Pašreizējais krīze, kas skārusi ES automobiļu rūpniecību, ir nopietns apdraudējums bloka ekonomiskajai nākotnei. Vai sanāksme starp nozares dalībniekiem un Urzulu fon der Leienu, kas notiks šajā piektdienā, atradīs ceļus izaugsmei? Eiropas automobiļu rūpniecība ir "nāvējošā briesmās", paziņoja pirms dažiem mēnešiem galvenais rūpniecības pārstāvis ES Stefans Sežūrnē, nebaidoties no izteikumiem.
Pārdošanas apjomu samazināšanās, augstas energoresursu cenas, pieaugoša globālā konkurence un neskaidrība regulējuma un tirdzniecības jomā ir iedzinusi nozari spirālveida krīzē.
"Pastāv risks, ka nākotnes pasaules automobiļu rūpniecības karte neietvers Eiropu," brīdināja Eiropas komisārs aprīlī.
Lai risinātu vissteidzamākās nozares problēmas, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena piektdien Briselē uzņems lielākos Eiropas automobiļu ražotājus.
Šī ir trešā un pēdējā šāda veida krīzes sanāksme šogad, daļa no tā, ko Briselē sauc par "Stratēģisko dialogu par automobiļu rūpniecības nākotni".
Sanāksme ir plānota uz trim stundām – bet vai tā radīs jaunu impulsu nozares attīstībai?
Pagājušajā pavasarī ES uzsāka rūpniecības rīcības plānu, kas ietver līdzekļus akumulatoru ražotājiem, tostarp caur programmu Battery Booster, kuras vērtība ir 1,8 miljardi eiro, un papildu miljardu eiro pētījumiem un attīstībai akumulatoru jomā programmas Horizon Europe ietvaros.
Tomēr arī šīs iniciatīvas nespēja ietekmēt kopējo drūmo prognozi.
"Steidzamības sajūta nav pazudusi," sacīja Euronews Sigride de Vris, Eiropas automobiļu ražotāju asociācijas (ACEA) ģenerāldirektore. "Mums ir nepieciešami vairāk pasākumu," viņa piebilda.
Autoražotāji ir īpaši vīlušies par pragmatiskas politikas plāna trūkumu nozares transformācijai, par ko runāts nesenajā atklātajā vēstulē, ko parakstījuši ACEA un Eiropas automobiļu piegādātāju asociācijas (CLEPA) prezidenti Ola Kaleniuss un Matīss Cinks Urzulai fon der Leienai.
Plānam pārveidošanai Eiropā "jāiznāk ārpus ideālisma un jāatzīst mūsdienu rūpnieciskās un ģeopolitiskās realitātes," viņi raksta.
Nozares dalībniekuprāt, lai pāreja uz elektriskajiem automobiļiem kļūtu par acīmredzamu izvēli kritiskai masai Eiropas patērētāju un uzņēmumu, ir nepieciešams samazināt enerģijas izmaksas uzlādei, palielināt subsīdijas iegādei un samazināt nodokļus, kā arī nodrošināt vienmērīgāku uzlādes infrastruktūras sadalījumu.
Elektrisko automobiļu tirgus Eiropā stagnē
Pašlaik elektrisko automobiļu tirgus daļa Eiropā ir iestrēgusi apmēram 15% – tas nav pietiekami, lai veiktu tehnoloģijas attīstības lēcienu, kas tiek uzskatīta par izšķirošu nākotnei.
Daudzi Eiropas patērētāji neuzdrošinās iegādāties elektrisko automobili, jo Eiropā joprojām trūkst uzlādes staciju, no kurām 75% atrodas tikai trīs valstīs: Nīderlandē, Francijā un Vācijā.
Pašlaik ES ir tikai apmēram 880 000 publisko uzlādes staciju.
Tomēr, pēc ACEA aplēsēm, līdz 2030. gadam – kas ir tikai piecu gadu attālumā – būs nepieciešami 8,8 miljoni uzlādes punktu.
Lai sasniegtu šo mērķi, katru gadu ir jāuzstāda 1,5 miljoni staciju, kas ir gandrīz desmit reizes vairāk nekā pašreizējie izaugsmes tempi.
Paredzot jaunas ekonomiskas un juridiskas problēmas, automobiļu rūpniecība pieprasa pārskatīt esošos CO2 emisiju normatīvus.
"Ievērot stingrus CO2 emisiju mērķus vieglo automobiļu un furgonu jomā 2030. un 2035. gadam mūsdienu pasaulē vairs nav iespējams," rakstīja Urzulai fon der Leienai AECA un CLEPA prezidenti.
Tā vietā viņi pieprasa elastību un pragmatismu attiecībā uz transmisijas tehnoloģijām (kā arī iekšdedzes dzinēju aizliegumu) kā svarīgu glābšanas riņķi cietušajai nozarei.
