada novembrī Ministru kabinets lēma, ka&nbsp;&laquo;Tet&raquo; un&nbsp;LMT netiks apvienoti.</p> <p>Savukārt 2018.gada jūlijā iepriek&scaron;ējās valdības Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un&nbsp;&laquo;Telia Company&raquo; prezidents Jūhans Dennelinds parakstīja sapra&scaron;anās memorandu par &laquo;Tet&raquo; un&nbsp;LMT turpmāku attīstību.</p> <p>Memorandu paraksto&scaron;ās puses apņēmās izstrādāt vienotu &laquo;Tet&raquo; un&nbsp;LMT darbības stratēģiju sinerģijas sasnieg&scaron;anai, tajā ietverot nākamās paaudzes sakaru sistēmu stratēģijas izstrādi un&nbsp;īsteno&scaron;anu, inovatīvas ekselences veido&scaron;anu, &scaron;ajā procesā aktīvi sadarbojoties ar&nbsp;zinātni.</p> <p>Tāpat ziņots, ka&nbsp;2018.gada 23.augustā Kučinskis izdeva rīkojumu, ar&nbsp;kuru tika izveidota darba grupa, lai nodro&scaron;inātu Latvijas intere&scaron;u pārstāvniecību &laquo;Tet&raquo; un&nbsp;LMT vienotas uzņēmumu stratēģijas izstrādē un&nbsp;īsteno&scaron;anā, kā&nbsp;arī tās finansē&scaron;anā.</p> <p>Rīkojuma projekts paredzēja, ka&nbsp;darba grupai līdz 2018.gada 15.novembrim jāsagatavo un&nbsp;jāiesniedz Valsts kancelejā Latvijas pozīciju sarunām ar&nbsp;kompāniju līdzīpa&scaron;nieku &laquo;Telia Company&raquo; par abu uzņēmumu tālāko darbību. Tomēr vēlāk &scaron;ī&nbsp;uzdevuma izpilde tika pārcelta līdz 2019.gada 15.februārim. Tāpat tika pagarināts termiņ&scaron;, kurā darba grupai jāizstrādā turpmāk veicamo darbu plāns&nbsp;&mdash; &scaron;ī&nbsp;uzdevuma izpildes termiņ&scaron; tika pārcelts no&nbsp;2019.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 1.aprīlim.</p> <p>&laquo;Telia Company&raquo; ir&nbsp;lielākais LMT dalībnieks, kur tai tie&scaron;i un&nbsp;netie&scaron;i pieder apmēram&nbsp;60% kapitāldaļu. Tāpat &laquo;Telia Company&raquo; pieder 49% &laquo;Tet&raquo; kapitāldaļu.</p> <p>&laquo;Tet&raquo; konsolidētais apgrozījums 2017.gadā bija 195,67 miljoni eiro, kas ir&nbsp;par 1,1% vairāk nekā 2016.gadā, savukārt koncerna peļņa palielinājās par 26,4%, sasniedzot 40,7 miljonus eiro. Savukārt LMT grupas apgrozījums 2017.gadā sasniedza 204,271 miljonu eiro, kas ir&nbsp;par 7,6% vairāk nekā 2016.gadā, bet grupas peļņa pērn bija 33,534 miljoni eiro, kas ir&nbsp;pieaugums par&nbsp;50%.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/09/lattelecom-un-lmt-tomr-apvienosThu, 09 May 2019 16:04:00 +0300Thu, 09 May 2019 16:04:00 +0300TELEGRAFГригорий АнтоновГригорий АнтоновNo<p>Ceturtdien notiku&scaron;as sarunas par telekomunikācijas uzņēmuma &laquo;Tet&raquo; (iepriek&scaron; &laquo;Lattelecom&raquo;) un&nbsp;mobilo sakaru operatora &laquo;Latvijas mobilais telefons&raquo; (LMT) apvieno&scaron;anu, aģentūrai LETA apstiprināja satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) padomniece komunikācijas jautājumos Aļona Zandere.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/09/lattelecom-un-lmt-tomr-apvienosLattelecom un&nbsp;LMT tomēr apvienos?EkonomikaLTRK rosina ieviest iestājeksāmenu vidusskolāhttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/07/ltrk-rosina-ieviest-iestjeksmenu-vidusskol<p>Lai turpmākajos gados risinātu darbaspēka trūkumu valstī, Latvijas Tirdzniecības un&nbsp;rūpniecības kamera (LTRK) rosina ieviest iestājeksāmenu vidusskolā.</p><p>&nbsp;</p><p>Ar&nbsp;&scaron;ādu priek&scaron;likumu &scaron;odien Saeimas Izglītības, kultūras un&nbsp;zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un&nbsp;inovāciju apak&scaron;komisijas sēdē klajā nāca LTRK profesionālās izglītības komitejas pārstāvis, biznesa augstskolas &laquo;Turība&raquo; rektors un&nbsp;valdes priek&scaron;sēdētājs Aldis Baumanis.</p> <p>Apak&scaron;komisijas sēdē notika diskusija par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību. Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja Dace Zīle prezentēja Latvijas darba tirgus attīstības tendences un&nbsp;izaicinājumus laika posmā līdz 2025.gadam, kas iezīmē būtisku darbaspēka iztrūkumu, kam ir&nbsp;vidējā profesionālā izglītība.</p> <p>Zīle norādīja, ka&nbsp;vidējā termiņā var veidoties darbaspēka iztrūkums ar&nbsp;vidējo profesionālo izglītību aptuveni 31&nbsp;000&nbsp;cilvēku, pie tam iztrūkums būs vērojams praktiski visās izglītības tematiskajās grupās, it&nbsp;īpa&scaron;i inženierzinātnēs un&nbsp;ražo&scaron;anā.</p> <p>&laquo;Joprojām vairāk nekā 2/5&nbsp;no jaunie&scaron;iem darba tirgū nonāk ar&nbsp;vidējo vispārējo un&nbsp;pamatizglītību, savukārt &scaron;āda darbaspēka pieprasījums darba tirgū nākamajos gados strauji samazināsies. Pa&scaron;laik vairāk nekā 85&nbsp;000 jeb aptuveni&nbsp;9% no&nbsp;ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem bija pamatizglītība vai nepabeigta pamatizglītība, turklāt nav sagaidāms, ka&nbsp;tuvākā nākotnē to&nbsp;īpatsvars varētu samazināties. Ir&nbsp;jāmeklē iespējas, kā&nbsp;&scaron;os cilvēkus iesaistīt darba tirgū,&raquo; teica Zīle.</p> <p>Baumanis uzsvēra, ka&nbsp;pēdējos desmit gados valstī ir&nbsp;izteikta tendence, ka&nbsp;vecāku ietekmes dēļ jaunie&scaron;i pēc pamatskolas paliek vidusskolā un&nbsp;bieži vien pēc tās absolvē&scaron;anas neturpina ne&nbsp;studijas augstskolā, ne&nbsp;iegūst profesiju profesionālās izglītības iestādēs.</p> <p>&laquo;Mums ir&nbsp;nopietni jādomā, kā&nbsp;rast risinājumu &scaron;ai ilgsto&scaron;i nerisinātajai problēmai. Valsts resursu ekonomē&scaron;anas nolūkā viņ&scaron; ieteica ieviest iestājeksāmenus vidusskolā, ņemot vērā 9.klases noslēguma eksāmenu rezultātus, vai arī rīkojot iestājeksāmenus, lai skolēni masveidā nepaliktu vidusskolās, bet iegūtu profesiju un&nbsp;sāktu darba gaitas,&raquo; pauda Baumanis.</p> <p>IZM parlamentārā sekretāre Anita Muižniece (JKP) pauda cerību, ka&nbsp;vidējās vispārējās izglītības topo&scaron;ais izglītības standarts, kas paredz iespēju vidusskolēniem izvēlēties vidējās izglītības programmu atbilsto&scaron;i savām spējām un&nbsp;interesēm, risinās &scaron;o&nbsp;jautājumu un&nbsp;mācības vidusskolā izvēlēsies &scaron;aurāks loks jaunie&scaron;u.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/07/ltrk-rosina-ieviest-iestjeksmenu-vidusskolTue, 07 May 2019 16:26:00 +0300Tue, 07 May 2019 16:26:00 +0300TELEGRAFГригорий АнтоновГригорий АнтоновNo<p>Lai turpmākajos gados risinātu darbaspēka trūkumu valstī, Latvijas Tirdzniecības un&nbsp;rūpniecības kamera (LTRK) rosina ieviest iestājeksāmenu vidusskolā.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/07/ltrk-rosina-ieviest-iestjeksmenu-vidusskolLTRK rosina ieviest iestājeksāmenu vidusskolāEkonomikaPēc EK&nbsp;aplēsēm Latvijas ekonomika turpinās strauji attīstītieshttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/07/pc-ek-aplsm-latvijas-ekonomika-turpins-strauji-attstties<p>Eiropas Komisija (EK) saglabājusi Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi &scaron;īm gadam 3,1% apmērā, liecina&nbsp;EK pavasara ekonomikas prognoze.</p><p>&nbsp;</p><p>Arī iepriek&scaron;ējā prognozē februārī&nbsp;EK lēsa, ka&nbsp;Latvijas iek&scaron;zemes kopprodukts (IKP) &scaron;ogad pieaugs par 3,1% pēc tam, kad pērn tas palielinājās par 4,8%. Nākamgad gaidāms ekonomikas izaugsmes tempa palēninājums un&nbsp;tiek prognozēts, ka&nbsp;IKP pieaugs par 2,8%.</p> <p>EK&nbsp;viceprezidents Valdis Dombrovskis norādīja, ka&nbsp;Latvijas ekonomikā turpinās strauja izaugsme un&nbsp;prognozētais IKP pieaugums ir&nbsp;straujākais izaugsmes temps starp Baltijas valstīm.</p> <p>Dombrovska vērtējumā galvenie izaugsmes dzinējspēki ir&nbsp;pozitīva investīciju dinamika un&nbsp;spēcīgs privātā patēriņa pieaugums.</p> <p>&laquo;Noturīgi straujais algu pieaugums nodro&scaron;inās turpmāku privātā patēriņa kāpumu, taču izaugsmes sabremzē&scaron;anās Eiropā ierobežos eksporta pieauguma tempus. Zināmas bažas izraisa fakts, ka, neraugoties uz&nbsp;straujo ekonomikas pieaugumu, pēdējo gadu laikā ir&nbsp;pieaudzis budžeta deficīts&nbsp;&mdash; pagāju&scaron;ajā gadā sasniedzot&nbsp;1% no&nbsp;IKP. &Scaron;ogad budžeta deficīts nedaudz samazinās un&nbsp;tiek prognozēts 0,6% no&nbsp;IKP apmērā. &Scaron;ajā ekonomikas cikla posmā ir&nbsp;svarīgi samazināt budžeta deficītu un&nbsp;pakāpeniski virzīties uz&nbsp;sabalansētu budžetu,&raquo; norādīja&nbsp;EK pārstāvniecībā Latvijā.</p> <p>Inflācija &scaron;ogad Latvijā tiek prognozēta 2,8% apmērā, bet nākamgad inflācija Latvijā sasniegs 2,4%, liecina&nbsp;EK jaunākās prognozes.</p> <p>Valsts parāds veidos 0,6% no&nbsp;IKP gan &scaron;ajā, gan nākamajā gadā, prognozē EK. Savukārt bezdarbs Latvijā saruks līdz 6,9% &scaron;ogad un&nbsp;6,7% nākamgad.</p> <p>EK&nbsp;pavasara prognozes liecina, ka&nbsp;IKP Eiropas Savienības (ES) &scaron;ogad pieaugs par 1,4%, bet nākamgad ekonomikas izaugsmes temps sasniegs 1,6%. Eirozonā &scaron;ogad tiek gaidīts IKP pieaugums par 1,2%, bet nākamgad tas sasniegs 1,5%. Vienlaikus EK&nbsp;norāda, ka&nbsp;2020.gada rezultātus ietekmē tas, ka&nbsp;būs vairāk darba dienu.</p> <p>Aplēses liecina, ka&nbsp;ekonomikas izaugsme Eiropā &scaron;ogad turpināsies jau septīto gadu pēc kārtas, turklāt reālā IKP pieaugums tiek prognozēts visās&nbsp;ES dalībvalstīs.</p> <p>Lai gan neskaidrības pasaules tirdzniecības politikā turpina ietekmēt ekonomikas rādītājus, dinamika vietējā tirgū joprojām veicina Eiropas ekonomikas izaugsmi.</p> <p>Inflācija, kā&nbsp;lē&scaron;&nbsp;EK, &scaron;ogad&nbsp;ES samazināsies līdz 1,6%, bet nākamgad pieaugs līdz 1,7%. Savukārt eirozonā patēriņa cenas gan &scaron;ogad, gan nākamgad pieaugs par 1,4%.</p> <p>EK&nbsp;prognozē, ka&nbsp;bezdarba līmenis&nbsp;ES &scaron;ogad turpinās samazināties un&nbsp;2020.gadā sasniegs 6,2%. Savukārt eirozonā tas samazināsies līdz 7,7% &scaron;ogad un&nbsp;7,3% nākamgad, kas būs zemāk nekā &scaron;is rādītājs bija 2007.gadā pirms ekonomikas krīzes.</p> <p>Jaunākajā pārskatā&nbsp;EK gan norāda, ka&nbsp;pastāv būtiski riski prognožu samazinājumam, jo&nbsp;pasaulē pieaug protekcionisma pasākumi, kā&nbsp;arī samazinās pasaules ekonomikas izaugsmes temps. Tāpat iespējama kūtrākā tirdzniecības izaugsme, jo&nbsp;īpa&scaron;i tad, ja&nbsp;Ķīnas ekonomikas pieaugums būs lēnāks nekā prognozēts iepriek&scaron;.</p> <p>Eiropā riskus ekonomikas izaugsmei rada tas, ja&nbsp;Apvienotā Karaliste no&nbsp;ES izstāsies bez skaidras vieno&scaron;anās par turpmākām attiecībām valstu starpā, kā&nbsp;arī pastāv riski, ka&nbsp;īslaicīgās grūtības ražo&scaron;anā var izrādīties ilglaicīgākas. Tāpat riskus ekonomikas izaugsmei rada politiskās neskaidrības un&nbsp;politika, kas mazāk orientēta uz&nbsp;izaugsmi, tādējādi samazinot privāto investīciju apmēru.</p> <p>Kā&nbsp;pozitīvus aspektus&nbsp;EK min privātā patēriņa un&nbsp;investīciju elastību ES.</p> <p>Attiecībā uz&nbsp;Apvienoto Karalisti EK&nbsp;prognozes ir&nbsp;tehniskas, pieņemot, ka&nbsp;pa&scaron;reizējais stāvoklis pu&scaron;u attiecībās nemainīsies.</p> <p>Komentējot ES&nbsp;ekonomikas izaugsmi, Dombrovskis skaidroja, ka&nbsp;Eiropas ekonomika ir&nbsp;bijusi elastīga laikā, kad ārējie apstākļi ir&nbsp;mazāk labvēlīgi, tostarp pieaug saspīlējums globālajās tirdzniecības attiecībās. &laquo;Izaugsmes turpinājums gaidāms visās&nbsp;ES dalībvalstīs un&nbsp;nākamgad tas palielināsies, ko&nbsp;veicinās spēcīgais vietējais patēriņ&scaron;, stabilais nodarbinātības pieaugums un&nbsp;zemās finansē&scaron;anas izmaksas,&raquo; pauda eirokomisārs, vienlaikus brīdinot, ka&nbsp;var saasināties tirdzniecības konflikti pasaulē un&nbsp;ekonomika pavājināties attīstības tirgos, jo&nbsp;īpa&scaron;i Ķīnā.</p> <p>Arī ekonomikas un&nbsp;finan&scaron;u, nodokļu un&nbsp;muitas komisārs Pjērs Moskovisī norādīja uz&nbsp;ES ekonomikas spēju saglabāt izaugsmi, kad ārējie apstākļi nav labvēlīgi. &laquo;Tomēr mums vajadzētu būt gataviem vairāk atbalstīt ekonomiku, ja&nbsp;tas būtu nepiecie&scaron;ams, turpinot īstenot izaugsmi veicino&scaron;as reformas,&raquo; aicināja Moskovisī, mudinot izvairīties no&nbsp;protekcionisma, kas vēl vairāk palielinās saspīlējumu sabiedrībā.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/07/pc-ek-aplsm-latvijas-ekonomika-turpins-strauji-attsttiesTue, 07 May 2019 15:27:00 +0300Tue, 07 May 2019 15:27:00 +0300TELEGRAFГригорий АнтоновГригорий АнтоновNo<p>Eiropas Komisija (EK) saglabājusi Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi &scaron;īm gadam 3,1% apmērā, liecina&nbsp;EK pavasara ekonomikas prognoze.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/07/pc-ek-aplsm-latvijas-ekonomika-turpins-strauji-attsttiesPēc EK&nbsp;aplēsēm Latvijas ekonomika turpinās strauji attīstītiesEkonomikaPērn vidējā mēne&scaron;a darba alga Latvijā pieaugusi līdz 948 eirohttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/07/prn-vidj-mnea-darba-alga-latvij-pieaugusi-ldz-948-eiro<p>Pērn vidējā neto darba samaksa Latvijā pieaugusi par&nbsp;6%, kas salīdzinot ar&nbsp;gadu iepriek&scaron; sasniegusi 948&nbsp;eiro, liecina žurnāla &laquo;Kapitāls&raquo; sadarbībā ar&nbsp;personāla atlases uzņēmumu &laquo;CV-Online Latvia&raquo; veiktie Latvijas algu un&nbsp;atlīdzību pētījuma rezultāti.</p><p>&nbsp;</p><p>&laquo;CV-Online Latvia&raquo; vadītājs Alvis Brodiņ&scaron;, prezentējot pētījumu, atzina, ka&nbsp;pētījumā atklātā vidējā neto darba samaksa ir&nbsp;par aptuveni&nbsp;22% augstāka nekā to&nbsp;atspoguļo oficiālās statistikas dati, taču starpība starp algu pētījumā un&nbsp;reālajos statistikas datos samazinājusies par trim procentpunktiem, kas var norādīt uz&nbsp;iedarbīgiem ēnu ekonomiku ierobežojo&scaron;ajiem pasākumiem. Pērn vidējās darba samaksas izmaiņas ietekmēja gan ekonomiskā izaugsme, gan arī minimālās algas pieaugums valstī un&nbsp;nodokļu reforma.</p> <p>Brodiņ&scaron; teica, ka&nbsp;vismaz puse no&nbsp;aptaujātajiem respondentiem saņem 850 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Pēc uzņēmumu pārvaldes veida neto alga straujāk gada laikā augusi valsts un&nbsp;pa&scaron;valdību sektorā, tostarp valsts kapitālsabiedrībās&nbsp;&mdash; gandrīz par&nbsp;11%, sasniedzot 821&nbsp;eiro, un&nbsp;vietējos privātā sektora uzņēmumos&nbsp;&mdash; gandrīz par&nbsp;7%, sasniedzot 907&nbsp;eiro.</p> <p>Savukārt lielākās algas aizvien ir&nbsp;starptautiskos privātā sektora uzņēmumos&nbsp;&mdash; 1057 eiro jeb&nbsp;4% pieaugums gada laikā. Tikmēr mazajos uzņēmumos atalgojums ir&nbsp;zemākais valstī&nbsp;&mdash; tur tas pieaudzis vien vairāk nekā par 5%. Tāpēc pēc izmaiņām Darba likumā, kamdēļ darba sludinājumos obligāti jānorāda atalgojums, mazajiem uzņēmumiem ir&nbsp;grūti konkurēt ar&nbsp;lielajiem uzņēmumiem.</p> <p>Viņ&scaron; atzina, ka&nbsp;pērn algas reģionos jeb ārpus Rīgas pieaugu&scaron;as straujāk nekā galvaspilsētā&nbsp;&mdash; pērn atalgojums Rīgā ir&nbsp;bijis vidēji par&nbsp;34% augstāks nekā citās pilsētās un&nbsp;reģionos, gadā laikā &scaron;ai starpībai izlīdzinoties par septiņiem procentpunktiem. Algas reģionos aug straujāk nekā galvaspilsētā saistībā ar&nbsp;lielo bezdarbu tajos un&nbsp;no&nbsp;tā&nbsp;izrieto&scaron;o uzņēmumu aktīvo darbu pie darbinieku piesaistes.</p> <p>&laquo;Uzņēmēji reģionos nereti ir&nbsp;spiesti algas celt straujāk [nekā Rīgā], lai noturētu cilvēkus,&raquo; sacīja Brodiņ&scaron;. Rīgā vidējā neto alga pirmo reizi pārsniedz 1000&nbsp;eiro, bet Pierīgā un&nbsp;Jūrmalā tā&nbsp;pērn sasniedza 960&nbsp;eiro. Savukārt zemākās algas joprojām tiek izmaksātas Latgalē, kur cilvēki vidēji saņem 667&nbsp;eiro. Tikmēr iedzīvotāji Vidzemē pērn, saskaņā ar&nbsp;pētījuma datiem, saņēma vidēji 777 eiro neto algu, Zemgalē&nbsp;&mdash; 749&nbsp;eiro, bet Kurzemē&nbsp;&mdash; 746 eiro neto algu.</p> <p>Pētījums arī liecina, ka&nbsp;pērn atalgojums audzis visās nozarēs. Straujākais pieaugums bijis nozarēs, kur algas līdz &scaron;im bija viszemākās, piemēram, veselība un&nbsp;sociālā aprūpe pieaudzis par 12,6%, kā&nbsp;arī izglītība&nbsp;&mdash; gandrīz par 9%. Vairāk nekā par&nbsp;8% augusi arī vidējā neto darba samaksa lauksaimniecībā, zivsaimniecībā un&nbsp;mežsaimniecībā. Straujāk par vidējo rādītāju valstī vidējā darba samaksa augusi arī transporta un&nbsp;uzglabā&scaron;anas sfērā, valsts un&nbsp;pa&scaron;valdību iestādēs, uzņēmumos, kuru pamatdarbība ir&nbsp;saistīta ar&nbsp;nekustamo īpa&scaron;umu sfēru, profesionālajiem, zinātniskajiem un&nbsp;tehniskajiem pakalpojumiem, informācijas un&nbsp;komunikācijas pakalpojumiem, elektroenerģiju, gāzes apgādi, gaisa kondicionē&scaron;anu un&nbsp;ieguves rūpniecību.</p> <p>Lielākās vidējās algas pēc nodokļu nomaksas, ieskaitot prēmijas, ir&nbsp;informācijas un&nbsp;tehnoloģiju (IT) speciālistiem un&nbsp;programmē&scaron;anas nozarē&nbsp;&mdash; 1285&nbsp;eiro, kam seko bankas un&nbsp;finan&scaron;u pakalpojumi &minus;1137&nbsp;eiro, telekomunikācijas &minus;1086&nbsp;eiro. Savukārt mazākās algas, kas ir&nbsp;zemākas par 700 eiro pēc nodokļu nomaksas, pērn saņēma izglītības, mākslas un&nbsp;kultūras, kā&nbsp;arī ēdinā&scaron;anas nozarēs strādājo&scaron;ie.</p> <p>Pētījuma dati arī liecina, ka&nbsp;atalgojuma at&scaron;ķirība starp dzimumiem joprojām ir&nbsp;pietieko&scaron;i liela&nbsp;&mdash; pērn vīrie&scaron;i pelnīju&scaron;i vidēji 1081&nbsp;eiro, bet sievietes&nbsp;&mdash; 855 eiro&nbsp;&mdash; pēc nodokļu nomaksas, ieskaitot prēmijas. Lai arī starpība joprojām ir&nbsp;ievērojama, tā&nbsp;samazinās. Vadības jomā strādājo&scaron;o sievie&scaron;u un&nbsp;vīrie&scaron;u ienākumu at&scaron;ķirība ir&nbsp;vēl mazāka, pērn veidojot 12%. Vīrie&scaron;i vadītāji Latvijā pērn saņēma vidēji 2273 eiro neto algu, bet sievietes vadītājas &minus;1985&nbsp;eiro.</p> <p>Žurnāla &laquo;Kapitāls&raquo; galvenā redaktore Elīna Stengrēvica norādīja, ka&nbsp;lielie uzņēmumi saskata priek&scaron;rocības tajā, ka&nbsp;obligāti jānorāda darba samaksa darba sludinājumos, jo&nbsp;tas veicina atklātu un&nbsp;godīgu attiecību veido&scaron;anu starp darba devējiem un&nbsp;darba ņēmējiem, kā&nbsp;arī iz&scaron;ķir godīgus uzņēmumus starp tādiem, kas darbojas ēnu ekonomikā.</p> <p>Taču vienlaikus rūpīgāk un&nbsp;precīzāk jākomunicē ar&nbsp;darba ņēmējiem, lai viņi izprastu atalgojuma politiku. Pozitīvi vērtējams arī tas, ka&nbsp;no&nbsp;valsts izbrauku&scaron;ie iedzīvotāji var redzēt, kā&nbsp;mainījusies situācija darba tirgū Latvijā pēdējos gados. Arī darba ņēmēji grozījumus Darba likumā uzskata par vērtīgu pārmaiņu, kas atvieglo darba meklē&scaron;anas procesu.</p> <p>&laquo;Benefits Latvija&raquo; un&nbsp;&laquo;SmartHR Latvija&raquo; vadītājs Juris Zalāns norādīja, ka&nbsp;divu gadu laikā pakāpeniski pieaugusi konkurence par darbinieku piesaisti un&nbsp;atlasi, kā&nbsp;arī pastāv mēģinājumi noturēt eso&scaron;os darbiniekus. Bieži vien uzņēmumiem nav iespējas palielināt darbinieku algas tik strauji, kā&nbsp;tirgus to&nbsp;prasa&nbsp;&mdash; pēdējā gada laikā darbinieku tirgū arvien vairāk trūkst, noteiktas grupas darbinieku izbrauku&scaron;as ārpus valsts, jo&nbsp;tur var saņemt augstāku atalgojumu. Iepriek&scaron; minētā iemesla dēļ uzņēmumi kļūst Latvijā kļūst kreatīvāki, domājot, kā&nbsp;noturēt darbiniekus.</p> <p>Piemēram, kop&scaron; 2017.gada kļūst populārāka piemaksa par pārtikas produktiem, karjeras koučings, teātra abonementi par sasniegumiem, dažkārt darbiniekiem pieejamas bērnistabas ar&nbsp;aukli, auto mazgā&scaron;ana, apģērba ķīmiskā tīrī&scaron;ana. &laquo;Labumu grozs papla&scaron;inās, kreativitāte ir&nbsp;tas, kas to&nbsp;nosaka,&raquo; sacīja Zalāns.</p> <p>Tāpat pēc viņa teiktā, darba ņēmēji nereti piedāvā darbiniekiem vismaz papildus labumus eso&scaron;ajai darba algai, piemēram, ne&nbsp;tikai veselības apdro&scaron;inā&scaron;anu pa&scaron;am darbiniekam, bet arī viņa ģimenes locekļiem. Tāpat darba vietā nereti pieejami bezmaksas dzērieni, norisinās neformāli pasākumi. Darbiniekiem biežāk ir&nbsp;pieejams elastīgs darbalaiks, personāla apmācības, dators personīgai lieto&scaron;anai, brīvu diena slimības dēļ. Tāpat nereti ir&nbsp;iespējams strādāt arī no&nbsp;mājām, darbinieki saņem arī dažādas atlaižu programmas un&nbsp;reizēm viņiem tiek kompensēti transporta izdevumi, kā&nbsp;arī sporta aktivitātes. Tāpat pieejami darba atvaļinājumi, kas ir&nbsp;komandējums un&nbsp;papildu apmaksātas dienas ceļojuma baudī&scaron;anai.</p> <p>Kopumā pētījuma autori secināju&scaron;i, ka&nbsp;darba tirgus Latvijā attīstās, darba algas pieaug, un&nbsp;lielākajā daļā sektoru arī reģionos tas &laquo;uzsilst&raquo;, tāpēc darba ņēmējiem dzīve kļūst labāka. Tikmēr darba ņēmējiem paliek grūtāk, jo&nbsp;viņu izmaksas palielinās un&nbsp;līdz ar&nbsp;to&nbsp;peļņa sarūk. Arī tad, ja&nbsp;ekonomiskā izaugsme valstī samazināsies, darbinieku pieejamība joprojām būs apgrūtināta. Līdz ar&nbsp;to&nbsp;noteiktās nozarēs var saglabāties emigrācija, iekams Latvija nesasniegs tādu algu līmeni, kāds mazina interesi par darba iespējām citās Eiropas valstīs.</p> <p>Pētījuma dati iegūti &laquo;CV-Online Latvia&raquo; algu datubāzē &laquo;Algas.lv&raquo;, analizējot informāciju par saņemto darba samaksu 2018.gadā no&nbsp;vairāk nekā 24&nbsp;000 darba ņēmējiem.</p> <p>Pētījuma dati atspoguļo vidējos reālās darba algas rādītājus pēc nodokļu nomaksas Latvijā. Pētījums veikts visā Latvijā lielākajās pilsētās un&nbsp;reģionos, lielākajās pilsētās un&nbsp;reģionos, dažādu lielumu un&nbsp;pārvaldes veida uzņēmumos dažādos biznesa sektoros, populārākajos amatos, pēc dzimuma, vecuma un&nbsp;papildus labumiem.</p> <p>Jau ziņots, ka&nbsp;2017.gadā vidējā neto mēne&scaron;a atlīdzība Latvijā pieaugusi par 6,2% salīdzinājumā ar&nbsp;gadu iepriek&scaron;, sasniedzot 894 eiro</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/07/prn-vidj-mnea-darba-alga-latvij-pieaugusi-ldz-948-eiroTue, 07 May 2019 13:41:00 +0300Tue, 07 May 2019 13:41:00 +0300TELEGRAFГригорий АнтоновГригорий АнтоновNo<p>Pērn vidējā neto darba samaksa Latvijā pieaugusi par&nbsp;6%, kas salīdzinot ar&nbsp;gadu iepriek&scaron; sasniegusi 948&nbsp;eiro, liecina žurnāla &laquo;Kapitāls&raquo; sadarbībā ar&nbsp;personāla atlases uzņēmumu &laquo;CV-Online Latvia&raquo; veiktie Latvijas algu un&nbsp;atlīdzību pētījuma rezultāti.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/07/prn-vidj-mnea-darba-alga-latvij-pieaugusi-ldz-948-eiroPērn vidējā mēne&scaron;a darba alga Latvijā pieaugusi līdz 948 eiroEkonomikaLatvijas iedzīvotāju skatījumā vērtīgākās investīcijas ir&nbsp;nekustamais īpa&scaron;umshttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/07/latvijas-iedzvotju-skatjum-vrtgks-investcijas-ir-nekustamais-paums<p>Latvijas iedzīvotāju skatījumā vērtīgākās investīcijas ir&nbsp;nekustamais īpa&scaron;ums, zelts un&nbsp;pensiju tre&scaron;ais līmenis, aģentūrai LETA pavēstīja &laquo;Swedbank&raquo; pārstāvji, atsaucoties uz&nbsp;bankas veiktās aptaujas datiem.</p><p>&nbsp;</p><p>Bankā norādīja, ka&nbsp;Latvijas iedzīvotāji nemainīgi jau vairāku gadu garumā par labāko ieguldījumu veidu uzskata nekustamo īpa&scaron;umu&nbsp;&mdash; &scaron;ogad&nbsp;47% iedzīvotāju primāri investētu nekustamā īpa&scaron;uma iegādē. Seko ieguldījumi zeltā, ko&nbsp;par optimālāko uzskata&nbsp;28% iedzīvotāju, kā&nbsp;arī ieguldījumi pensiju tre&scaron;ajā līmenī (16%), kas &scaron;ogad popularitātē ir&nbsp;apsteigu&scaron;i ieguldījumus uzkrājo&scaron;ajā dzīvības apdro&scaron;inā&scaron;anā&nbsp;&mdash; pērn&nbsp;18% &scaron;o&nbsp;ieguldījuma veidu uzskatīja par labāko, kamēr &scaron;ogad&nbsp;&mdash; 13%.</p> <p>Savukārt tie&scaron;os ieguldījumus vērtspapīros&nbsp;&mdash; akcijās (12%), ieguldījumu fondos (7%) vai obligācijās (3%)&nbsp;&mdash; iedzīvotāji retāk uzskata par labākajiem ieguldījumu veidiem. Tā&nbsp;vietā priek&scaron;roka tiek dota jau gataviem risinājumiem, kur ieguldījumu pārvaldnieks veic atbilsto&scaron;u risku sadali un&nbsp;investē klientu vietā. Tomēr pēdējā gada laikā tie&scaron;ie ieguldījumi uzņēmumu akcijās ir&nbsp;piedzīvoju&scaron;i būtisku pieaugumu&nbsp;&mdash; pieaugums bijis par četriem procentpunktiem, salīdzinot ar&nbsp;2017.gadu, piebilda bankā.