Sociālā tīkla Facebook lietotājs brīdināja Latvijas iedzīvotājus par jauno krāpnieku pieeju - ir svarīgi par to brīdināt savus radiniekus un pazīstamos.
Iegāju kafejnīcā saulainā rudens dienā. Un te zvans - ekrānā parādās Latvijas numura cipari. Blakus trokšņo kafijas automāts. Bet, pacelšu klausuli. “Jums zvana Latvenergo! Nepieciešams steidzami nomainīt skaitītāju, kad jums ir ērti?” - jautā jauna sievietes balss.
“Kas ir pieejami varianti?” - jautāju, bet intuīcija saka, ka kaut kas nav kārtībā... Tomēr es turpināju sarunu, atkāpjoties tālāk no strādājošā kafijas automāta kafejnīcā. Kāpēc es uzreiz neizslēdzu klausuli: varbūt tas tiešām ir Latvenergo? Un, ja tas ir krāpnieks, tad zvana jau ne pirmo reizi, un kļuva interesanti, ko šoreiz piedāvās?
Tā kā kādu laiku dzīvoju Maskavā, vēl ilgi pirms Krievijas kara Ukrainā, pirmās sajūtas no sarunu biedra balss bija tādas: viņa nav no Latvijas. Bet specifiska ukraiņu akcents balsī arī nebija. Galu galā, šeit jau visi ir dzirdējuši par ukraiņu zvanu centriem un to aktivitāti. Bet ritms, vārdu izrunāšana sarunu biedram - nav kā lielākajai daļai krievu un, galvenais, noteikti ne kā vietējiem krievvalodīgajiem. Tāpat es sajutu zināmu nervozitāti balsī: tā retāk notiek pie tiem, kas strādā klientu zvanu apkalpošanā korporācijās.
“Kad jums ir ērti, šonedēļ vai nākamnedēļ?” - jautāja sarunu biedre. Saku, var arī rīt, kādi ir varianti? “Jums līdz pusdienām vai pēc pusdienām?” - precizē viņa. Padomāju, nekas sev, it kā VIP piegādes dienests. Šeit es jau biju pārliecināts, ka tā ir krāpniece. Turklāt nelielās pauzēs, kuras es veicu, jau biju dzirdējis citu operatoru balsis, kas strādāja pie zvanu veikšanas Latvijas iedzīvotājiem.
“Labi, pēc pusdienām,” - saku. “Vai 15 stundas der?” - precizē viņa. “Labi, saku.” Viņa: tad gaidiet meistaru! Šeit es jau domāju par mīklu, kāda ir krāpšanas shēma?
“Nē, jūs zināt, meitene, tomēr labāk līdz pusdienām,” - atbildu. “13 stundās?” - piedāvā meitene. “Bet pusdienas jums ir 14 stundās?” - jautāju? Šeit rodas pauze. Fona balsī dzirdams cita operatora “sveiki, tas ir Markuss no Latvenergo..."
Šeit es nolēmu precizēt: par kuru adresi ir runa? Proti, manā līgumā ir ierakstīti divi objekti, tostarp vasarnīca. Un te meitene stipri apjuka. Sākās pauzes. Nervozitāte balsī kļuva izteiktāka. “Pēc jūsu faktiskās adreses!” - atradās atbildēt viņa. “Un kādai tieši?” - jautāju. “Ja vēlaties, mēs varam nomainīt skaitītājus tur un tur,” - atbildēja viņa.
Nu, pirmkārt, dīvains piedāvājums no “Latvenergo” - tā nomainīt dārgos skaitītājus. Otrkārt, skaitītājus Latvijā jau daudzus gadus maina pavisam cita juridiskā firma - “Sadalas tīkls” (un pat ja krāpnieki to zina, uzņēmuma nosaukumu ir grūtāk izrunāt krievu valodā un var ātrāk noteikt cilvēku, kurš zvana ne no Latvijas). Treškārt, kā var zvanīt pa datu bāzi, nezinot cilvēka adresi un tā bērnišķīgi izvairīties no atbildes? Līdz šim brīdim man jau viss bija skaidrs.
“Skaidrs, meitene. Labu apetīti. Un nomainiet skaitītāju pie sevis Kijevā vai kur jūs dzīvojat,” - atbildēju. Otrā galā iestājās klusums. Es noliku klausuli.
Iespējams, ir vērts brīdināt savus draugus, radiniekus, kolēģus, pazīstamos par jauno krāpšanas veidu. Kā viņi strādā? Visticamāk, “krāpšana” sastāv no diviem posmiem - un šis zvans ir pirmais no tiem. Dienā, kad jūs gaidīsiet meistaru, sekos cits zvans - kad jūs jau tiksiet izvesti uz to, lai steidzami “iztērētu” kādu svarīgu iemeslu, kuru viņi izdomās. Piemēram, teiks, ka jums atslēgs elektrību utt. Esiet uzmanīgi!
