Trešdien vakarā šajā nedēļā tika novērotas tehniskas problēmas ar maksājumiem «Swedbank». Laiku pa laikam arī citi bankas saskaras ar traucējumiem, kas ir pilnīgi saprotami, jo tehnoloģijas paliek tehnoloģijas, un tās arī var pievilt.
Trešdien es dzirdēju vairākas stāstus par to, kā šīs problēmas ietekmējušas cilvēku dzīvi, raksta žurnālists La.lv. Daži pēc darba devās uz pārtikas veikalu, bet nespēja samaksāt, jo viņiem nebija līdzi skaidras naudas.
Viena sieviete tajā dienā bija pie ārsta: «Es pabeidzu, devos maksāt un sapratu, ka to nevaru izdarīt. Maksa ir diezgan augsta, man nebija līdzi tik liela summa skaidrā naudā. Nebija citas izvēles, kā ņemt kvīti, apsolot vēlāk samaksāt. Administratore nopūtās un teica, ka cer, ka tas nepaliks ārsta kontā, jo es jau esmu trešais klients, kurš nevar samaksāt.»
Tas lika aizdomāties par digitālizācijas otra pusi – mēs lepojamies, ka valstī samazinās skaidras naudas lietojums, mēs pakāpeniski pārejam tikai uz elektroniskajiem norēķiniem, bet šādas «avārijas» situācijas skaidri atgādina, ka tehnoloģijām ne vienmēr var uzticēties. Bet ko darīt, ja mums vispār nebūs skaidras naudas? Paliksim bez maizes un vizītes pie ārsta?
Ar šiem jautājumiem es vērsos pie Latvijas Bankas ekspertiem. Ko viņi iesaka? Varbūt tomēr ir vērts izveidot nelielus skaidras naudas krājumus? Īpaši šajā ģeopolitiskajā situācijā?
Bankas preses sekretārs saka: «Mūsu padoms ir vienkāršs – vienmēr turiet pie rokas nelielus, bet pietiekamus krājumus gan skaidrā, gan bezskaidrā naudā. Šajā gadījumā noderēja skaidra nauda, ar kuru varēja veikt norēķinus (kā arī citu banku maksājumu kartes).»
Latvijas Banka no savas puses rūpējas, lai skaidra nauda arī turpmāk spēlētu savu lomu, tostarp kā ekonomiskās drošības elements. Starp citu, eirozonas līmenī aktīvi tiek strādāts pie 3. sērijas eiro banknošu izstrādes (šobrīd notiek sagatavošanās darbi dizaina izvēlei), bet Latvijā likumdošanas līmenī ir nostiprināta banku – kritiski svarīgu pakalpojumu sniedzēju – pienākums saglabāt bankomātu tīklu, nodrošinot piekļuvi skaidrai naudai visā valsts teritorijā. Šo darbību papildina kritiski svarīgu bankomātu tīkls, kuri krīzes situācijā tiks pirmie apgādāti ar skaidru naudu.
Nedaudz par krīzes situācijām (ne gluži tādām kā vakar, kad problēmas bija atsevišķiem tirgus dalībniekiem).
Latvijas Banka sadarbībā ar kritiski svarīgu pakalpojumu sniedzējiem un tirgotājiem ir ieviesusi offline maksājumus ar kartēm – risinājumu ārkārtas situācijām, lai, ja tirdzniecības vietās nav pieejams internets, varētu iegādāties pirmās nepieciešamības preces – pārtiku, degvielu un zāles.
Lietuva kļuva par pirmo eirozonas valsti, kas saviem iedzīvotājiem piedāvā šādu iespēju. Ne visi cilvēki savā makā tur skaidru naudu, jo ikdienā ir ierasts maksāt ar karti. Offline maksājumi ar kartēm paredz, ka, ja nav pieejams internets, fiziskas personas, kas ir kritiski svarīgu finanšu pakalpojumu sniedzēju klienti, varēs iegādāties pirmās nepieciešamības preces kopējā summā līdz 200 eiro no katras kartes. Tomēr iedzīvotājiem jāatceras, ka šo risinājumu var izmantot tikai fiziski ievadot karti terminālī maksājumiem ar kartēm, šobrīd offline risinājumu nevar izmantot, maksājot ar viedtālruni.
Latvijā ieviestais offline maksājumu risinājums darbojas ne tikai dažādās krīzes situācijās, piemēram, energoapgādes traucējumos Spānijā un Portugālē, bet arī īslaicīgu savienojuma traucējumu gadījumā. Jau tagad, kopš risinājuma ieviešanas, gadījumos, kad ir traucējumi interneta darbībā, maksājumi ar fizisko karti offline režīmā nodrošinājuši tirdzniecības vietu nepārtrauktību.
Šis risinājums ir ieviests vairākās pārtikas veikalu ķēdēs un degvielas uzpildes stacijās. Nākotnē risinājums tiks ieviests lielākajās aptieku ķēdēs. Tirdzniecības vietu pārklājums faktiski aptver visu valsts teritoriju, un to skaits pakāpeniski pieaugs.
Lai iedzīvotāji zinātu, kā rīkoties krīzes situācijā, Latvijas Banka aicina visus iepazīties ar informācijas materiālu «Ko jāzina par naudu un finanšu pakalpojumiem krīzes situācijā».
Attiecībā uz skaidras un bezskaidras naudas attīstību Latvijas Banka divas reizes gadā veic mērījumus «Maksājumu radars». Pēdējais pētījums rāda, ka bezskaidras un skaidras naudas attiecība maksājumos ir 78/22 un jau vairākus gadus ir stabilizējusies aptuveni šajā līmenī. Vislielākās izmaiņas iedzīvotāju maksājumu ieradumos notika pandēmijas laikā.