</p> <p>&laquo;Iepazīstoties ar&nbsp;Latvijas iedzīvotāju priek&scaron;statu par dro&scaron;ākajiem un&nbsp;vērtīgākajiem ieguldījumu veidiem, jāsecina, ka&nbsp;nekustamais īpa&scaron;ums&nbsp;&mdash; mājoklis un&nbsp;zeme&nbsp;&mdash; ir&nbsp;nemainīga izvēle nr.1 jau vairāku gadu garumā. Par izdevīgiem atzīti arī uzkrājumi pensiju tre&scaron;ajā līmenī un&nbsp;uzkrājo&scaron;ajā apdro&scaron;inā&scaron;anā. Taču cilvēku rīcība visai nozīmīgi at&scaron;ķiras no&nbsp;minētajiem priek&scaron;statiem. Atbildot uz&nbsp;jautājumu par ieguldī&scaron;anas pieredzi, cilvēki visvairāk ir&nbsp;minēju&scaron;i bankas krājkontu (38%) un&nbsp;pensiju tre&scaron;o līmeni (29%), kura popularitāte, salīdzinot ar&nbsp;2015.gada datiem, ir&nbsp;pieaugusi par deviņiem procentpunktiem,&raquo; sacīja &laquo;Swedbank&raquo; apdro&scaron;inā&scaron;anas un&nbsp;investīciju jomas vadītājs Kristaps Kop&scaron;tāls.</p> <p>Viņ&scaron; arī norādīja, ka, pieaugot brīvo līdzekļu apmēram, gadu no&nbsp;gada palielinās to&nbsp;cilvēku skaits, kuri izmanto kādu no&nbsp;ieguldījumu veidiem&nbsp;&mdash; 2019.gadā tādu jau bija 76%. &laquo;Tātad izpratne par ieguldījumu nozīmi pamazām nostiprinās, un&nbsp;aizvien vairāk cilvēku veido finan&scaron;u rezervi un&nbsp;uzkrāj kādam noteiktam mērķim, kā&nbsp;arī aizvien aktīvāk meklē alternatīvas ieguldī&scaron;anas iespējas. Savukārt at&scaron;ķirība starp viedokli par vēlamajiem ieguldījumiem un&nbsp;reālo rīcību, visbiežāk izmantojot krājkontu, pensiju tre&scaron;o līmeni vai uzkrājo&scaron;o apdro&scaron;inā&scaron;anu, varētu būt skaidrojama ar&nbsp;ieguldījumu veidu pieejamību. Proti, lai veidotu uzkrājumu &scaron;ajos risinājumos, pretstatā ieguldījumiem nekustamajā īpa&scaron;umā, nav nepiecie&scaron;amas lielas sākotnējās iemaksas un&nbsp;tās ērti atlicināt arī no&nbsp;regulāriem ienākumiem, piemēram, darba algas,&raquo; teica Kop&scaron;tāls.</p> <p>Tāpat bankā atzina, ka&nbsp;Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu veido&scaron;anas disciplīna uzlabojas ar&nbsp;katru gadu un&nbsp;&scaron;obrīd kā&nbsp;regulāru ieradumu to&nbsp;piekopj 40%. Par&nbsp;to, ka&nbsp;Latvijas iedzīvotāju rīcībā pieaug nākotnei atlicināmās naudas apmērs, liecina arī statistika par mājsaimniecību noguldījumiem. To&nbsp;kopējais apmērs divu gadu laikā palielinājies par miljardu eiro&nbsp;&mdash; no&nbsp;5,8 miljardiem eiro 2017.gada februārī līdz 6,9 miljardiem eiro 2019.gada februārī.</p> <p>Aptaujā arī secināts, ka&nbsp;Latvijas iedzīvotājiem &scaron;obrīd vienlīdz būtiska &scaron;ķiet dro&scaron;ība par ieguldītajiem līdzekļiem (32%) un&nbsp;labas peļņas iespējas (32%). Izvēloties uzkrājumu un&nbsp;ieguldījumu veidu, iedzīvotājiem svarīgi, lai tie būtu vienkār&scaron;i un&nbsp;viegli saprotami (44%), pietiekami ērti lietojami un&nbsp;pārskatāmi (37%), kā&nbsp;arī konkrētām vajadzībām atbilsto&scaron;i (34%).</p> <p>Ja&nbsp;&scaron;obrīd apsvērtu iespēju ieguldīt naudu, visbiežāk to&nbsp;vēlētos darīt termiņā no&nbsp;viena līdz trim gadiem (22%), seko ieguldījumi līdz pieciem gadiem (17%) un&nbsp;ilgāk (16%). Savukārt&nbsp;14% iedzīvotāji izvēlētos ieguldīt naudu līdz vienam gadam. Tostarp iedzīvotāji ar&nbsp;salīdzino&scaron;i augstākiem ienākumiem ir&nbsp;biežāk gatavi ieguldīt uz&nbsp;garāku termiņu.</p> <p>Aptauja veikta 2019.gada janvārī. Sadarbībā ar&nbsp;&laquo;Snapshots&raquo; izvaicāti 700 respondentu vecumā no&nbsp;18&nbsp;līdz 74&nbsp;gadiem Rīgā, citās Latvijas pilsētās un&nbsp;lauku teritorijās.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/07/latvijas-iedzvotju-skatjum-vrtgks-investcijas-ir-nekustamais-paumsTue, 07 May 2019 12:00:00 +0300Tue, 07 May 2019 12:00:00 +0300TELEGRAFГригорий АнтоновГригорий АнтоновNo<p>Latvijas iedzīvotāju skatījumā vērtīgākās investīcijas ir&nbsp;nekustamais īpa&scaron;ums, zelts un&nbsp;pensiju tre&scaron;ais līmenis, aģentūrai LETA pavēstīja &laquo;Swedbank&raquo; pārstāvji, atsaucoties uz&nbsp;bankas veiktās aptaujas datiem.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/07/latvijas-iedzvotju-skatjum-vrtgks-investcijas-ir-nekustamais-paumsLatvijas iedzīvotāju skatījumā vērtīgākās investīcijas ir&nbsp;nekustamais īpa&scaron;umsEkonomikaKatrs piektais uzņēmums pērn piedzīvojis pieprasījuma samazinā&scaron;anoshttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/06/katrs-piektais-uzmums-prn-piedzvojis-pieprasjuma-samazinanos<p>Vidēji katrs piektais jeb&nbsp;22% uzņēmumu pagāju&scaron;ā gada laikā piedzīvoju&scaron;i pieprasījuma samazinā&scaron;anos, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) darba tirgus īstermiņa prognozei 2019.gadam veiktā darba devēju aptauja.</p><p>&nbsp;</p><p>Salīdzinot rādītājus ar&nbsp;2018.gada aptaujas rezultātiem, par procentpunktu vairāk ir&nbsp;uzņēmumu, kas saskāru&scaron;ies ar&nbsp;būtisku pieprasījuma samazinājumu pēc savām precēm vai pakalpojumiem.</p> <p>Vienlaikus lielai daļai jeb&nbsp;36% uzņēmumu iepriek&scaron;ējā gada laikā pieprasījums ir&nbsp;pieaudzis, tomēr, salīdzinot ar&nbsp;2017.gadu, &scaron;o&nbsp;uzņēmumu īpatsvars ir&nbsp;bez būtiskām izmaiņām. Nemainīgs ir&nbsp;palicis arī to&nbsp;uzņēmumu īpatsvars, kas saglabāju&scaron;i pieprasījuma apjomu iepriek&scaron;ējā gada līmenī&nbsp;&mdash; &scaron;ādu uzņēmumu īpatsvars veido 40%.</p> <p>Iek&scaron;zemes kopprodukta pieaugums 2018.gadā bija 4,8%, kas atspoguļojas arī darba devēju novērtējumā par aizvadīto gadu. NVA gan norādīja, ka, neskatoties uz&nbsp;kopējo pozitīvo tendenci, redzams, ka&nbsp;ekonomiskā izaugsme nav novērojama visās nozarēs un&nbsp;pie visiem darba devējiem.</p> <p>Prognozējot attīstību 2019.gadā, darba devēji aptaujā ir&nbsp;optimistiski noskaņoti. Vairums jeb&nbsp;43% sagaida, ka&nbsp;preču un&nbsp;pakalpojumu pieprasījums saglabāsies iepriek&scaron;ējā līmenī. Vēl&nbsp;36% uzņēmēju uzskata, ka&nbsp;pieprasījums palielināsies. Tomēr&nbsp;11% darba devēju ir&nbsp;piesardzīgi un&nbsp;paredz pieprasījuma kritumu.</p> <p>Salīdzinot ar&nbsp;līdzīgu vērtējumu 2018.gada aptaujā, uzņēmēju vidū vērojama lielāka nedro&scaron;ība, jo&nbsp;palielinājies gan darba devēju skaits, kas nevar sniegt savu nākotnes prognozi, gan&nbsp;to, kas sagaida pieprasījuma samazinā&scaron;anos, skaidroja NVA.</p> <p>Līdzīgi kā&nbsp;iepriek&scaron;ējos gados, arī 2018.gadā privātā sektora uzņēmumi ievērojami biežāk saskāru&scaron;ies ar&nbsp;pieprasījuma samazinā&scaron;anos nekā valsts un&nbsp;pa&scaron;valdību sektora institūcijas.</p> <p>Tre&scaron;daļai jeb&nbsp;35% institūciju valsts un&nbsp;pa&scaron;valdību sektorā 2018.gadā ir&nbsp;bijis preču vai pakalpojuma pieprasījuma kāpums, bet pusei tas saglabājās iepriek&scaron;ējā līmenī. Tomēr katrs desmitais darba devējs &scaron;ajā sektorā izjuta pieprasījuma samazinā&scaron;anos. Privātajā sektorā &scaron;ādu uzņēmumu, kam pieprasījums kritās, ir&nbsp;aptuveni divreiz vairāk.</p> <p>Plānojot 2019.gadu, lielāku optimismu pauž valsts un&nbsp;pa&scaron;valdību sektors&nbsp;&mdash; tajā ir&nbsp;ievērojami mazāk darba devēju, kas sagaida pieprasījuma kritumu, kas, kā&nbsp;norāda NVA, saistīts ar&nbsp;&scaron;ī&nbsp;sektora darbības specifiku.</p> <p>Kopumā 2019.gadā privātais sektors sagaida izaugsmi un&nbsp;joprojām orientējas uz&nbsp;pieprasījuma palielinā&scaron;anos, tomēr, salīdzinot ar&nbsp;2018.gada aptauju, &scaron;ādu uzņēmumu īpatsvars privātajā sektorā ir&nbsp;samazinājies par septiņiem procentpunktiem. Līdzīgi kā&nbsp;2017. un&nbsp;2018.gadā nedaudz virs&nbsp;40% uzņēmumu prognozē saglabāt līdz&scaron;inējo darbības apjomu.</p> <p>Tāpat pieaugusi nenoteiktība privātajā sektorā, jo&nbsp;9% nenorādīja savu prognozi 2019.gadam, kā&nbsp;arī 2017.gada līmenī ir&nbsp;atgriezies tādu uzņēmumu īpatsvars, kuri nav optimistiski noskaņoti un&nbsp;paredz pieprasījuma kritumu.</p> <p>Tikmēr valsts un&nbsp;pa&scaron;valdību sektors ir&nbsp;pārliecinātāks par izaugsmi salīdzinājumā ar&nbsp;privāto sektoru, turklāt uz&nbsp;situāciju raugās pozitīvāk kā&nbsp;gadu iepriek&scaron;. Par pieprasījuma kāpumu ir&nbsp;pārliecināti&nbsp;40%, bet līdz&scaron;inējā apjoma saglabā&scaron;anu&nbsp;&mdash; 46% no&nbsp;sektora darba devējiem.</p> <p>Aptaujā piedalījās 2660&nbsp;respondenti, tostarp 462&nbsp;no sabiedriskā sektora un&nbsp;2198&nbsp;no privātā sektora.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/06/katrs-piektais-uzmums-prn-piedzvojis-pieprasjuma-samazinanosMon, 06 May 2019 15:29:00 +0300Mon, 06 May 2019 15:29:00 +0300TELEGRAFГригорий АнтоновГригорий АнтоновNo<p>Vidēji katrs piektais jeb&nbsp;22% uzņēmumu pagāju&scaron;ā gada laikā piedzīvoju&scaron;i pieprasījuma samazinā&scaron;anos, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) darba tirgus īstermiņa prognozei 2019.gadam veiktā darba devēju aptauja.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/06/katrs-piektais-uzmums-prn-piedzvojis-pieprasjuma-samazinanosKatrs piektais uzņēmums pērn piedzīvojis pieprasījuma samazinā&scaron;anosEkonomika&laquo;Viniaus prekyba&raquo; peļņa pērn pieaugusi par&nbsp;31%https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/02/viniaus-prekyba-pea-prn-pieaugusi-par-31<p>Viena no&nbsp;lielākajām biznesa grupām Lietuvā &laquo;Vilniaus prekyba&raquo; (VP) pērn strādāja ar&nbsp;227,6 miljonu eiro peļņu, kas ir&nbsp;par&nbsp;31% lielāka nekā 2017.gadā, liecina uzņēmuma publiskotā informācija.</p><p>&nbsp;</p><p>VP&nbsp;ieņēmumi gada izteiksmē pieauga par 28,9% un&nbsp;pērn bija 4,3 miljardi eiro.</p> <p>Pagāju&scaron;ā gada beigās&nbsp;VP strādāja 45,5 tūksto&scaron;i cilvēku.</p> <p>VP&nbsp;grupā ietilpst mazumtirdzniecības grupa &laquo;Maxima grupe&raquo;, aptieku tīkls &laquo;Euroapotheca&raquo;, būvniecības un&nbsp;mājas preču veikalu tīkls &laquo;Ermitažas&raquo;, kā&nbsp;arī iepirk&scaron;anās un&nbsp;izklaides centru apsaimniekotājs &laquo;Akropolis Group&raquo;.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/02/viniaus-prekyba-pea-prn-pieaugusi-par-31Thu, 02 May 2019 17:31:00 +0300Thu, 02 May 2019 17:31:00 +0300TELEGRAFГригорий АнтоновГригорий АнтоновNo<p>Viena no&nbsp;lielākajām biznesa grupām Lietuvā &laquo;Vilniaus prekyba&raquo; (VP) pērn strādāja ar&nbsp;227,6 miljonu eiro peļņu, kas ir&nbsp;par&nbsp;31% lielāka nekā 2017.gadā, liecina uzņēmuma publiskotā informācija.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/02/viniaus-prekyba-pea-prn-pieaugusi-par-31&laquo;Viniaus prekyba&raquo; peļņa pērn pieaugusi par&nbsp;31%Ekonomika&laquo;Latvijas balzams&raquo; peļņa augusi par&nbsp;9%, sasniedzot 9,38 miljonushttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/01/latvijas-balzams-pea-augusi-par-9-sasniedzot-938-miljonus<p>Baltijā vado&scaron;ā alkoholisko dzērienu ražotāja AS&nbsp;&laquo;Latvijas balzams&raquo; peļņa pērnajā gadā sasniegusi 9,38 miljonus eiro, kas ir&nbsp;par&nbsp;9% lielāka nekā 2017. gadā. Kā&nbsp;pozitīvā pieauguma galvenie iemesli minamas izmaiņas uzņēmumu ienākuma nodokļa piemēro&scaron;anas kārtībā un&nbsp;izmaiņas krājumu vadībā, lv.bb.lv informēja uzņēmuma pārstāve Sabine Rutka.</p><p>&nbsp;</p><p>&laquo;&Scaron;ie divi galvenie faktori ir&nbsp;ļāvu&scaron;i mums turpināt veikt ieguldījumus ražo&scaron;anas iekārtu automatizācijā,&raquo; atklāj AS&nbsp;&laquo;Latvijas balzams&raquo; valdes priek&scaron;sēdētājs Intars Geidāns. &laquo;Lai gan pērnā gada apgrozījums ir&nbsp;nedaudz krities dēļ pasūtījumu un&nbsp;pārdo&scaron;anas apjomu samazinājuma, uzņēmumam &scaron;is ir&nbsp;bijis ļoti veiksmīgs un&nbsp;rezultatīvs gads,&raquo; atzīmē Intars Geidāns.</p> <p>AS&nbsp;&laquo;Latvijas balzams&raquo; auditētais neto apgrozījums 2018. gadā sasniedza 75,1 miljonu eiro, kas ir&nbsp;par&nbsp;4% mazāk nekā 2017. gadā, kas skaidrojams ar&nbsp;jaunas krājumu vadības sistēmas ievie&scaron;anu un&nbsp;attiecīgi krājumu apjoma samazinā&scaron;anu izplatītāju pusē.</p> <p>2018. gadā &laquo;Latvijas balzams&raquo; veica ievērojamus ieguldījumus ražo&scaron;anas attīstībā, īpa&scaron;u uzmanību pievēr&scaron;ot efektivitātes un&nbsp;pielāgo&scaron;anas spējas paaugstinā&scaron;anai, kā&nbsp;arī zemo izmaksu bāzes saglabā&scaron;anai. Kopumā uzņēmums ieguldīja pamatlīdzekļu un&nbsp;nemateriālo ieguldījumu iegādē 2,68 miljonus eiro, kas ir&nbsp;par&nbsp;62% vairāk nekā 2017. gadā.</p> <p>Pērnais gads aktīvi aizvadīts arī jaunrades zīmē, uzņēmumam iesoļojot populārajā premium džina kategorijā ar&nbsp;zīmolu &laquo;Cross Keys Gin&raquo;; jauninājumus un&nbsp;iepakojuma atsvaidzinājumu pieredzēju&scaron;i tādi pazīstami zīmoli kā&nbsp;&laquo;Lucky dog&raquo; sidrs, radīta &laquo;Rīgas Melnais Balzams&raquo; īpa&scaron;ā sērija Latvijas simtgadei un&nbsp;citi. Tāpat &laquo;Latvijas balzams&raquo; attīstījis savu klātbūtni arī privāto preču zīmju produktu ražo&scaron;anā.</p> <p>&laquo;&Scaron;ajā gadā mēs fokusēsimies uz&nbsp;investīciju iespējām eksistējo&scaron;os un&nbsp;jaunos eksporta tirgos ar&nbsp;spēcīgu izaugsmes potenciālu, pievērsīsim pastiprinātu uzmanību efektivitātes pilnveido&scaron;anas programmai, kā&nbsp;arī palielināsim ražo&scaron;anas efektivitāti, liekot uzsvaru uz&nbsp;iepirkumu, plāno&scaron;anas un&nbsp;infrastruktūras uzlabojumiem, lai nodro&scaron;inātu mūsu mērķi&nbsp;&mdash; piegādāt kvalitatīvu produkciju par konkurētspējīgu cenu,&raquo; 2019. gada uzņēmuma mērķus komentē Intars Geidāns.</p> <p>AS&nbsp;&laquo;Latvijas balzams&raquo; ir&nbsp;vado&scaron;ais alkoholisko dzērienu ražotājs Baltijā ar&nbsp;tradīcijām bagātu vēsturi kop&scaron; 1900. gada. Uzņēmumam pieder divas alkoholisko dzērienu ražotnes Rīgā&nbsp;&mdash; stipro alkoholisko dzērienu ražotne un&nbsp;dzirksto&scaron;o vīnu un&nbsp;vieglo alkoholisko dzērienu ražotne.</p> <p>&laquo;Latvijas balzams&raquo; ir&nbsp;viens no&nbsp;Latvijas vado&scaron;ajiem eksportētājiem&nbsp;&mdash; tā&nbsp;produkcija pieejama 175 pasaules valstīs, kā&nbsp;arī uzņēmums ir&nbsp;viens no&nbsp;lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā.&nbsp;2018. gadā par 4,6 miljoniem pieaugusi &laquo;Latvijas balzams&raquo; nodokļos valsts budžetā iemaksātā summa līdz 64,3 miljoniem eiro, iekļaujot arī akcīzes nodokli 48,7 miljonu eiro apmērā. Kop&scaron; 2015. gada uzņēmums ir&nbsp;daļa no&nbsp;&laquo;Amber Beverage Group&raquo;.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/01/latvijas-balzams-pea-augusi-par-9-sasniedzot-938-miljonusWed, 01 May 2019 13:36:00 +0300Wed, 01 May 2019 13:36:00 +0300TELEGRAFПетр ТелеграфовПетр ТелеграфовNo<p>Baltijā vado&scaron;ā alkoholisko dzērienu ražotāja AS&nbsp;&laquo;Latvijas balzams&raquo; peļņa pērnajā gadā sasniegusi 9,38 miljonus eiro, kas ir&nbsp;par&nbsp;9% lielāka nekā 2017. gadā. Kā&nbsp;pozitīvā pieauguma galvenie iemesli minamas izmaiņas uzņēmumu ienākuma nodokļa piemēro&scaron;anas kārtībā un&nbsp;izmaiņas krājumu vadībā, lv.bb.lv informēja uzņēmuma pārstāve Sabine Rutka.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/05/01/latvijas-balzams-pea-augusi-par-9-sasniedzot-938-miljonus&laquo;Latvijas balzams&raquo; peļņa augusi par&nbsp;9%, sasniedzot 9,38 miljonusEkonomika&laquo;Grindeks&raquo; zaudējumi pērn bija 9,7 miljoni eirohttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/04/30/grindeks-zaudjumi-prn-bija-97-miljoni-eiro<p>AS&nbsp;&laquo;Grindeks&raquo; zaudējumi pērn bija 9,7 miljoni eiro, liecina biržā &laquo;Nasdaq Riga&raquo; iesniegtie uzņēmuma 2018.gada revidētie konsolidētie finan&scaron;u pārskati, informēja uzņēmuma pārstāve Laila Kļaviņa.</p><p>&nbsp;</p><p>Attiecīgā summa ir&nbsp;uz&nbsp;mātes sabiedrības akcionāriem attiecināmie zaudējumi.</p> <p>Koncerna apgrozījums 2018.gadā bija 145,5 miljoni eiro, kas ir&nbsp;par 13,1 miljonu eiro jeb&nbsp;10% vairāk nekā 2017.gadā.</p> <p>Uzņēmumā skaidro, ka&nbsp;koncerna zaudējumi ir&nbsp;saistīti ar&nbsp;vairākiem faktoriem. Saskaņā ar&nbsp;starptautiskā finan&scaron;u pārskatu standarta &laquo;Finan&scaron;u instrumenti&raquo; prasībām, ir&nbsp;izveidots 15,3 miljonu eiro uzkrājums nedro&scaron;iem debitoriem.</p> <p>Uzņēmuma vadība nolēmusi atteikties no&nbsp;projektiem, kuru rezultāts ir&nbsp;neskaidrs, tādējādi nerealizētie pētniecības un&nbsp;izstrādes projekti divu miljonu eiro apmērā tika attiecināti uz&nbsp;izmaksām.</p> <p>Būtiski rādītāju ietekmēja arī nekustamo īpa&scaron;umu aktīvu vērtības samazinā&scaron;anās un&nbsp;valūtas kursa svārstības Krievijā, kas radīja 3,3 miljonu eiro zaudējumus.</p> <p>2018.gadā koncerna saražotā produkcija eksportēta uz&nbsp;87&nbsp;pasaules valstīm kopumā par 135,1 miljonu eiro, kas ir&nbsp;par 12,6 miljonu eiro jeb par&nbsp;10% vairāk nekā 2017.gadā.</p> <p>&laquo;Grindeks&raquo; gatavo zāļu pārdo&scaron;anas apjoms 2018.gadā bija 136,6 miljoni eiro un&nbsp;ir&nbsp;palielinājies, salīdzinot ar&nbsp;2017.gadu, par 12,4 miljonu eiro.</p> <p>&laquo;Grindeks&raquo; valdes priek&scaron;sēdētājs Juris Bundulis vēr&scaron; uzmanību, ka&nbsp;2018.gadā koncerna pārdo&scaron;anas apjomu esam kāpināju&scaron;i par 10%. &laquo;Tas ir&nbsp;stabils pieaugums un&nbsp;labs atspēriens turpmākajām iecerēm. (..) Nākotnē &bdquo;Grindeks&ldquo; darbības rezultātus noteiks mūsu spēja papla&scaron;ināt produktu klāstu, kā&nbsp;arī prasmes izmantot jaunas iespējas,&raquo; pauž Bundulis.</p> <p>&laquo;Grindeks&raquo; ir&nbsp;starptautisks farmācijas uzņēmums, kura galvenie darbības virzieni ir&nbsp;oriģinālproduktu, patentbrīvo medikamentu un&nbsp;aktīvo farmaceitisko vielu pētniecība, izstrāde, ražo&scaron;ana un&nbsp;pārdo&scaron;ana.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/04/30/grindeks-zaudjumi-prn-bija-97-miljoni-eiroTue, 30 Apr 2019 23:06:00 +0300Tue, 30 Apr 2019 23:06:00 +0300TELEGRAFПетр ТелеграфовПетр ТелеграфовNo<p>AS&nbsp;&laquo;Grindeks&raquo; zaudējumi pērn bija 9,7 miljoni eiro, liecina biržā &laquo;Nasdaq Riga&raquo; iesniegtie uzņēmuma 2018.gada revidētie konsolidētie finan&scaron;u pārskati, informēja uzņēmuma pārstāve Laila Kļaviņa.</p>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2019/04/30/grindeks-zaudjumi-prn-bija-97-miljoni-eiro&laquo;Grindeks&raquo; zaudējumi pērn bija 9,7 miljoni eiroEkonomikaVID māmiņai liek samaksāt par bērnu kop&scaron;anas laiku: &laquo;Man kauns, ka&nbsp;dzīvoju &scaron;ādā valstī!&raquo;https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2018/01/31/vid-m-mi-ai-liek-samaks-t-par-b-rnu-kop-anas-laiku-man-kauns-ka-dz-voju-d-valstDaudzbērnu māte no&nbsp;Rēzeknes, kurai pieder mikrouzņēmums, sa&scaron;utusi par nodokļu likumdo&scaron;anu. Uzskata, ka&nbsp;Valsts ieņēmumu dienests (VID) viņu soda par do&scaron;anos bērna kop&scaron;anas atvaļinājumā, vēstīja TV3 raidījums &laquo;Bez Tabu&raquo;.<p>&nbsp;</p>Ceturtais bērns Jeļenai piedzima pagāju&scaron;ā gada sākumā, tad viņa paziņoja VID, ka&nbsp;dodas bērna kop&scaron;anas atvaļinājumā, līdz ar&nbsp;to&nbsp;saimnieciskā darbība kādu laiku nenotiks. Liels bija viņas pārsteigums, kad pērnā gada nogalē saņem vēsti no&nbsp;VID.<br><br> <blockquote style="font-family: Verdana, Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 11px;"> &laquo;Viņi man pasaka, ka&nbsp;jāmaksā 50&nbsp;eiro, jo&nbsp;par konkrētā periodā [&scaron;ajā gadījumā&nbsp;&mdash; laika posmā, kad aprūpē bērnu] neieguvu ienākumus mikrouzņēmumā. Absurds! Kāpēc es&nbsp;neieguvu ienākumus? Tāpēc, ka&nbsp;biju bērnu kop&scaron;anas atvaļinājumā. Man kauns, ka&nbsp;es&nbsp;dzīvoju &scaron;ādā valstī. Viņi man tādā veidā atriebjas par&nbsp;to, ka&nbsp;uzlaboju Latvijas demogrāfisko situāciju? Es&nbsp;nesaprotu!&raquo; sa&scaron;utusi ir&nbsp;Jeļena.<br><br> </blockquote> VID Nodokļu metodikas galvenā inspektore Marija Radzju&scaron;onoka skaidro, ka&nbsp;naudas summa, ko&nbsp;pieprasa no&nbsp;sievietes, nav sods.<br><br> <blockquote style="font-family: Verdana, Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 11px;"> &laquo;Likums nosaka, ka, ja&nbsp;[taksācijas gada laikā] mikrouzņēmumā nav veikta nekāda darbība, ir&nbsp;jāmaksā minimālais nodoklis. Minimālais nodoklis ir&nbsp;50&nbsp;eiro par gadu, pat tad, ja&nbsp;gadu nav notikusi saimnieciskā darbība,&raquo; saka Radzju&scaron;onoka.<br><br> </blockquote> Vēl vairāk rēzeknietei Jeļenai kremt, ka&nbsp;VID paralizējis viņas saimniecisko darbību, likvidējot mikrouzņēmuma nodokļa maksātājas statusu, jo&nbsp;uzņēmumam nav bijis apgrozījuma.<br><br> <blockquote style="font-family: Verdana, Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 11px;"> &laquo;Bet vēlreiz&nbsp;&mdash; es&nbsp;taču aprūpēju bērnu! Kā&nbsp;man var būt saimnieciskā darbība! Tas ir&nbsp;absurds. Ja&nbsp;man ir&nbsp;laiks, es&nbsp;strādāju kaut kādus darbiņus, ja&nbsp;nav, tad nestrādāju, jo&nbsp;es&nbsp;audzinu bērnus,&raquo; aizvien neizpratnē ir&nbsp;Jeļena.<br><br> </blockquote> Radzju&scaron;onoka pārmetumus komentē, sakot, ka, &laquo;ja&nbsp;cilvēks plāno atkal uzsākt saimniecisko darbību, turpināt maksāt mikrouzņēmuma nodokli, līdz &scaron;ā&nbsp;gada&nbsp;15. decembrim jāiesniedz iesniegums VID par&nbsp;to, ka&nbsp;viņa atkal grib kļūt par mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju. Tad viņam attiecīgi pie&scaron;ķirs &scaron;o&nbsp;statusu, un&nbsp;2019. gadā varēs maksāt nodokli kā&nbsp;iepriek&scaron;.&raquo;<br><br> Tomēr &scaron;ogad Jeļena vismaz pa&scaron;reizējā mikrouzņēmuma ietvaros nevar darboties, jo&nbsp;par apņēmību turpināt piepelnīties &scaron;ogad nav uzrakstījusi iesniegumu līdz pērnā gada&nbsp;15. decembrim. Sieviete uzskata, ka&nbsp;&laquo;cilvēks-parastais&raquo; &scaron;ādos likuma līkločos viegli var apmaldīties, sauc kārtību par nesaprotamu birokrātiju.<br><br> <blockquote style="font-family: Verdana, Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 11px;"> &laquo;Varbūt kaut kādus ienākumus es&nbsp;iegū&scaron;u, bet sanāk, ka&nbsp;par tiem neziņo&scaron;u VID. Nedo&scaron;u ziņu. Bū&scaron;u kā&nbsp;krāpnieks. Bet es&nbsp;gribu godprātīgi, gribu maksāt &scaron;o&nbsp;nodokli,&raquo; saka Jeļena.<br><br> </blockquote> VID pārstāve Radzju&scaron;onoka kā&nbsp;risinājumu iesaka saimnieciskās darbības izbeig&scaron;anu, pēcāku tās atsāk&scaron;anu un&nbsp;pieteik&scaron;anos mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusam atkārtoti, tādā gadījumā varēs veikt saimniecisko darbību arī &scaron;ogad. Tomēr Jeļena stāsta, ka&nbsp;viņai noslodzes dēļ nav laika mesties birokrātijas ritenī.<br><br>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2018/01/31/vid-m-mi-ai-liek-samaks-t-par-b-rnu-kop-anas-laiku-man-kauns-ka-dz-voju-d-valstWed, 31 Jan 2018 12:28:39 +0200Wed, 31 Jan 2018 12:28:39 +0200TELEGRAFNight RobotNight RobotNoDaudzbērnu māte no&nbsp;Rēzeknes, kurai pieder mikrouzņēmums, sa&scaron;utusi par nodokļu likumdo&scaron;anu. Uzskata, ka&nbsp;Valsts ieņēmumu dienests (VID) viņu soda par do&scaron;anos bērna kop&scaron;anas atvaļinājumā, vēstīja TV3 raidījums &laquo;Bez Tabu&raquo;.https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2018/01/31/vid-m-mi-ai-liek-samaks-t-par-b-rnu-kop-anas-laiku-man-kauns-ka-dz-voju-d-valstVID māmiņai liek samaksāt par bērnu kop&scaron;anas laiku: &laquo;Man kauns, ka&nbsp;dzīvoju &scaron;ādā valstī!&raquo;Ekonomika&laquo;Taxify&raquo; draud pārtraukt darbību Latvijā&nbsp;&mdash; nemierā ar&nbsp;plānoto regulējumu!https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2018/01/25/taxify-draud-p-rtraukt-darb-bu-latvij-nemier-ar-pl-noto-regul-jumuPretēji sākotnējai iecerei nodro&scaron;ināt iespēju pasažieru pārvadājumu pakalpojumus veikt arī privātpersonām, pa&scaron;reiz Satiksmes ministrijas piedāvātie noteikumi, kas to&nbsp;regulētu, ir&nbsp;pretrunā ar&nbsp;Saeimas pieņemto Autopārvadājumu likumu, paziņojusi taksometru izsauk&scaron;anas platforma Taxify. Tā&nbsp;paredzot iespēju pamest Latvijas tirgu, ja&nbsp;plānotais regulējums stāsies spēkā bez izmaiņām.<p>&nbsp;</p><blockquote style="font-family: Verdana, Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 11px;"> &laquo;Jaunais noteikumu projekts paredz, ka, lai brīvajā laikā īstenotu &scaron;ādu darbības veidu, ir&nbsp;jāreģistrē uzņēmums, jāsaņem uzņēmuma un&nbsp;automa&scaron;īnas licence, kā&nbsp;arī jāmaksā sociālais nodoklis, lai vispār &scaron;ādu licenci saņemtu, un&nbsp;tas viss sastāda ievērojamas izmaksas. &Scaron;ajā gadījumā vairs nav at&scaron;ķirības starp taksometru un&nbsp;individuālo automa&scaron;īnas vadītāju pakalpojumu, un&nbsp;līdz ar&nbsp;to&nbsp;pilnībā zūd pieņemtā likuma jēga,&raquo; komentē Taxify vadītājs Latvijā Juris Krūmiņ&scaron;. Viņ&scaron; arī uzsver, ka&nbsp;privāto vadītāju regulējums ir&nbsp;būtisks, lai kopumā sakārtotu pasažieru pārvadājumu nozari Latvijā.