Pēdējo 20 gadu laikā Kataras bija pasaules sarunu galvaspilsēta. Dohā tika vienošanās par ukraiņu bērnu atgriešanu mājās, par ASV karaspēka izvešanu no Afganistānas, par miera līgumu ar sacelšanās dalībniekiem Sudānā un, protams, par uguns pārtraukšanu un daļas ķīlnieku atbrīvošanu, ko HAMAŠ sagūstīja 2023. gada 7. oktobrī.
Tomēr pēc Izraēlas trieciena Dohā nav skaidrs, kāda nākotne gaida Kataru kā sarunu un starpnieka platformu.
Otrdien, 9. septembrī, Kataras galvaspilsētā Dohā izskanēja vairāki sprādzieni. Izraēlas varas iestādes un militārie spēki paziņoja, ka uzbrukuma mērķis bija HAMAŠ līderi, kas bija atbildīgi par uzbrukuma organizēšanu Izraēlai 2023. gada 7. oktobrī.
Izraēlas premjerministrs Binyamins Netanjahu paziņoja, ka ir devis rīkojumu par triecienu kā atbildi uz palestīniešu uzbrukumu Jeruzalemē 2023. gada 8. septembrī.
Izraēla triecienu veica pret HAMAŠ vadību Katarā
Kataras Iekšlietu ministrija drīz pēc sprādzieniem apstiprināja, ka trieciena mērķis bija "HAMAŠ rezidence".
HAMAŠ pārstāvji paziņoja BBC, ka ēkā, kas bija trieciena mērķis, atradās sarunu komanda. Viņi apsprieda pēdējo Vašingtonas piedāvājumu par uguns pārtraukšanu Gazā.
Vēl nav skaidrs, kas gājis bojā trieciena rezultātā. HAMAŠ pārstāvji apgalvo, ka grupējuma līderi, tostarp Halils al-Hajā, izdzīvoja, bet gāja bojā viņa dēls Humams un viens no viņa palīgiem. Izraēla pagaidām nav sniegusi ziņas par operācijas rezultātiem.
Tomēr jau ir acīmredzams, ka pēc Izraēlas trieciena Katarā, visticamāk, vairs nebūs galvenā platforma visdažādākajām delikātajām sarunām, kāda tā bija pēdējo divdesmit gadu laikā.
«Tas rada satraucošu precedentu attiecībā uz jebkurām nākotnes miera sarunām,» norāda BBC drošības korespondents Frenks Gārtners.
«Ja pat Katarā, kur iepriekš norisinājās sarunas starp ASV un Talibanu līdz 2021. gadam, vairs nav droša vieta, tad kur tad tāda ir?» viņš saka.
Kataras loma kā starpniekam visā pasaulē
Kataras varas iestādes reaģēja uz uzbrukumu stingri, bet pagaidām — oficiāli — nav paziņojušas par savu starpnieka lomu sarunās starp Izraēlu un HAMAŠ pārtraukšanu.
Tas jau ir otrais gadījums pēdējo mēnešu laikā, kad Kataras teritorija tiek pakļauta tiešam triecienam. 23. jūnijā Irāna uzbruka gaisa spēku bāzei Al-Udeid, kurā, tostarp, atrodas ASV gaisa spēki. Tomēr uzbrukuma rezultātā neviens necieta — amerikāņu karavīri tika evakuēti iepriekš.
Saskaņā ar laikraksta Guardian aprēķiniem 2025. gada jūlijā Katarā bija iesaistīts 10 mediācijas procesos — daži no tiem notika iekšzemē, citi ārpus tās robežām. Tieši Kataras iniciatīva noveda pie sarunām, kas rezultējās miera līgumā starp Kongo Demokrātisko Republiku un Ruandu.
Īpaši Kataras starpniecība izcēlās, kad runa bija par ķīlnieku atbrīvošanu vai ieslodzīto apmaiņu. «Kā Kataras kļuva par neaizvietojamu sarunu vedēju visā pasaulē,» ar šādu virsrakstu iznāca raksts žurnālā New Yorker 2023. gada novembrī.
Kataras no paša sākuma bija iesaistīta sarunās starp Izraēlu un HAMAŠ, kas sekoja uzbrukumam 7. oktobrī. Ar Dohas starpniecību puses vienojās par pagaidu uguns pārtraukšanu un apmainīja 105 izraēliešu ķīlniekus pret 240 palestīniešu ieslodzītajiem.
Tomēr 2024. gada novembrī Kataras valdība nolēma izstāties no procesa: valdībā bija neapmierinātība ar pušu nevēlēšanos sarunāties. Tomēr pēc dažiem mēnešiem, kad par ASV prezidentu kļuva Donalds Tramps, Kataras atkal iesaistījās sarunās un nodrošināja platformu pusēm Dohā.
Izraēlas triecienu Dohā jau nosodījušas daudzas arābu valstis, ANO, Francija un Lielbritānija. Romas pāvests Leons XIV nosauca situāciju par «ļoti nopietnu». ASV paziņoja, ka zināja par gaidāmo uzbrukumu. Tomēr pats Donalds Tramps pagaidām nav reaģējis uz triecienu.
«Tas ir nopietns konflikta eskalācijas gadījums no Izraēlas puses valstī, kas gandrīz divus gadus bija starpnieks starp to un HAMAŠ,» uzskata BBC Valsts departamenta korespondents Toms Beitmans.
«Ņemot vērā Dohas vadības publisko sašutumu — galvenā ASV sabiedrotā — vienīgais diplomātiskais ceļš burtiski ir iznīcināts, un Trampam nāksies tikt galā ar sekām.
