Iedomājieties: jūs jau atvadāties, sasitieties pie durvju roktura vai nospiežat pogu 'pabeigt zvanu', un šajā brīdī partneris atzīstas, ka viņš nezina, vai ir laimīgs ar jums. Šeit nav nejaušības: mēs vērojam likumsakarīgu uzvedības modeli, par kuru amerikāņu psihologs Marks Treverss rakstīja Forbes kolonnā.
Eksperti uzsvēra: šādi atzīšanās nav nejaušas. Parasti tās saistītas ar konflikta bailēm, nevēlēšanos atklāti runāt par jūtām vai ar to, ka emocijas uzkrājušās un izlējušās visnegaidītākajā brīdī.
Cilvēks it kā met uz jums 'bumbu' un uzreiz aiziet, lai neredzētu reakciju un neiesaistītos dialogā.
Kāpēc mēs runājam visbūtiskāko pēdējā brīdī
Par šādu parādību ir vairāki iemesli:
-
Konflikta bailes. Cilvēki baidās provocēt asaras vai skandālu, tāpēc izvēlas brīdi, kad jau nav iespējams turpināt sarunu.
-
Vēlāka apziņa. Bieži vien problēma kļūst acīmredzama tikai sarunas gaitā, un to izsaka beigās.
-
Aizsardzība pret ievainojamību. Pateicis un uzreiz aizvēris durvis, atstājot attālumu starp jums. Nav nepieciešams izturēt pārtraukumu, skatīties acīs un just savu ievainojamību.
-
Ilūzija, ka viss atrisināsies. Daži cer, ka problēma atrisināsies pati, tāpēc atliek grūto sarunu, līdz emocijas izplūst ārā ļoti neērtā veidā.
Kādēļ 'brisas brīdis pie durvju roktura' ir bīstams
Pirmajā acu uzmetienā var šķist, ka tas ir nieciņš: galu galā izskan tas, kas sāp. Tomēr patiesībā efekts ir pretējs.
-
Uzticības sabrukums. Partneris pārstāj justies droši, jo svarīgās vārdi skan kā šāviens.
-
Pastāvīga sliktā iznākuma gaidīšana. Attiecību atmosfēra kļūst uztraucoša: cilvēks sāk gaidīt, ka atkal dzirdēs kaut ko nepatīkamu pie sliekšņa.
-
Attāluma palielināšanās. Tā vietā, lai apspriestu problēmu, pāris izvēlas klusēt — viens baidās, otrs aizvainojas, un rezultātā abi attālinās.
-
Modelis veidojas. Ja paradums nostiprinās, komunikācija pārvēršas par emociālu minu lauku: šķiet, ka viss ir mierīgi, bet sprādziens var notikt jebkurā brīdī.
Kā pareizi sarunāties
Pēc Treversa vārdiem, visbūtiskākais ir apgūt spēju pamanīt sevī vēlmi izteikt sarežģītus vārdus tieši pēdējās tikšanās sekundēs. Šajā brīdī ir vērts veikt pārtraukumu un godīgi izskaidrot: 'Es vēlos apspriest to, bet, iespējams, ne tieši tagad, tāpēc atgriezīsimies pie tā vakarā'.
Vairākas psihologu tehniskās prasmes
Regulāras pārbaudes. Īsas sarunas un frāzes kā 'Kā mēs jūtamies?' vai 'Ko tev tagad ir svarīgi?' palīdz neradīt nesakārtotību.
Vienošanās. Ja tēma ir smaga, labāk noteikt laiku tam un brīdināt, ka jums ir nepieciešams parunāt, piedāvājot to apspriest rīt pēc darba. Šāds pieejas veids samazina uztraukumu un dod kontroles sajūtu.
Godīgas formulējumi. Vietā 'tas ir tavs problēma' ir labāk teikt 'man ir svarīgi par to runāt'.
Reakcija brīdī. Ja partneris ir izteicis kaut ko sāpīgu 'iziešanas brīdī', nav vērts izšauties. Labāk atliek sarunu līdz brīdim, kad nomierināsieties.
Attiecības balstās uz spēju radīt drošu telpu sarunai. 'Brisas brīdis pie durvju roktura' iznīcina uzticību un pārvērš dialogu haotiskā kolku apmaiņā. Lai izvairītos no tā, ir svarīgi laikus dalīties ar savām emocijām un būt gatavi dzirdēt citu.
Mīlestība kļūst stiprāka nevis pateicoties efektīvām atzīšanām tikšanās beigās, bet gan pateicoties ikdienas mazajiem signāliem, ka jūs esat blakus, dzirdat mīļoto un ka jums ir svarīgi, kā jūtas otra puse. Tikai tad rodas atbalsta sajūta, par kuru tiek veidotas attiecības.