<br><br> </blockquote> &laquo;Papildus pārspīlētajām prasībām izstrādātie noteikumi paredz arī&nbsp;to, ka&nbsp;mobilajai aplikācijai jāglabā dati Latvijā un&nbsp;jāsniedz Valsts ieņēmumu dienestam visa informācija, nevis tikai&nbsp;tā, kas ir&nbsp;nepiecie&scaron;ama nodokļu iekasē&scaron;anai un&nbsp;administrē&scaron;anai. Tas ir&nbsp;prettiesiski un&nbsp;nonāk pretrunā gan ar&nbsp;fizisko personu datu, gan arī komercnoslēpuma aizsardzības noteikumiem. Jo&nbsp;īpa&scaron;i situācijā, kad, stājoties spēkā Eiropas Savienības Datu aizsardzības regulai, komersanti riskēs saņemt līdz pat 20&nbsp;miljoniem lielu sodu gadījumā, ja&nbsp;būs izpaudu&scaron;i vairāk datu, nekā vajadzīgs. Ja&nbsp;&scaron;is regulējums netiks atrisināts atbilsto&scaron;i likuma jēgai, Taxify ļoti nopietni domās par aizie&scaron;anu no&nbsp;Latvijas tirgus, un&nbsp;prognozēju, ka&nbsp;arī jebkurai citai mobilajai platformai &scaron;is tirgus nebūs aktuāls,&raquo; uzsver Krūmiņ&scaron;.<br><br> Paradoksālā kārtā izstrādātie noteikumi privāto vadītāju darbību nevis atvieglo, bet apzināti nosaka ievērojami sarežģītākas prasības nekā taksometriem. &laquo;Vienkār&scaron;s automa&scaron;īnas īpa&scaron;nieka nodro&scaron;inātais pakalpojums ir&nbsp;&bdquo;aplikts ar&nbsp;birokrātiju&ldquo;, kas to&nbsp;vairs nepadara izdevīgu cilvēkiem, kuri vēlas gūt papildu ienākumus, strādājot tikai dažas stundas mēnesī ar&nbsp;savu privāto transportlīdzekli, nevis nodarboties ar&nbsp;to&nbsp;profesionāli,&raquo; uzsver Krūmiņ&scaron;. Satiksmes ministrijas izstrādātie noteikumi ir&nbsp;sagatavoti&nbsp;tā, lai &scaron;āda pakalpojumu forma būtu faktiski neiespējama. Noteikumi ir&nbsp;pārbagāti ar&nbsp;prasībām, kas neizriet no&nbsp;likuma, piemēram, valsts sociālās apdro&scaron;inā&scaron;anas avansa maksājumi, atskaitī&scaron;anās Autotransporta direkcijai un&nbsp;licences kartītes transportlīdzekļiem.<br><br> <blockquote style="font-family: Verdana, Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 11px;"> &laquo;&Scaron;obrīd Satiksmes ministrijas izstrādātais projekts acīmredzami balstīts atsevi&scaron;ķu taksometru uzņēmumu lobijā. Sakārtot &scaron;o&nbsp;regulējumu vajadzētu būt visas nozares interesēs,&raquo; neizpratni pauž arī SOSTAKSI direktors Aleksandrs Kolosovs. SOSTAKSI pieder 30&nbsp;taksometru, no&nbsp;kuriem visi izmanto Taxify platformu. &laquo;&Scaron;is regulējums godīgos taksometru vadītājus faktiski nostāda neizdevīgā situācijā. Sanāk, ka&nbsp;mums, strādājot ar&nbsp;Taxify, jāiesniedz visi dati VID; reģistrēties kā&nbsp;privātais vadītājs neviens nebūs gatavs lielā sloga dēļ, turpretī pārējie taksometri varēs turpināt tīt atpakaļ skaitītājus un&nbsp;manipulēt ar&nbsp;ienākumiem.&raquo;<br><br> </blockquote> Kā&nbsp;jau ziņots, rudenī Saeima pieņēma grozījumus Autopārvadājumu likumā, kas paredz ieviest kopbrauk&scaron;anas regulējumu.Pieņemot grozījumus, Saeima lēma, ka&nbsp;līdzās taksometru pakalpojumiem tiks nodro&scaron;ināti arī vieglo auto pārvadājumi, un&nbsp;Satiksmes ministrijas uzdevums bija izstrādāt noteikumus, kā&nbsp;reāli tiks nodro&scaron;ināta iespēja sniegt vieglo auto pārvadājumus.Likuma mērķis bija nodro&scaron;ināt iedzīvotājiem alternatīvu transporta veidu, lai ērti pārvietotos pilsētā, kā&nbsp;arī iespēju iedzīvotājiem Rīgā papildus piepelnīties brīvajā laikā, pārvadājot pasažierus ar&nbsp;savu privāto transportlīdzekli.<br><br>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2018/01/25/taxify-draud-p-rtraukt-darb-bu-latvij-nemier-ar-pl-noto-regul-jumuThu, 25 Jan 2018 12:04:20 +0200Thu, 25 Jan 2018 12:04:20 +0200TELEGRAFNight RobotNight RobotNoPretēji sākotnējai iecerei nodro&scaron;ināt iespēju pasažieru pārvadājumu pakalpojumus veikt arī privātpersonām, pa&scaron;reiz Satiksmes ministrijas piedāvātie noteikumi, kas to&nbsp;regulētu, ir&nbsp;pretrunā ar&nbsp;Saeimas pieņemto Autopārvadājumu likumu, paziņojusi taksometru izsauk&scaron;anas platforma Taxify. Tā&nbsp;paredzot iespēju pamest Latvijas tirgu, ja&nbsp;plānotais regulējums stāsies spēkā bez izmaiņām.https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2018/01/25/taxify-draud-p-rtraukt-darb-bu-latvij-nemier-ar-pl-noto-regul-jumu&laquo;Taxify&raquo; draud pārtraukt darbību Latvijā&nbsp;&mdash; nemierā ar&nbsp;plānoto regulējumu!EkonomikaJaunumi, kuri skar katru strādājo&scaron;o 2018. gadāhttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2018/01/25/jaunumi-kuri-skar-katru-str-d-jo-o-gadValsts ieņēmumu dienests atgādina, ka&nbsp;no&nbsp;2018. gada&nbsp;1. janvāra vairākas būtiskas izmaiņas skar arī strādājo&scaron;os. Mainās ne&nbsp;tikai minimālās algas apmērs, bet arī tas, kā&nbsp;tiek aprēķināti algas nodokļi&nbsp;&mdash; iedzīvotāju ienākuma nodoklis un&nbsp;valsts sociālās apdro&scaron;inā&scaron;anas obligātās iemaksas, kā&nbsp;arī iespējas atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par attaisnotajiem izdevumiem.<p>&nbsp;</p><div class="article__text"><strong>Algas, nodokļi un&nbsp;atvieglojumi</strong><br /> <br /> &bull; Minimālā mēne&scaron;a darba alga&nbsp;&mdash; 430&nbsp;eiro.<br /> <br /> &bull; Paaugstināts neapliekamais minimums pensionāriem&nbsp;&mdash; 250&nbsp;eiro.<br /> <br /> &bull; Daudziem ir&nbsp;jāmaksā mazāks iedzīvotāju ienākuma nodoklis, jo&nbsp;ir&nbsp;ieviesta pro&shy;gresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme. Gada ienākumiem līdz 20&nbsp;004 eiro tiek piemērota&nbsp;20% iedzīvotāju ienākuma likme (līdz&scaron;inējo&nbsp;23% vietā), bet ienākumu daļai no&nbsp;20&nbsp;004 līdz 55&nbsp;000 eiro tiek piemērota&nbsp;23% likme, un&nbsp;tikai tai ienākumu daļai, kas pārsniedz 55&nbsp;000&nbsp;eiro, tiek piemērota 31,4% likme.<br /> <br /> &bull; Valsts sociālās apdro&scaron;inā&scaron;anas obligāto iemaksu likme tiek palielināta par 1&nbsp;procentpunktu (0,5% darba devējam un&nbsp;0,5% darbiniekam). &Scaron;ie ienākumi tiks novirzīti pamatbudžetā veselības aprūpes finansē&scaron;anai. Sociālo iemaksu likme &scaron;ogad būs 35,09%, no&nbsp;kuriem 24,09% maksā darba devējs un&nbsp;11%&nbsp;&mdash; darbinieks.<br /> <br /> &bull; Tiek celts ar&nbsp;iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais diferencētais neapliekamais minimums (līdz 200&nbsp;eiro). Algām līdz 440 eiro mēnesī (pirms nodokļu nomaksas) neapliekamo minimumu piemēros pilnā apmērā, ienākumiem no&nbsp;440 līdz 1000 eiro neapliekamais minimums pakāpeniski samazināsies, un, ja&nbsp;ienākumi būs virs 1000&nbsp;eiro, tas netiks piemērots vispār.<br /> <br /> &bull; Tiek paaugstināts nodokļa atvieglojums par apgādībā eso&scaron;u personu (līdz 200 eiro mēnesī). No&nbsp;2018. gada&nbsp;1. jūlija iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem papildus jau eso&scaron;ajiem nodokļu atvieglojumiem būs iespēja saņemt atvieglojumus arī par nestrādājo&scaron;u laulāto, kura apgādībā ir&nbsp;viens vai vairāki bērni atkarībā no&nbsp;tā, kāds ir&nbsp;bērna vecums un&nbsp;vai viņ&scaron; turpina izglītības iegū&scaron;anu.<br /> <br /> <strong>Attaisnotie izdevumi</strong><br /> <br /> Arī &scaron;ogad visiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, būs iespēja atgūt daļu no&nbsp;samaksātā nodokļa par izglītību, ārstniecību, iemaksām pensiju fondos un&nbsp;citiem attaisnotajiem izdevumiem. Galvenās izmaiņas saistītas ar&nbsp;summas apjomu, no&nbsp;kura varēs atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, taču tas faktiski sāks darboties tikai no&nbsp;2019. gada, iesniedzot gada ienākumu dekla&shy;rāciju par 2018. gadu.<br /> <br /> Nākamgad, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju un&nbsp;čekus par &scaron;ā&nbsp;gada attaisnotajiem izdevumiem, persona varēs saņemt atpakaļ samaksāto nodokli par to&nbsp;attaisnoto izdevumu summu, kas nepārsniedz&nbsp;50% no&nbsp;viņa gada apliekamajiem ienākumiem, bet ne&nbsp;vairāk kā&nbsp;600 eiro par sevi un&nbsp;katru ģimenes locekli. Iemaksas privātajos pensiju fondos un&nbsp;apdro&scaron;inā&scaron;anas prēmiju maksājumus varēs iekļaut attaisnotajos izdevumos tik lielā apjomā, lai tie kopā nepārsniedz&nbsp;10% no&nbsp;nodokļa maksātāja ar&nbsp;nodokli apliekamā ienākuma, bet ne&nbsp;vairāk kā&nbsp;4000 eiro gadā.<br /> <br /> Dzīvības apdro&scaron;inā&scaron;anas līgumiem (ar&nbsp;līdzekļu uzkrā&scaron;anu) tiks mainīti arī piemēro&scaron;anas nosacījumi, pagarinot to&nbsp;periodu līdz 10&nbsp;gadiem un&nbsp;nodro&scaron;inot apdro&scaron;inā&scaron;anas prēmiju maksājumu regularitāti, vienlaikus nosakot pārejas noteikumus uz&nbsp;jau noslēgtajiem dzīvības apdro&scaron;inā&scaron;anas līgumiem. Taču vēl &scaron;ogad, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2017., 2016. vai 2015. gadu, būs spēkā pagāju&scaron;ā gada nosacījumi.<strong><br /> </strong><br /> <br /> <strong>UZZIŅA</strong><br /> <br /> Pla&scaron;āka informācija par&nbsp;to, kā&nbsp;nodokļu reforma ietekmēs dažādas iedzīvotāju grupas, pieejama VID tīmekļa vietnē: www.vid.gov.lv, sadaļās Privātpersonām un&nbsp;Uzņēmējiem (Kā&nbsp;mani ietekmēs nodokļu reforma?).<br /> <br /> </div>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2018/01/25/jaunumi-kuri-skar-katru-str-d-jo-o-gadThu, 25 Jan 2018 11:16:20 +0200Thu, 25 Jan 2018 11:16:20 +0200TELEGRAFNight RobotNight RobotNoValsts ieņēmumu dienests atgādina, ka&nbsp;no&nbsp;2018. gada&nbsp;1. janvāra vairākas būtiskas izmaiņas skar arī strādājo&scaron;os. Mainās ne&nbsp;tikai minimālās algas apmērs, bet arī tas, kā&nbsp;tiek aprēķināti algas nodokļi&nbsp;&mdash; iedzīvotāju ienākuma nodoklis un&nbsp;valsts sociālās apdro&scaron;inā&scaron;anas obligātās iemaksas, kā&nbsp;arī iespējas atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par attaisnotajiem izdevumiem.https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2018/01/25/jaunumi-kuri-skar-katru-str-d-jo-o-gadJaunumi, kuri skar katru strādājo&scaron;o 2018. gadāEkonomikaRīgas &laquo;guļamrajonos&raquo; būvēs daudzdzīvokļu mājas ar&nbsp;mikro dzīvojamo platībuhttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2018/01/24/r-gas-gu-amrajonos-b-v-s-daudzdz-vok-u-m-jas-ar-mikro-dz-vojamo-plat-buJau &scaron;ogad Rīgas mikrorajonos tiks sākta daudzdzīvokļu māju būvniecība, kuros mitekļi būs ar&nbsp;ļoti mazu, taču funkcionālu platību.<p>&nbsp;</p><blockquote style="font-family: Verdana, Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 11px;">&laquo;Tā&nbsp;ir&nbsp;somu tehnoloģija, kas izmēģināta vietējā tirgū un&nbsp;radījusi milzīgu pieprasījumu,&raquo; biznesa portālam <span style="font-weight: 800 !important;"><a href="http://rus.db.lv/ekonomika/nedvizhimost/andris-bozhe-v-etom-godu-v-mikrorajonah-rigi-my-nachnem-stroitel-stvo-mnogokvartirnyh-smart-domov-po-84143/?image=3" target="_blank">rus.db.lv</a></span> pastāstījis kompānijas &laquo;YIT Celtniecība&raquo; vadītājs Andris Bože. &laquo;Domāju, ka&nbsp;Latvijas iedzīvotāju pirktspēja nav augsta, tāpēc &bdquo;smart&ldquo; projekti būs pieprasīti.&raquo;<br /> <br /> </blockquote> Ekperti atzinu&scaron;i, ka&nbsp;pasaulē kopumā jauno mājokļu tirgus piedzīvo nopietnu transormāciju&nbsp;&mdash; cilvēkiem par galvenajiem faktoriem kļūst izmaksu samazinā&scaron;ana, racionālisms, komforts. Tālab dzīvokļi paliek mazāki&nbsp;&mdash; 25-35&nbsp;kvadrātmetri, dažkārt pat tikai 20&nbsp;kvadrātmetri. <br /> <br /> <blockquote style="font-family: Verdana, Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 11px;">&laquo;Mēs ilgi nēsājām &scaron;o&nbsp;ideju, un&nbsp;visbeidzot &scaron;ogad sākam daudzdzīvokļu &bdquo;smart&ldquo;-projektu realizāciju,&raquo; saka Bože. &laquo;Pēc platības tas būs &scaron;ādi: vienistabas dzīvoklis&nbsp;&mdash; tie ir&nbsp;30&nbsp;kvadrātmetri, divistabu&nbsp;&mdash; 42&nbsp;kvadrātmetri un&nbsp;trīsistabu dzīvokļi&nbsp;&mdash; 55&nbsp;kvadrātmetri.&raquo;<br /> <br /> </blockquote> Pēc viņa teiktā, kompānijai pa&scaron;laik esot vairāki zemesgabali &scaron;o&nbsp;projektu realizācijai. Celtniecība sāk&scaron;oties gada beigās, un&nbsp;tā&nbsp;ilg&scaron;ot 2-3&nbsp;gadus. Projekti tik&scaron;ot realizēti Rīgas mikrorajonos, izņemot Bolderāju. <br /> <br />https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2018/01/24/r-gas-gu-amrajonos-b-v-s-daudzdz-vok-u-m-jas-ar-mikro-dz-vojamo-plat-buWed, 24 Jan 2018 15:01:07 +0200Wed, 24 Jan 2018 15:01:07 +0200TELEGRAFNight RobotNight RobotNoJau &scaron;ogad Rīgas mikrorajonos tiks sākta daudzdzīvokļu māju būvniecība, kuros mitekļi būs ar&nbsp;ļoti mazu, taču funkcionālu platību.https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2018/01/24/r-gas-gu-amrajonos-b-v-s-daudzdz-vok-u-m-jas-ar-mikro-dz-vojamo-plat-buRīgas &laquo;guļamrajonos&raquo; būvēs daudzdzīvokļu mājas ar&nbsp;mikro dzīvojamo platībuEkonomika&laquo;Evolution Gaming&raquo; &scaron;ogad plāno pieņemt darbā 1600 jaunus darbiniekushttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2018/01/11/evolution-gaming-ogad-pl-no-pie-emt-darb-jaunus-darbiniekusLatvijā bāzētais informācijas tehnoloģiju (IT) un&nbsp;spēļu prezentētāju ārpakalpojumu sniedzējs &laquo;Evolution Gaming&raquo; &scaron;ogad plāno pieņemt darbā 1600 jaunus darbiniekus, aģentūru LETA informēja uzņēmuma pārstāvji.<p>&nbsp;</p><div>&laquo;Vēlamies kļūt par vado&scaron;o darba devēju Latvijā un&nbsp;pa&scaron;laik nodarbinām vairāk nekā 3000&nbsp;darbinieku. Darbinieku skaits uzņēmumā pieaug katru gadu, un&nbsp;jo&nbsp;īpa&scaron;i strauji palielinās spēļu prezentētāju un&nbsp;augsti kvalificētu&nbsp;IT speciālistu skaits,&raquo; komentēja uzņēmuma atbilstības un&nbsp;operacionāla atbalsta nodaļas vadītāja Latvijā Olesja Ivanova.</div> <div><br /> </div> <div>&laquo;Evolution Gaming&raquo; ir&nbsp;IT un&nbsp;spēļu prezentētāju ārpakalpojumu sniedzējs lielākajiem interneta kazino operatoriem, un&nbsp;tā&nbsp;akcijas tiek kotētas &laquo;Nasdaq Stockholm&raquo; biržā. &laquo;Evolution Gaming&raquo; grupas apgrozījums 2016.gadā sasniedza 115,5 miljonus eiro, bet grupas peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un&nbsp;amortizācijas (EBITDA) bija 44,6 miljoni eiro.</div> <div><br /> </div> <div>Grupā ietilpsto&scaron;ā SIA &laquo;Evolution Latvia&raquo; apgrozījums 2016.gadā bija 58,283 miljoni eiro, bet peļņa&nbsp;&mdash; 4,009 miljoni eiro.</div> <div><br /> </div>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2018/01/11/evolution-gaming-ogad-pl-no-pie-emt-darb-jaunus-darbiniekusThu, 11 Jan 2018 08:59:09 +0200Thu, 11 Jan 2018 08:59:09 +0200TELEGRAFNight RobotNight RobotNoLatvijā bāzētais informācijas tehnoloģiju (IT) un&nbsp;spēļu prezentētāju ārpakalpojumu sniedzējs &laquo;Evolution Gaming&raquo; &scaron;ogad plāno pieņemt darbā 1600 jaunus darbiniekus, aģentūru LETA informēja uzņēmuma pārstāvji.https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2018/01/11/evolution-gaming-ogad-pl-no-pie-emt-darb-jaunus-darbiniekus&laquo;Evolution Gaming&raquo; &scaron;ogad plāno pieņemt darbā 1600 jaunus darbiniekusEkonomika&laquo;Balsts&raquo;: Par spīti ekonomikas izaugsmei mājokļu tirgū ir&nbsp;relatīvs klusumshttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2018/01/09/balsts-par-sp-ti-ekonomikas-izaugsmei-m-jok-u-tirg-ir-relat-vs-klusumsPērn ekonomika Latvijā strauji augusi, bet mājokļu tirgū vēl valdīja relatīvs klusums&nbsp;&mdash; pircēju aktivitāte saglabājusies 2016.gada līmenī, kā&nbsp;arī nekustamo īpa&scaron;umu darījumu skaits pat samazinājies par 1,6%, aģentūru LETA informēja nekustamo īpa&scaron;umu kompānijas &laquo;Balsts&raquo; valdes priek&scaron;sēdētājs Aigars Zariņ&scaron;.<p>&nbsp;</p><div>Lai arī ekonomiskā situācija 2017.gadā uzrādījusi izaugsmi, tomēr no&nbsp;jauna izsniegto hipotekāro kredītu dinamika, salīdzinot ar&nbsp;Lietuvu un&nbsp;Igauniju, ir&nbsp;teju uz&nbsp;pusi mazāka, informēja Zariņ&scaron;. Nekustamo īpa&scaron;umu darījumu skaits pērn pat samazinājies par 1,6%, turpretim, 2016.gadā tas bija pieaudzis par 10,5%.</div> <div><br /> </div> <div>&laquo;&Scaron;obrīd darba tirgus sācis &bdquo;silt&ldquo;, taču ekonomikas tendences darba tirgū allaž atspoguļojas ar&nbsp;nelielu kavē&scaron;anos. Vēl nepiecie&scaron;ams laiks, līdz iedzīvotāji kļūst pārliecināti par finansiālās situācijas uzlabojumu un&nbsp;apsvērs mājokļa pirkumu. Prognozējam, ka&nbsp;2018.gadā vidējās cenas turpinās pieauguma tempu, bet nepārsniegs pagāju&scaron;ā gada līmeni no&nbsp;6% līdz&nbsp;7% gadā,&raquo; skaidroja Zariņ&scaron;.</div> <div><br /> </div> <div>Sērijveida dzīvokļu vidējās cenas kop&scaron; 2017.gada sākuma palielināju&scaron;ās par 6,8%. Pieaugums izskaidrojams ar&nbsp;ievērojamu dzīvokļu piedāvājuma samazinā&scaron;anos, sacīja Zariņ&scaron;.</div> <div><br /> </div> <div>Rīgas jauno dzīvokļu tirgū pērn vidēji notika 120-130 darījumi mēnesī. Cenas par jauno projektu dzīvokļiem mikrorajonos &scaron;obrīd ir&nbsp;vidēji no&nbsp;1000 eiro līdz 1750 eiro par kvadrātmetru, Rīgas centrā no&nbsp;1450 eiro līdz 3800 eiro par kvadrātmetru. Klienti pārsvarā interesējās par nelieliem divu-trīs istabu dzīvokļiem ar&nbsp;pilnu apdari.</div> <div><br /> </div> <div>Pērn Rīgā aktīvi bija pieprasīts arī sekundāro mājokļu īres tirgus. Cilvēki, meklējot darbu un&nbsp;uzsākot studijas, no&nbsp;reģioniem turpina pārcelties uz&nbsp;Rīgu, un&nbsp;visbiežāk izvēlas īrēt, informēja Zariņ&scaron;. Pieprasījums pēc kvalitatīviem īres dzīvokļiem joprojām pārsniedz piedāvājumu, tas ļauj īres likmes noturēt pa&scaron;reizējā līmenī. Zariņ&scaron; prognozēja, ka&nbsp;2018.gadā īres cenas paaugstināsies 5-7% robežās.</div> <div><br /> </div> <div>Pieprasījums pēc biroju telpu nomas 2017.gadā bija stabils, tāpēc arī nomas maksu līmenis saglabājies bez izmaiņām. Zariņ&scaron; prognozēja, ka&nbsp;nomas maksas 2018.gadā nepieaugs, kā&nbsp;arī atsevi&scaron;ķos segmentos, iespējams, pat samazināsies. Lielākais pieprasījums 2017.gadā bija pēc nelieliem un&nbsp;vidēja lieluma&nbsp;B klases birojiem platībā no&nbsp;30&nbsp;kvadrātmetriem līdz 100 kvadrātmetriem pilsētas centrā vai klusajā centrā, par nomas maksu ne&nbsp;augstāku par astoņiem eiro par kvadrātmetru. Birojiem par &scaron;ādu nomas maksu brīvo platību īpatsvars Rīgā ir&nbsp;4-5%.</div> <div><br /> </div>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2018/01/09/balsts-par-sp-ti-ekonomikas-izaugsmei-m-jok-u-tirg-ir-relat-vs-klusumsTue, 09 Jan 2018 11:56:30 +0200Tue, 09 Jan 2018 11:56:30 +0200TELEGRAFNight RobotNight RobotNoPērn ekonomika Latvijā strauji augusi, bet mājokļu tirgū vēl valdīja relatīvs klusums&nbsp;&mdash; pircēju aktivitāte saglabājusies 2016.gada līmenī, kā&nbsp;arī nekustamo īpa&scaron;umu darījumu skaits pat samazinājies par 1,6%, aģentūru LETA informēja nekustamo īpa&scaron;umu kompānijas &laquo;Balsts&raquo; valdes priek&scaron;sēdētājs Aigars Zariņ&scaron;.https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2018/01/09/balsts-par-sp-ti-ekonomikas-izaugsmei-m-jok-u-tirg-ir-relat-vs-klusums&laquo;Balsts&raquo;: Par spīti ekonomikas izaugsmei mājokļu tirgū ir&nbsp;relatīvs klusumsEkonomikaOECD Latvijai &scaron;ogad prognozē otru straujāko vidējās algas pieaugumu starp organizācijas valstīmhttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2018/01/08/oecd-latvijai-ogad-prognoz-otru-strauj-ko-vid-j-s-algas-pieaugumu-starp-organiz-cijas-valst-mVidējā alga Latvijā &scaron;ogad pieaugs par 4,1%, kas ir&nbsp;otrs straujākais kāpums starp Ekonomiskās sadarbības un&nbsp;attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīm, liecina jaunākās OECD&nbsp;prognozes.<p>&nbsp;</p><div>OECD&nbsp;prognozē, ka&nbsp;visstraujāk iedzīvotāju vidējais atalgojums &scaron;ogad palielināsies Ungārijā&nbsp;&mdash; par 4,1%. Aiz Latvijas seko Polija (+3,8%), Čehija (+3,7%), Slovēnija (+3,5%) un&nbsp;Izraēla (+3%).</div> <div><br /> </div> <div>Savukārt vidējās algas kritums 2018.gadā tiek prognozēts Lielbritānijā (-0,7%), kurai seko Itālija (-0,6%) un&nbsp;Spānija (-0,1%).</div> <div><br /> </div> <div>OECD&nbsp;vēsta, ka&nbsp;vidējā alga Latvijā veido 10&nbsp;173 eiro gadā jeb 848 eiro mēnesī. Pārrēķinot uz&nbsp;ASV dolāriem, balstoties uz&nbsp;pirktspējas paritāti, vidējā alga veido 20&nbsp;675 dolārus gadā.</div> <div><br /> </div> <div>Organizācija norāda, ka&nbsp;zemāka alga kā&nbsp;Latvijā fiksēta vien Čīlē (20&nbsp;538&nbsp;dolāri), Dienvidāfrikā (19&nbsp;219&nbsp;dolāri), Ķīnā (17&nbsp;718&nbsp;dolāri), Krievijā (17&nbsp;410&nbsp;dolāri), Meksikā (13&nbsp;166&nbsp;dolāri), Brazīlijā (12&nbsp;656&nbsp;dolāri), Indijā (5665&nbsp;dolāri) un&nbsp;Indonēzijā (4682 dolāri gadā).</div> <div><br /> </div> <div>Tikmēr vislielāko algu saņem iedzīvotāji &Scaron;veicē&nbsp;&mdash; 69&nbsp;268 dolārus gadā.</div> <div><br /> </div>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2018/01/08/oecd-latvijai-ogad-prognoz-otru-strauj-ko-vid-j-s-algas-pieaugumu-starp-organiz-cijas-valst-mMon, 08 Jan 2018 10:59:44 +0200Mon, 08 Jan 2018 10:59:44 +0200TELEGRAFNight RobotNight RobotNoVidējā alga Latvijā &scaron;ogad pieaugs par 4,1%, kas ir&nbsp;otrs straujākais kāpums starp Ekonomiskās sadarbības un&nbsp;attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīm, liecina jaunākās OECD&nbsp;prognozes.https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2018/01/08/oecd-latvijai-ogad-prognoz-otru-strauj-ko-vid-j-s-algas-pieaugumu-starp-organiz-cijas-valst-mOECD Latvijai &scaron;ogad prognozē otru straujāko vidējās algas pieaugumu starp organizācijas valstīmEkonomikaUzņēmējai Sviridovai pasludināta maksātnespēja ar&nbsp;vairāk nekā 40&nbsp;miljonu eiro parādsaistībāmhttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2018/01/06/uz-m-jai-sviridovai-pasludin-ta-maks-tnesp-ja-ar-vair-k-nek-miljonu-eiro-par-dsaist-b-mRīgas rajona tiesa Jūrmalā&nbsp;3.janvārī sākusi likvidētā uzņēmuma SIA &laquo;Delfīns partneri&raquo; īpa&scaron;nieces Larisas Sviridovas kā&nbsp;fiziskas personas maksātnespējas procesu, liecina &laquo;firmas.lv&raquo; pieejamais tiesas nolēmums.<p>&nbsp;</p><div>Sviridova maksātnespējas pieteikumā norādījusi parādsaistības 40&nbsp;568&nbsp;174 eiro apmērā. Vislielāvkais parāds viņai ir&nbsp;parādu piedziņas un&nbsp;uzraudzības uzņēmumam SIA &laquo;Gelvora&raquo;, kas pērn jūnijā iegādājās problemātisko aktīvu pārvaldītājas &laquo;Reverta&raquo; (iepriek&scaron; &laquo;Parex banka&raquo;) kredītportfeli. Sviridovas parādi uzņēmumam &laquo;Gelvora&raquo; ir&nbsp;39&nbsp;446 96&nbsp;eiro apmērā. Atliku&scaron;o summu veido mazāki parādi, kurus cen&scaron;as piedzīt tiesu izpildītāji un&nbsp;vairākas privātpersonas.</div> <div><br /> </div> <div>Tiesas nolēmumā norādīts, ka&nbsp;Sviridova kop&scaron; pagāju&scaron;ā gada 27.novembra strādā uzņēmumā SIA &laquo;Dein Partner&raquo; par finansisti, kur saņem bruto algu 380 eiro mēnesī. Sviridovai nepieder nekustamais īpa&scaron;ums vai transporta līdzekļi, taču pieder kapitāldaļas vairākos maksātnespējīgos uzņēmumos. Tāpat Sviridovai nav aktīvu norēķinu kontu bankās un&nbsp;neesot naudas līdzekļu uzkrājumu.</div> <div><br /> </div> <div>Sviridova ir&nbsp;precējusies un&nbsp;laulības līgumā norādīts, ka&nbsp;visa kustamā manta, kas atrodas viņai līdz 2012.gada jūnijam piederēju&scaron;ajā īpa&scaron;umā, ir&nbsp;vīra atsevi&scaron;ķa manta.</div> <div><br /> </div> <div>Par Sviridovas maksātnespējas procesa administratoru iecelts Andris Nurenbergs, norādīts tiesas spriedumā.</div> <div><br /> </div> <div>Jau 2009.gadā Sviridova pieteica maksātnespējas procesu, taču tiesa 2010.gadā to&nbsp;noraidīja, liecina &laquo;firmas.lv&raquo; pieejamā informācija.</div> <div><br /> </div> <div>Savukārt 2010. un&nbsp;2011.gadā Sviridova ierindojās Latvijas lielāko parādnieku saraksta pirmajā vietā, liecina aģentūra LETA arhīvā pieejamā informācija.