Ir ģenētiskie pētījumi, saskaņā ar kuriem uzlabotā alkohola dehidrogenāzes enzīma versija jau bija kopīgajam cilvēka un pērtiķu priekštečim.
Par dzerstošajiem šimpanzēm mediji jau rakstīja, bet tad runa bija par to, ka viņi nāk uz ciematiem, kur iedzīvotāji raudzē palmu sulu, un šo sulu pērtiķi dzer. Kālifornijas Universitātes Berklijā pētnieki kopā ar kolēģiem no Tajas nacionālā parka Kotdivuārā raksta žurnālā Science Advances, ka šimpanzes arī bez cilvēka palīdzības var nodrošināt sevi ar alkoholu, turklāt pietiekamā daudzumā.
Kur savvaļā var atrast alkoholu? Augļos ar lielu cukura saturu: nogatavojušos augļos sāk notikt fermentācija, veidojoties etanolam. Pētnieki izgāja cauri Tajas nacionālajam parkam Kotdivuārā un Kibale nacionālajam parkam Ugandā, vārdami nogatavojušos augļus tur, kur šimpanzes nesen bija barojušās. Etanola līmeni augļos analizēja uz vietas lauka laboratorijā.
Augļu bija divdesmit viens veids un vidējais alkohola saturs tajos bija 0,26 %. Ņemot vērā, cik daudz šimpanzes tos apēd dienā, viņu ikdienas deva ir aptuveni 14 grami etanola. Pētnieki vāca augļus nejauši, tādā nozīmē, ka tie visi bija nogatavojušies, bet daži varēja būt pārgatavojušies vai saldāki. Ja šimpanzes mērķtiecīgi meklē nogatavojušākus un saldākus augļus, kuros attiecīgi etanola būs vairāk, tad vidējā dienas porcija var būt lielāka par 14 gramiem. Nav zināms, vai šimpanzes speciāli meklē alkoholu saturošus augļus, bet, ja nē, viņi patērē alkoholu vienkārši kā neizbēgamu piedevu parastajā ēdienā.
Ne tik sen daudzi speciālisti uzskatīja, ka primāti dabā vispār neēd fermentētus augļus un tāpēc ar alkoholu nav pazīstami. Bet pēc tam sāka krāties dati, ka primāti šādus augļus ēd, turklāt to dara visdažādākie primātu veidi. Mēs stāstījām, ka raudzēto nektāru dzer lori un Madagaskaras rukonozīši, un viņi tieši, šķiet, dod priekšroku stiprākam nektāram.
Pirms dažiem gadiem līdzīgu pētījumu veica ar zirnekļa pērtiķiem, turklāt viņiem ne tikai pētīja uztura preferences, bet arī analizēja urīnu attiecībā uz alkohola metabolītiem. No šimpanzēm Kotdivuārā un Ugandā arī vāca urīna paraugus, bet pagaidām vēl nav analizēti. Visbeidzot, ir ģenētiskie pētījumi, saskaņā ar kuriem uzlabotā alkohola dehidrogenāzes enzīma versija jau bija kopīgajam cilvēka, šimpanzes un gorillas priekštečim. Alkohola dehidrogenāze pārstrādā etanolu, kas ir toksisks šūnām, un var pieņemt, ka uzlabotā enzīma versija primātiem bija nepieciešama tieši saistībā ar uztura īpatnībām. (Lai būtu taisnīgi, jāprecizē, ka alkohola dehidrogenāze pārstrādā etanolu acetaldehīdā, kas ir pat toksiskāks par alkoholu, un tāpēc šeit ir nepieciešami citi enzīmi, kas neitralizēs etanola pārstrādes produktus.)
Dzer ne tikai dzīvnieki, bet arī putni – saskaņā ar dažiem datiem no 10 līdz 17 putnu sugu patērē etanolu no šāda vai tāda avota. Pirms diviem gadiem mēs rakstījām par dzerstošajām kolibri, kuras, tomēr, alkohola šķīdumiem ne pārāk aizraujas. (Vēl mēs stāstījām par piedzērušiem amadinām, kuras sajauc dziesmas, bet tur putni tika padzirdīti speciāli eksperimenta dēļ.) Čempions pēc patērētā alkohola daudzuma līdz nesenam laikam bija pelēkā tupaja – zīdītājs no tupaju kārtas, kura vairākas dienas pēc kārtas bez kaitējuma sev var baroties tikai ar raudzētu palmu nektāru ar 3,8 % alkohola saturu. Bet nesen viņas rekordu pārspēja austrumu zeltainie šerši, kas spēj nedēļām ilgi dzīvot uz 80 % etanola, atkal bez kaitējuma sev un nemaz ne piedzērojoties.
