"Ķīnas pozīcija ir konsekventa," teikts Ķīnas Tirdzniecības ministrijas paziņojumā. "Mēs nevēlamies tarifu karu, bet arī nebaidāmies no tā."
Ķīna ir skaidri norādījusi, ka neatsāksies priekšā Donaldam Trampam, kurš draudējis ieviest papildu 100 procentu muitas nodevas uz Ķīnas precēm, aicinot ASV risināt domstarpības sarunu ceļā, nevis ar draudiem.
"Ķīnas pozīcija ir konsekventa," teikts Ķīnas Tirdzniecības ministrijas paziņojumā. "Mēs nevēlamies tarifu karu, bet arī nebaidāmies no tā."
Atbilde sekoja divas dienas pēc tam, kad Tramps draudēja palielināt muitas nodevas importam no Ķīnas līdz 1. novembrim, reaģējot uz jaunajiem Ķīnas ierobežojumiem retzemju metālu eksportam - galvenajai sastāvdaļai daudziem patēriņa un militārajiem produktiem.
"Bieži draudēt ar augstām tarifām nav labākais veids, kā uzlabot attiecības ar Ķīnu," teikts Ķīnas Tirdzniecības ministrijas paziņojumā, kas tika pasniegts kā sērija atbilžu no nenosauktā pārstāvja uz nenosauktu mediju jautājumiem.
"Ja amerikāņu puse turpinās uzstāt uz savu praksi, Ķīna noteikti pieņems atbilstošus pasākumus, lai aizsargātu savas likumīgās tiesības un intereses," norādīts paziņojumā.
Jaunais asu apmaiņu vilnis apdraud iespēju satikties Trampam un Ķīnas līderim Sji Dziņpinam un varētu novest pie pamiera beigām tarifu karā, kurā jaunās nodevas no abām pusēm aprīlī uz kādu laiku pārsniedza 100%.
Šogad Tramps ieviesa jaunus tarifus uz importu no daudziem ASV tirdzniecības partneriem, cenšoties panākt piekāpšanās apmaiņā pret to samazināšanu. Ķīna kļuvusi par vienu no nedaudzajām valstīm, kas neatsakās, balstoties uz savu ekonomisko ietekmi.
Pašlaik puses apsūdz viena otru par pamiera garīgā pārkāpšanu, ieviešot jaunus tirdzniecības ierobežojumus.
Tramps paziņoja, ka Ķīna "kļūst ļoti naidīga" un ka viņš tur pasauli gūstā, ierobežojot piekļuvi retzemju metāliem un magnētiem.
Saskaņā ar jaunajiem Ķīnas noteikumiem ārvalstu uzņēmumiem ir jāiegūst īpaša atļauja, lai eksportētu preces, kas satur pat nelielas pēdas retzemju elementiem. Šie svarīgie minerāli ir nepieciešami plaša spektra produktu ražošanai - no reaktīvajiem dzinējiem, radaru sistēmām un elektroautomobiļiem līdz mājsaimniecības elektronikai, tostarp klēpjdatoriem un telefoniem.
Ķīnai pieder gandrīz 70% pasaules retzemju elementu ieguves, un tā kontrolē apmēram 90% to pasaules pārstrādes. Piekļuve šiem materiāliem ir galvenais strīdu punkts tirdzniecības sarunās starp Vašingtonu un Pekinu.
Ķīnas Tirdzniecības ministrijas paziņojumā teikts, ka pēdējās nedēļās ASV ir ieviesušas virkni jaunu ierobežojumu, tostarp paplašinājušas to Ķīnas uzņēmumu skaitu, kas pakļauti amerikāņu eksporta kontrolei.
Tajā arī teikts, ka ASV ignorē Ķīnas bažas, turpinot ieviest jaunus ostu maksājumus Ķīnas kuģiem, kas stājas spēkā otrdien. Piektdien Ķīna paziņoja, ka reaģējot ieviest ostu maksājumus uz amerikāņu kuģiem.