</div> <div><br /> </div>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2018/01/06/uz-m-jai-sviridovai-pasludin-ta-maks-tnesp-ja-ar-vair-k-nek-miljonu-eiro-par-dsaist-b-mSat, 06 Jan 2018 12:15:04 +0200Sat, 06 Jan 2018 12:15:04 +0200TELEGRAFNight RobotNight RobotNoRīgas rajona tiesa Jūrmalā&nbsp;3.janvārī sākusi likvidētā uzņēmuma SIA &laquo;Delfīns partneri&raquo; īpa&scaron;nieces Larisas Sviridovas kā&nbsp;fiziskas personas maksātnespējas procesu, liecina &laquo;firmas.lv&raquo; pieejamais tiesas nolēmums.https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2018/01/06/uz-m-jai-sviridovai-pasludin-ta-maks-tnesp-ja-ar-vair-k-nek-miljonu-eiro-par-dsaist-b-mUzņēmējai Sviridovai pasludināta maksātnespēja ar&nbsp;vairāk nekā 40&nbsp;miljonu eiro parādsaistībāmEkonomikaLidsabiedrība &laquo;airBaltic&raquo; atkal atzīta par punktuālāko pasažieru aviopārvadātāju pasaulēhttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2018/01/03/lidsabiedr-ba-airbaltic-atkal-atz-ta-par-punktu-l-ko-pasa-ieru-aviop-rvad-t-ju-pasaulAviācijas industrijas tirgus izpētes un&nbsp;analīzes izdevums &laquo;OAG Aviation Solutions&raquo; (OAG) atzinis Latvijas lidsabiedrību &laquo;airBaltic&raquo; par punktuālāko aviokompāniju pasaulē, liecina OAG mājaslapā publiskotais jaunākais pētījums par 2017.gadu.<p>&nbsp;</p><div>OAG analītiķi aprēķini liecina, ka&nbsp;&laquo;airBaltic&raquo; sasniegusi punktualitātes rādītāju 90,01% apmērā, kas nozīmē, ka&nbsp;vairāk nekā deviņi no&nbsp;10&nbsp;&laquo;airBaltic&raquo; reisiem savu galamērķi sasniegu&scaron;i precīzi noteiktajā laikā. Punktuālākās pasaules lidsabiedrības godu OAG pētījumā izpelnījusies arī iepriek&scaron;&nbsp;&mdash; 2015.gadā un&nbsp;2016.gadā publiskotos pētījumos. Savukārt pērn OAG atzina Latvijas lidsabiedrību par tre&scaron;o punktuālāko pasaulē.</div> <div><br /> </div> <div>OAG vecākais analītiķis Džons Grants skaidroja, ka&nbsp;OAG punktuālāko lidsabiedrību ikgadējais pētījums balstīts uz&nbsp;vairāk nekā 57&nbsp;miljoniem reisu, kas analizēti 2017.gadā.</div> <div><br /> </div> <div>&laquo;Spēja pastāvīgi sasniegt &scaron;ādu punktualitātes rezultātu, it&nbsp;sevi&scaron;ķi, kad tiek saņemtas tādas jaunas, modernas lidma&scaron;īnas kā&nbsp;&bdquo;C&nbsp;Series&ldquo;, norāda gan uz&nbsp;profesionālismu, gan &bdquo;airBaltic&ldquo; komandas apņēmību. Tādējādi klientiem tiek nodro&scaron;ināts pakalpojumu līmenis, kāds tiek sagaidīts no&nbsp;visām lidsabiedrībām,&raquo; uzsvēra Grants.</div> <div><br /> </div> <div>&laquo;airBaltic&raquo; izpilddirektors Martins Gauss norādīja, ka&nbsp;2017.gads &laquo;airBaltic&raquo; bijis viens no&nbsp;visu laiku darbīgākajiem gadiem, ievērojami palielinot veikto lidojumu un&nbsp;pārvadāto pasažieru skaitu.</div> <div><br /> </div> <div>Jaunākajā pētījumā otrajā vietā OAG analītiķi ierindoju&scaron;i aviosabiedrību &laquo;Hong Kong Airlines&raquo; (88,83%), bet tre&scaron;ajā&nbsp;&mdash; &laquo;Hawaiian Airlines&raquo; (87,24%).</div> <div><br /> </div> <div>No&nbsp;Eiropas aviosabiedrībām &laquo;Vueling Airlines&raquo; ar&nbsp;85,25% punktualitātes rādītāju ieņem septīto vietu, bet &laquo;Aer Lingus&raquo; 84,46% punktualitātes rādītāju ierindojas desmitajā vietā.</div> <div><br /> </div> <div>Lielo aviosabiedrību punktualitātes reitingā pirmajā vietā ierindota &laquo;Japan Airlines&raquo; (85,27%), kam seko &laquo;All Nippon Airways&raquo; (83,81%) un&nbsp;&laquo;Delta Air Lines&raquo; (82,76%).</div> <div><br /> </div> <div>OAG apkopo un&nbsp;analizē lidsabiedrību punktualitātes rādītājus, balstoties uz&nbsp;datiem no&nbsp;visas pasaules.</div> <div><br /> </div> <div>&laquo;airBaltic&raquo; nodro&scaron;ina tie&scaron;os lidojumus no&nbsp;Rīgas uz&nbsp;vairāk nekā 60&nbsp;galamērķiem, piedāvājot savienojumus uz&nbsp;galamērķiem lidsabiedrības mar&scaron;rutu tīklā Skandināvijā, Eiropā, Krievijā, NVS un&nbsp;Tuvajos Austrumos. Papildus tam &laquo;airBaltic&raquo; piedāvā tie&scaron;os lidojumus no&nbsp;Tallinas un&nbsp;Viļņas.</div> <div><br /> </div> <div>Patlaban Latvijas valstij pieder&nbsp;80% &laquo;airBaltic&raquo; akciju, bet&nbsp;20% akciju pieder finan&scaron;u investoram &laquo;Aircraft Leasing&nbsp;1&raquo;, kuru &scaron;ogad pārņēma Dānijas uzņēmējs Larss Tūsens.</div> <div><br /> </div>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2018/01/03/lidsabiedr-ba-airbaltic-atkal-atz-ta-par-punktu-l-ko-pasa-ieru-aviop-rvad-t-ju-pasaulWed, 03 Jan 2018 17:15:33 +0200Wed, 03 Jan 2018 17:15:33 +0200TELEGRAFNight RobotNight RobotNoAviācijas industrijas tirgus izpētes un&nbsp;analīzes izdevums &laquo;OAG Aviation Solutions&raquo; (OAG) atzinis Latvijas lidsabiedrību &laquo;airBaltic&raquo; par punktuālāko aviokompāniju pasaulē, liecina OAG mājaslapā publiskotais jaunākais pētījums par 2017.gadu.https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2018/01/03/lidsabiedr-ba-airbaltic-atkal-atz-ta-par-punktu-l-ko-pasa-ieru-aviop-rvad-t-ju-pasaulLidsabiedrība &laquo;airBaltic&raquo; atkal atzīta par punktuālāko pasažieru aviopārvadātāju pasaulēEkonomikaUzņēmumu reģistra klienti sāk atklāt patiesā labuma guvējushttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2018/01/03/uz-mumu-re-istra-klienti-s-k-atkl-t-paties-labuma-guv-jusPatlaban Uzņēmumu reģistra (UR) klienti ievēro normatīvo aktu prasības un&nbsp;sāk atklāt patiesā labuma guvējus, bet to&nbsp;saraksts ikvienam par maksu būs pieejams no&nbsp;&scaron;ā&nbsp;gada 1.aprīļa, aģentūru LETA informēja&nbsp;UR pārstāve Evija Ivdra.<p>&nbsp;</p><div>Saeimā pieņemtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un&nbsp;terorisma finansē&scaron;anas novēr&scaron;anas likumā paredz, ka&nbsp;UR no&nbsp;2017.gada 1.decembra sāk reģistrēt patiesā labuma guvējus.</div> <div><br /> </div> <div>Komersantiem UR&nbsp;jāiesniedz pieteikums jaunas juridiskās personas reģistrācijai, kā&nbsp;arī jāiesaka izmaiņas kapitālsabiedrības dalībnieku vai valdes sastāvā, pieteikumā norādot informāciju par patieso labuma guvēju vai guvējiem. Tas nozīmē, ka&nbsp;ir&nbsp;jāatklāj faktiskie juridiskās personas īpa&scaron;nieki vai kontrolētāji. Ja&nbsp;&scaron;ī&nbsp;informācija netiks norādīta pieteikuma dokumentos, tad tiks atteikta reģistrācija.</div> <div><br /> </div> <div>Ivdra stāstīja, ka&nbsp;UR klienti pamazām pierod pie jaunās prasības un&nbsp;nepiecie&scaron;amo informāciju par patiesā labuma guvējiem atklāj, jo&nbsp;personas, kuras nebūs iesniegu&scaron;as prasīto informāciju vai iesniegs nepatiesu informāciju varēs saskarties ar&nbsp;problēmām veikt darījumus un&nbsp;saņemt pakalpojumus, piemēram, kredītiestādēs vai pie zvērinātiem notāriem vai revidentiem.</div> <div><br /> </div> <div>&laquo;Tā&nbsp;kā&nbsp;līdz 2018.gada 1.martam ir&nbsp;pārejas posms patiesā labuma guvēju reģistrācijai, UR&nbsp;klienti aktīvi komunicē ar&nbsp;iestādes pārstāvjiem, lai, iesniedzot reģistrācijas dokumentus, būtu korekti sagatavoju&scaron;i informāciju par patiesā labuma guvēju un&nbsp;mazinātu iespēju saņemt reģistrācijas pieteikuma atteikumu,&raquo; teica Ivdra.</div> <div><br /> </div> <div>Informācija par patiesā labuma guvējiem par Ministru kabineta noteiktu samaksu no&nbsp;&scaron;ā&nbsp;gada 1.aprīļa būs pieejama ikvienai personai tie&scaron;saistes formā.</div> <div><br /> </div> <div>Saskaņā ar&nbsp;grozījumiem likumā juridiskās personas patiesā labuma guvējs ir&nbsp;fiziska persona, kurai juridiskajā personā tie&scaron;as vai netie&scaron;as līdzdalības veidā pieder vairāk nekā&nbsp;25% no&nbsp;juridiskās personas kapitāldaļām vai balsstiesīgajām akcijām vai kura to&nbsp;tie&scaron;ā vai netie&scaron;ā veidā kontrolē.</div> <div><br /> </div> <div>Par patiesā labuma guvējiem jāiesniedz informācija pilnsabiedrībām, komandītsabiedrībām, sabiedrībām ar&nbsp;ierobežotu atbildību, akciju sabiedrībām, Eiropas komercsabiedrībām, biedrībām un&nbsp;to&nbsp;apvienībām, kā&nbsp;arī nodibinājumiem, arodbiedrībām un&nbsp;to&nbsp;apvienībām, arodbiedrību patstāvīgajām vienībām, individuālajiem (ģimenes) uzņēmumiem zemnieku saimniecībām, zvejnieku saimniecībām, kooperatīvajām sabiedrībām, Eiropas kooperatīvajām sabiedrībām politiskajām partijām, kā&nbsp;arī politisko partiju apvienībām, reliģiskajām organizācijām un&nbsp;to&nbsp;iestādēm un&nbsp;Eiropas ekonomisko intere&scaron;u grupām.</div> <div><br /> </div> <div>Juridiskajai personai&nbsp;UR ir&nbsp;jāiesniedz patiesā labuma guvēja vārds, uzvārds, personas kods, valsts piederība, pastāvīgās dzīvesvietas valsts un&nbsp;veids, kā&nbsp;tiek īstenota kontrole pār juridisko personu, tai skaitā norādot akcionāra, biedra vai īpa&scaron;nieka, ar&nbsp;kura starpniecību kontrole tiek īstenota, vārdu, uzvārdu, personas kodu vai, ja&nbsp;tāda nav, dzim&scaron;anas datumu, mēnesi un&nbsp;gadu, bet juridiskajai personai&nbsp;&mdash; nosaukumu, reģistrācijas numuru un&nbsp;juridisko adresi.</div> <div><br /> </div> <div> <div>Likumā arī noteikti gadījumi, kad juridiskai personai nav jāinformē par patiesā labuma guvējiem. Juridiskā persona var nesniegt&nbsp;UR informāciju par patieso labuma guvēju, ja&nbsp;nepiecie&scaron;amā informācija par patieso labuma guvēju jau ir&nbsp;iesniegta UR.</div> <div><br /> </div> <div>Juridiskā persona var nesniegt&nbsp;UR ziņas par patiesā labuma guvēja valstspiederību un&nbsp;pastāvīgās dzīvesvietas valsti, ja&nbsp;UR ir&nbsp;iesniegta informācija par patiesajam labuma guvējam pie&scaron;ķirtu Latvijas personas kodu un&nbsp;viņa valstspiederība un&nbsp;pastāvīgās dzīvesvietas valsts ir&nbsp;Latvija. Tāpat UR&nbsp;nav jāinformē, ja&nbsp;UR ir&nbsp;iesniegta informācija par patiesā labuma guvēja personu apliecino&scaron;a dokumenta izdo&scaron;anas valsti un&nbsp;viņa valstspiederība un&nbsp;pastāvīgās dzīvesvietas valsts sakrīt ar&nbsp;to&nbsp;valsti, kas izdevusi personu apliecino&scaron;u dokumentu.</div> <div><br /> </div> <div>Juridiskā persona var nesniegt&nbsp;UR informāciju par patieso labuma guvēju arī gadījumos, ja&nbsp;patiesais labuma guvējs ir&nbsp;akcionārs tādā akciju sabiedrībā, kuras akcijas ir&nbsp;iekļautas regulētajā tirgū, un&nbsp;veids, kādā tiek īstenota kontrole pār juridisko personu, izriet tikai no&nbsp;akcionāra statusa.</div> </div> <div><br /> </div>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2018/01/03/uz-mumu-re-istra-klienti-s-k-atkl-t-paties-labuma-guv-jusWed, 03 Jan 2018 13:30:16 +0200Wed, 03 Jan 2018 13:30:16 +0200TELEGRAFNight RobotNight RobotNoPatlaban Uzņēmumu reģistra (UR) klienti ievēro normatīvo aktu prasības un&nbsp;sāk atklāt patiesā labuma guvējus, bet to&nbsp;saraksts ikvienam par maksu būs pieejams no&nbsp;&scaron;ā&nbsp;gada 1.aprīļa, aģentūru LETA informēja&nbsp;UR pārstāve Evija Ivdra.https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2018/01/03/uz-mumu-re-istra-klienti-s-k-atkl-t-paties-labuma-guv-jusUzņēmumu reģistra klienti sāk atklāt patiesā labuma guvējusEkonomikaKrievija lūdz piedzīt vairāk nekā 20&nbsp;miljonus eiro no&nbsp;&laquo;airBaltic&raquo; strīdā ar&nbsp;bankrotēju&scaron;o &laquo;Investbank&raquo;https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/29/krievija-l-dz-piedz-t-vair-k-nek-miljonus-eiro-no-airbaltic-str-d-ar-bankrot-ju-o-investbankKrievija novembrī nosūtījusi tiesiskās palīdzības lūgumu Latvijai, prasot piedzīt vairāk nekā 20&nbsp;miljonus eiro no&nbsp;nacionālās lidsabiedrības &laquo;airBaltic&raquo;, liecina aģentūras LETA rīcībā eso&scaron;ā informācija.<p>&nbsp;</p><div>Prasība saistīta ar&nbsp;biju&scaron;ajam &laquo;Latvijas Krājbankas&raquo; lielākajam akcionāram Vladimiram Antonovam savulaik piederēju&scaron;o, nu&nbsp;jau bankrotēju&scaron;o Krievijas banku &laquo;Investbank&raquo;, kas 2012.gada martā sāka trīs civillietas pret biju&scaron;o &laquo;airBaltic&raquo; akcionāri SIA &laquo;Baltijas aviācijas sistēmas&raquo; (BAS) un&nbsp;&laquo;airBaltic&raquo; kā&nbsp;līdzatbildētāju, prasot atmaksāt it&nbsp;kā&nbsp;izsniegto aizdevumu 18,4 miljonu apmērā, procentus un&nbsp;līgumsodu.</div> <div><br /> </div> <div>Latvijas Tieslietu ministrijā (TM) aģentūrai LETA apstiprināja, ka&nbsp;ministrijas lietvedībā ir&nbsp;saņemti tiesiskās palīdzības lūgumi no&nbsp;Krievijas Tieslietu ministrijas par spriedumu atzī&scaron;anu un&nbsp;izpildi Latvijas teritorijā. Lūgumi, kas attiecas uz&nbsp;parādu piedziņu no&nbsp;&laquo;airBaltic&raquo; un&nbsp;BAS, saņemti &scaron;ī&nbsp;gada 21.novembrī, taču to&nbsp;saturu&nbsp;TM nevarot komentēt.</div> <div><br /> </div> <div>TM&nbsp;ir&nbsp;pieprasījusi Krievijas Tieslietu ministrijai papildus informāciju, kas nepiecie&scaron;ama tiesiskās palīdzības lūgumu pieņem&scaron;anai izpildē. Pēc visas nepiecie&scaron;amās informācijas saņem&scaron;anas&nbsp;TM pārsūtīs tiesiskās palīdzības lūgumus piekritīgajai Latvijas rajona tiesai lēmuma pieņem&scaron;anai par spriedumu atzī&scaron;anu un&nbsp;izpildi vai neatzī&scaron;anu, norādīja&nbsp;TM pārstāvji.</div> <div><br /> </div> <div>Aģentūras LETA rīcībā eso&scaron;ā informācija liecina, ka&nbsp;&scaron;o&nbsp;spriedumu neatzī&scaron;anas gadījumā Krievija varētu censties parādu atgūt ar&nbsp;citām metodēm, piemēram, arestējot &laquo;airBaltic&raquo; lidma&scaron;īnas un&nbsp;citu mantu.</div> <div><br /> </div> <div>Valsts kancelejā aģentūrai LETA pauda, ka&nbsp;konkrētā lieta neesot ar&nbsp;valsti tie&scaron;ā veidā saistīta tiesvedība. Proti, tā&nbsp;nav valsts tiesvedība, bet gan &laquo;airBaltic&raquo; tiesvedība&nbsp;&mdash; valsts nekādā veidā &scaron;ajā strīdā nav iesaistījusies, tas ir&nbsp;civiltiesisks strīds.</div> <div><br /> </div> <div>Arī &laquo;airBaltic&raquo; valsts kapitāldaļu turētājas, Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji norādīja, ka&nbsp;ikdienas operacionālie jautājumi, tai skaitā iespējamās tiesvedības lietas, ir&nbsp;lidsabiedrības kompetences jautājumi. SM&nbsp;nav lietu dalībniece.</div> <div><br /> </div> <div>SM&nbsp;valsts sekretārs Kaspars Ozoliņ&scaron;, kur&scaron; ir&nbsp;&laquo;airBaltic&raquo; valsts kapitāldaļu turētāja pilnvarotais pārstāvis, uzsvēra, ka&nbsp;jebkura tiesvedība, kurā ir&nbsp;iesaistīta lidsabiedrība &laquo;airBaltic&raquo;, ir&nbsp;tikai un&nbsp;vienīgi kompānijas pārziņā.</div> <div><br /> </div> <div>&laquo;Cik zināms, pret valsti nekādu prasību nav. Ja&nbsp;kaut kas tiek prasīts no&nbsp;&bdquo;airBaltic&ldquo;, tad tas ir&nbsp;jautājums kompānijas valdei un&nbsp;padomei, jo&nbsp;gan valdes, gan padomes pienākums ir&nbsp;gādāt par uzņēmuma stratēģiju, attīstību, tostarp arī iespējamiem riskiem, ko&nbsp;var radīt tiesvedības. Valdei un&nbsp;padomei par to&nbsp;tiek maksāta alga,&raquo; skaidroja Ozoliņ&scaron;.</div> <div><br /> </div> <div>Viņ&scaron; apgalvoja, ka&nbsp;viņa rīcībā nav informācijas par konkrētajām prasībām par vairāk nekā 20&nbsp;miljonu eiro piedziņu no&nbsp;&laquo;airBaltic&raquo; strīdā ar&nbsp;&laquo;Investbank&raquo;.</div> <div><br /> </div> <div>Savukārt &laquo;airBaltic&raquo; pārstāvji, lūgti komentēt konkrētās lietas statusu, norādīja, ka&nbsp;&laquo;visa informācija par būtiskākajām tiesvedībām ir&nbsp;atspoguļota uzņēmuma gada pārskatā&raquo;. &laquo;airBaltic&raquo; juristi turpinot darbu pie tiesvedībām, procesi vēl turpinās, tādēļ pa&scaron;laik kompānija nevarot pla&scaron;āk komentēt to&nbsp;gaitu.</div> <div><br /> </div> <div>Pēdējais lidsabiedrības gada pārskats tika publiskots 2017.gada sākumā un&nbsp;attiecas uz&nbsp;situāciju 2016.gada nogalē. Svaigāku informāciju aģentūrai LETA no&nbsp;kompānijas neizdevās iegūt.</div> <div><br /> </div> <div>&Scaron;ajā pārskatā apkopotā informācija liecina, ka&nbsp;&laquo;airBaltic&raquo; ir&nbsp;iesaistīta četrās tiesvedībās, no&nbsp;kurām viena ir&nbsp;saistīta ar&nbsp;&laquo;Investbank&raquo;, kura 2012.gada martā sāka trīs civillietas pret biju&scaron;o &laquo;airBaltic&raquo; akcionāru BAS un&nbsp;&laquo;airBaltic&raquo; kā&nbsp;līdzatbildētāju, prasot atmaksāt BAS izsniegto aizdevumu 18,4 miljonu apmērā, procentus un&nbsp;līgumsodu. Tas izriet no&nbsp;trīs aizdevuma līgumiem starp &laquo;Investbank&raquo; un&nbsp;BAS, un&nbsp;trim galvojuma līgumiem, &laquo;kas it&nbsp;kā&nbsp;noslēgti starp &bdquo;Investbank&ldquo; un&nbsp;&bdquo;airBaltic&ldquo;,&raquo; teikts pārskata pielikumā par tiesvedībām.</div> <div><br /> </div> <div>2016.gadā Krievijas tiesa jau divās lietās bija lēmusi par labu &laquo;Investbank&raquo;. &Scaron;o&nbsp;prasību summas ir&nbsp;2,35&nbsp;un 11,16 miljoni eiro. &laquo;airBaltic&raquo; turpina tiesvedības par atliku&scaron;ajām &laquo;Investbank&raquo; prasītajām summām, atzīmēts &laquo;airBaltic&raquo; pārskatā. Iespējams, ka&nbsp;&scaron;ogad noslēgusies tiesvedība arī tre&scaron;ajā lietā.</div> <div><br /> </div> <div>&laquo;airBaltic&raquo; gan uzskata, ka&nbsp;jebkādas &laquo;Investbank&raquo; prasības ir&nbsp;pretrunā 2011.gada 3.oktobra līgumam par &laquo;airBaltic&raquo; turpmāko finansējumu un&nbsp;pārvaldību starp uzņēmuma akcionāriem un&nbsp;finansētājiem, tāpēc tās nevar tikt piedzītas. &laquo;airBaltic&raquo; turpina aizstāvēt savas intereses pret &laquo;Investbank&raquo; Latvijas un&nbsp;Krievijas tiesās, uzsvērts lidsabiedrības pārskatā.</div> <div><br /> </div> <div>Aģentūra LETA jau vēstīja, ka&nbsp;&laquo;airBaltic&raquo; pērn nopelnīja 1,2 miljonus eiro, kas ir&nbsp;vairākas reizes mazāk nekā 2015.gadā, kad uzņēmuma peļņa bija 19,5 miljoni eiro. Savukārt lidsabiedrības apgrozījums pērn bija 286 miljoni eiro, kas ir&nbsp;aptuveni par&nbsp;1% vairāk nekā 2015.gadā.</div> <div><br /> </div> <div>&laquo;airBaltic&raquo; nodro&scaron;ina tie&scaron;os lidojumus no&nbsp;Rīgas uz&nbsp;vairāk nekā 60&nbsp;galamērķiem, piedāvājot savienojumus uz&nbsp;galamērķiem lidsabiedrības mar&scaron;rutu tīklā Skandināvijā, Eiropā, Krievijā, NVS un&nbsp;Tuvajos Austrumos. Papildus tam &laquo;airBaltic&raquo; piedāvā tie&scaron;os lidojumus no&nbsp;Tallinas un&nbsp;Viļņas.</div> <div><br /> </div> <div>Tūksto&scaron;gades sākumā Antonovs iegādājās vairākas bankas, no&nbsp;kurām lielāko daļu pēc tam apvienoja ar&nbsp;Kaļiņingradā bāzēto &laquo;Investbank&raquo;, kuru Antonovs 2011.gadā pārdeva savam padotajam, bet vēl pēc diviem gadiem bankai tika atņemta darbības licence, jo&nbsp;bankā tika konstatēts līdzekļu iztrūkums. Maskavas Komerciālā tiesā 2014.gada 4.martā pasludināja &laquo;Investbank&raquo; maksātnespēju.</div> <div><br /> </div> <div>Tāpat Antonovam piederēja bankrotējusī Lietuvas banka &laquo;Snoras&raquo;, kuras meitasuzņēmums bija &laquo;Latvijas Krājbanka&raquo;. Lietuvas pilsonis Raimunds Baranausks vadīja &laquo;Snoras&raquo; valdi, bet Krievijas pilsonis Antonovs&nbsp;&mdash; uzraudzības padomi. Viņiem piederēja attiecīgi 25,31% un&nbsp;68,1% &laquo;Snoras&raquo; akciju. &laquo;Snoras&raquo; piederēja nedaudz vairāk nekā 60% &laquo;Latvijas Krājbankas&raquo; akciju.&nbsp;2011.gadā &laquo;Snoras&raquo; tika konstatēts līdzekļu iztrūkums, tādēļ banku sākotnēji nacionalizēja, bet pēc tam arī likvidēja. Līdzīgs liktenis piemeklēja arī &laquo;Latvijas Krājbanku&raquo;.</div> <div><br /> </div> <div>2014.gadā tiesa Lielbritānijā atļāva Antonova un&nbsp;Baranauska izdo&scaron;anu Lietuvai, kur viņus vēlas nopratināt saistībā ar&nbsp;&laquo;Snoras&raquo; lietu, tādēļ viņiem faktiski ir&nbsp;liegta iespēja atstāt Krieviju, uz&nbsp;kurieni tie aizbēga.</div> <div><br /> </div> <div>&Scaron;ovasar Latvijas prokuratūra tiesai nosūtīja krimināllietu par 90&nbsp;miljonu eiro piesavinā&scaron;anos no&nbsp;&laquo;Latvijas Krājbankas&raquo;. Kriminālprocesā apsūdzības celtas kopumā piecām biju&scaron;ajām bankas atbildīgajām amatpersonām, tostarp Antonovam.</div> <div><br /> </div>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/29/krievija-l-dz-piedz-t-vair-k-nek-miljonus-eiro-no-airbaltic-str-d-ar-bankrot-ju-o-investbankFri, 29 Dec 2017 11:06:15 +0200Fri, 29 Dec 2017 11:06:15 +0200TELEGRAFNight RobotNight RobotNoKrievija novembrī nosūtījusi tiesiskās palīdzības lūgumu Latvijai, prasot piedzīt vairāk nekā 20&nbsp;miljonus eiro no&nbsp;nacionālās lidsabiedrības &laquo;airBaltic&raquo;, liecina aģentūras LETA rīcībā eso&scaron;ā informācija.https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/29/krievija-l-dz-piedz-t-vair-k-nek-miljonus-eiro-no-airbaltic-str-d-ar-bankrot-ju-o-investbankKrievija lūdz piedzīt vairāk nekā 20&nbsp;miljonus eiro no&nbsp;&laquo;airBaltic&raquo; strīdā ar&nbsp;bankrotēju&scaron;o &laquo;Investbank&raquo;EkonomikaLatvijas banku sektors 11&nbsp;mēne&scaron;os nopelnījis 237 miljonus eirohttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/28/latvijas-banku-sektors-m-ne-os-nopeln-jis-miljonus-eiroLatvijas banku sektors 11&nbsp;mēne&scaron;os nopelnījis 237 miljonus eiro, kas ir&nbsp;par 46,2% mazāk nekā pērn &scaron;ajā laika periodā, aģentūru LETA informēja Finan&scaron;u un&nbsp;kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Līcīte.<p>&nbsp;</p><div>FKTK operatīvā informācija liecina, ka&nbsp;11&nbsp;mēne&scaron;os ar&nbsp;peļņu darbojās 11&nbsp;Latvijas bankas un&nbsp;četras (no&nbsp;kopumā piecām) ārvalstu banku filiāles, kuru tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos ir&nbsp;apmēram 93%.</div> <div><br /> </div> <div>Banku sektora kopējais nebanku noguldījumu apmērs novembrī būtiski nemainījās, saglabājoties 20,1 miljarda eiro apmērā. Nedaudz pieauga iek&scaron;zemes klientu noguldījumi, t.sk. finan&scaron;u institūciju (par&nbsp;9% jeb 62,4 miljoniem eiro) un&nbsp;mājsaimniecību (par&nbsp;1% jeb 62&nbsp;miljoniem eiro), savukārt valdības noguldījumi saruka (par&nbsp;9% jeb 181 miljonu eiro). Nedaudz samazinājās arī ārvalstu klientu noguldījumu atlikums (par 0,2% jeb 18&nbsp;miljoniem eiro).</div> <div><br /> </div> <div>Iek&scaron;zemes uzņēmumu kredītportfelis novembra laikā pieauga par 0,7% jeb 47,4 miljoniem eiro, tomēr banku sektora kredītportfeļa kopējais atlikums samazinājās (par 0,5% jeb 77,5 miljoniem eiro), jo&nbsp;saruka gan ārvalstu klientu, gan iek&scaron;zemes mājsaimniecību kredītportfelis (attiecīgi par&nbsp;5% jeb 110,1 miljonu eiro un&nbsp;&mdash; 0,1% jeb 6,5 miljoniem eiro). Kredītportfeļa kopējais atlikums novembra beigās bija 14,7 miljardi eiro.</div> <div><br /> </div> <div>2016.gada 11&nbsp;mēne&scaron;os Latvijas banku sektors kopumā nopelnīja 440,121 miljonu eiro.</div> <div><br /> </div>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/28/latvijas-banku-sektors-m-ne-os-nopeln-jis-miljonus-eiroThu, 28 Dec 2017 16:16:54 +0200Thu, 28 Dec 2017 16:16:54 +0200TELEGRAFNight RobotNight RobotNoLatvijas banku sektors 11&nbsp;mēne&scaron;os nopelnījis 237 miljonus eiro, kas ir&nbsp;par 46,2% mazāk nekā pērn &scaron;ajā laika periodā, aģentūru LETA informēja Finan&scaron;u un&nbsp;kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Līcīte.https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/28/latvijas-banku-sektors-m-ne-os-nopeln-jis-miljonus-eiroLatvijas banku sektors 11&nbsp;mēne&scaron;os nopelnījis 237 miljonus eiroEkonomikaPlūdu dēļ mežsaimniecībā visā Latvijā izsludina katastrofas situācijuhttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/28/pl-du-d-me-saimniec-b-vis-latvij-izsludina-katastrofas-situ-cijuSaistībā ar&nbsp;plūdiem mežsaimniecībā izsludināta valsts mēroga dabas katastrofa, &scaron;odien lēma premjera pienākumu izpildītāja, zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) vadītā Krīzes vadības padome.<p>&nbsp;</p><div>Padomes lēmums par valsts mēroga dabas katastrofu ir&nbsp;stājies spēkā. Pēc padomes sēdes Dūklavs žurnālistiem atzina, ka&nbsp;viņ&scaron; minētajā jautājumā ir&nbsp;konsultējies ar&nbsp;Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS), kur&scaron; aicinājis problēmu risināt Krīzes vadības padomē.</div> <div><br /> </div> <div>Dūklavs skaidroja, ka&nbsp;patlaban situācija ar&nbsp;plūdiem mežos ir&nbsp;tāda pati kā&nbsp;lauksaimniecībā, tāpēc padome &scaron;odien pieņēma tādu pa&scaron;u lēmumu kā&nbsp;attiecībā uz&nbsp;lauksaimniecību&nbsp;&mdash; neizsludināt ārkārtējo situāciju, bet gan valsts mēroga dabas katastrofu.