
Psihologs Larisa Okulika: smilškrāsas māmiņas tagad ne tikai kritizē, bet arī izsmiež.
“Es esmu smilškrāsas māmiņa, un mans bērns nespēlējas ar sarkanajām mašīnām,” – stāsta populāra blogere sociālajā tīklā. Šis trends nesen parādījās, bet jau ir ieguvis lielu faniem armiju. Ko par to domā psihologi un dizaineri, lasiet mūsu materiālā. Trends parādījās 2023. gadā un ātri kļuva populārs. Tas ir māmiņu stils, kurā viss, kas apņem bērnu, ir pārņemts ar mierīgām, neitrālām krāsām. Piemēram, baltas koka rotaļlietas, minimālistiska apģērba un dabīgas auduma. Šķiet, ka šādas māmiņas vienkārši cenšas pēc estētikas, atteikšanās no plastmasas un vizuālā trokšņa. Tomēr tas nav pilnīgi tā, norāda klīniskā psiholoģe Valentīna Lipska. Kas nozīmē “būt smilškrāsas māmiņai”? “Trends parādījās ekoloģiskā patēriņa vilnē,” skaidro Lipska Dobro.Media. “Šeit svarīgs nav tikai atteikšanās no kaitīgām rotaļlietām – svarīga ir kontrole pār vidi, kurā aug bērns. Sociālajos tīklos smilškrāsas māmiņas kļuva populāras, jo vizuālā harmonija sniedz sajūtu par kārtību un iedvesmo uz ideālu vecāku lomu. Bet ir svarīgi saprast: ja tieksme uz “sterilu” vidi kļūst uzspiesta, tas var ierobežot bērna sensoro attīstību.” Trends parādījās Rietumos. Sākumā tā piekritēji centās uz dzimumu līdztiesību un ekonomiju. Jo apģērbu neitrālās krāsas var izmantot jebkura dzimuma bērnam, nebaidoties no radinieku vai kaimiņu nosodījuma. Turklāt, jo mazāk spilgtu krāsu, to uzskata par smilškrāsas stilu, jo mazāk toksisku krāsu tika izmantots priekšmetu ražošanai. Un koka, vilnas vai kokvilnas rotaļlietas nodarīs mazāk kaitējuma ekoloģijai, nonākot uz atkritumu izgāztuvēm. Tas pats loģika attiecas uz mēbelēm, tapetēm un citiem interjera priekšmetiem. Laika gaitā trends transformējās. Smilškrāsas vecāki pilnībā atteicās no krāsainām rotaļlietām. Daži izslēdz krāsainus augļus no bērna uztura un gatavo tikai auzu putru. Kustībai drīz parādījās vesela pretinieku un naidnieku armija. Pirmā no tām kļuva blogere Heili Deroša. Viņa kļuva slavena pateicoties savam video, kurā parādīja nepriecīgu meiteni, ģērbtu brūnās krāsās. Tieši viņai pieder termina “bēdīgs smilškrāsas bērns” autortiesības. “No neitrālajām krāsām it kā izspieda visu prieku. Reklāmas attēli ar bērnu rotaļlietām un apģērbu ir drūmi un skumji, bērni pārvēršas par maziem Prūsta pētniekiem, atņemtiem prieka, ar nolaidām lūpām un smiekliem, kas kļuvuši par tālu atmiņu,” rakstīja Deroša. Smilškrāsas stils vai problēma ar psihi? Nepietiekami laimīgs izskats nav vienīgais, par ko kritizē smilškrāsas māmiņas. “Bērni iepazīst pasauli caur krāsām, tekstūrām un dažādiem stimuliem. Tāpēc pārmērīga aizsardzība var samazināt garīgās elastības. Svarīgi ir saglabāt līdzsvaru starp minimālismu un dabisku attīstību,” norāda Valentīna Lipska. Trenda piekritēji, gluži pretēji, uzskata, ka “izbalētie” toņi nepārslodz nervu sistēmu, bet veido bērna gaumi. Tomēr nomākta smilškrāsas pelēkā gamma gandrīz nerada emocijas bērniem. Tā kā, piemēram, sarkans brīdina par briesmām, bet zaļš nomierina, saka psihologs, bērnu vecāku attiecību treneris Larisa Okulika. “Mazulis reti atcerēsies neinteresantas krāsas priekšmetus. Turklāt ierobežots toņu skaits slikti ietekmē vārdu krājumu,” skaidro Dobro.Media Larisa Okulika. “Attīstība šādā vidē var ietekmēt komunikatīvās prasmes. Citādi cilvēks izaugs aizvērtu un nekomunikablu.” 2023. gadā, stāsta Larisa Okulika, ķīniešu zinātnieki ar skatiena virziena izsekošanas ierīci veica eksperimentu. Izrādījās, ka bērniem patīk mēreni spilgtas krāsainas rotaļlietas. Izrādās, ka smilškrāsas māmiņas radīja vidi, ignorējot mazuļa priekšroku. “Tagad trends ne tikai kritizē, bet arī izsmies,” turpina psihologs. “Dažas smilškrāsas māmiņas-blogeres pats savu toksisko uzvedību izprovocēja. Viņi izrādīja augstprātību un snobismu pret tiem, kuri neseko viņu minimālistiskajiem gaumiem, bieži vien lepni nosaucot par “kolhozu” parastus mājas interjerus, krāsainu apģērbu un spilgtas bērnu rotaļlietas.” Un nekādu spilvenu ar pledu Daudziem sociālo tīklu lietotājiem smilškrāsas trends šķiet mākslīgs, radīts tikai skaistai attēlam. “Par laimi, bērna dzīve nav ierobežota tikai dzīvokļa interjerā. Ielas un rotaļu laukumos, attīstošajās studijās, bērnudārzā un poliklīnikā mazulis joprojām iegūs iespaidus par krāsām,” rezumē Okulika. Tomēr smilškrāsas māmiņu radikālais noskaņojums ne tikai biedē citus vecākus un psihologus. Brīnās arī dekoratori. “Interjera attēlojumā pastāv “trīs likuma” – stāsta Dobro.Media dizainere Natalja Halzova. “Tas ir, kad 60% telpas tiek atvēlēti pamata krāsai, 30% – otrajai, kas jāsaskaņo ar pamatkrāsu, un 10% dod zem spilgtiem akcentiem.” Tas ir tieši šie spilgtie akcenti, spilveni, plaukti vai foto rāmji, krāsaini pledi un tā tālāk. Eksperta vārdiem, tieši šāds līdzsvars tiek komfortabli uztverts cilvēka un rada sajūtu parapaļotu un pilnvērtīgu ainu apkārt. Ja runājam par neitrālu interjeru, speciālisti iesaka ņemt par pamatu smilškrāsu un to atšķaidīt ar rozā vai pelēku. Un kā akcentu izmēģināt dziļi tumši zilu vai kafijas krāsu. “Interjers izrādīsies tikpat neitrāls, bet no krāsu uztveres viedokļa līdzsvarots,” uzskata Natalja Halzova. Starp citu, trīs mēnešu vecs zīdainis jau spēj atšķirt sarkano, zaļo, zilo un dzelteno. Bet bāli toņi šajā vecumā viņš vēl nevar apstrādāt. Kā saistītas krāsas un bērnu psihe Zaļš – palīdz nomierināties Rozā – samazina stresu Sarkans – stimulē aktivitāti Oranžs – izraisa patīkamas emocijas Zils – palīdz attīstīt fantāziju.