Nākamā gada budžets ir kopīga darba un cieša dialoga ar pašvaldībām rezultāts - gan risinot tādas svarīgas jautājumus kā drošība, izglītība, ģimeņu atbalsts, ceļu infrastruktūra un pasažieru pārvadājumi, gan meklējot iespējas budžeta līdzekļu ietaupīšanai, paziņoja Ministru prezidente Evika Siliņa.
Šodien Ministru prezidents un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Gints Kaminskis parakstīja protokolu par vienošanos un nesaskaņām starp Ministru kabinetu un pašvaldībām par 2026. gada budžetu un budžeta ietvariem 2026.–2028. gadam.
Pēc protokola parakstīšanas Siliņa norādīja, ka kopējais uzdevums ir arī ekonomikas attīstība pašvaldībās un vietējo uzņēmēju konkurētspējas paaugstināšana.
Finanšu ministrijā paziņoja, ka šogad protokolā ir panākta virkne svarīgu vienošanos, kas vērstas uz pašvaldību attīstību, finanšu stabilitāti un noturību. Tajā pašā laikā starp valdību un LPS saglabājas nesaskaņas par pašvaldību kompensāciju par nodokļu reformu ietekmi uz darba spēku.
Iepriekš valdība noteica, ka 2026. gadā 3 miljoni eiro tiks novirzīti piecu pašvaldību drošības stiprināšanai ES ārējā robežā - apmēram 1 miljons eiro saņems Ludzas novads, vairāk nekā 780 tūkstoši eiro - Krāslavas novads, virs 580 tūkstošiem eiro - Balvu novads, virs 383 tūkstošiem eiro - Alūksnes novads un 265 tūkstoši eiro - Augšdaugavas novads.
Nākamajos gados pašvaldībām prognozē stabilu nodokļu ieņēmumu pieaugumu - 2026. gadā kopā ar kompensācijām pieaugums sasniegs 151,4 miljonus eiro, jeb 6,1%.
Valdība arī garantē, ka prognoze par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas ir galvenais pašvaldību ieņēmumu avots, tiks izpildīta pilnā apmērā. Ieņēmumi, kas pārsniedz garantēto apjomu, tiks novirzīti pašvaldību aizdevumu saistību dzēšanai, lai stiprinātu to finanšu noturību. Saskaņā ar prognozēm, pie nemainīgas politikas IIN ieņēmumi 2026. gadā pieaugs par 6,7%, bet nākamajos gados - vidēji par 5%.
Lai gan kompensāciju apmērs nodokļu reformai ir fiksēts protokolā kā nesaskaņu priekšmets, 2026. gadā paredzēta kompensācija 66,8 miljonu eiro apmērā, 2027. gadā - 84,1 miljonu eiro apmērā, 2028. gadā - 86,7 miljonu eiro apmērā. Kā uzsver Finanšu ministrija, šie rādītāji apstiprina, ka nodokļu izmaiņu ietekme uz pašvaldību budžetiem izrādījās pozitīvāka, nekā tika prognozēts iepriekš, un tas nodrošinās stabilu ieņēmumu pieaugumu novados nākamajos gados.
Finanšu izlīdzināšanas aprēķini (FEA) veikti, pamatojoties uz spēkā esošo algoritmu, un vidējais izlīdzināto ieņēmumu pieaugums sasniegs 6%, jeb vidēji 728 eiro uz vienu izlīdzināšanas vienību. Vislielākie ieņēmumi pēc FEA sistēmas tiek prognozēti Rīgā un Rīgas reģionā - no 807 līdz 894 eiro uz vienību, bet vismazākie - Krāslavas, Ludzas, Rēzeknes un Augšdaugavas novados - apmēram 600 eiro.
Ieņēmumu atšķirība pēc FEA uz vienu vienību ir aptuveni 1,5 reizes, tomēr pieaugums apstiprina, ka pašvaldību ieņēmumu izlīdzināšanas sistēma turpina nodrošināt līdzsvarotu finansējuma sadali visā valstī, veicinot reģionu attīstību, norāda Finanšu ministrija.
Vienlaikus līdz 2026. gada 1. martam valdībā plānots iesniegt jaunu FEA modeli, kuras izstrādē tiks veikti konsultācijas ar pašvaldībām, lai nodrošinātu līdzsvarotāku resursu sadali starp tām un stiprinātu reģionu attīstības iespējas no 2027. gada. Jaunā FEA modeļa ietvaros plānots taisnīgāks līdzekļu sadalījums un birokrātijas samazināšana, uzsver Finanšu ministrija.