</div> <div><br /> </div> <div>Civilās aizsardzības un&nbsp;katastrofas pārvaldī&scaron;anas likums nosaka, ka&nbsp;katastrofa ir&nbsp;notikums, kas izraisījis cilvēku upurus un&nbsp;apdraud cilvēku dzīvību vai veselību, nodarījis kaitējumu vai radījis apdraudējumu cilvēkiem, videi vai īpa&scaron;umam, kā&nbsp;arī radījis vai rada būtiskus materiālos un&nbsp;finansiālos zaudējumus un&nbsp;pārsniedz atbildīgo valsts un&nbsp;pa&scaron;valdības institūciju ikdienas spējas novērst notikuma posto&scaron;os apstākļus. Savukārt likums par ārkārtējo situāciju un&nbsp;izņēmuma stāvokli paredz, ka&nbsp;ārkārtējā situācija ir&nbsp;īpa&scaron;s tiesiskais režīms, ko&nbsp;var izsludināt Ministru kabinets. Ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar&nbsp;katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja&nbsp;būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības dro&scaron;ība vai cilvēku veselība un&nbsp;dzīvība.</div> <div><br /> </div> <div>Krīzes vadības padome saņēma deviņu meža nozares pārstāvju iesniegumu par kritisko situāciju mežsaimniecības nozarē, aicinot to&nbsp;atzīt kā&nbsp;valsts mēroga dabas katastrofu. Padome jautājumu izskatīja un&nbsp;pieņēma lēmumu, ka&nbsp;valsts mēroga dabas katastrofa attieksies tikai uz&nbsp;mežsaimniecības nozari nevis meža nozari kopumā.</div> <div><br /> </div> <div>Dūkalvs informēja, ka&nbsp;patlaban Latvijas meži plūdu dēļ izskatās tāpat kā&nbsp;lauki, jo&nbsp;mežus lielās platībās klāj peļķes, mežus ar&nbsp;mežsaimniecības tehniku nav iespējams izbraukt, līdz ar&nbsp;to&nbsp;arī nav iespējams veikt mežsaimniecības darbus. &laquo;Kurzemes mežsaimnieki pat apgalvo, ka&nbsp;situācija ar&nbsp;plūdiem mežos ir&nbsp;kritiskāka nekā tā&nbsp;bija ar&nbsp;plūdiem lauksaimniecībā Latgalē,&raquo; piebilda zemkopības ministrs.</div> <div><br /> </div> <div>Dūklavs skaidroja, ka&nbsp;izsludināt valsts mēroga dabas katastrofu mežsaimniecībā visā Latvijā nepiecie&scaron;ams, lai &scaron;īs nozares uzņēmumi atsevi&scaron;ķu līgumsaistību neizpildes rezultātā netiktu sodīti, piemēram, plūdu dēļ laikā nepabeidzot Eiropas Savienības finansētus projektus vai arī nespējot nokārtot finansiālās saistības ar&nbsp;kredītiestādēm.</div> <div><br /> </div> <div>Padomes &scaron;īs dienas lēmums var tikt izmantots kā&nbsp;arguments gadījumos, ja, piemēram, Lauku atbalsta dienests vai kredītiestādes ar&nbsp;sankcijām vēr&scaron;as pret plūdos cietu&scaron;a mežsaimnieka, jo&nbsp;tas nav laikā izpildījis līgumsaistības. &Scaron;ādos gadījumos &scaron;o&nbsp;jautājumu varēs izskatīt kā&nbsp;&laquo;force majeure&raquo; apstākli.</div> <div><br /> </div> <div>&laquo;Izsludināt valsts mēroga dabas katastrofu mežsaimniecības nozarē nepiecie&scaron;ams, jo&nbsp;ir&nbsp;skaidrs, ka&nbsp;nozares pārstāvji var neizpildīt saistības, jo&nbsp;to&nbsp;nebūs iespējams izdarīt fiziski,&raquo; atzina zemkopības ministrs un&nbsp;piebilda, ka&nbsp;nozare neprasīs valstij kompensēt plūdu dēļ radu&scaron;os zaudējumus, kuru apmērs vēl nav aplēsts.</div> <div><br /> </div> <div>Jau vēstīts, ka&nbsp;slapjā laika dēļ mežizstrādātāji lūdza nozarē izsludināt ārkārtējo situāciju.</div> <div><br /> </div> <div>Latvijas Mežizstrādātāju savienības prezidents Andrejs Cunskis aģentūrai LETA iepriek&scaron; norādīja, ka&nbsp;laika apstākļu dēļ ir&nbsp;apgrūtināta mežizstrāde, kā&nbsp;arī koksnes izve&scaron;ana no&nbsp;meža. Tāpat kavētas mežizstrādes uzņēmumu iespējas savlaicīgi segt banku izsniegto līzinga vai kredīta maksājumus. &laquo;Laika apstākļi varētu būt par pamatu, lai varētu izsludināt &bdquo;force majeure&ldquo; situāciju meža nozarē un&nbsp;mums netiktu piemēroti sodi,&raquo; sacīja Cunskis, piebilstot, ka&nbsp;nozare nepieprasa kompensācijas no&nbsp;valsts.</div> <div><br /> </div> <div>Cunskis paskaidroja, ka&nbsp;laika apstākļu dēļ meža ceļi ir&nbsp;neizbraucami, mežistrāde ir&nbsp;būtiski apgrūtināta, sevi&scaron;ķi vietās, kur ir&nbsp;grants ceļi. &laquo;Grants ceļi tiek slēgti un&nbsp;faktiski tie nav izbraucami, jo&nbsp;ir&nbsp;galīgi &bdquo;&scaron;ķidri&ldquo;. Daļa ceļu Kurzemē ir&nbsp;zem ūdens, līdz ar&nbsp;to&nbsp;situācija ir&nbsp;drūma, bet īstena ziema ar&nbsp;salu kā&nbsp;nav, tā&nbsp;nav,&raquo; teica Cunskis.</div> <div><br /> </div>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/28/pl-du-d-me-saimniec-b-vis-latvij-izsludina-katastrofas-situ-cijuThu, 28 Dec 2017 12:49:13 +0200Thu, 28 Dec 2017 12:49:13 +0200TELEGRAFNight RobotNight RobotNoSaistībā ar&nbsp;plūdiem mežsaimniecībā izsludināta valsts mēroga dabas katastrofa, &scaron;odien lēma premjera pienākumu izpildītāja, zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) vadītā Krīzes vadības padome.https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/28/pl-du-d-me-saimniec-b-vis-latvij-izsludina-katastrofas-situ-cijuPlūdu dēļ mežsaimniecībā visā Latvijā izsludina katastrofas situācijuEkonomikaKopējie nodokļu parādi Latvijā decembra sākumā&nbsp;&mdash; 1,254 miljardi eirohttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/27/kop-jie-nodok-u-par-di-latvij-decembra-s-kum-miljardi-eiroLatvijā &scaron;ogad decembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un&nbsp;atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,254 miljardu eiro apmērā, kas ir&nbsp;par 0,4% vairāk nekā mēnesi iepriek&scaron;, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.<p>&nbsp;</p><div>Tostarp 779,098 miljonu eiro parāds bija valsts pamatbudžetam, kas ir&nbsp;kritums par 1,3% salīdzinājumā ar&nbsp;novembra sākumu, 315,795 miljoni eiro&nbsp;&mdash; pa&scaron;valdību budžetiem, kas ir&nbsp;par 2,3% vairāk, bet sociālās apdro&scaron;inā&scaron;anas iemaksu parādi bija 159,621 miljona eiro apmērā, kas ir&nbsp;par 5,4% vairāk.</div> <div><br /> </div> <div>Atbilsto&scaron;i VID datiem aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, &scaron;ogad 1.decembrī bija 64,5% no&nbsp;kopējās parādu summas jeb 808,494 miljoni eiro.</div> <div><br /> </div> <div>Tāpat VID dati liecina, ka&nbsp;par nepiedzenamiem 2017.gada 1.decembrī bija atzīti parādi 9,252 miljonu eiro apmērā&nbsp;&mdash; &scaron;ie parādi izveidoju&scaron;ies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeig&scaron;anai.</div> <div><br /> </div> <div>Par piedzenamiem &scaron;ogad decembra sākumā bija atzīti parādi 799,241 miljona eiro apmērā, tostarp par reāli piedzenamiem atzīti parādi 149,431 miljona eiro apmērā, bet par reāli nepiedzenamiem&nbsp;&mdash; 649,81 miljona eiro apmērā. No&nbsp;parādiem, kas atzīti par reāli nepiedzenamiem, par 647,492 miljoniem eiro parādniekiem nav naudas līdzekļu un&nbsp;mantas, uz&nbsp;ko&nbsp;vērst piedziņu, savukārt piedziņas noilgums iestājies parādiem 2,318 miljonu eiro apmērā.</div> <div><br /> </div> <div>Atmaksas termiņa pagarinājumi 1.decembrī bija pie&scaron;ķirti parādiem 94,548 miljonu eiro apmērā. Savukārt apturēto parādu summa, kam pārtraukta nokavējuma naudas aprēķinā&scaron;ana, decembra sākumā bija 351,473 miljoni eiro&nbsp;&mdash; &scaron;o&nbsp;summu veidoja par maksātnespējīgiem atzītu uzņēmumu parādi.</div> <div><br /> </div> <div>Pirms mēne&scaron;a&nbsp;&mdash; &scaron;ogad novembra sākumā&nbsp;&mdash; Latvijā kopējie nodokļu parādi bija 1,25 miljardi eiro.</div> <div><br /> </div> <div>VID&nbsp;ir finan&scaron;u ministra padotībā eso&scaron;a tie&scaron;ās pārvaldes iestāde, kas nodro&scaron;ina nodokļu maksājumu un&nbsp;nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts nodokļu, nodevu un&nbsp;citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasē&scaron;anu Latvijas teritorijā, kā&nbsp;arī iekasē nodokļus, nodevas un&nbsp;citus obligātos maksājumus Eiropas Savienības budžetam, īsteno muitas politiku un&nbsp;kārto muitas lietas. VID&nbsp;ir izveidots 1993.gadā.</div> <div><br /> </div>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/27/kop-jie-nodok-u-par-di-latvij-decembra-s-kum-miljardi-eiroWed, 27 Dec 2017 08:59:05 +0200Wed, 27 Dec 2017 08:59:05 +0200TELEGRAFNight RobotNight RobotNoLatvijā &scaron;ogad decembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un&nbsp;atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,254 miljardu eiro apmērā, kas ir&nbsp;par 0,4% vairāk nekā mēnesi iepriek&scaron;, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/27/kop-jie-nodok-u-par-di-latvij-decembra-s-kum-miljardi-eiroKopējie nodokļu parādi Latvijā decembra sākumā&nbsp;&mdash; 1,254 miljardi eiroEkonomika&laquo;Augstsprieguma tīkla&raquo; peļņa deviņos mēne&scaron;os sarukusi gandrīz četras reizeshttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/26/augstsprieguma-t-kla-pe-a-devi-os-m-ne-os-sarukusi-gandr-z-etras-reizesElektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS&nbsp;&laquo;Augstsprieguma tīkls&raquo; (AST) peļņa &scaron;ogad deviņos mēne&scaron;os sarukusi gandrīz četras reizes, salīdzinot ar&nbsp;pagāju&scaron;ā gada attiecīgo periodu, un&nbsp;bija 51&nbsp;568&nbsp;eiro, liecina AST publiskotais finan&scaron;u pārskats.<p>&nbsp;</p><div>Savukārt AST apgrozījums minētajā laika periodā pieaudzis par 28,9%, sasniedzot 107,957 miljonus eiro.</div> <div><br /> </div> <div>&Scaron;ogad deviņos mēen&scaron;os AST lietotājiem Latvijā pārvadījusi 4246 gigavatstundas elektroenerģijas.</div> <div><br /> </div> <div>2016.gada deviņos mēne&scaron;os AST peļņa bija 199&nbsp;761&nbsp;eiro, bet apgrozījums bija 83,751 miljona eiro apmērā.</div> <div><br /> </div> <div>&laquo;Augstsprieguma tīkls&raquo; ir&nbsp;neatkarīgs elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodro&scaron;ina pārvades tīkla darbības un&nbsp;Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektroapgādes dro&scaron;umu, sniedz pārvades pakalpojumu, balstoties uz&nbsp;publicētiem pārvades pakalpojuma tarifiem, un&nbsp;nodro&scaron;ina brīvu tre&scaron;ās puses pieeju pārvades tīklam. Uzņēmums veic pārvades sistēmas operatīvo vadību un&nbsp;nodro&scaron;ina dro&scaron;u, stabilu elektroenerģijas pārvadi.</div> <div><br /> </div>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/26/augstsprieguma-t-kla-pe-a-devi-os-m-ne-os-sarukusi-gandr-z-etras-reizesTue, 26 Dec 2017 10:53:32 +0200Tue, 26 Dec 2017 10:53:32 +0200TELEGRAFNight RobotNight RobotNoElektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS&nbsp;&laquo;Augstsprieguma tīkls&raquo; (AST) peļņa &scaron;ogad deviņos mēne&scaron;os sarukusi gandrīz četras reizes, salīdzinot ar&nbsp;pagāju&scaron;ā gada attiecīgo periodu, un&nbsp;bija 51&nbsp;568&nbsp;eiro, liecina AST publiskotais finan&scaron;u pārskats.https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/26/augstsprieguma-t-kla-pe-a-devi-os-m-ne-os-sarukusi-gandr-z-etras-reizes&laquo;Augstsprieguma tīkla&raquo; peļņa deviņos mēne&scaron;os sarukusi gandrīz četras reizesEkonomikaLMT nākamgad fokusēsies uz&nbsp;jaunu biznesa virzienu attīstībuhttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/25/lmt-n-kamgad-fokus-sies-uz-jaunu-biznesa-virzienu-att-st-buMobilo sakaru operators &laquo;Latvijas Mobilais telefons&raquo; (LMT) nākamgad fokusēsies uz&nbsp;jaunu biznesa virzienu attīstību, investējot izpētē un&nbsp;attīstībā, aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma vadītājs Juris Binde.<p>&nbsp;</p><div>&laquo;Starp tuvākajām iecerēm minami dronu pakalpojumu risinājumi, kam ir&nbsp;milzīgs potenciāls lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, loģistikā. Pa&scaron;laik vēl notiek izpētes darbi dažādās nozarēs, bet jau drīzumā redzēsim dronu pakalpojumus arī darbībā,&raquo; atklāja Binde.</div> <div><br /> </div> <div>Viņ&scaron; arī norādīja, ka&nbsp;uzņēmums papla&scaron;inās viedtelevīzijas piedāvājumu un&nbsp;citus jaunus piedāvājumus mobilo risinājumu izmanto&scaron;anai gan darbam, gan atpūtai. Tāpat turpināsies darbs militāro un&nbsp;dro&scaron;ības tehnoloģiju attīstībā.</div> <div><br /> </div> <div>&laquo;2018.gadā turpināsim gatavoties 5G&nbsp;ievie&scaron;anai, lai tai brīdī, kad 5G&nbsp;tehnoloģijas būs standartizētas Eiropas un&nbsp;pasaules līmenī, LMT kā&nbsp;viens no&nbsp;pirmajiem operatoriem ieviestu tās savā tīklā un&nbsp;lai Latvijas klienti varētu izmantot jaunākās sakaru iespējas un&nbsp;nostiprināt savu konkurētspēju. Jāņem vērā, ka&nbsp;5G&nbsp;ievie&scaron;ana ir&nbsp;izaicino&scaron;s projekts globālā mērogā. Viens pats to&nbsp;nevar izdarīt ne&nbsp;viens uzņēmums, ne&nbsp;viena valsts. Tas ir&nbsp;kopīgs, globāls darbs&nbsp;&mdash; no&nbsp;standartu izstrādā&scaron;anas līdz tehnoloģijas testiem un&nbsp;prototipu veido&scaron;anai. Esam gandarīti, ka&nbsp;LMT tīkla infrastruktūru par atbilsto&scaron;u 5G&nbsp;tehnoloģiju testē&scaron;anai ir&nbsp;atzinusi un&nbsp;par sadarbības partneri izvēlējusies &bdquo;Nokia&ldquo;, tāpēc LMT ir&nbsp;viens no&nbsp;5G&nbsp;tehnoloģiju testētājiem,&raquo; par vēl vienu attīstības virzienu sacīja Binde.</div> <div><br /> </div> <div>LMT dibināts 1992.gadā kā&nbsp;pirmais mobilo sakaru operators valstī.&nbsp;49% uzņēmuma daļu pieder &laquo;Telia&raquo; grupas uzņēmumiem &laquo;Sonera Holding&raquo; un&nbsp;&laquo;Telia Company&raquo;, 23%&nbsp;&mdash; &laquo;Lattelecom&raquo;, 23%&nbsp;&mdash; valstij piedero&scaron;ajam &laquo;Latvijas Valsts radio un&nbsp;televīzijas centram&raquo; un&nbsp;5%&nbsp;&mdash; Latvijas valstij.</div> <div><br /> </div>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/25/lmt-n-kamgad-fokus-sies-uz-jaunu-biznesa-virzienu-att-st-buMon, 25 Dec 2017 10:37:11 +0200Mon, 25 Dec 2017 10:37:11 +0200TELEGRAFNight RobotNight RobotNoMobilo sakaru operators &laquo;Latvijas Mobilais telefons&raquo; (LMT) nākamgad fokusēsies uz&nbsp;jaunu biznesa virzienu attīstību, investējot izpētē un&nbsp;attīstībā, aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma vadītājs Juris Binde.https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/25/lmt-n-kamgad-fokus-sies-uz-jaunu-biznesa-virzienu-att-st-buLMT nākamgad fokusēsies uz&nbsp;jaunu biznesa virzienu attīstībuEkonomikaRīdzinieku dibinātās &laquo;bitcoin&raquo; kompānija &laquo;BitFury&raquo; savu vērtību lē&scaron; 400 miljonu dolāru apmērāhttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/21/r-dzinieku-dibin-t-s-bitcoin-komp-nija-bitfury-savu-v-rt-bu-l-miljonu-dol-ru-apm-rRīdzinieku dibinātās &laquo;bitcoin&raquo; blokķēdes transakciju kompānijas &laquo;BitFury&raquo; vērtība tiek lēsta aptuveni 400 miljonu ASV dolāru apmērā, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja &laquo;BitFury&raquo; informācijas tehnoloģiju direktors Aleksejs Petrovs.<p>&nbsp;</p><div> <div>2011.gadā rīdzinieka Valērija Vavilova dibinātās kompāniju grupas &laquo;BitFury&raquo; biroji atrodas Sanfrancisko, Va&scaron;ingtonā, Honkongā, Londonā un&nbsp;Amsterdamā, bet datu centri&nbsp;&mdash; Islandē un&nbsp;Gruzijā.</div> <div><br /> </div> <div>&laquo;BitFury&raquo; tiek uzskatīta par lielāko &laquo;bitcoin&raquo; savas nozares kompāniju ārpus Ķīnas. Kā&nbsp;LETA norādīja Petrovs, &scaron;obrīd firmas tirgus daļa ir&nbsp;apmēram 10%. &laquo;Dažādos laikos ir&nbsp;bijis dažādi, tā&nbsp;ir&nbsp;normāla parādība, vienā brīdī mūsu daļa bija vairāk nekā 45%. Tomēr tas viss notiek viļņveidīgi, jo&nbsp;nozarē ir&nbsp;ļoti liela konkurence,&raquo; viņ&scaron; piebilda.</div> <div><br /> </div> <div>Petrovs pastāstīja, ka&nbsp;kompānijas vērtība &scaron;obrīd tiek lēsta 400 miljonu dolāru apmērā. Tomēr &laquo;BitFury&raquo; nodarbojas ne&nbsp;tikai ar&nbsp;&laquo;bitcoin&raquo; transakcijām. Tā&nbsp;ir&nbsp;daudzprofilu kompāniju grupa, kas ir&nbsp;izstrādājusi un&nbsp;ražo pati savu mikročipu &laquo;bitcoin&raquo; transakcijām, izstrādā programmatūru, būvē datu centrus.</div> <div><br /> </div> <div>&laquo;Jebkur&scaron; datu centrs tiek būvēts trīs līdz četrus gadus. Mēs savus izveidojam divos līdz trīs mēne&scaron;os. Tās ir&nbsp;&bdquo;Ninja Skills&ldquo; (Nindzju prasmes)&nbsp;&mdash; cilvēki dara kaut kādas lietas, kas citos tirgos aizņemtu krietni vairāk laika. Procesora projektē&scaron;ana aizņem divus gadus. Mēs čipu izstrādājam četros līdz piecos mēne&scaron;os. Cilvēki strādā intensīvi, tas ir&nbsp;daudz agresīvāks tirgus, tas prasa citus līdzekļus, lai izdzīvotu, tajā atrastos,&raquo; skaidroja Petrovs.</div> </div> <div><br /> </div>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/21/r-dzinieku-dibin-t-s-bitcoin-komp-nija-bitfury-savu-v-rt-bu-l-miljonu-dol-ru-apm-rThu, 21 Dec 2017 08:24:00 +0200Thu, 21 Dec 2017 08:24:00 +0200TELEGRAFNight RobotNight RobotNoRīdzinieku dibinātās &laquo;bitcoin&raquo; blokķēdes transakciju kompānijas &laquo;BitFury&raquo; vērtība tiek lēsta aptuveni 400 miljonu ASV dolāru apmērā, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja &laquo;BitFury&raquo; informācijas tehnoloģiju direktors Aleksejs Petrovs.https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/21/r-dzinieku-dibin-t-s-bitcoin-komp-nija-bitfury-savu-v-rt-bu-l-miljonu-dol-ru-apm-rRīdzinieku dibinātās &laquo;bitcoin&raquo; kompānija &laquo;BitFury&raquo; savu vērtību lē&scaron; 400 miljonu dolāru apmērāEkonomikaKļuvis zināms, par cik mazajiem un&nbsp;vidējiem uzņēmumiem nākamgad pieaugs elektrības rēķinihttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/20/k-uvis-zin-ms-par-cik-mazajiem-un-vid-jiem-uz-mumiem-n-kamgad-pieaugs-elektr-bas-r-iniElektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) finansē&scaron;anas modeļa maiņa jeb diferenciācija, kas stāsies spēkā no&nbsp;2018.gada 1.janvāra, elektrības rēķinus mazajiem un&nbsp;vidējiem uzņēmumiem nākamgad sadārdzinās ne&nbsp;vairāk par 12&nbsp;eiro mēnesī, tre&scaron;dien žurnālistiem sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Juris Stinka.<p>&nbsp;</p><div>Viņ&scaron; norādīja, ka&nbsp;nākamgad elektroenerģijas maksājumi jūtami samazināsies lielajiem energoietilpīgajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, mājsaimniecībām tie nemainīsies, bet pieaugs lietotāju grupai, kurai ir&nbsp;0,4 kilovoltu pieslēgums&nbsp;&mdash; pārsvarā mazajiem un&nbsp;vidējiem uzņēmumiem.</div> <div><br /> </div> <div>Pēc EM&nbsp;apkopotās informācijas &scaron;ai uzņēmumu grupai elektroenerģijas izmaksas nepārsniedz&nbsp;2% no&nbsp;kopējā uzņēmuma darbības izmaksām, tādēļ elektrības maksājumu pieaugums nebūs tik jūtams.</div> <div><br /> </div> <div>&laquo;Pieaugums būs limitēts, ne&nbsp;vairāk kā&nbsp;12&nbsp;eiro mēnesī. &Scaron;o&nbsp;izmaiņu mērķis ir&nbsp;apstrādes rūpniecības konkurētspējas paaugstinā&scaron;ana, jo&nbsp;apstrādes rūpniecības īpatsvars iek&scaron;zemes kopproduktā ir&nbsp;tikai&nbsp;12%, kas ir&nbsp;mazāk nekā Lietuvā un&nbsp;Igaunijā. Patlaban elektrības cenas apstrādes rūpniecībai Latvijā ir&nbsp;tre&scaron;ās augstākās Eiropā, bet ar&nbsp;diferenciāciju tās nonāk zem Lietuvas un&nbsp;Igaunijas līmeņa,&raquo; sacīja Stinka.</div> <div><br /> </div> <div>EM&nbsp;valsts sekretārs norādīja, ka&nbsp;OIK diferenciācija pēc būtības ir&nbsp;tarifu diferenciācija&nbsp;&mdash; lielākām un&nbsp;efektīvāk izlietotām pieslēgumu jaudām turpmāk būs mazāks elektrības rēķinu slogs, bet tiem, kam pieslēgta liela jauda, kas netiek efektīvi izmantota, elektrības rēķinu slogs palielinās.</div> <div><br /> </div> <div>Lai mazinātu &scaron;o&nbsp;slogu, EM&nbsp;aicina izvērtēt un&nbsp;samazināt nepiecie&scaron;amo pieslēguma jaudu, izvērtēt citu elektrības tirgotāju piedāvājumus, kā&nbsp;arī mainīt ikdienas paradumus elektroiekārt un&nbsp;apgaismojuma izmanto&scaron;anā, kā&nbsp;arī, iegādājoties jaunas iekārtas, izvērtēt to&nbsp;energoefektivitāti.</div> <div><br /> </div> <div>Stinka arī piebilda, ka&nbsp;maksājumu pieaugums mazajiem un&nbsp;vidējiem uzņēmumiem būs īslaicīgs, jo&nbsp;pēc diviem gadiem kopējais OIK slogs tautsaimniecībā sāks būtiski samazināties, samazinoties spēkā eso&scaron;o obligātā iepirkuma atļauju skaitam.</div> <div><br /> </div> <div>Latvijas Tirdzniecības un&nbsp;rūpniecības kameras valdes priek&scaron;sēdētājs Jānis Endziņ&scaron; norādīja, ka&nbsp;rēķinu pieaugums gaidāms aptuveni 53&nbsp;000 mazo un&nbsp;vidējo uzņēmumu, taču izteica cerību, ka&nbsp;pieaugums saskaņā ar&nbsp;EM aprēķiniem vidēji būs pieci līdz se&scaron;i eiro mēnesī.</div> <div><br /> </div> <div>&laquo;&Scaron;odien Tautsaimniecības padomē nolēmām atbalstīt OIK diferenciāciju&nbsp;&mdash; labāk lai &scaron;ī&nbsp;diferencē&scaron;ana notiek, jo&nbsp;ieguvums ražojo&scaron;ajiem uzņēmumiem ir&nbsp;lielāks. Pirmā ceturk&scaron;ņa laikā&nbsp;EM apkopos rezultātus un&nbsp;Tautsaimniecības padomes dalībnieki aicināti ziņot par anomālijām, ja&nbsp;tādas veidosies. Ja&nbsp;tādas būs, tad pie &scaron;ī&nbsp;jautājuma atgriezīsimies vēlreiz. Tāpat Tautsaimniecības padome &scaron;odien pauda stingru atbalstu&nbsp;EM īstenotajiem pasākumiem kopējā OIK maksājumu apjoma mazinā&scaron;anai,&raquo; sacīja Endziņ&scaron;.</div> <div><br /> </div> <div>Tāpat Tautsaimniecības padome arī lēma, ka&nbsp;nākamajā gadā jāuzsāk savlaicīgas diskusijas par Latvijas enerģētikas pamatnostādņu izstrādi nākamajam periodam, kam jāstājas spēkā jau 2021.gadā un&nbsp;kam primāri jābūt vērstam uz&nbsp;to, lai Latvijā, salīdzinot ar&nbsp;kaimiņvalstīm, tostarp Skandināviju, ir&nbsp;konkurētspējīgas izmaksas par elektroenerģiju.</div> <div><br /> </div> <div>Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons norādīja, ka&nbsp;asociācijas uzņēmumi ļoti pozitīvi uztver OIK diferenciāciju, jo&nbsp;tas būtiski samazinās maksājumus par elektrību un&nbsp;cels konkurētspēju. &laquo;Piemēram, asociācijā eso&scaron;ais cementa ražotājs &bdquo;Cemex&ldquo; &scaron;ogad uz&nbsp;Zviedriju eksportēja&nbsp;30% saražotā, bet nākamgad, pateicoties elektrības izmaksu samazinājumam, &scaron;o&nbsp;apjomu varēs palielināt līdz&nbsp;37%,&raquo; piemēru minēja Jākobsons.</div> <div><br /> </div> <div>Lai rastu risinājumu, kā&nbsp;arvien pieaugo&scaron;o OIK noturētu 26,79 eiro par megavatstundu apmērā, valdība īstenojusi virkni pasākumus. Tajā skaitā pērn, 2016.gada 23.novembrī, Saeima atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz no&nbsp;2018.gada 1.janvāra mainīt OIK finansē&scaron;anas modeli.</div> <div><br /> </div> <div>Jaunais OIK modelis ļaus mazināt ražo&scaron;anas uzņēmumu OIK maksājumus, būtiski palielinot to&nbsp;konkurētspēju, lai rūpniecības uzņēmumi savu darbību varētu attīstīt Latvijā, kā&nbsp;arī mazinās izmaksas par patērēto elektroenerģiju arī vairākumam mājsaimniecību. OIK maksājums patērētājiem no&nbsp;nākamā gada būs atkarīgs no&nbsp;to&nbsp;elektroenerģijas pieslēguma efektivitātes un&nbsp;tas tiks sadalīts divās daļās&nbsp;&mdash; pēc elektroenerģijas patēriņa un&nbsp;pēc pieprasītās pieslēguma jaudas. Mazāku OIK maksās tie uzņēmumi un&nbsp;mājsaimniecības, kuri efektīvāk izmantos pieslēgto jaudu.</div> <div><br /> </div>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/20/k-uvis-zin-ms-par-cik-mazajiem-un-vid-jiem-uz-mumiem-n-kamgad-pieaugs-elektr-bas-r-iniWed, 20 Dec 2017 16:21:08 +0200Wed, 20 Dec 2017 16:21:08 +0200TELEGRAFNight RobotNight RobotNoElektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) finansē&scaron;anas modeļa maiņa jeb diferenciācija, kas stāsies spēkā no&nbsp;2018.gada 1.janvāra, elektrības rēķinus mazajiem un&nbsp;vidējiem uzņēmumiem nākamgad sadārdzinās ne&nbsp;vairāk par 12&nbsp;eiro mēnesī, tre&scaron;dien žurnālistiem sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Juris Stinka.https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/20/k-uvis-zin-ms-par-cik-mazajiem-un-vid-jiem-uz-mumiem-n-kamgad-pieaugs-elektr-bas-r-iniKļuvis zināms, par cik mazajiem un&nbsp;vidējiem uzņēmumiem nākamgad pieaugs elektrības rēķiniEkonomikaValsts kontrole: &laquo;Rīgas mežu&raquo; iesaiste zāģmateriālu ražo&scaron;anā kropļo konkurencihttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/20/valsts-kontrole-r-gas-me-u-iesaiste-z-materi-lu-ra-o-an-krop-o-konkurenciIesaistoties zāģmateriālu ražo&scaron;anā, Rīgas domes kapitālsabiedrība &laquo;Rīgas meži&raquo; nodarbojas ar&nbsp;nepamatotu un&nbsp;konkurenci kropļojo&scaron;u uzņēmējdarbību, tā&nbsp;neatbilst ne&nbsp;uzņēmuma dibinā&scaron;anas mērķim, ne&nbsp;pa&scaron;valdības vēlāk deleģētajiem uzdevumiem un&nbsp;tādejādi neatbilst arī sabiedrības interesēm, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.