Katram — divi tūkstoši eiro? Tā sola kolektīvā prasījuma iniciatori pret valsti, pieprasot atgriezt samaksāto OIK. Bet juristi atzīst: process var ilgt gadus, un iznākumu prognozēt nav iespējams, ziņo LSM+ programmā „Kā lieta”.
Sabiedrība tiesiskums.lv vairākus mēnešus ceļoja pa pilsētām un rīkoja forumus — Rīgā, Kuldīgā, Daugavpilī zāles pulcēja pilnas auditorijas. Visi interesenti varēja parakstīt līgumu tieši uz vietas vai to izdarīt tiešsaistē. Saskaņā ar organizācijas datiem, līdz rudenim ar to noslēguši līgumus jau vairāk nekā 50 tūkstoši klientu, bet kopumā reģistrējušies apmēram 130 tūkstoši cilvēku.
Juristi tiesiskums.lv sola: katram latvietim ir iespēja atgūt aptuveni divas tūkstošus eiro, kas samaksāti par obligātās elektroenerģijas iepirkuma komponenti. Prasību sagatavo bez maksas, bet sabiedrības intereses — 20% no iespējamās izmaksas veiksmīgas iznākuma gadījumā.
„Mēs esam pārliecināti, ka OIK sistēma bija prettiesiska,” saka zvērināts advokāts Artis Stucka. Viņa teiktā, parlamentārās komisijas ziņojums un Eiropas Komisijas secinājums par 2017. gadu apstiprina: maksājumi neatbilda noteikumiem un bija nelikumīga valsts atbalsta forma. Tādēļ valstij ir jākompensē zaudējumi.
Tomēr ap sabiedrības darbību paliek jautājumi. Kas stāv aiz tās? Organizācijas mājaslapā atbalstītāju vārdi, kas apmaksā juridiskos un organizatoriskos izdevumus, netiek atklāti. Tiesiskums.lv to skaidro ar konfidencialitāti, uzsverot, ka visi pārskaitījumi ir pārbaudīti bankā un notiek saskaņā ar likumu. Tomēr kritiķiem tieši šis „slepenais elements” mest ēnu uz kampaņu.
Skeptiķi arī atgādina: Eiropas Komisija atzina, ka atbalsta saskaņošanas procedūra tika pārkāpta, taču pats atbalsts kopumā ir saderīgs ar iekšējā tirgus noteikumiem. Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Aboliņš uzsver: formāli Briselē nebija pamata pieprasīt atgriešanu. „Jā, saskaņošanas procedūra patiešām netika ievērota, un tas ir juridisks fakts. Bet Eiropas Komisija secināja, ka atbalsts kopumā ir saderīgs ar iekšējo tirgu,” viņš skaidro. „Tādēļ ES nebija pamata prasīt Latvijai atgriezt naudu. Viss samazinājās līdz tam, ka juridiski tas tika izdarīts nepareizi, bet ekonomiskā būtība tika atzīta par pieņemamu.”
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melņis atgādina: pilsoņiem ir tiesības aizstāvēt savas intereses tiesā. „Ja tiks pierādīts pārkāpums, jābūt arī pilnai atbildībai. Bet rezultātu noteiks tikai tiesa,” viņš norāda, neuzņemoties prognozēt iznākumu.
Cik ilgi var ilgt tiesvedība? Juristi paši atzīst: lieta nav vienkārša. Viņu teiktā, līdzīgas procedūras ārzemēs ilgst gadiem, un 80% gadījumu beidzas ar izlīgumu. Pat uzvaras gadījumā paliek galvenais jautājums — kurš maksās. Ekonomistu teiktā, nekāda „OIK rezerves fonda” sen vairs nav: nauda ir aizgājusi uzņēmumiem, tādēļ beigās izmaksas nāksies segt no budžeta. „Tātad no tiem pašiem nodokļu maksātājiem,” rezumē bijušais ekonomikas ministrs Viaceslavs Dombrovskis.
Iniciatīva tiesiskums.lv jau ir pulcējusi ap sevi desmitiem tūkstošu atbalstītāju. Dažiem tas ir ilgi gaidīts iespēja sodīt valsti par netaisnību, citiem — apšaubāms solījums, kas var izstiepties uz gadiem un beigties ar to, ka latvieši atgriezīs paši sev savus naudas līdzekļus.
