Pēdējā desmitgadē Latvijā pieauga trešo un ceturto bērnu īpatsvars starp jaundzimušajiem, ziņoja Centrālā statistikas pārvalde (CSP).
Pagājušajā gadā 39,9 % no visiem jaundzimušajiem Latvijā bija pirmdzimtie, kamēr 2014. gadā šis rādītājs bija 44,2 %. Tajā pašā laikā 35,5 % bija otrie bērni (37,5 % 2014. gadā), 16,4 % - trešie (13,3 % 2014. gadā), bet 8,2 % - ceturtie un vairāk (5 % 2014. gadā).
Latvijā pagājušajā gadā visvairāk bērnu piedzimis Rīgas reģionā - 46,7 % no kopējā dzimšanas skaita, kamēr citos reģionos dzimšanas īpatsvars bija no 15,1 % Vidzemē līdz 11,1 % Latgalē.
CSP norāda, ka visvairāk trešo un ceturto bērnu piedzimst Latgales, Zemgales un Rīgas reģionos. Trešie bērni ģimenēs piedzimst Latgalē (21,4 %), Zemgalē (18,2 %) un Rīgas reģionā (17,7 %) no visām dzimšanām reģionā.
Reģioni ar vismazāko trešo bērnu īpatsvaru ir Vidzeme (13,4 %) un Kurzeme (16,4 %), kur pirmais bērnu īpatsvars ir augstāks - 44,4 % un 39,9 %.
CSP arī norāda, ka vidējā gaidāmā dzīves ilgums jaundzimušajiem 2023. gadā bija 75,5 gadi, tostarp 70,4 gadi vīriešiem un 80,4 gadi sievietēm, bet vidējā gaidāmā dzīves ilgums bērniem, kas piedzimst 2024. gadā, bija 76,4 gadi, tostarp 71,3 gadi vīriešiem un 81,1 gadi sievietēm, kas ir augstākais rādītājs visu laiku.
Augstākais gaidāmais dzīves ilgums ir sievietēm, kas dzīvo Rīgas reģionā (81,5 gadi), un vīriešiem, kas dzīvo Vidzemē (72,5 gadi), bet viszemākais gaidāmais dzīves ilgums ir Latgalē: 68,8 gadi vīriešiem un 79,9 gadi sievietēm.
Dati arī rāda, ka vidējais iedzīvotāju vecums pakāpeniski pieaug un 2025. gada sākumā bija 43,4 gadi. Vidējais vīriešu vecums bija 40,3 gadi, bet sieviešu - 46,2 gadi. Rīgas reģionā iedzīvotāji ir jaunāki - vidējais vecums 42,6 gadi, bet Latgalē - vecāki, tur vidējais vecums ir 45,9 gadi.
Latvijā, tāpat kā visās citās ES valstīs, sieviešu ir vairāk (51,1 %) nekā vīriešu (48,9 %). 2025. gada sākumā Latvijā uz 100 vīriešiem bija 116 sieviešu, kas ir augstākais rādītājs starp visām ES dalībvalstīm.
Saskaņā ar CSP datiem bērnu un pusaudžu (0-14 gadi) īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā Latvijā kopš 2015. gada ir samazinājies par 16 800 vai 5,7 % - 2025. gada sākumā valstī bija 280 900 bērnu vai 15,1 % no kopējā iedzīvotāju skaita. Iedzīvotāju skaits vecumā no 15 līdz 64 gadiem samazinājās par 130 400 cilvēku, vai par 10 %, bet iedzīvotāju skaits vecumā no 65 gadiem un vecākiem - par 21 800 cilvēku, vai par 5,6 %.
Kāzu skaits uz 1000 iedzīvotājiem Latvijā ir salīdzinoši augsts salīdzinājumā ar citām ES valstīm - 2023. gadā uz 1000 iedzīvotājiem bija 5,6 kāzas, kas ierindo Latviju trešajā vietā pēc Kipras (8,9 uz 1000 iedzīvotājiem) un Rumānijas (5,8). Vismazākais kāzu skaits ir Itālijā - 3,1 uz 1000 iedzīvotājiem un Slovēnijā - trīs uz 1000 iedzīvotājiem.
Pagājušajā gadā latvieši 83,4 % gadījumu apprecējās ar savai tautībai piederošu personu. Pēdējo desmit gadu laikā šis īpatsvars ir pieaudzis par 3,7 procentpunktiem.
Pirmo kāzu skaits 2024. gadā samazinājās par 1,6 % salīdzinājumā ar 2023. gadu, bet atkārtoto kāzu skaits - par 6,3 %.
Attiecībā uz šķiršanās skaitu uz 1000 iedzīvotājiem 2023. gadā Latvija bija līdere - 2,8 šķiršanās uz 1000 iedzīvotājiem, bet viszemākais šķiršanās rādītājs bija Īrijā - 0,7 šķiršanās uz 1000 iedzīvotājiem.
Dati arī rāda, ka 37,3 % šķirtu vīriešu un 46,2 % šķirtu sieviešu bija vecumā līdz 39 gadiem. No visām šķiršanām 2024. gadā 53,8 % (52,2 % 2023. gadā) attiecās uz ģimenēm ar nepilngadīgiem bērniem, kurās dzīvoja 4 452 bērni.