<p>&nbsp;</p><div>Revīzijā konstatēts, ka&nbsp;Rīgas domes dibinātais uzņēmums līdzās pa&scaron;valdības dotajiem uzdevumiem&nbsp;&mdash; apsaimniekot Rīgas mežu teritorijas, Mežaparku un&nbsp;pilsētas publiskos dārzus un&nbsp;parkus&nbsp;&mdash; ir&nbsp;izveidojis kokzāģētavu &laquo;Norupe&raquo; ar&nbsp;mērķi pārstrādāt kokmateriālus un&nbsp;gūt iespējami lielākus ienākumus no&nbsp;&scaron;īs saimnieciskās darbības.</div> <div><br /> </div> <div>&laquo;Kokzāģētavas izveide negatīvi ietekmē konkurenci kokrūpniecības tirgū, jo&nbsp;tai ir&nbsp;iespēja iegūt izejmateriālus trīsreiz lētāk, nekā tie brīvajā tirgū pieejami vairumam privāto uzņēmēju. Turklāt revidenti atklāju&scaron;i, ka&nbsp;bez &scaron;ādas priek&scaron;rocības &bdquo;Rīgas mežu&ldquo; kokzāģētava strādātu ar&nbsp;zaudējumiem&nbsp;&mdash; sagaidītās peļņas vietā 2015.gadā un&nbsp;2016.gadā kokzāģētavas darbības izmaksas ir&nbsp;samazināju&scaron;as pieejamo finansējumu uzņēmuma tie&scaron;o uzdevumu veik&scaron;anai tādā apmērā, kas ļautu veikt &bdquo;Rīgas mežiem&ldquo; uzticēto pilsētas parku un&nbsp;dārzu uzkop&scaron;anu un&nbsp;labiekārto&scaron;anu veselu gadu, neprasot tam finansējumu no&nbsp;pa&scaron;valdības nodokļu maksātāju naudas,&raquo; secina Valsts kontrole.</div> <div><br /> </div> <div>Valsts kontroliere Elita Krūmiņa sacīja, ka&nbsp;Valsts kontroles secinājumi liecina par nepilnvērtīgu Rīgas pa&scaron;valdības īstenoto &laquo;Rīgas mežu&raquo; pārvaldību, bet laba pārvaldība ir&nbsp;kritiski svarīga, lai efektīvi un&nbsp;godīgi nodro&scaron;inātu iedzīvotāju vajadzības, kā&nbsp;arī labvēlīgi ietekmētu tautsaimniecību.</div> <div><br /> </div> <div>Arī Konkurences padome (KP) Rīgas pa&scaron;valdības kapitālsabiedrības iesaistī&scaron;anos uzņēmējdarbībā vērtē kā&nbsp;nepamatotu, apstiprina&nbsp;KP priek&scaron;sēdētāja Skaidrīte Ābrama.</div> <div><br /> </div> <div>&laquo;Valsts un&nbsp;pa&scaron;valdību iesaiste uzņēmējdarbībā ir&nbsp;pieļaujama tikai atsevi&scaron;ķos gadījumos, tajā skaitā, ja&nbsp;tirgū ir&nbsp;nepilnības un&nbsp;privātais sektors nevar nodro&scaron;ināt preces un&nbsp;pakalpojumus. Tomēr &scaron;ajā gadījumā tirgū ir&nbsp;pietiekama konkurence, tāpēc &bdquo;Rīgas meži&ldquo; lēmums izveidot savu zāģētavu ir&nbsp;vērtējams ļoti negatīvi. Vienlaikus jāuzsver, ka&nbsp;tie&scaron;i privātā sektora uzņēmēji veicina &scaron;ī&nbsp;tirgus attīstību, jo&nbsp;ir&nbsp;efektīvāki savu resursu izmanto&scaron;anā. Publiskām personām ir&nbsp;būtiski apzināties&nbsp;&mdash; neuzticība privātajam biznesam ilgtermiņā demotivē jebkuru uzņēmēju, kas savukārt apdraud visas sabiedrības iespējas saņemt ieguvumus no&nbsp;godīgas un&nbsp;spēcīgas konkurences,&raquo; teica&nbsp;KP vadītāja.</div> <div><br /> </div> <div>Mežistrādes plāno&scaron;anas jomā Valsts kontrole secinājusi, ka&nbsp;&laquo;Rīgas mežu&raquo; darbība neliecina par plānveidīgu mežizstrādi sabiedrības interesēs. Vēlme gūt iespējami lielākus ienākumus no&nbsp;saimnieciskās darbības ir&nbsp;bijusi &laquo;Rīgas mežu&raquo; darbības vadmotīvs vairāku gadu garumā. Rezultātā ir&nbsp;upurēta plānveidīga pa&scaron;valdības meža platību apsaimnieko&scaron;ana. Arī uzņēmums pats revīzijas laikā norādīja, ka&nbsp;cirsmas tiek plānotas un&nbsp;izstrādātas&nbsp;tā, lai maksimāli noslogotu pa&scaron;u izveidoto kokzāģētavu un&nbsp;sasniegtu iecerētos ieņēmumus.</div> <div><br /> </div> <div>Ikgadējā Rīgas domes dotācija &laquo;Rīgas mežiem&raquo; Rīgas parku un&nbsp;dārzu apsaimnieko&scaron;anai, kas 2017.gadā jau pārsniedz divus miljonus eiro, uzņēmumam tika pie&scaron;ķirta, nenorādot, kādi konkrēti uzdevumi par &scaron;iem līdzekļiem jāizpilda.</div> <div><br /> </div> <div>Par revīzijas rezultātiem Valsts kontrole &scaron;odien informēs Saeimas Publisko izdevumu un&nbsp;revīzijas komisiju.</div> <div><br /> </div> <div>&laquo;Rīgas meži&raquo; ar&nbsp;62&nbsp;000 hektāriem zemes ir&nbsp;otrs lielākais mežu apsaimniekotājs Latvijā pēc AS&nbsp;&laquo;Latvijas valsts meži&raquo;. Uzņēmumam pieder sēklu plantācijas, koku stādaudzētava, zāģētava &laquo;Norupe&raquo;, kā&nbsp;arī &laquo;Rīgas mežu&raquo; atbildībā ir&nbsp;Mežaparks, Rīgas parki un&nbsp;dārzi.</div> <div><br /> </div> <div>&laquo;Rīgas meži&raquo; 2016.gadā strādāja ar&nbsp;14,95 miljonu eiro apgrozījumu un&nbsp;227&nbsp;704 eiro peļņu. &laquo;Rīgas meži&raquo; reģistrēti 2008.gadā, un&nbsp;kompānijas pamatkapitāls&nbsp;&mdash; 115&nbsp;156&nbsp;021&nbsp;eiro.</div> <div><br /> </div> <div>&laquo;Rīgas meži&raquo; gadā atjauno 350-400 hektārus meža. Visas izstrādātās platības tiek atjaunotas ar&nbsp;uzņēmuma kokaudzētavā &laquo;Norupe&raquo; izaudzētajiem stādiem. Ik&nbsp;gadus &laquo;Rīgas mežu&raquo; kokaudzētava &laquo;Norupe&raquo; izaudzē apmēram divus miljonus stādu, no&nbsp;kuriem lielākā daļa tiek patērēta Rīgai piedero&scaron;o meža platību atjauno&scaron;anai, bet atliku&scaron;ie tiek realizēti tirgū.</div> <div><br /> </div>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/20/valsts-kontrole-r-gas-me-u-iesaiste-z-materi-lu-ra-o-an-krop-o-konkurenciWed, 20 Dec 2017 11:21:17 +0200Wed, 20 Dec 2017 11:21:17 +0200TELEGRAFNight RobotNight RobotNoIesaistoties zāģmateriālu ražo&scaron;anā, Rīgas domes kapitālsabiedrība &laquo;Rīgas meži&raquo; nodarbojas ar&nbsp;nepamatotu un&nbsp;konkurenci kropļojo&scaron;u uzņēmējdarbību, tā&nbsp;neatbilst ne&nbsp;uzņēmuma dibinā&scaron;anas mērķim, ne&nbsp;pa&scaron;valdības vēlāk deleģētajiem uzdevumiem un&nbsp;tādejādi neatbilst arī sabiedrības interesēm, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/20/valsts-kontrole-r-gas-me-u-iesaiste-z-materi-lu-ra-o-an-krop-o-konkurenciValsts kontrole: &laquo;Rīgas mežu&raquo; iesaiste zāģmateriālu ražo&scaron;anā kropļo konkurenciEkonomikaEK&nbsp;sniegs 3,46 miljonu eiro atbalstu rudens lietavās cietu&scaron;ajiem Latvijas zemniekiemhttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/20/ek-sniegs-miljonu-eiro-atbalstu-rudens-lietav-s-cietu-ajiem-latvijas-zemniekiemEiropas Komisija (EK) nolēmusi izmaksāt 3,46 miljonus eiro, lai sniegtu atbalstu rudens lietavās cietu&scaron;ajiem Latvijas zemniekiem, aģentūru LETA informēja&nbsp;EK pārstāvniecībā Latvijā.<p>&nbsp;</p><div>Tādējādi tik&scaron;ot pildīts&nbsp;EK prezidenta Žana Kloda Junkera dotais solījums palīdzēt posta piemeklētajiem Latvijas lauksaimniekiem.</div> <div><br /> </div> <div>EK&nbsp;pie&scaron;ķirtais 3,46 miljonu eiro atbalsts Latvijai būs daļa no&nbsp;kopumā 15&nbsp;miljonu eiro lielā atbalsta trim Baltijas valstīm un&nbsp;Somijai. Pie&scaron;ķirtais finansējums valstīm būs jāizlieto līdz 2018.gada 30.septembrim.</div> <div><br /> </div> <div>Kā&nbsp;ziņots, Latvija oktobrī nosūtīja&nbsp;EK lūgumu sniegt atbalstu plūdos cietu&scaron;ajam lauksaimniecības sektoram.</div> <div><br /> </div> <div>ZM&nbsp;Preses un&nbsp;sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece aģentūrai LETA pastāstīja, ka&nbsp;5.oktobrī ZM&nbsp;nosūtījusi vēstuli ES&nbsp;Lauksaimniecības un&nbsp;lauku attīstības komisāram Filam Hoganam, kurā norādīts, ka&nbsp;tobrīd Latvijā bija gāju&scaron;i bojā lauksaimniecības sējumi un&nbsp;stādījumi vismaz 76&nbsp;900 hektāru platībā un&nbsp;vairāk nekā 13&nbsp;000 tonnu sagatavotā siena. Tāpat ZM&nbsp;vēstulē bija informējusi&nbsp;EK par provizoriskajiem zaudējumiem Latvijas lauksaimniekiem 37,3 miljonu eiro apmērā.</div> <div><br /> </div> <div>Līdzīgu vēstuli&nbsp;EK prezidentam Žanam Klodam Junkeram bija nosūtījis arī Latvijas Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).</div> <div><br /> </div> <div>LETA jau ziņoja, ka&nbsp;&scaron;oruden Latviju piemeklēja ilgsto&scaron;as lietavas, kuru dēļ daudzviet applūda lauki, nodarot ievērojamus postījumus zemniekiem. &Scaron;ī&nbsp;iemesla dēļ 29&nbsp;Latvijas novados tika izsludināta ārkārtas situācija.</div> <div><br /> </div> <div>Lai kompensētu &scaron;o&nbsp;lietavu nodarītos postījumus, Latvijas valdība akceptēja 14,87 miljonu eiro izmaksā&scaron;anu no&nbsp;valsts budžeta programmas &laquo;Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem&raquo;. Tāpat no&nbsp;&scaron;īs budžeta programmas tika nolemts pie&scaron;ķirt 98&nbsp;300 eiro Lauku atbalsta dienestam un&nbsp;13&nbsp;285 eiro Latvijas Lauku konsultāciju un&nbsp;izglītības centram neparedzēto izdevumu seg&scaron;anai, kas saistīti ar&nbsp;plūdos cietu&scaron;o platību apseko&scaron;anu.</div> <div><br /> </div>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/20/ek-sniegs-miljonu-eiro-atbalstu-rudens-lietav-s-cietu-ajiem-latvijas-zemniekiemWed, 20 Dec 2017 11:18:52 +0200Wed, 20 Dec 2017 11:18:52 +0200TELEGRAFNight RobotNight RobotNoEiropas Komisija (EK) nolēmusi izmaksāt 3,46 miljonus eiro, lai sniegtu atbalstu rudens lietavās cietu&scaron;ajiem Latvijas zemniekiem, aģentūru LETA informēja&nbsp;EK pārstāvniecībā Latvijā.https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/20/ek-sniegs-miljonu-eiro-atbalstu-rudens-lietav-s-cietu-ajiem-latvijas-zemniekiemEK&nbsp;sniegs 3,46 miljonu eiro atbalstu rudens lietavās cietu&scaron;ajiem Latvijas zemniekiemEkonomikaKrievija atceļ ierobežojumus &laquo;Karavela&raquo; zivju produkcijas importamhttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/18/krievija-atce-ierobe-ojumus-karavela-zivju-produkcijas-importamKrievijas Federālais veterinārās un&nbsp;fitosanitārās uzraudzības dienests &laquo;Rosseļhoznadzor&raquo; atcēlis ierobežojumus Latvijas uzņēmuma &laquo;Karavela&raquo; ražotās zivju produkcijas importam, teikts pirmdien izplatītajā &laquo;Rosseļhoznadzor&raquo; paziņojumā.<p>&nbsp;</p><div>Tajā sacīts, ka&nbsp;ierobežojumi atcelti arī Igaunijas uzņēmuma &laquo;DGM Shipping&raquo; ražotās zivju produkcijas importam.</div> <div><br /> </div> <div>Ierobežojumi abu uzņēmumu produkcijas importam atcelti no&nbsp;15.decembra.</div> <div><br /> </div> <div>&laquo;Rosseļhoznadzor&raquo; paziņojumā piebilsts, ka&nbsp;jautājums par pārējo Latvijas un&nbsp;Igaunijas uzņēmumu produkcijas importa ierobežojumu atcel&scaron;anu &laquo;tiks izskatīts, pamatojoties uz&nbsp;Latvijas un&nbsp;Igaunijas kompetento institūciju iesniegtajiem materiāliem par pārkāpumu novēr&scaron;anu&raquo;.</div> <div><br /> </div> <div>Iepriek&scaron; jau vēstīts, ka&nbsp;&laquo;Rosseļhoznadzor&raquo; nedēļu ilgā inspekcija Latvijas uzņēmumos noslēdzās 2016.gada 1.jūlijā. Tās laikā Krievijas veterinārā un&nbsp;fitosanitārā uzraudzības dienesta inspektoru grupa pārbaudīja uzņēmumus &laquo;Karavela&raquo;, &laquo;Baņķis&raquo;, &laquo;Unda&raquo;, &laquo;Sabiedrība IMS&raquo; un&nbsp;&laquo;Gamma-A&raquo;, lai pārliecinātos par to&nbsp;atbilstību Eiroāzijas ekonomiskās savienības valstu, tostarp Krievijas, prasībām.</div> <div><br /> </div> <div>Krievija 2015.gada jūnijā noteica ierobežojumus visas Latvijā ražotās zivju produkcijas ieve&scaron;anai, skaidrojot &scaron;o&nbsp;lēmumu ar&nbsp;pārkāpumiem, kas konstatēti Krievijas pārtikas uzraudzības inspekciju laikā Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumos.</div> <div><br /> </div>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/18/krievija-atce-ierobe-ojumus-karavela-zivju-produkcijas-importamMon, 18 Dec 2017 11:02:03 +0200Mon, 18 Dec 2017 11:02:03 +0200TELEGRAFNight RobotNight RobotNoKrievijas Federālais veterinārās un&nbsp;fitosanitārās uzraudzības dienests &laquo;Rosseļhoznadzor&raquo; atcēlis ierobežojumus Latvijas uzņēmuma &laquo;Karavela&raquo; ražotās zivju produkcijas importam, teikts pirmdien izplatītajā &laquo;Rosseļhoznadzor&raquo; paziņojumā.https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/18/krievija-atce-ierobe-ojumus-karavela-zivju-produkcijas-importamKrievija atceļ ierobežojumus &laquo;Karavela&raquo; zivju produkcijas importamEkonomikaPotenciālais investors: &laquo;Liepājas metalurgs&raquo; ražo&scaron;anu varētu sākt no&nbsp;nākamā gada februārahttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/18/potenci-lais-investors-liep-jas-metalurgs-ra-o-anu-var-tu-s-kt-no-n-kam-gada-febru-ra&laquo;Liepājas metalurgs&raquo; ražo&scaron;anu varētu sākt no&nbsp;nākamā gada februāra, intervijā raidījumam &laquo;LNT Ziņu TOP&nbsp;10&raquo; atzinis Potenciālais maksātnespējīgās AS&nbsp;&laquo;KVV Liepājas metalurgs&raquo; investors, Izraēlā dzīvojo&scaron;ais Krievijas izcelsmes uzņēmējs Igors &Scaron;amiss.<p>&nbsp;</p><div>&laquo;&Scaron;ajos divos, trīs mēne&scaron;os mēs izdarītu visu nepiecie&scaron;amo, lai iedarbinātu tēraudkausē&scaron;anas krāsni,&raquo; apgalvo &Scaron;amiss. Viņa partneri darījumā ir&nbsp;pieredzējis &Scaron;veices tērauda tirgotājs &laquo;Trasteel Trading Holding&raquo;, tā&nbsp;apgrozījums ik&nbsp;gadu mērāms simtos miljonos eiro. &Scaron;amisa Luksemburgā reģistrētais uzņēmums &laquo;Kalior Invest&nbsp;SA&raquo; kopā ar&nbsp;&laquo;Trasteel Trading Holding&raquo; metalurga mantas pārņem&scaron;anai Latvijā izveidojis uzņēmumu &laquo;K-1 Liepaja Metallurgical Plant&raquo; ar&nbsp;7,5 miljonu eiro pamatkapitālu.</div> <div><br /> </div> <div>&Scaron;amiss cer, ka&nbsp;&laquo;Liepājas metalurgs&raquo; ražo&scaron;anu varētu sākt pakāpeniski. Vispirms sākt armatūras ražo&scaron;anu velmētavā uz&nbsp;vienas, tad otras iekārtas, un&nbsp;tad iedarbināt tēraudkausē&scaron;anas krāsni, kas ir&nbsp;svarīgākais aktīvs, kurā ieguldītos 65&nbsp;miljonus eiro vēlas atgūt &laquo;Liepājas metalurga&raquo; maksātnespējas procesa lielākais kreditors&nbsp;&mdash; valsts.</div> <div><br /> </div> <div>Tomēr pagaidām uzņēmēja izteiktie darījuma nosacījumi ievērojami at&scaron;ķiras no&nbsp;tiem, ko&nbsp;vēlas &laquo;Liepājas metalurga&raquo; kreditori, tāpēc uzņēmuma mantas pārdo&scaron;anas darījums jau vairākus mēne&scaron;us ir&nbsp;ieildzis. &laquo;Mums ir&nbsp;domstarpības. Es&nbsp;no&nbsp;pirmās dienas, no&nbsp;maija, kad mēs sniedzām saisto&scaron;o piedāvājumu, bijām gatavi dot 70&nbsp;miljonus eiro, kurus varējām atmaksāt desmit gadu laikā, bet pretī prasījām divus gadus kredīta brīvdienas, lai pa&nbsp;to&nbsp;laiku veiktu investīcijas ražo&scaron;anas atjauno&scaron;anai,&raquo; atklāj uzņēmējs.</div> <div><br /> </div> <div>Sarunu gaitā panāktais paredz atmaksāt kreditoriem 42&nbsp;miljonus eiro piecu gadu laikā. Tomēr, lai noslēgtu darījumu, vēl jāatrisina strīds&nbsp;&mdash; prasība investoram veikt pirmo iemaksu, lai tādējādi iegūtu tiesības darboties rūpnīcā. Uzņēmējs tā&nbsp;vietā vēlas vispirms atjaunot ražo&scaron;anu un&nbsp;tad sākt atmaksāt aizdevumu.</div> <div><br /> </div> <div>Kā&nbsp;vēsta raidījums, uzņēmējs ir&nbsp;izstrādājis shēmu naudas apgrozībai &laquo;Liepājas metalurga&raquo; darbības atjauno&scaron;anai, kurā tie&scaron;ā veidā netiek iesaistīta investora pa&scaron;a līdzekļi. &laquo;Mēs spējām ar&nbsp;kompāniju &bdquo;Trasteel Trading Holding&ldquo; piedāvāt tādu finan&scaron;u shēmu, kas garantētu, tajā skaitā, darbībai nepiecie&scaron;amo kapitālu. Bankā vienkār&scaron;i paņemt apgrozāmos līdzekļus &scaron;im uzņēmumam nav iespējams,&raquo; stāsta investors. Saskaņā ar&nbsp;pa&scaron;reizējām produkcijas cenu tendencēm, ja&nbsp;izdosies sasniegt plānotos ražo&scaron;anas apjomus, tad gada ieņēmumi &laquo;Liepājas metalurgā&raquo; varot sasniegt pat 900 miljonus eiro. Tik daudz produkcijas uzņēmums neesot ražojis nekad, jo&nbsp;iepriek&scaron; paredzēja strādāt ar&nbsp;pa&scaron;u saražotām sagatavēm. Tas iepirka metāllūžņus, no&nbsp;tiem izveidoja sagataves, no&nbsp;kurām tālāk ražoja armatūru. Bet &Scaron;amiss plāno pārdot ne&nbsp;vien armatūru, bet arī pa&scaron;as sagataves.</div> <div><br /> </div> <div>Uzņēmējs cer, ka, atsākoties ražo&scaron;anai, uzņēmumā atgriezīsies arī daļa darbinieku, kuriem tik&scaron;ot garantēts piecu gadu līgums. Ja&nbsp;trūks darbinieku, viņ&scaron; iecerējis vest tos no&nbsp;citām valstīm, piemēram, astoņi cilvēki esot gatavi atbraukt no&nbsp;Itālijas, varētu vēl būt darbaspēks no&nbsp;Baltkrievijas un&nbsp;arī Krievijas. Bet par &laquo;Liepājas metalurga&raquo; vadītāju &Scaron;amiss vēlas redzēt pa&scaron;reizējo galveno inženieri Egilu Kup&scaron;i. Kopumā visam vajadzētu izdoties, uzskata uzņēmējs. &laquo;Plānam nevar neticēt, jo&nbsp;tas, ko&nbsp;es&nbsp;saku, ir&nbsp;loģiski. Ja&nbsp;mēs gribam atjaunot ražo&scaron;anu, nodro&scaron;ināt darba vietas un&nbsp;nodro&scaron;ināt, ka&nbsp;uzņēmums atkal ieņem pienācīgu vietu ekonomikā, mēs esam pareizā komanda, jo&nbsp;aiz mums stāv liels pārdevējs,&raquo; saka investors.</div> <div><br /> </div> <div>&Scaron;amisa vienīgās bažas ir&nbsp;saistītas ar&nbsp;to, ka&nbsp;varētu nedarboties kāda svarīga iekārta, jo&nbsp;noteiktajā termiņā visas iekārtas nepaspēja pārbaudīt, jo&nbsp;tam vajadzīgi vairāki mēne&scaron;i. Uzņēmējs arī noraida izskanēju&scaron;o informāciju, ka&nbsp;viņ&scaron; būtu atteicies no&nbsp;iekārtu testē&scaron;anas.</div> <div><br /> </div> <div>&Scaron;amiss pirms trim gadiem bija viens no&nbsp;diviem pretendentiem &laquo;Liepājas metalurga&raquo; iegādes darījumā. Viņa piedāvātā cena&nbsp;&mdash; 120 miljoni eiro&nbsp;&mdash; bija par 13&nbsp;miljoniem lielāka nekā solīja uzvarējusī un&nbsp;vēlāk fiasko piedzīvojusī Ukrainas &laquo;KVV&nbsp;Group&raquo;, kuras piedāvātie samaksas modeļi toreiz bija pievilcīgāki. &Scaron;amiss nolēmis atkārtoti mēģināt profesionālo ambīciju dēļ. &laquo;Rakstura iezīme. Uzstājība. Mērķtiecība. Nopietni. Vēl ir&nbsp;profesionālās ambīcijas, jo&nbsp;es&nbsp;noteikti zinu, ka&nbsp;metalurģijas uzņēmums Liepājā var ieņemt vietu metalurģijas pasaulē,&raquo; saka &Scaron;amiss.</div> <div><br /> </div> <div>Nākamnedēļ varētu būt lielāka skaidrība, vai darījums ar&nbsp;&Scaron;amisu notiks, jo&nbsp;situāciju izvērtēs valdība.</div> <div><br /> </div> <div>&laquo;KVV Liepājas metalurgs&raquo; tika pasludināts par maksātnespējīgu 2016. gadā.</div> <div><br /> </div>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/18/potenci-lais-investors-liep-jas-metalurgs-ra-o-anu-var-tu-s-kt-no-n-kam-gada-febru-raMon, 18 Dec 2017 07:29:27 +0200Mon, 18 Dec 2017 07:29:27 +0200TELEGRAFNight RobotNight RobotNo&laquo;Liepājas metalurgs&raquo; ražo&scaron;anu varētu sākt no&nbsp;nākamā gada februāra, intervijā raidījumam &laquo;LNT Ziņu TOP&nbsp;10&raquo; atzinis Potenciālais maksātnespējīgās AS&nbsp;&laquo;KVV Liepājas metalurgs&raquo; investors, Izraēlā dzīvojo&scaron;ais Krievijas izcelsmes uzņēmējs Igors &Scaron;amiss.https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/18/potenci-lais-investors-liep-jas-metalurgs-ra-o-anu-var-tu-s-kt-no-n-kam-gada-febru-raPotenciālais investors: &laquo;Liepājas metalurgs&raquo; ražo&scaron;anu varētu sākt no&nbsp;nākamā gada februāraEkonomikaRīgas dome apstiprina pilsētas 2018.gada budžetu ar&nbsp;48&nbsp;miljonu eiro deficītuhttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/15/r-gas-dome-apstiprina-pils-tas-gada-bud-etu-ar-miljonu-eiro-defic-tuRīgas dome piektdien apstiprināja pa&scaron;valdības 2018.gada budžetu, kas paredz, ka&nbsp;galvaspilsēta nākamo gadu noslēgs ar&nbsp;48,28 miljonu eiro lielu budžeta deficītu.<p>&nbsp;</p><div>Neviena no&nbsp;opozīcijas partijām budžeta apstiprinā&scaron;anu neatbalstīja.</div> <div><br /> </div> <div>Rīgas mēra preses sekretāre Laila Ivāna aģentūrai LETA apstiprināja, ka&nbsp;kop&scaron; 1996.gada &scaron;ī&nbsp;ir&nbsp;bijusi garākā budžeta pieņem&scaron;anas sēde. Kopumā sēde ar&nbsp;pārtraukumiem ilga 17&nbsp;stundas. Jautājumu sadaļā no&nbsp;opozīcijas puses tika uzdoti 538&nbsp;jautājumi.</div> <div><br /> </div> <div>No&nbsp;66&nbsp;iesniegtajiem priek&scaron;likumiem budžeta grozījumos atbalstīts tika tikai viens&nbsp;&mdash; deputāta Oskara Putniņa (LRA/LA) rosinājums 60&nbsp;000 eiro pie&scaron;ķirt jauno uzņēmēju atbalsta programmas &laquo;Rīgas drosmes grants&raquo; izstrādei un&nbsp;ievie&scaron;anai.</div> <div><br /> </div> <div>Pa&scaron;valdības ieņēmumi nākamgad plānoti 906,62 miljonu eiro apmērā, bet izdevumi&nbsp;&mdash; 954,90 miljonu eiro apmērā, līdz ar&nbsp;to&nbsp;budžeta deficīts plānots 5,4% no&nbsp;ieņēmumiem.</div> <div><br /> </div> <div>Pa&scaron;valdības pamatbudžeta ieņēmumi 2018.gadā plānoti par 19&nbsp;miljoniem eiro lielāki nekā 2017.gada pa&scaron;valdības budžetā.</div> <div><br /> </div> <div>Saskaņā ar&nbsp;&scaron;odien apstiprināto budžeta plānu lielāko nākamā gada pa&scaron;valdības ieņēmumu daļu&nbsp;&mdash; 702,66 miljonus eiro&nbsp;&mdash; veidos nodokļu ieņēmumi, 145,10 miljonus eiro&nbsp;&mdash; valsts budžeta transferti, 28,17 miljonus eiro&nbsp;&mdash; budžeta iestāžu ieņēmumi, bet 23,53 miljonus eiro&nbsp;&mdash; nenodokļu ieņēmumi, kas&nbsp;ir, piemēram, nomas maksa, pa&scaron;valdības nodevas un&nbsp;citi ieņēmumi.</div> <div><br /> </div> <div>Savukārt no&nbsp;budžeta izdevumiem 784,69 miljoni eiro tiks atvēlēti uzturē&scaron;anas izdevumu seg&scaron;anai, piemēram, darbinieku algu izmaksai un&nbsp;sociālajiem pabalstiem, bet 170 miljoni eiro tiks atvēlēti kapitālo izdevumu seg&scaron;anai.</div> <div><br /> </div> <div>Nākamā gada budžetā prioritātes ir&nbsp;izglītības iestāžu remonti, ielu remonti un&nbsp;sociālo pabalstu palielinā&scaron;ana.</div> <div><br /> </div> <div>Kopumā, nākamgad sabiedriskajai kārtībai un&nbsp;dro&scaron;ībai tiks atvēlēti 19,32 miljonu eiro, ekonomiskās darbības nodro&scaron;inā&scaron;anai 248 miljoni eiro, vides aizsardzībai 5,8 miljoni eiro, vispārējiem valdības dienestiem, bez iemaksām pa&scaron;valdību finan&scaron;u izlīdzinā&scaron;anas fondā&nbsp;&mdash; 77,07 miljoni eiro, pa&scaron;valdības teritoriju un&nbsp;mājokļu apsaimnieko&scaron;anai&nbsp;&mdash; 33&nbsp;miljoni eiro, bet veselības nozarei&nbsp;&mdash; 4,4 miljoni eiro.</div> <div><br /> </div> <div>Rīgas iemaksas pa&scaron;valdības finan&scaron;u izlīdzinā&scaron;anas fondā būs 91,58 miljoni eiro, izglītībai paredzēti 334,84 miljoni eiro, sociālajai aizsardzībai&nbsp;&mdash; 91,64 miljoni eiro, bet kultūrai, atpūtai un&nbsp;reliģijai&nbsp;&mdash; 48,37 miljoni eiro.</div> <div><br /> </div> <div>Nākamgad vairāk nekā 40&nbsp;miljonus eiro investēs pa&scaron;valdības īpa&scaron;umu atjauno&scaron;anā un&nbsp;izglītības, veselības, kultūras un&nbsp;sociālo iestāžu infrastruktūras sakārto&scaron;anā.</div> <div><br /> </div> <div>Sociālā budžeta pieaugums tiek plānots aptuveni par se&scaron;iem miljoniem eiro jeb&nbsp;9% un&nbsp;kopā 2018.gadā tas sasniegs 67&nbsp;miljonus eiro.</div> <div><br /> </div> <div>Lielākais pieaugums&nbsp;&mdash; par 2,8 miljoniem eiro jeb 16%&nbsp;&mdash; tiek plānots sociālajiem pakalpojumiem dzīvesvietā.&nbsp;2018.gada budžetā &scaron;iem pakalpojumiem plānots atvēlēt 19,4 miljonus eiro.</div> <div><br /> </div> <div>Savukārt saistībā ar&nbsp;mājokļu un&nbsp;vides nozares finansē&scaron;anu dome nākamgad plāno turpināt iek&scaron;pagalmu un&nbsp;to&nbsp;ceļu remontu, &scaron;im mērķim atvēlot četrus miljonus eiro. Plānots izbūvēt ēku Bolderājā, Mežrozī&scaron;u ielā, kur atradīsies 266&nbsp;dzīvokļi, kā&nbsp;arī telpas Rīgas Sociālā dienesta teritoriālajam centram, dienas centram un&nbsp;veselības centram. &Scaron;o&nbsp;ieceru realizē&scaron;anai plānots līdz 15,2 miljoniem eiro liels finansējums. Vēl 300&nbsp;000 eiro tiks atvēlēti jau eso&scaron;o sociālo māju remontdarbiem.</div> <div><br /> </div> <div>Ar&nbsp;Eiropas struktūrfondu finansējumu plānots realizēt tādus projektus kā&nbsp;ēkas atjauno&scaron;ana Rīgas Franču liceja izvieto&scaron;anai, kā&nbsp;arī Rīgas Angļu ģimnāzijas ēkas pārbūve un&nbsp;piebūvju būvprojektu izstrāde Rīgas Klasiskajai un&nbsp;Rīgas Zolitūdes ģimnāzijai. Kopējais līdzfinansējums no&nbsp;Eiropas Savienības fondiem plānots 34,88 eiro apmērā.</div> <div><br /> </div> <div>Vairāku ceļu, ielu, krustojumu, veloceļu un&nbsp;dzelzceļa pārvadu izbūvei Rīgas dome nākamā gada budžetā kopumā atvēlējusi 60,10 miljonus eiro.</div> <div><br /> </div> <div>13,10 miljoni eiro tiks ieguldīti brauktuvju seguma atjauno&scaron;anā, paredzot turpināt Rīgas centra maģistrālo ielu sakārto&scaron;anas darbus. Seguma atjauno&scaron;anu plānots veikt Krasta ielā posmā no&nbsp;Salu tilta līdz Ogres ielai, Brīvības ielā no&nbsp;Bruņinieku ielas līdz Gaisa tiltam, Kalpaka bulvārī no&nbsp;Brīvības ielas līdz Kri&scaron;jāņa Valdemāra ielai, Merķeļa ielā un&nbsp;citviet.