Galu galā, "jūs nevarat piespiest cilvēkus sēdēt noteikta veida automašīnā," saka Sigride de Vris.
Gadu gaitā elektrifikācija ir bijusi galvenā stratēģija, ko rūpniecība visā pasaulē izmanto automobiļu ražošanai ar nulles emisijām, reaģējot uz galveno politiķu prasību.
Šādas mašīnas kļūst arvien "gudrākas" un spēj apmainīties ar informāciju ar citām mašīnām un ceļa infrastruktūru, pārvēršoties par augstas veiktspējas "datoriem uz riteņiem", kas arvien vairāk atkarīgi no mikroshēmām un programmatūras.
Kā sekas, automobiļu tirgū parādījās jaunas uzņēmumi no akumulatoru un tehnoloģiju sektora, apsteidzot tradicionālos automobiļu ražotājus.
Un tieši šeit lielākā daļa Eiropas uzņēmumu joprojām atpaliek no saviem Āzijas konkurentiem inovāciju jomā elektriskajos automobiļos. 2024. gadā tikai viens elektriskais automobilis, kas ražots ES, iekļūs desmit labāko pasaulē sarakstā – Volkswagen ID.3.
REKLĀMA
Saistībā ar to, pateicoties kvazikontrolē pār pasaules akumulatoru ražošanu un zemu darbaspēka izmaksu, Ķīna ir kļuvusi par elektrisko automobiļu ražošanas centru, un ķīniešu produkti kļūst arvien konkurētspējīgāki.
Turklāt Ķīna joprojām ir lielākais pasaules tirgus.
Pagājušajā gadā, saskaņā ar Germany Trade & Invest datiem, Ķīnā tika pārdoti vairāk nekā 32 miljoni automobiļu, no kuriem puse bija elektriskie automobiļi (11 miljoni Eiropas Savienībā un 15 miljoni Amerikas Savienotajās Valstīs).
Uz šonedēļ Minhenē notiekošajā IAA Mobility izstādē, kas ir lielākā pasaulē, Ķīnas uzņēmumu dalība pieauga par 40% un sasniedza augstāko līmeni vēsturē.
Ķīnas dominēšana un Trampa tarifi
Pieaugošā Ķīnas dominēšana un Donalda Trampa tarifi uz Eiropas automobiļiem liek Eiropas automobiļu rūpniecībai steidzami pielāgoties jaunajiem apstākļiem un attīstīt rūpniecisko noturību, lai pretotos Pekinai, kā norādīts ES konkurētspējas ziņojumā, ko sagatavojis bijušais Itālijas premjerministrs un ECB vadītājs Draghi.
Citi eksperti aicina paplašināt sadarbību ar ķīniešiem.
"Mums ir nepieciešamas ciešākas saites ar Ķīnu, nevis attālināšanās. Būtu muļķīgi nesadarboties ar ķīniešiem, jo visi trumpji ir viņu rokās," sacīja Euronews Ferdinands Dudenhöffer, ekonomists un Vācijas Automobiļu pētījumu centra (CAR) direktors.
"Tam nepieciešama politiskā atbalsta. Bet mums nav vajadzīgas uzbrukumi Ķīnai," viņš piebilda.
Uz spēles ir ne kas cits kā Eiropas automobiļu rūpniecības izdzīvošana, kas tiek uzskatīta par Eiropas ekonomikas balstu, nodrošinot vairāk nekā 13 miljonus tiešo un netiešo darba vietu (vairāk nekā 6% no kopējā nodarbinātības skaita ES) un veidojot apmēram vienu triljonu eiro ES iekšējā kopprodukta.
Vācijā, Zviedrijā un dažās Austrumeiropas valstīs automobiļu rūpniecība veido vairāk nekā 10% no apstrādes rūpniecības darba spēka.
Tāpēc, kad Vācija, lielākā Eiropas ekonomika, tikai pagājušajā gadā zaudēja 50 000 darba vietu automobiļu sektorā, trieciena vilnis tika izjusts visur.
Šī valsts ir slavenāko automobiļu ražotāju dzimtene vēsturē, tomēr to izdzīvošana nav garantēta.
Pietiek paskatīties uz Lielbritāniju, kuras automobiļu rūpniecība kādreiz bija dominējoša, bet šodien tajā ir palicis tikai viens 100% britu zīmols – ģimenes uzņēmums Morgan, kas ražo sporta automobiļus ar roku.
"Katrs zaudētais darba vieta, katrs slēgtais rūpnīca vairs neatgriezīsies," saka Dudenhöffer. "Tāpēc, ja automobiļu rūpniecība saskarsies ar grūtībām un piedzīvos kritumu, kopējās ekonomiskās perspektīvas Eiropā būs katastrofālas uz ilgiem gadiem."
