ASV zinātnieki analizēja datus par vairāk nekā 47 tūkstošiem mājas suņu un parādīja, kā šķirne, izmērs, vecums un dzimums ietekmē dzīvnieku raksturu. Šie secinājumi palīdzēs veterinārārstiem agrāk pamanīt slimību pazīmes un efektīvāk apmācīt mājdzīvniekus.
Kā ziņo New atlas, suņu uzvedības pētījumu veica Virginia Tech un Vašingtonas universitātes zinātnieki. Tas noteica pamata līmeni, lai izprastu saikni starp dzīvnieku uzvedību un veselību. Pētījumā tika iekļauti dati par vairāk nekā 47,4 tūkstošiem mājas suņu, kuri tika reģistrēti projektā Dog Aging Project no 2020. līdz 2023. gadam. Suņu īpašnieki aizpildīja detalizētas anketas par veselību un uzvedības īpatnībām, bet iegūtie dati tika grupēti četrās jomās — bailes, uzmanība/uzbudināmība, agresija un apmācāmība.
Rezultāti parādīja: jauktās šķirnes suņi ieguva augstākus punktus bailēs, uzmanībā un agresijā nekā tīršķirnes suņi, bet ne apmācāmībā. Mazie suņi (līdz 9 kg) izrādījās bailīgāki, agresīvāki un mazāk apmācāmi nekā lielie. Kucēni prasīja vairāk uzmanības un bija mazāk bailīgi, bet arī mazāk apmācāmi nekā pieaugušie.
Mātītes tika novērtētas kā apmācāmākas nekā tēviņi. Sterilizētie vai kastrētie suņi, savukārt, biežāk saņēma vērtējumus „bailīgi”, „agresīvi” un „mazāk apmācāmi”, kas ir pretrunā ar izplatīto uzskatu par agresijas samazināšanos pēc šādām procedūrām.
Pētījums arī atklāja rādītāju svārstības pa gadiem. Piemēram, suņi, kas tika reģistrēti 2023. gadā, demonstrēja zemāku apmācāmību un mazāku agresiju salīdzinājumā ar 2020. gadu. Tajā pašā laikā bailes rādītāji palika stabilitātes līmenī, bet uzmanība/uzbudināmība nedaudz palielinājās dzīvniekiem, kuri tika uzņemti 2022. gadā.
Pētījums parāda asociācijas, nevis tiešas cēloņsakarības. Dati balstās uz īpašnieku aptaujām un var atspoguļot subjektīvu uztveri. Tomēr projekts veido pamatu nākotnes novērojumiem un palīdzēs precīzāk novērtēt suņu emocionālo un fizisko stāvokli.