</div> <div><br /> </div> <div>Tāpat, gatavojoties XXVI Vispārējiem latvie&scaron;u Dziesmu un&nbsp;XVI Deju svētkiem, tiks pārbūvētas Daugavas stadionam pieguļo&scaron;ās Vagonu, Ata un&nbsp;Aug&scaron;ielas, kā&nbsp;arī satiksmes pārvads Augusta Deglava ielā. Būvdarbos kopā ar&nbsp;ES fondu un&nbsp;valsts līdzfinansējumu dome plāno ieguldīt 3,5 miljonus eiro. Mežaparka lielās estrādes būvniecības procesa pabeig&scaron;anai atvēlēs 15&nbsp;miljonus eiro.</div> <div><br /> </div> <div>Ar&nbsp;Eiropas struktūrfondu finansējumu plānots realizēt tādus projektus kā&nbsp;ēkas atjauno&scaron;anu Rīgas Franču liceja izvieto&scaron;anai, Rīgas Angļu ģimnāzijas ēkas pārbūvi un&nbsp;piebūvju būvprojektu izstrādi Rīgas Klasiskajai un&nbsp;Rīgas Zolitūdes ģimnāzijai. Kopējais līdzfinansējums no&nbsp;Eiropas Savienības fondiem plānots 34,88 eiro apmērā.</div> <div><br /> </div>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/15/r-gas-dome-apstiprina-pils-tas-gada-bud-etu-ar-miljonu-eiro-defic-tuFri, 15 Dec 2017 13:02:11 +0200Fri, 15 Dec 2017 13:02:11 +0200TELEGRAFNight RobotNight RobotNoRīgas dome piektdien apstiprināja pa&scaron;valdības 2018.gada budžetu, kas paredz, ka&nbsp;galvaspilsēta nākamo gadu noslēgs ar&nbsp;48,28 miljonu eiro lielu budžeta deficītu.https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/15/r-gas-dome-apstiprina-pils-tas-gada-bud-etu-ar-miljonu-eiro-defic-tuRīgas dome apstiprina pilsētas 2018.gada budžetu ar&nbsp;48&nbsp;miljonu eiro deficītuEkonomikaFinan&scaron;u policijas pārvalde apturējusi aplok&scaron;ņu algu izmaksātāju grupējumuhttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/15/finan-u-policijas-p-rvalde-aptur-jusi-aplok-u-algu-izmaks-t-ju-grup-jumuValsts ieņēmumu dienesta (VID) Finan&scaron;u policijas pārvalde, veicot 26&nbsp;kratī&scaron;anas Rīgā, Ik&scaron;ķilē un&nbsp;Valmierā, apturējusi noziedzīga grupējuma darbību, kas izvairījās no&nbsp;nodokļu nomaksas izmaksājot darbiniekiem aplok&scaron;ņu algas, aģentūrai LETA pavēstīja VID.<p>&nbsp;</p><div>Nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un&nbsp;neveicot valsts sociālās apdro&scaron;inā&scaron;anas obligātās iemaksas, valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk nekā 220&nbsp;000 eiro apmērā.</div> <div><br /> </div> <div>VID&nbsp;informēja, ka&nbsp;&scaron;ogad decembrī VID Finan&scaron;u policijas pārvalde sadarbībā ar&nbsp;VID Muitas policijas pārvaldes amatpersonām veica 26&nbsp;kratī&scaron;anas kriminālprocesā iesaistīto personu dzīves vietās, automobiļos, birojos, kā&nbsp;arī būvniecības objektos. Kratī&scaron;anu laikā tika atrasti un&nbsp;izņemti skaidras naudas līdzekļi 9000 eiro apmērā, kā&nbsp;arī citi kriminālprocesam nozīmīgi pierādījumi&nbsp;&mdash; darba algu izmaksu saraksti, darba laika uzskaites tabeles, datori, mobilie telefoni, kas tiks analizēti turpmākajā kriminālprocesa pirmstiesas izmeklē&scaron;anas gaitā.</div> <div><br /> </div> <div>Veicot sākotnējās pirmstiesas izmeklē&scaron;anas darbības, noskaidrots, ka&nbsp;organizēta personu grupa četru personu sastāvā, laika posmā no&nbsp;2017.gada janvāra līdz novembrim divos būvniecības uzņēmumos izmaksāju&scaron;i grāmatvedības uzskaitē neuzrādītu darba algu vairāk nekā 280&nbsp;000 eiro apmērā. Minētajiem uzņēmumiem būvniecības objekti atradās Rīgā, Ik&scaron;ķilē un&nbsp;Valmierā, un&nbsp;tajos nodarbinātie saņēma darba algas skaidrā naudā, tādējādi netika nomaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kā&nbsp;arī netika veiktas valsts sociālās apdro&scaron;inā&scaron;anas obligātās iemaksas vairāk nekā 220&nbsp;000 eiro apmērā.</div> <div><br /> </div> <div>Kriminālprocesa ietvaros četras personas ir&nbsp;atzītas par aizdomās turētām un&nbsp;tām piemēroti ar&nbsp;brīvības atņem&scaron;anu nesaistīti dro&scaron;ības līdzekļi.</div> <div><br /> </div> <div>Izmeklē&scaron;anas interesēs pla&scaron;āka informācija &scaron;obrīd netiek sniegta.</div> <div><br /> </div>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/15/finan-u-policijas-p-rvalde-aptur-jusi-aplok-u-algu-izmaks-t-ju-grup-jumuFri, 15 Dec 2017 09:21:34 +0200Fri, 15 Dec 2017 09:21:34 +0200TELEGRAFNight RobotNight RobotNoValsts ieņēmumu dienesta (VID) Finan&scaron;u policijas pārvalde, veicot 26&nbsp;kratī&scaron;anas Rīgā, Ik&scaron;ķilē un&nbsp;Valmierā, apturējusi noziedzīga grupējuma darbību, kas izvairījās no&nbsp;nodokļu nomaksas izmaksājot darbiniekiem aplok&scaron;ņu algas, aģentūrai LETA pavēstīja VID.https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/15/finan-u-policijas-p-rvalde-aptur-jusi-aplok-u-algu-izmaks-t-ju-grup-jumuFinan&scaron;u policijas pārvalde apturējusi aplok&scaron;ņu algu izmaksātāju grupējumuEkonomikaNebanku kreditētāji pirmajā pusgadā patēriņa aizdevumos izsniegusi 84,7 miljonus eirohttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/14/nebanku-kredit-t-ji-pirmaj-pusgad-pat-ri-a-aizdevumos-izsniegusi-miljonus-eiro&Scaron;ā&nbsp;gada pirmajos se&scaron;os mēne&scaron;os Latvijas Alternatīvo finan&scaron;u pakalpojumu asociācijas biedri patēriņa aizdevumos izsniedza 84,7 miljonus eiro, kas ir&nbsp;pieaugums 0,2% apmērā, salīdzinot ar&nbsp;2016.gada pirmo pusgadu, aģentūru LETA informēja asociācijā.<p>&nbsp;</p><div>&laquo;Ja&nbsp;skatāmies uz&nbsp;kredītu atteikumu skaitu, tad redzam, ka&nbsp;&scaron;ā&nbsp;gada pirmajos se&scaron;os mēne&scaron;os&nbsp;69% gadījumu kredīta izsnieg&scaron;ana nebanku kreditē&scaron;anas sektorā tika atteikta, līdz ar&nbsp;to&nbsp;nav vērojams izsniegto kredītu apjoma pieaugums, ko&nbsp;redzam, piemēram, citiem finan&scaron;u tirgus dalībniekiem. Lielā mērā tas saistīts ar&nbsp;investīcijām, ko&nbsp;nozares uzņēmumi gan aizvadītā gada beigās, gan &scaron;ī&nbsp;gada sākumā veica tehnoloģiju risinājumos, lai pilnveidotu klientu maksātspējas vērtē&scaron;anas procedūras,&raquo; uzsver Latvijas Alternatīvo finan&scaron;u pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņ&scaron;.</div> <div><br /> </div> <div>Saskaņā ar&nbsp;asociācijas biedru datiem 2017.gada pirmajā pusgadā bez kavējuma tika atdoti aizdevumi&nbsp;90% gadījumu.</div> <div><br /> </div> <div>&laquo;Nākamajā gadā nopietns darbs būs jāveic saistībā ar&nbsp;nebanku kreditē&scaron;anas nozares datu atspoguļojumu, ko&nbsp;reizi pusgadā veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Sagatavotie pārskati &scaron;obrīd neatspoguļo patieso situāciju, jo&nbsp;kredītu īsā termiņa dēļ netiek ņemti vērā tie aizdevumi, kas jau atmaksāti, kā&nbsp;arī datos tiek atspoguļoti vēsturiski ilgsto&scaron;i kavētie aizdevumi,&raquo; norāda Āboltiņ&scaron;, uzsverot, ka&nbsp;korekta metodoloģija datu analīzei ļautu izvērtēt, kādu ietekmi uz&nbsp;nozares datiem ir&nbsp;atstāju&scaron;i valsts noteiktie ierobežojumi pakalpojuma cenai.</div> <div><br /> </div> <div>Asociācijas dati parāda, ka&nbsp;arī izsniegto aizdevumu skaits &scaron;ā&nbsp;gada pirmajā pusē ir&nbsp;samazinājies par 10,6%, salīdzinot ar&nbsp;iepriek&scaron;ējā gada attiecīgo periodu. Analizējot datus griezumā pēc izsniegto kredītu atmaksas veida, saskaņā ar&nbsp;asociācijas datiem&nbsp;15% kritumu piedzīvoja patēriņa aizdevumi, kas izsniegti līdz 30&nbsp;dienām, savukārt aizdevumi ar&nbsp;atmaksas grafiku palielinājās par 9,6%.</div> <div><br /> </div> <div>Nozares asociācijas dati arīdzan parāda, ka&nbsp;nelielas izmaiņas vērojamas arī klientu vecuma struktūrā. Par trīs procentpunktiem punktiem samazinājies klientu īpatsvars vecumā no&nbsp;20&nbsp;līdz 24&nbsp;gadiem.</div> <div><br /> </div> <div>Latvijas Alternatīvo finan&scaron;u pakalpojumu asociācija apvieno ārpus banku sektora eso&scaron;us uzņēmumus, kas iedzīvotājiem Latvijā sniedz finan&scaron;u pakalpojumus.</div> <div><br /> </div>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/14/nebanku-kredit-t-ji-pirmaj-pusgad-pat-ri-a-aizdevumos-izsniegusi-miljonus-eiroThu, 14 Dec 2017 09:37:09 +0200Thu, 14 Dec 2017 09:37:09 +0200TELEGRAFNight RobotNight RobotNo&Scaron;ā&nbsp;gada pirmajos se&scaron;os mēne&scaron;os Latvijas Alternatīvo finan&scaron;u pakalpojumu asociācijas biedri patēriņa aizdevumos izsniedza 84,7 miljonus eiro, kas ir&nbsp;pieaugums 0,2% apmērā, salīdzinot ar&nbsp;2016.gada pirmo pusgadu, aģentūru LETA informēja asociācijā.https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/14/nebanku-kredit-t-ji-pirmaj-pusgad-pat-ri-a-aizdevumos-izsniegusi-miljonus-eiroNebanku kreditētāji pirmajā pusgadā patēriņa aizdevumos izsniegusi 84,7 miljonus eiroEkonomika&laquo;Rīgas satiksme&raquo; &scaron;ogad nopirkusi 60&nbsp;jaunas automa&scaron;īnashttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/14/r-gas-satiksme-ogad-nopirkusi-jaunas-automa-nasRīgas pa&scaron;valdības SIA &laquo;Rīgas satiksme&raquo;, kas nākamajam gadam no&nbsp;Rīgas domes pieprasījusi 108 miljonu eiro dotāciju, &scaron;ogad līzingā ir&nbsp;iegādājusies ap&nbsp;60&nbsp;jaunas automa&scaron;īnas, kuru vidū ir&nbsp;arī luksusklases transportlīdzekļi, raksta &laquo;Latvijas Avīze&raquo;.<p>&nbsp;</p><div>Kā&nbsp;rāda Ceļu satiksmes dro&scaron;ības direkcijas (CSDD) oficiālie dati, &scaron;ogad &laquo;Rīgas satiksme&raquo; reģistrējusi kopumā 68&nbsp;jaunus transportlīdzekļus, bet sabiedriskā transporta līdzekļi no&nbsp;tiem ir&nbsp;biju&scaron;i tikai se&scaron;i autobusi &laquo;Solaris Urbino&raquo;, bet visi pārējie iegādātie braucamie domāti citām vajadzībām.</div> <div><br /> </div> <div>Atsevi&scaron;ķa grupa ir&nbsp;luksusklases transportlīdzekļi&nbsp;&mdash; trīs jauni &laquo;Mercedes Benz V-Klasse&raquo; busiņi, kuru cena ir&nbsp;bijusi 70&nbsp;000 līdz 80&nbsp;000 eiro par katru, kā&nbsp;arī viens &laquo;Mercedes Benz Vito Tourer&raquo; busiņ&scaron; ar&nbsp;cenu 50&nbsp;000&nbsp;eiro. Papildus tiem iegādāts arī &laquo;Mercedes Benz Tourismo RHD-L&raquo; autobuss, kura cena Eiropā ir&nbsp;vismaz 220&nbsp;000&nbsp;eiro.</div> <div><br /> </div> <div>Savukārt pārējie vairāk nekā 50&nbsp;jaunie &scaron;ogad iegādātie transportlīdzekļi ir&nbsp;visdažādākie&nbsp;&mdash; lielākoties dažādu mārku un&nbsp;modeļu vieglās automa&scaron;īnas, taču ir&nbsp;arī apvidus auto un&nbsp;vēl pāris autobusu un&nbsp;speciālo transportlīdzekļu. &Scaron;os pirkumus vienojot kopīga pazīme&nbsp;&mdash; tie visi ir&nbsp;jauni, 2017.gada izlaiduma un&nbsp;neesot domāti Rīgas pasažieru pārvadā&scaron;anai.</div> <div><br /> </div> <div>Pati &laquo;Rīgas satiksme&raquo; skaidro, ka&nbsp;jaunais luksusklases &laquo;Mercedes Benz&raquo; tūrisma autobuss esot &laquo;iegādāts vecā autobusa &bdquo;Volvo B12&ldquo; vietā un&nbsp;tiek izmantots nomas pakalpojumiem&raquo;. Savukārt pilnīgi visi pārējie esot &laquo;uzņēmuma dežurējo&scaron;ie un&nbsp;dienesta transporta līdzekļi&raquo;, kas &laquo;tiek izmantoti tie&scaron;o darbu veik&scaron;anai, piemēram, autostāvvietu kontrolieriem, sabiedriskā transporta kontrolieriem, elektrotīklu apkalpo&scaron;anai utt.&raquo;.</div> <div><br /> </div> <div>&laquo;Rīgas satiksmes&raquo; interneta mājaslapā tiek piedāvāta mikroautobusu un&nbsp;tūrisma autobusu iznomā&scaron;ana, taču iznomājamo transportlīdzekļu vidū nav ne&nbsp;jaunā &laquo;Mercedes Benz&raquo; autobusa, ne&nbsp;arī &scaron;īs pa&scaron;as markas luksusklases busiņu.</div> <div><br /> </div>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/14/r-gas-satiksme-ogad-nopirkusi-jaunas-automa-nasThu, 14 Dec 2017 08:14:27 +0200Thu, 14 Dec 2017 08:14:27 +0200TELEGRAFNight RobotNight RobotNoRīgas pa&scaron;valdības SIA &laquo;Rīgas satiksme&raquo;, kas nākamajam gadam no&nbsp;Rīgas domes pieprasījusi 108 miljonu eiro dotāciju, &scaron;ogad līzingā ir&nbsp;iegādājusies ap&nbsp;60&nbsp;jaunas automa&scaron;īnas, kuru vidū ir&nbsp;arī luksusklases transportlīdzekļi, raksta &laquo;Latvijas Avīze&raquo;.https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/14/r-gas-satiksme-ogad-nopirkusi-jaunas-automa-nas&laquo;Rīgas satiksme&raquo; &scaron;ogad nopirkusi 60&nbsp;jaunas automa&scaron;īnasEkonomikaNo&nbsp;TUA negūto investīciju apjoms līdz 2019.gadam varētu veidot 300 miljonus eirohttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/13/no-tua-neg-to-invest-ciju-apjoms-l-dz-gadam-var-tu-veidot-miljonus-eiroNo&nbsp;termiņuzturē&scaron;anās atļauju investīciju programmās izsnieg&scaron;anas krituma negūto investīciju apjoms no&nbsp;2015.gada līdz 2019.gadam varētu veidot 300 miljonus eiro, liecina iepriek&scaron; veidotās prognozes.<p>&nbsp;</p><div>Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors Jānis Salmiņ&scaron; Saeimas Aizsardzības, iek&scaron;lietu un&nbsp;korupcijas novēr&scaron;anas komisijas sēdē norādīja, ka&nbsp;saskaņā ar&nbsp;2013.gada aprēķiniem &scaron;ī&nbsp;summa varētu veidot 300 miljonus eiro.</div> <div><br /> </div> <div>Pēc sēdes aģentūrai LETA Salmiņ&scaron; skaidroja, ka&nbsp;runa ir&nbsp;par investīcijām, ko&nbsp;būtu iespējams gūt no&nbsp;2015.gada līdz 2019.gadam jeb aptuveni 60&nbsp;miljoni eiro gadā.</div> <div><br /> </div> <div>&Scaron;o&nbsp;jautājumu komisijas sēdē aktualizēja deputāts Kārlis Seržants (ZZS), taujājot, vai&nbsp;EM ir&nbsp;nojauta, cik lieli līdzekļi netika gūti, samazinoties termiņuzturē&scaron;anās atļauju pieprasījumam. No&nbsp;tālākajām diskusijām komisijā izrietēja, ka&nbsp;iespēja attiecīgai summai ieplūst Latvijā jāvērtē kā&nbsp;prognoze, kas varēja arī nepiepildīties.</div> <div><br /> </div> <div>Kā&nbsp;ziņots, investīciju programmas nosacījumiem kļūstot stingrākiem pēdējos gados ir&nbsp;būtiski samazinājies programmā saņemtais pieteikumu skaits. Piemēram, 2014.gadā investīciju programmās izsniegto TUA skaits veidoja&nbsp;53% no&nbsp;kopējā pirmreizēji izsniegto TUA skaita, tad 2015.gadā &scaron;is rādītājs bija 21%, 2016.gadā&nbsp;&mdash; 10%, bet 2017.gada pirmajā pusgadā&nbsp;&mdash; tikai 6%.</div> <div><br /> </div>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/13/no-tua-neg-to-invest-ciju-apjoms-l-dz-gadam-var-tu-veidot-miljonus-eiroWed, 13 Dec 2017 14:57:49 +0200Wed, 13 Dec 2017 14:57:49 +0200TELEGRAFNoNo&nbsp;termiņuzturē&scaron;anās atļauju investīciju programmās izsnieg&scaron;anas krituma negūto investīciju apjoms no&nbsp;2015.gada līdz 2019.gadam varētu veidot 300 miljonus eiro, liecina iepriek&scaron; veidotās prognozes.https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/13/no-tua-neg-to-invest-ciju-apjoms-l-dz-gadam-var-tu-veidot-miljonus-eiroNo&nbsp;TUA negūto investīciju apjoms līdz 2019.gadam varētu veidot 300 miljonus eiroEkonomikaNākamgad Rīgas pa&scaron;valdības budžeta ieņēmumi pirmo reizi vēsturē pārsniegs 900 miljonus eirohttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/13/n-kamgad-r-gas-pa-vald-bas-bud-eta-ie-mumi-pirmo-reizi-v-stur-p-rsniegs-miljonus-eiroRīgas pilsētas ieņēmumi nākamgad pirmo reizi pārsniegs 900 miljonus eiro, kas ir&nbsp;izcils ekonomiskais rādītājs, &scaron;odien norādīja Rīgas domes priek&scaron;sēdētājs Nils U&scaron;akovs (S).<p>&nbsp;</p><div>Priek&scaron;sēdētājs, priek&scaron;sēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR) un&nbsp;visu domes komiteju vadītāji &scaron;odien prezentēja plānoto Rīgas pilsētas budžetu 2018.gadam.</div> <div><br /> </div> <div>Plānots, ka&nbsp;budžeta kopējie ieņēmumi būs 906,62 miljoni eiro, no&nbsp;kuriem liekāko daļu&nbsp;&mdash; 702,66 miljonus eiro veido nodokļu ieņēmumi, 145,10 miljonu apmērā&nbsp;&mdash; valsts budžeta transferti, 28,17 miljonu apmērā&nbsp;&mdash; budžeta iestāžu ieņēmumi un&nbsp;23,53 miljonu apmērā&nbsp;&mdash; nenodokļu ieņēmumi, kas&nbsp;ir, piemēram, nomas maksa, pa&scaron;valdības nodevas un&nbsp;citi ieņēmumi.</div> <div><br /> </div> <div>Savukārt budžeta izdevumi nākamgad plānoti 954,90 miljonu eiro apmērā, no&nbsp;tiem 784,69 miljoni tiks atvēlēti uzturē&scaron;anas izdevumu seg&scaron;anai, piemēram, darbinieku algu izmaksai un&nbsp;sociālajiem pabalstiem, bet 170 miljoni eiro tiks atvēlēti kapitālo izdevumu seg&scaron;anai. Plānots, ka&nbsp;budžeta deficīts būs 48,28 miljoni eiro.</div> <div><br /> </div> <div>Rīgas mērs gan norādīja, ka&nbsp;līdzīgi kā&nbsp;iepriek&scaron;ējos gados, budžeta deficīta prognozes ir&nbsp;biju&scaron;as pārāk lielas un&nbsp;pesimistiskas&nbsp;un, ka&nbsp;arī 2018.gadā, visticamāk, pilsētas budžetu tomēr izdosies saglabāt bezdeficīta vai tuvu nulles līmenim.</div> <div><br /> </div> <div>Tāpat viņ&scaron; norādīja, ka&nbsp;&scaron;ogad, tāpat kā&nbsp;iepriek&scaron;ējos gados, atkārtoti izdevies samazināt pilsētas parādsaistības.&nbsp;2017.gadā tās bija 891 miljonu eiro apmērā, bet 2018.gadā plānotas 888,3 miljonu eiro apmērā.</div> <div><br /> </div> <div>&laquo;Nākamais ir&nbsp;ielu remontu, skolu un&nbsp;sociālo pabalstu gads,&raquo; norādīja priek&scaron;sēdis paužot, ka&nbsp;lielākais finansējums tiks novirzīt tie&scaron;i &scaron;o&nbsp;nozaru attīstībai un&nbsp;pilnveido&scaron;anai.</div> <div><br /> </div> <div>&laquo;Pirmkārt, ir&nbsp;plānots atjaunot vairāku izglītības iestāžu teritorijas, ēkas, izbūvēt piebūves, kā&nbsp;arī celt jaunas skolas. Saistībā ar&nbsp;ielu remontiem&nbsp;&mdash; nākamgad klāsies grūti, jo&nbsp;ielas sāksim remontēt agrāk un&nbsp;beigsim&nbsp;&mdash; vēlāk, taču tas būs mūsu visu labā, jo&nbsp;remontdarbu apjoms būs ievērojams un&nbsp;lielas platības tiks sakārtotas,&raquo; sacīja priek&scaron;sēdis.</div> <div><br /> </div> <div>Kā&nbsp;ziņots, &scaron;odien Rīgas domē tiek lemts par Rīgas pa&scaron;valdības 2018.gada budžetu. Kā&nbsp;norādīja domes priek&scaron;sēdētājs, sēdi plānots turpināt līdz plkst.19&nbsp;un nepiecie&scaron;amības gadījumā atsākt rītdien&nbsp;&mdash; plkst.11.</div> <div><br /> </div>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/13/n-kamgad-r-gas-pa-vald-bas-bud-eta-ie-mumi-pirmo-reizi-v-stur-p-rsniegs-miljonus-eiroWed, 13 Dec 2017 13:26:06 +0200Wed, 13 Dec 2017 13:26:06 +0200TELEGRAFNoRīgas pilsētas ieņēmumi nākamgad pirmo reizi pārsniegs 900 miljonus eiro, kas ir&nbsp;izcils ekonomiskais rādītājs, &scaron;odien norādīja Rīgas domes priek&scaron;sēdētājs Nils U&scaron;akovs (S).https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/13/n-kamgad-r-gas-pa-vald-bas-bud-eta-ie-mumi-pirmo-reizi-v-stur-p-rsniegs-miljonus-eiroNākamgad Rīgas pa&scaron;valdības budžeta ieņēmumi pirmo reizi vēsturē pārsniegs 900 miljonus eiroEkonomikaFinan&scaron;u ministre: Valsts turpinās apkarot ēnu ekonomiku būvniecības jomā un&nbsp;cīnīsies ar&nbsp;aplok&scaron;ņu algu izmaksuhttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/13/finan-u-ministre-valsts-turpin-s-apkarot-nu-ekonomiku-b-vniec-bas-jom-un-c-n-sies-ar-aplok-u-algu-izmaksuValsts turpinās apkarot ēnu ekonomiku būvniecības jomā un&nbsp;cīnīsies ar&nbsp;aplok&scaron;ņu algu izmaksu, tre&scaron;dien Finan&scaron;u ministrijas rīkotajā konferencē &laquo;Nodokļu maksātāju forums 2017&raquo; atzina finan&scaron;u ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).<p>&nbsp;</p><div>Ministre stāstīja, ka&nbsp;ēnu ekonomikas apkaro&scaron;anā Latvijai jau ir&nbsp;pirmie nopietnie rezultāti, par ko&nbsp;liecina austrie&scaron;u ekonomikas profesora Frīdriha &Scaron;neidera pētījums, kas atklāj, ka&nbsp;pērn ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā bijis aptuveni&nbsp;23% no&nbsp;iek&scaron;zemes kopprodukta (IKP), kamēr Lietuvā un&nbsp;Igaunijā tas attiecīgi bija 24,9% un&nbsp;25,4% no&nbsp;IKP. &laquo;Mēs sevi dažkārt &scaron;austām, bet statistika liecina, ka&nbsp;varam būt labāki par kaimiņiem,&raquo; piebilda Reizniece-Ozola.</div> <div><br /> </div> <div>Viņa uzsvēra, ka&nbsp;ēnu ekonomikas samazinā&scaron;ana nozīmē arī lielākus nodokļu ieņēmumus. Piemēram, 2016.gadā valsts budžets tika pārpildīts par 60&nbsp;miljoniem eiro, bet &scaron;ogad tie būs 75&nbsp;miljoni eiro.</div> <div><br /> </div> <div>&laquo;Pērn ēnu ekonomikas apkaro&scaron;anā tika paveikts daudz, piemēram, tika ierobežoti skaidras naudas darījumi, vairākās nozarēs ieviesta pievienotās vērtības nodokļa apgrieztā maksā&scaron;anas kārtība. Tāpat pavisam drīz noslēgsies Valsts ieņēmumu dienesta (VID) struktūras reforma,&raquo; informēja Reizniece-Ozola.</div> <div><br /> </div> <div>Savukārt tuvākajā nākotnē valsts turpinās koncentrēties uz&nbsp;tām jomām, kurās reģistrēts lielākais ēnu ekonomikas īpatsvars.</div> <div><br /> </div> <div>&laquo;Būvniecības jomā ir&nbsp;jāizveido vienota darba laika uzskaites datubāze, jārisina jautājums par ģenerālvieno&scaron;anos, kā&nbsp;arī jārisina atbildības jautājumi. Turpināsim cīnīties ar&nbsp;aplok&scaron;ņu algām apsardzes u.c. nozarēs. Latvijā jau sākti 11&nbsp;kriminālprocesi par aplok&scaron;ņu algu izmaksu, tāpēc ceru, ka&nbsp;&scaron;ie procesi tiks novesti līdz galam, lai sabiedrība redz, ka&nbsp;&scaron;āda soda sistēma ir&nbsp;efektīva,&raquo; pauda finan&scaron;u ministre un&nbsp;piebilda, ka&nbsp;Latvijas eso&scaron;ā sodu sistēma ir&nbsp;gana barga, tomēr aktīvāk jāstrādā pie tās piemēro&scaron;anas.</div> <div><br /> </div> <div>Reizniece-Ozola arī pauda pārliecību, ka&nbsp;ēnu ekonomiku iespējams apkarot, uzlabojot nodokļu administrē&scaron;anu un&nbsp;iekasē&scaron;anu. Kā&nbsp;viens no&nbsp;risinājumiem tika minēts VID sāktais darbs pie vienotās nodokļu konta sistēmas izveides, kas sāks darboties 2021.gadā. Tāpat VID apņēmies stiprināt savu analītisko darbu, gaidāmas izmaiņas audita metodoloģijā, padarot to&nbsp;uzņēmējiem saprotamāku u.c. risinājumi.</div> <div><br /> </div> <div>Jau ziņots, ka&nbsp;&scaron;odien Rīgā norisinās Finan&scaron;u ministrijas rīkotais &laquo;Nodokļu maksātāju forums 2017&raquo;, kas &scaron;ogad veltīts ēnu ekonomikas apkaro&scaron;anai.</div> <div><br /> </div>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/13/finan-u-ministre-valsts-turpin-s-apkarot-nu-ekonomiku-b-vniec-bas-jom-un-c-n-sies-ar-aplok-u-algu-izmaksuWed, 13 Dec 2017 12:06:40 +0200Wed, 13 Dec 2017 12:06:40 +0200TELEGRAFNoValsts turpinās apkarot ēnu ekonomiku būvniecības jomā un&nbsp;cīnīsies ar&nbsp;aplok&scaron;ņu algu izmaksu, tre&scaron;dien Finan&scaron;u ministrijas rīkotajā konferencē &laquo;Nodokļu maksātāju forums 2017&raquo; atzina finan&scaron;u ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/13/finan-u-ministre-valsts-turpin-s-apkarot-nu-ekonomiku-b-vniec-bas-jom-un-c-n-sies-ar-aplok-u-algu-izmaksuFinan&scaron;u ministre: Valsts turpinās apkarot ēnu ekonomiku būvniecības jomā un&nbsp;cīnīsies ar&nbsp;aplok&scaron;ņu algu izmaksuEkonomikaDombrovskis: Jaunais Eiropas Valūtas fonds mazinās Starptautiskā Valūtas fonda lomu eirozonāhttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/13/dombrovskis-jaunais-eiropas-val-tas-fonds-mazin-s-starptautisk-val-tas-fonda-lomu-eirozonEiropas Komisijas (EK) priek&scaron;likums veidot Eiropas Valūtas fondu (EVF) ļaus mazināt Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) lomu eirozonā, intervijā aģentūrai LETA stāstīja&nbsp;EK priek&scaron;sēdētāja vietnieks eiro un&nbsp;sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis (V).<p>&nbsp;</p><div>Starp EK&nbsp;sagatavotajām Eiropas ekonomikas un&nbsp;monetārās savienības padziļinā&scaron;anas iniciatīvām minēta ideja finan&scaron;u krīžu noregulē&scaron;anai paredzēto Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM) aizstāt ar&nbsp;Eiropas Monetāro fondu (EMF). Dombrovskis jauno fondu nodēvēja par ekonomikas krīzes pārvarē&scaron;anas instrumentu.</div> <div><br /> </div> <div>&laquo;Pārveidojot ESM par EVF varēsim rēķināties ar&nbsp;iespējami mazāku SVF iesaisti eirozonas valstīs. Piemēram, SVF jau nepiedalījās pēdējā Grieķijas programmā. Būtībā EVF paredz jaunu funkciju&nbsp;&mdash; nodro&scaron;ināt garantiju vienotajam rezolūcijas fondam banku savienības ietvaros. Proti, ja&nbsp;bankas nonāk grūtības, tad vienotā rezolūcijas padome pieņems lēmumu par&nbsp;to, kā&nbsp;rīkoties ar&nbsp;grūtībās nonāku&scaron;ām bankām, bet EVF &scaron;ādām bankām nodro&scaron;inās nepiecie&scaron;amo garantiju,&raquo; stāstīja&nbsp;EK viceprezidents.