Cilvēki, tāpat kā visas dzīvās būtnes, piedalās Zemes kustībā, jo mūsu planēta pastāvīgi pārvietojas: tā griežas ap savu asi un ap Sauli, raksta «Focus».
Tieši tagad jūs kopā ar mūsu planētu lidojat kosmosā ar milzīgu ātrumu. Cilvēki piedalās mūsu planētas kustībā gan ap Sauli, gan ap savu asi. Bet mēs šo kustību nejūtam. Zeme ik pēc 24 stundām veic pilnu apgriezienu ap savu asi ar ātrumu aptuveni 1670 km/h. Katru gadu mūsu planēta veic pilnu apgriezienu ap Sauli ar ātrumu aptuveni 107 000 km/h. Kāpēc tad mēs nejūtam tik ātru mūsu planētas kustību? Par to raksta «Space».
Atcerieties, kā bērnībā jūs jutāt karuseles kustību, kad uz tās braucāt. Mūsu smadzenes pamanīja šo kustību, jo tā nebija vienmērīga. Karuseles ātrums palielinājās un samazinājās. Bet Zemes kustība ir vienmērīga. Planētas griešanās ap savu asi un ap Sauli notiek bez straujiem triecieniem vai apstāšanās. Kamēr mūsu planēta griežas ap Sauli pa nedaudz izstieptu orbītu, tās kustības ātrums nedaudz palielinās, kad Zeme ir tuvāk Saulei, un nedaudz samazinās, kad tā ir tālāk. Bet izmaiņas kustības ātrumā notiek tik pakāpeniski un vienmērīgi, ka mēs to nejūtam.
Iedomājieties, ka jūs lidojat ar lidmašīnu ar ātrumu simtiem kilometru stundā. Bet salonā viss paliek nekustīgs. Problēma ir tā, ka lidmašīna un tās pasažieri pārvietojas ar vienu ātrumu un vienā virzienā. Tāpat kā mēs nejūtam lidmašīnas ātrumu, mēs nejūtam Zemes kustību, jo mēs pārvietojamies kopā ar planētu ar to pašu ātrumu. Mūsu smadzenes varētu sajust Zemes kustību, ja planēta pēkšņi paātrinātos vai palēninātos, vai arī mainītu kustības trajektoriju. Bet tas nenotiek.
Cilvēki arī nepamana Zemes kustību, jo kosmosā nav orientieru, ar kuru palīdzību mēs varētu redzēt planētas kustību. Kad jūs braucat mašīnā, šādi orientieri ir garām skrienošas koki un ceļa zīmes. Šie nekustīgie objekti palīdz mūsu smadzenēm fiksēt kustību. Bet zvaigznes kosmosā atrodas tik tālu no mums, ka šķiet nekustīgas, pat ja mēs pārvietojamies attiecībā pret tām ar ātrumu tūkstošiem kilometru stundā.
Neskatoties uz milzīgo Zemes kustības ātrumu, mēs neizlidojam kosmosā, pateicoties zemes gravitācijai, kas pievelk visu uz mūsu planētas virsmas uz Zemes centru.
Starpcitu, ja Zeme negrieztos ap savu asi, tad viena planētas puse vienmēr būtu vērsta uz Sauli, kur būtu mūžīgā diena. Otrā pusē būtu mūžīgā nakts. Un pateicoties tam, ka Zemes ass ir noliekta, kad tā pārvietojas ap Sauli, tas noved pie gadalaiku maiņas mūsu planētā. Tas nozīmē, ka dažādas Zemes daļas saņem vairāk vai mazāk saules gaismas.
Vērts atzīmēt, ka Saule arī nepaliek uz vietas, bet griežas ar ātrumu simtiem tūkstošu kilometru stundā ap mūsu galaktikas Piena Ceļa centru. Mūsu pašu galaktika arī pārvietojas pa Visumu.