</div> <div><br /> </div> <div>Viņ&scaron; piebilda, ka&nbsp;jaunajā fondā tiks paredzēta lielāka loma programmu uzraudzībā un&nbsp;nosacījumu izstrādē, tāpat jauno fondu&nbsp;EK piedāvā veidot, izmantojot Eiropas kopienas juridisko bāzi. &laquo;Patlaban tas ir&nbsp;starpvaldību instruments, bet mūsu piedāvājums paredz to&nbsp;pārnest uz&nbsp;ES juridisko bāzi. Tajā pa&scaron;ā laikā fonda pārvaldība saglabāsies tāda pati kā&nbsp;līdz &scaron;im,&raquo; atzina Dombrovskis.</div> <div><br /> </div> <div>EK&nbsp;viceprezidents uzsvēra, ka&nbsp;ar&nbsp;jauna fonda izveidi netiek piedāvātas izmaiņas dalībvalstu iemaksu sistēmā. &laquo;Jau tagad ESM ir&nbsp;iespēja vērsties pie dalībvalstīm, aicinot palielināt iemaksas kapitālā, un&nbsp;&scaron;āds princips saglabāsies arī EVF,&raquo; piebilda Dombrovskis.</div> <div><br /> </div>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/13/dombrovskis-jaunais-eiropas-val-tas-fonds-mazin-s-starptautisk-val-tas-fonda-lomu-eirozonWed, 13 Dec 2017 07:11:27 +0200Wed, 13 Dec 2017 07:11:27 +0200TELEGRAFNoEiropas Komisijas (EK) priek&scaron;likums veidot Eiropas Valūtas fondu (EVF) ļaus mazināt Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) lomu eirozonā, intervijā aģentūrai LETA stāstīja&nbsp;EK priek&scaron;sēdētāja vietnieks eiro un&nbsp;sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis (V).https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/13/dombrovskis-jaunais-eiropas-val-tas-fonds-mazin-s-starptautisk-val-tas-fonda-lomu-eirozonDombrovskis: Jaunais Eiropas Valūtas fonds mazinās Starptautiskā Valūtas fonda lomu eirozonāEkonomikaPētījums: Noziedzīgu līdzekļu legalizācija un&nbsp;ēnu ekonomika Latvijā mazinās, tomēr korupcija un&nbsp;kontrabanda joprojām ir&nbsp;steidzami risināmas problēmashttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/12/p-t-jums-noziedz-gu-l-dzek-u-legaliz-cija-un-nu-ekonomika-latvij-mazin-s-tom-r-korupcija-un-kontrabanda-joproj-m-ir-steidzami-risin-mas-probl-masJaunākie dati liecina, ka&nbsp;noziedzīgu līdzekļu legalizācijas riski Latvijā ir&nbsp;būtiski mazināju&scaron;ies, ko&nbsp;lielā mērā ietekmēja Latvijas sagatavo&scaron;anās dalībai Ekonomiskās sadarbības un&nbsp;attīstības organizācijā (OECD), kā&nbsp;arī starptautisko organizāciju rekomendāciju ievie&scaron;ana, secināts Latvijas Tirdzniecības un&nbsp;rūpniecības kameras (LTRK) pētījumā par neuzskaitīto ekonomiku, korupciju publiskajā sektorā un&nbsp;noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju Latvijā.<p>&nbsp;</p><div> <div>Vienlaikus pētījumā secināts, ka&nbsp;korupcija un&nbsp;kontrabandas preču aprite vēl arvien ir&nbsp;aktuālas un&nbsp;steidzami risināmas problēmas, sacīja Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka.</div> <div><br /> </div> <div>Viņ&scaron; norādīja, ka&nbsp;noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēr&scaron;ana joprojām ir&nbsp;svarīgs jautājums Latvijai un&nbsp;joprojām liels izaicinājums faktiski visās pasaules valstīs.</div> <div><br /> </div> <div>&laquo;Lai arī situācija pavisam nesenā pagātnē bija krietni sliktāka, jaunākais Bāzeles &bdquo;AML 2017&ldquo; indekss parāda, ka&nbsp;Latvija ir&nbsp;guvusi ievērojamus panākumus attiecībā uz&nbsp;nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizē&scaron;anas līmeņa samazinā&scaron;anu,&raquo; sacīja Sauka.</div> <div><br /> </div> <div>&Scaron;o&nbsp;progresu ir&nbsp;veicinājis dažādu starptautisku organizāciju, piemēram, Eiropas Padomes paspārnē strādājo&scaron;ās &laquo;Moneyval&raquo; rekomendācijas, kā&nbsp;arī jauno Eiropas Savienības (ES) direktīvu prasību pārņem&scaron;ana. Būtiska loma bija arī sagatavo&scaron;anās procesam, lai Latvija iestātos OECD&nbsp;un OECD ekspertu sniegto rekomendāciju ievie&scaron;anai. Latvijas iestā&scaron;anās OECD, kā&nbsp;arī Bāzeles &laquo;AML 2017&raquo; indekss parāda, ka&nbsp;noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riski Latvijā ir&nbsp;būtiski mazināju&scaron;ies, risku pārvaldība un&nbsp;uzraudzība tiek īstenota efektīvi.</div> <div><br /> </div> <div>Sauka norādīja, ka&nbsp;saskaņā ar&nbsp;dažādām starptautisku organizāciju veiktām aplēsēm, laika posmā no&nbsp;2009.gada līdz 2014.gadam caur Latvijas bankām tika &laquo;atmazgāti&raquo; aptuveni 13-20 miljardi ASV dolāru noziedzīgi iegūtu līdzekļu. Līdz ar&nbsp;to&nbsp;progress &scaron;ajā jautājumā bijis ļoti būtisks, jo&nbsp;tagad Latvija ir&nbsp;izslēgta no&nbsp;to&nbsp;valstu saraksta, kur naudas atmazgā&scaron;ana ir&nbsp;būtiska problēma.</div> <div><br /> </div> <div>Gan LTRK kopā ar&nbsp;Rīgas Ekonomikas augstskolu ik&nbsp;gadu veiktais Ēnu ekonomikas indeksa pētījums, gan citi pētījumi liecina, ka&nbsp;ēnu ekonomika valstī mazinās vidēji par&nbsp;1% gadā, pa&scaron;reiz veidojot aptuveni 20-23% no&nbsp;iek&scaron;zemes kopprodukta.</div> <div><br /> </div> <div>&laquo;Ja&nbsp;2012. un&nbsp;2013.gadā ēnu ekonomikas samazinā&scaron;anās par&nbsp;1% gadā bija vērtējama kā&nbsp;labs sasniegums, tad tagad pie straujākas ekonomikas izaugsmes &scaron;is&nbsp;1% samazinājums ir&nbsp;nepietiekams un&nbsp;nav skaidrs, vai tas ir&nbsp;ēnu ekonomikas apkaro&scaron;anas pasākumu rezultāts, vai vienkār&scaron;i straujākas izaugsmes ietekme,&raquo; sacīja Sauka.</div> <div><br /> </div> <div>Kopumā pasaulē ir&nbsp;vērojama tendence, ka&nbsp;ēnu ekonomika ir&nbsp;lielāka Centrāleiropā un&nbsp;Austrumeiropā, bet mazāka Rietumeiropā, ASV, Kanādā, Austrālijā un&nbsp;Japānā. Kā&nbsp;galvenie iemesli, kāpēc ēnu ekonomiku neizdodas izskaust, cita starpā minami tādi faktori kā&nbsp;iedzīvotāju neapmierinātība ar&nbsp;nodokļu politiku un&nbsp;likumdo&scaron;anas procesu, neuzticē&scaron;anās valdībai un&nbsp;valsts sniegtajiem pakalpojumiem un&nbsp;nepietiekams atbalsts uzņēmējiem, skaidroja Sauka.</div> <div><br /> </div> <div>Dažādi dati, kas apkopoti pētījumā, liecina, ka&nbsp;Latvijā par būtiskāko problēmu uzskatāma korupcija publiskajā sektorā. Piemēram, atbilsto&scaron;i Ēnu ekonomikas indeksa jaunākajiem datiem, kukuļdo&scaron;anas likme, lai Latvijā &laquo;nokārtotu lietas&raquo;, sasniedz vidēji 6,5% no&nbsp;darījuma apjoma. Savukārt cits pētījums norāda, ka&nbsp;16% no&nbsp;aptaujātajiem uzņēmējiem ar&nbsp;tiesvedības pieredzi ir&nbsp;saskāru&scaron;ies ar&nbsp;korupcijas pazīmēm.</div> <div><br /> </div> <div>Sauka norādīja, ka, interpretējot &scaron;os rezultātus, gan jāņem vērā, ka&nbsp;galvenie pētījumi attiecībā uz&nbsp;publisko korupcijas apjomu Latvijā balstās uz&nbsp;iedzīvotāju vai to&nbsp;grupu, piemēram, uzņēmēju uztveri. Piemēram, kā&nbsp;liecina &laquo;Transparency International&raquo; pētījums, Latvijas iedzīvotāji aptaujā pauž viedokli, ka&nbsp;tie&scaron;i korupcija ir&nbsp;viena no&nbsp;trīs galvenajām problēmām valstī, ko&nbsp;amatpersonas pietiekami nerisina. Ņemot vērā&nbsp;to, ka&nbsp;kopumā Latvijā uzticība valdībai un&nbsp;valsts institūcijām ir&nbsp;zema, tas potenciāli var ietekmēt arī vērtējumu attiecībā uz&nbsp;korupcijas apjomu publiskajā sektorā.</div> <div><br /> </div> <div>Sauka informēja, ka&nbsp;pētījumā secināts&nbsp;&mdash; cīņa ar&nbsp;nelegālo alkoholu un&nbsp;cigaretēm vēl arvien sagādā grūtības, kam par iemeslu ir&nbsp;Latvijas atra&scaron;anās vieta&nbsp;&mdash; robeža ar&nbsp;Baltkrieviju un&nbsp;Krieviju, kur &scaron;īs preces var iegādāties būtiski lētāk.</div> <div><br /> </div> <div>Saskaņā ar&nbsp;Valsts ieņēmumu datiem arī nelegālo narkotisko vielu ieve&scaron;ana Latvijā joprojām ir&nbsp;problēma, īpa&scaron;i izceļama ir&nbsp;narkotiku aprite pasta sūtījumos.</div> <div><br /> </div> <div>&laquo;Tomēr, pieejamā statistika parāda arī&nbsp;to, ka&nbsp;kontrabandas apkaro&scaron;anā tiek pieliktas lielas pūles un&nbsp;ieguldīti būtiski resursi. Savukārt, salīdzino&scaron;i ar&nbsp;citām valstīm reģionā, nelegālo narkotisko vielu aprite Latvijā nevar tikt uzskatīta par ļoti būtisku problēmu,&raquo; stāstīja Sauka.</div> <div><br /> </div> <div>&laquo;Iepazīstoties ar&nbsp;jaunākā pētījuma rezultātiem ir&nbsp;skaidrs, ka&nbsp;jāstrādā ar&nbsp;nelegālo preču apriti, jo&nbsp;&scaron;ī&nbsp;ir&nbsp;sadaļa, kas veido lielu ēnu ekonomikas īpatsvaru,&raquo; sacīja LTRK valdes priek&scaron;sēdētājs Jānis Endziņ&scaron;. Viņ&scaron; piebilda, ka&nbsp;sasniegtie rezultāti ēnu ekonomikas apkaro&scaron;anā ir&nbsp;vērtējami kā&nbsp;labi, taču pie tā&nbsp;nedrīkst apstāties un&nbsp;jāturpina ēnu ekonomikas samazinā&scaron;anas pasākumi.</div> <div><br /> </div> <div>&laquo;Jau ir&nbsp;pierādījies praksē, ka&nbsp;vislabāko rezultātu Latvija var sasniegt tad, kad ir&nbsp;nosprausts konkrēts mērķis. Tāpēc mums vajadzētu uzstādīt mērķi, ka&nbsp;ēnu ekonomikas īpatsvars nedrīkst pārsniegt&nbsp;10% no&nbsp;iek&scaron;zemes kopprodukta un&nbsp;aktīvi strādāt, lai &scaron;o&nbsp;mērķi sasniegtu,&raquo; sacīja Endziņ&scaron;.</div> <div><br /> </div> <div>Tāpat Endziņ&scaron; aicināja amatpersonas darīt visu, lai palielinātu uzticamību publiskajam sektoram, tādējādi mazinot cilvēku attieksmi un&nbsp;publiskās korupcijas riskus.</div> <div><br /> </div> <div>Endziņ&scaron; arī norādīja, ka&nbsp;viens no&nbsp;korupcijas riskiem ir&nbsp;saistīts ar&nbsp;birokrātiju. &laquo;Uzņēmējiem viens no&nbsp;svarīgākajiem faktoriem ir&nbsp;laiks&nbsp;&mdash; ja&nbsp;kādu nepiecie&scaron;amo atļauju var nokārtot ātri, tad zūd pamats un&nbsp;motivācija kādam par to&nbsp;piedāvāt kukuļus. Izslēdzot &scaron;o&nbsp;risku, izdotos būtiski mazināt korupciju,&raquo; skaidroja Endziņ&scaron;.</div> <div><br /> </div> <div>&laquo;Lai arī ēnu ekonomikas mazinā&scaron;anas jomās un&nbsp;atsevi&scaron;ķos tās izcelsmes avotos, tai skaitā kontrabandas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizē&scaron;anas un&nbsp;citu finan&scaron;u noziegumu apkaro&scaron;anas jomās ir&nbsp;ieguldīts liels darbs, politikas veidotāji nedrīkstētu apstāties pie sasniegtā. Ēnu ekonomika Latvijā joprojām ir&nbsp;augsta un&nbsp;tās mazinā&scaron;anās temps ir&nbsp;lēns, sevi&scaron;ķi ņemot vērā ekonomikas izaugsmes pozitīvo tendenci,&raquo; piebilda Sauka.</div> <div><br /> </div> <div>Pētījums balstās uz&nbsp;pieejamo oficiālo statistiku Latvijā, starptautisko organizāciju, tostarp OECD, Pasaules Bankas ziņojumu analīzi, kā&nbsp;arī apkopojumu atziņām, kuras publicēju&scaron;i vado&scaron;ie attiecīgo jomu pētnieki.</div> </div> <div><br /> </div>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/12/p-t-jums-noziedz-gu-l-dzek-u-legaliz-cija-un-nu-ekonomika-latvij-mazin-s-tom-r-korupcija-un-kontrabanda-joproj-m-ir-steidzami-risin-mas-probl-masTue, 12 Dec 2017 12:40:32 +0200Tue, 12 Dec 2017 12:40:32 +0200TELEGRAFNoJaunākie dati liecina, ka&nbsp;noziedzīgu līdzekļu legalizācijas riski Latvijā ir&nbsp;būtiski mazināju&scaron;ies, ko&nbsp;lielā mērā ietekmēja Latvijas sagatavo&scaron;anās dalībai Ekonomiskās sadarbības un&nbsp;attīstības organizācijā (OECD), kā&nbsp;arī starptautisko organizāciju rekomendāciju ievie&scaron;ana, secināts Latvijas Tirdzniecības un&nbsp;rūpniecības kameras (LTRK) pētījumā par neuzskaitīto ekonomiku, korupciju publiskajā sektorā un&nbsp;noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju Latvijā.https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/12/p-t-jums-noziedz-gu-l-dzek-u-legaliz-cija-un-nu-ekonomika-latvij-mazin-s-tom-r-korupcija-un-kontrabanda-joproj-m-ir-steidzami-risin-mas-probl-masPētījums: Noziedzīgu līdzekļu legalizācija un&nbsp;ēnu ekonomika Latvijā mazinās, tomēr korupcija un&nbsp;kontrabanda joprojām ir&nbsp;steidzami risināmas problēmasEkonomikaPilnveidots un&nbsp;modernizēts apdro&scaron;inā&scaron;anas līguma likumshttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/12/pilnveidots-un-moderniz-ts-apdro-in-anas-l-guma-likumsValdība otrdien atbalstīja jaunu &laquo;Apdro&scaron;inā&scaron;anas līguma likumu&raquo; ar&nbsp;kuru plānots aizstāt patlaban spēkā eso&scaron;o likumu &laquo;Par apdro&scaron;inā&scaron;anas līgumu&raquo;.<p>&nbsp;</p><div>Jaunais &laquo;Apdro&scaron;inā&scaron;anas līguma likums&raquo; izstrādāts pēc Finan&scaron;u ministrijas iniciatīvas, pamatojoties uz&nbsp;nepiecie&scaron;amību pilnveidot un&nbsp;modernizēt spēkā eso&scaron;o likumu &laquo;Par apdro&scaron;inā&scaron;anas līgumu&raquo;.</div> <div><br /> </div> <div>&Scaron;obrīd spēkā eso&scaron;ais likums pilnībā neregulē visas situācijas, kas veidojas apdro&scaron;inā&scaron;anas līgumattiecībās, tiesību normas tiek dažādi interpretētas, tāpat daļa normu ir&nbsp;novecoju&scaron;as un&nbsp;neatbilst praksei. Ar&nbsp;jauno likumu tiek pārņemtas pa&scaron;reiz spēkā eso&scaron;ā likuma aktuālās normas, papildus tajās veicot virkni gramatisko precizējumu, lai nodro&scaron;inātu vienkār&scaron;āku piemēro&scaron;anu praksē un&nbsp;novērstu nepareizu interpretāciju, kā&nbsp;arī papildinot ar&nbsp;jaunām tiesību normām.</div> <div><br /> </div> <div>Jaunajā likumā iekļautas tiesību normas, kas atrunā praksē jau faktiski pastāvo&scaron;u tiesību normu interpretāciju, kas ir&nbsp;nostiprinājusies judikatūrā un&nbsp;praksē. Ar&nbsp;jaunā likuma spēkā stā&scaron;anās brīdi, savu spēku zaudēs līdz&scaron;inējais likums &laquo;Par apdro&scaron;inā&scaron;anas līgumu&raquo;.</div> <div><br /> </div> <div>Vienlaikus likumprojektā no&nbsp;Eiropas Parlamenta un&nbsp;Padomes 2016.gada 20.janvāra direktīvas par apdro&scaron;inā&scaron;anas izplatī&scaron;anu ir&nbsp;pārņemts regulējums, ka&nbsp;apdro&scaron;inātājam pirms līguma noslēg&scaron;anas ir&nbsp;jāiepazīstina apdro&scaron;inājuma ņēmējs ar&nbsp;standartizētu informācijas apjomu par piedāvāto apdro&scaron;inā&scaron;anas pakalpojumu un&nbsp;tiek noteikti izņēmumi, kad &scaron;āda informācija var tikt nesniegta, piemēram, publiskajos iepirkumos, kad pasūtītājs pats nosaka prasības apdro&scaron;inā&scaron;anas līgumam.</div> <div><br /> </div> <div>Saskaņā ar&nbsp;Eiropas apdro&scaron;inā&scaron;anas līgumu tiesību principiem (&laquo;The Principles of&nbsp;European Insurance Contract Law&raquo;) jaunajā likumā ietverts jauns regulējums&nbsp;&mdash; apdro&scaron;inātāja tiesības noteikt dro&scaron;ības prasības, kas jau &scaron;obrīd praksē pla&scaron;i tiek piemērotas, piemēram, apdro&scaron;inot ēku, tiek noteikta prasība, ka&nbsp;ēkas dūmvads un&nbsp;skurstenis ir&nbsp;jātīra ne&nbsp;retāk kā&nbsp;vienu reizi gadā. &Scaron;ādu dro&scaron;ības prasību noteik&scaron;ana nepiecie&scaron;ama, lai neveicinātu pa&scaron;u apdro&scaron;inājuma ņēmēja nolaidību pret savu īpa&scaron;umu, paļaujoties tikai uz&nbsp;apdro&scaron;inā&scaron;anu.</div> <div><br /> </div> <div>Ņemot vērā elektronisko sakaru attīstību, apdro&scaron;inā&scaron;anas līgumattiecībās arvien lielāka loma ir&nbsp;elektroniskās saziņas līdzekļu izmanto&scaron;anai, kas ir&nbsp;ātrāks, ērtāks un&nbsp;lētāks veids nekā pasta sūtījumi. Tāpat arvien vairāk apdro&scaron;inā&scaron;anas līgumu noslēg&scaron;ana tiek veikta ar&nbsp;kādu no&nbsp;distances saziņas līdzekļiem.</div> <div><br /> </div> <div>Jaunajā likumā ietvertas tiesības pusēm sniegt paziņojumus un&nbsp;informāciju ar&nbsp;distances saziņas līdzekļiem, ja&nbsp;līguma noslēg&scaron;anā vai izpildē iesaistītās puses par to&nbsp;savā starpā ir&nbsp;nepārprotami vienoju&scaron;ās, vienlaicīgi atstājot arī tiesības vienoties izmantot saziņā pasta sūtījumus.</div> <div><br /> </div> <div>Jaunais likums ir&nbsp;arī papildināts ar&nbsp;atļauju apdro&scaron;inātājam apstrādāt sensitīvos personas datus, kas var būt nepiecie&scaron;ami apdro&scaron;inā&scaron;anas līgumu noslēg&scaron;anai, tādos apdro&scaron;inā&scaron;anas veidos kā&nbsp;dzīvības, veselības vai nelaimes gadījumu apdro&scaron;inā&scaron;ana, līdz ar&nbsp;to&nbsp;arī &scaron;ajos veidos patērētājs var izvēlēties noslēgt apdro&scaron;inā&scaron;anas līgumu, izmantojot distances saziņas līdzekli.</div> <div><br /> </div> <div>Lai veicinātu strīdu risinā&scaron;anu, kas rodas starp apdro&scaron;inā&scaron;anas līgumā iesaistītajām pusēm, jaunajā likumā noteikts, ka&nbsp;apdro&scaron;inātājam ir&nbsp;pienākums izskatīt sūdzības un&nbsp;sniegt motivētu atbildi uz&nbsp;sūdzībām ne&nbsp;vēlāk kā&nbsp;30&nbsp;dienu laikā, turklāt noteikts, ka&nbsp;paziņojumi un&nbsp;informācija ir&nbsp;jāsniedz saprotami un&nbsp;skaidri.</div> <div><br /> </div> <div>Ņemot vērā, ka&nbsp;apdro&scaron;inā&scaron;anas līgumā iesaistītās personas&nbsp;&mdash; labuma guvējs un&nbsp;apdro&scaron;inātais&nbsp;&mdash; bieži vien nav informētas par noslēgto apdro&scaron;inā&scaron;anas līgumu, un&nbsp;tādēļ netiek pieprasītas apdro&scaron;inā&scaron;anas atlīdzības, jaunajā likumā noteikts, ka&nbsp;apdro&scaron;inājuma ņēmējam ir&nbsp;pienākums informēt apdro&scaron;ināto par tā&nbsp;apdro&scaron;inā&scaron;anu, savukārt apdro&scaron;inātajam rodas pienākums informēt labuma guvēju par &scaron;āda apdro&scaron;inā&scaron;anas līguma esamību. Saglabāta līdz &scaron;im eso&scaron;ā likuma &laquo;Par apdro&scaron;inā&scaron;anas līgumu&raquo; norma par apdro&scaron;inātā un&nbsp;labuma guvēja informē&scaron;anas pienākumu.</div> <div><br /> </div> <div>Tāpat jaunajā likumā noteikts, ka&nbsp;apdro&scaron;inātajam ir&nbsp;tiesības pārbaudīt apdro&scaron;inājuma ņēmēja, apdro&scaron;inātā un&nbsp;labuma guvēja sniegto vai noklusēto informāciju, lai nepieļautu apdro&scaron;inā&scaron;anas krāp&scaron;anu, par kuru ir&nbsp;paredzēta kriminālatbildība, saskaņā ar&nbsp;Krimināllikumu, izņemot, ja&nbsp;&scaron;ādas informācijas snieg&scaron;anu ierobežo Kriminālprocesa likums. Tāpat informācijas iegū&scaron;ana nepiecie&scaron;ama, gadījumos, ja&nbsp;apdro&scaron;inājuma ņēmēja vai apdro&scaron;inātais ar&nbsp;ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības rezultātā ir&nbsp;maldinājis apdro&scaron;inātāju. &Scaron;ādas apdro&scaron;inātāju tiesības iegūt informāciju, kas nepiecie&scaron;ama apdro&scaron;inātā riska izvērtē&scaron;anai, ir&nbsp;izplatīta prakse visā pasaulē.</div> <div><br /> </div> <div>Ar&nbsp;jauno regulējumu tiek arī atcelts apdro&scaron;inā&scaron;anas līguma maksimālā termiņa ierobežojums&nbsp;&mdash; pieci gadi, kā&nbsp;standarta līguma termiņu nosakot vienu gadu, atļaujot pusēm arī vienoties par apdro&scaron;inā&scaron;anas līguma termiņu. Līdz&scaron;inējā regulējumā piecu gadu termiņa ierobežojumi nebija tikai dzīvības un&nbsp;veselības apdro&scaron;inā&scaron;anas līgumiem. Apdro&scaron;inā&scaron;anas līguma termiņa noteik&scaron;ana tiek veikta, ņemot vērā apdro&scaron;inājuma ņēmēja pieprasījumu un&nbsp;apdro&scaron;inātāja veikto riska novērtē&scaron;anu. Līdz ar&nbsp;to&nbsp;nav nepiecie&scaron;ams noteikt likumā ierobežojumus apdro&scaron;inā&scaron;anas līguma termiņam, bet atstāt regulāciju līgumattiecību pusēm.</div> <div><br /> </div> <div>Tāpat jaunajā likumā nosaka tiesības atzīt par spēku zaudēju&scaron;iem tādus apdro&scaron;inā&scaron;anas līgumus, kuru kopējā apdro&scaron;inājuma summa pārsniedz&nbsp;50% apdro&scaron;inātā objekta vērtību, ja&nbsp;&scaron;ādi līgumi noslēgti ar&nbsp;apdro&scaron;inājuma ņēmēja ļaunu nolūku vai rupju neuzmanību. &Scaron;ādā veidā tiek radīts papildus mehānisms, kas atturētu apdro&scaron;inājuma ņēmēju no&nbsp;mēģinājuma maldināt apdro&scaron;inātāju par apdro&scaron;inājuma summu, lai gūtu tāda veida ienākumus, kas neatbilst apdro&scaron;inā&scaron;anas būtībai. Ja&nbsp;apdro&scaron;inātājs &scaron;ādu līgumu atzīst par spēku zaudēju&scaron;u, tad tam ir&nbsp;pienākums sniegt pamatojumu, ka&nbsp;līgums noslēgts ar&nbsp;ļaunu nolūku vai rupju neuzmanību. Apdro&scaron;inātājam ir&nbsp;uzlikts pienākums pierādīt &scaron;o&nbsp;apdro&scaron;inājuma ņēmēja &laquo;ļaunu nolūku vai aiz rupjas neuzmanības&raquo;.</div> <div><br /> </div> <div>Par jauno likumu vēl nāksies lemt Saeimai.</div> <div><br /> </div>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/12/pilnveidots-un-moderniz-ts-apdro-in-anas-l-guma-likumsTue, 12 Dec 2017 12:29:52 +0200Tue, 12 Dec 2017 12:29:52 +0200TELEGRAFNoValdība otrdien atbalstīja jaunu &laquo;Apdro&scaron;inā&scaron;anas līguma likumu&raquo; ar&nbsp;kuru plānots aizstāt patlaban spēkā eso&scaron;o likumu &laquo;Par apdro&scaron;inā&scaron;anas līgumu&raquo;.https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/12/pilnveidots-un-moderniz-ts-apdro-in-anas-l-guma-likumsPilnveidots un&nbsp;modernizēts apdro&scaron;inā&scaron;anas līguma likumsEkonomikaLielo pilsētu asociācija aicina domāt par &laquo;inovatīviem nodokļiem&raquo;, lai veicinātu pārstrādājamu iepakojumu ražo&scaron;anuhttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/12/lielo-pils-tu-asoci-cija-aicina-dom-t-par-inovat-viem-nodok-iem-lai-veicin-tu-p-rstr-d-jamu-iepakojumu-ra-o-anuIr&nbsp;jāievie&scaron; jauni, inovatīvi nodokļi, lai veicinātu otrreiz pārstrādājamu iepakojumu ražo&scaron;anu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā &laquo;Rīta panorāma&raquo; teica Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) vadītājs, Saeimas deputāts Viktors Valainis (V).<p>&nbsp;</p><div>Valainis kā&nbsp;piemēru minēja alus pudeles, no&nbsp;kurām lielākā daļa nederot otrreizējai apritei. Viņaprāt, ir&nbsp;jāievie&scaron; jauni, inovatīvi nodokļi, lai ražotājs jau sākotnēji maksātu mazāk, ja&nbsp;viņa ražoto preču iepakojums ir&nbsp;paredzēts otrreizējai pārstrādei, bet vairāk&nbsp;&mdash; ja&nbsp;tā&nbsp;nav.</div> <div><br /> </div> <div>&laquo;Nedrīkstam skatīties [uz&nbsp;atkritumu apsaimnieko&scaron;anu] tikai tajā brīdī, kad nonākam pie izme&scaron;anas,&raquo; viņ&scaron; teica, uzsverot, ka&nbsp;jau ražo&scaron;anas laikā ir&nbsp;jāpanāk, lai iepakojums ir&nbsp;ar&nbsp;maksimālu dzīves ilgumu.</div> <div><br /> </div> <div>Vaicāts, vai tas nemazinātu vietējo uzņēmēju konkurētspēju, Valainis pauda pārliecību, ka&nbsp;nemazinās, jo&nbsp;&scaron;āda tendence lēnām ie&scaron;ot pāri daudzām valstīm. Vienlaikus tas būtu izaicinājums sabiedrības domā&scaron;anas maiņai, viņ&scaron; teica.</div> <div><br /> </div> <div>Valainis uzsvēra, ka, piemēram, būvmateriālu ražotājs &laquo;Cemex&raquo; lielāko daļu ražo&scaron;anā nepiecie&scaron;amo atkritumu ieved no&nbsp;ārzemēm, jo&nbsp;liela daļa Latvijas atkritumu vienkār&scaron;i nav pārstrādājama.</div> <div><br /> </div> <div>Lielo pilsētu asociācija aicinā&scaron;ot ieviest jaunu Iepakojuma likumu, sakārtojot eso&scaron;ās pārstrādes sistēmas un&nbsp;apsverot jaunas idejas, piemēram, iespēju ieviest plastmasas pudeļu depozītu sistēmu.</div> <div><br /> </div>https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/12/lielo-pils-tu-asoci-cija-aicina-dom-t-par-inovat-viem-nodok-iem-lai-veicin-tu-p-rstr-d-jamu-iepakojumu-ra-o-anuTue, 12 Dec 2017 08:57:24 +0200Tue, 12 Dec 2017 08:57:24 +0200TELEGRAFNoIr&nbsp;jāievie&scaron; jauni, inovatīvi nodokļi, lai veicinātu otrreiz pārstrādājamu iepakojumu ražo&scaron;anu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā &laquo;Rīta panorāma&raquo; teica Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) vadītājs, Saeimas deputāts Viktors Valainis (V).https://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/12/lielo-pils-tu-asoci-cija-aicina-dom-t-par-inovat-viem-nodok-iem-lai-veicin-tu-p-rstr-d-jamu-iepakojumu-ra-o-anuLielo pilsētu asociācija aicina domāt par &laquo;inovatīviem nodokļiem&raquo;, lai veicinātu pārstrādājamu iepakojumu ražo&scaron;anuEkonomikaSiltums lētāks kļuvis septiņās, bet dārgāks 48&nbsp;vietās Latvijāhttps://lat.bb.lv/raksts/ekonomika/2017/12/11/siltums-l-t-ks-k-uvis-septi-s-bet-d-rg-ks-viet-s-latvij&Scaron;ogad siltuma tarifus samazināt izdevies septiņās vietās Latvijā, savukārt tarifi pieaugu&scaron;i 48&nbsp;vietās Latvijā, vēsta laikraksts &laquo;Latvijas Avīze&raquo;.<p>&nbsp;</p><div>Saskaņā ar&nbsp;Sabiedrisko pakalpojumu regulē&scaron;anas komisijas (SPRK) datiem, siltuma tarifs samazināts SIA &laquo;Lielvārdes Remte&raquo; Lēdmanē. &Scaron;eit tarifa samazinājums ir&nbsp;par 22,36 eiro par megavatstundu (MWh). Ja&nbsp;lēdmanie&scaron;i iepriek&scaron; maksāja 77,73 eiro par MWh, tad tagad maksās 55,37&nbsp;eiro.</div> <div><br /> </div> <div>Lēdmanē panākts vislielākais tarifa samazinājums &scaron;ajā gadā. Tas izdevies pateicoties divu ar&nbsp;oglēm apkurināmu katlu nomaiņai uz&nbsp;automatizētajiem granulu apkures katliem.</div> <div><br /> </div> <div>SIA &laquo;Wesemann-Sigulda&raquo; Siguldā tarifu samazināja no&nbsp;65,9